Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka kopš šī gada septembra Rīgas reģionālās nodaļas darbības teritorijā izveidojusies saspringta situācija pakalpojuma Būves kadastrālā uzmērīšana nodrošināšanā. VZD ir būtiski pieaudzis apjomīgu pasūtījumu skaits, līdz ar to gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem pašreiz jārēķinās ar pasūtījumu izpildes termiņa pagarinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem, inform VZD pārstāve Ksenija Vītola.

Lai risinātu radušos situāciju, VZD kopš septembra ir piesaistījis papildu speciālistus un veicis darbu pārdali starp reģioniem. Šobrīd Rīgas reģiona pasūtījumu izpildē ir iesaistīti visu pārējo VZD reģionālo nodaļu – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales – speciālisti. Slodzes izlīdzināšana savukārt izraisīja nelielus termiņu kavējumus VZD reģionālajās nodaļās. Pieņemot pasūtījumus, klienti tiek informēti, ka pasūtījuma izpilde tiks kavēta, paskaidrojot kavējuma iemeslus.

VZD aicina būvniecības procesā iesaistītos, kam ir svarīgi īsā laikā pēc būvniecības darbu pabeigšanas saņemt būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu un nodot būvi ekspluatācijā, laikus veikt būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu. Pasūtījumu iespējams noformēt vēl pirms būvniecības darbu pabeigšanas. Īpaši svarīgi tas ir klientiem, kas realizē Eiropas Savienības investīciju fondu līdzfinansētos projektus vai izmanto kredītiestāžu finansējumu.

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

No šī gada 1. janvāra Valsts zemes dienests (VZD) optimizācijas vārdā pārcēlis Dobeles, Tukuma, Ogres, Alūksnes, Valkas, Ludzas un Krāslavas birojus uz tuvējām pilsētām.

To Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica VZD ģenerāldirektore Agnese Kveska. Minētie biroji pērn strādājuši ar ievērojamiem zaudējumiem un VZD sola, ka klienti nezaudēs sniegto pakalpojumu kvalitāti un visi nepieciešamie dokumenti iedzīvotājus tāpat kā līdz šim sasniegs noteiktajos termiņos. Sakarā ar notikušo optimizāciju savu neapmierinātību pauda Alūksnes domes priekšsēdētājs Aivars Fomins, uzsverot, ka bez savas automašīnas Alūksnes iedzīvotāji dienas laikā uz 36 km attālo Gulbenes VZD nodaļu izbraukāt nevar. Darbu ir zaudējuši arī 6 Alūksnes VZD biroja darbinieki, kas nelielā pilsētā ir nozīmīgs zaudējums, turklāt runa jau nav tikai par VZD, Alūksni esot pametušas arī citas valsts pārvaldes iestādes, kas principā nozīmē, ka jau tā mazāk attīstītie Latvijas rajoni tiek atstāti izmiršanai. Līdz galam nav noskaidrots arī jautājums ar Alūksnes VZD biroja telpām, par kurām noslēgts nomas līgums uz 7 gadiem un kura laušana valstij draud ar ievērojamiem soda procentiem.

Par Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelta ģenerāldirektora vietniece Ineta Baldiņa, aģentūra LETA noskaidroja Tieslietu ministrijā (TM).

Jau vēstīts, ka ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīkojumu ierosināta disciplinārlieta pret VZD ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu, atstādinot viņu no amata.

TM ir konstatējusi, ka Zvidriņas vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā.

Tostarp, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana, bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju sturktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem var negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tāpat konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard05(16).jpg

Latvijas valdības neatkarīgi no to sastāva pēdējo gadu laikā nepārtraukti ir uzsvērušas, ka mūsu valstī joprojām neesot izmantotas visas iespējas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanas jomā un priekšdienās šajā jomā vēl esot, ko darīt, kas jau neizklausās diez ko daudzsološi.

Varbūt to sauc par alkatību, bet varbūt kā citādi - vēlmi nepārtraukti celt likmes, iekasēt aizvien vairāk naudas, bet nesakārtot sistēmu tā, lai īpašniekiem nebūtu jāmaksā par valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku superkļūdām. Runa ir par situāciju, kad īpašnieks saņem kārtējo NĪN rēķinu, kurš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat līdz trīs reizēm, bet viņam tā īsti pat nav, kur meklēt tasinību.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Valsts zemes dienesta (VZD) iniciatīva noteikt vienotu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi ir solis pareizajā virzienā, taču vēl taisnīgāks NĪN aprēķins būtu tad, ja to noteiktu pēc katra objekta izvērtēšanas, uzskata nekustamo īpašumu speciālisti.

Nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata, ka VZD priekšlikums varētu NĪN likmes padarīt nedaudz godīgākas, taču, lai tās iespējami vairāk atbilstu reālajai situācijai, būtu nepieciešama katra objekta vērtēšana un likmes noteikšana katram objektam individuāli.

«Saprotu, ka VZD nav kapacitātes, lai to paveiktu, taču to varētu izdarīt sadarbībā ar nekustamā īpašuma firmām, kurām ir sertificēti vērtētāji. Ja patlaban tiek lēsts, ka kopējā īpašumu vērtība, no kuriem var iekasēt NĪN, ir aptuveni 20 miljardi latu, tad, piemērojot likmi katram objektam pēc tā reālās vērtības, šo summu varētu vismaz divkāršot līdz 40 miljardiem latu,» sacīja Šmits.

Uz 2012.gada 1.janvāri Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā bija reģistrēti 368 ciemi, kuros nav reģistrēta neviena ēka, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) informācija.

2011.gadā VZD ir nosūtījis pašvaldībām informāciju par 530 ciemiem, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Šādi ciemi pārsvarā atrodas Latgalē.

Saskaņā ar VZD datiem vairāk nekā puse no šiem ciemiem ir apstiprināti 1999.gadā. Diemžēl pašvaldības dažādi izprot jēdzienu "ciems”, kā rezultātā ciema statuss tika piešķirts gan apdzīvotām vietām, kas sastāv no 1000 un vairāk ēkām, gan tādām, kas sastāv no vienas vai divām viensētām, norāda VZD.

Pašvaldībām ir nepieciešams izvērtēt apdzīvoto vietu atbilstību ciema statusam. Ja ciemā nav ēku vai nav atbilstošas infrastruktūras, kā arī nav iesniegtu apbūves attīstības priekšlikumu, pašvaldībai būtu jālemj par šāda ciema likvidāciju, norāda VZD.

Ilgstoši Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) skandējusi trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju Valsts zemes dienesta (VZD) kadastrālajā uzmērīšanā. Īsāk sakot – rindas!

Ja noteiktai sabiedrības paaudzei, ņemot vērā Latvijas vēstures lapaspuses, neparedzamas un nesaredzamas rindas joprojām ir norma, tad laikmetīgam komersantam, kura ikdienu diktē līgums, termiņš un katrs rindas metrs un diena atainojas negatīvā bilancē, rindu kārtība nešķiet nedz pieņemama, nedz attaisnojama.

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā par daudz formālisma kadastrālajā uzmērīšanā. Situācija īpaši kritiska kļuva aizvadītajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, cik daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus. Tāpat rindas pagarināja pandēmijas laika ierobežojumi un noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā. Viss iepriekš minētais negatīvi rezonēja uz būvniekiem un attīstītājiem. Ja jauno projektu attīstītājiem gadu jāgaida VZD rindā, lai ēku nodotu ekspluatācijā, tas kavē ne tikai kompāniju darbību, bet kopumā nav teicams signāls jaunu mājokļu un investīciju attīstībai.

Valsts zemes dienestam (VZD) radušās aizdomas par tīšām manipulācijām ar būvju kadastrālo vērtību, kas īpašniekiem ļauj ievērojami ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, šodien Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijā pastāstīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

VZD veic būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu. Taču, kā komisijai stāstīja Zvidriņa, pēdējā laikā dienests konstatējis «kliedzošus faktus», proti, ka daudzām vizuāli normālā stāvoklī esošām ēkām piešķirta tāda nolietojuma pakāpe, ka tā būtībā definējama kā grausts. Tā esot zināma shēma, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo, ja ēkai ir piemērots grausta nolietojums, tās kadastrālā vērtība zūd vai ir tuvu nullei. Savukārt, ja nama kadastrālā vērtība ir nulle, tad par ēku NĪN vairs nav jāmaksā, bet jāmaksā tikai par zemi zem ēkas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem esot nams Rīgā, Elizabetes ielā 51, kur vēl pagājušajā gadā kadastra vērtībā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet tagad, pateicoties piešķirtajai nolietojuma pakāpei, tā ir nulle. Kopumā šādu aizdomīgu gadījumu esot vairāk nekā 100.

Pagājušā gada nogalē Tieslietu ministrijā (TM) un Valsts zemes dienestā (VZD) izskanējušie solījumi jau no šā gada 1. janvāra pārskatīt dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palikuši uz papīra.

Iespējams, ka mainītu nekustamā īpašuma nodokli par mājokļiem sagaidīsim 2012. gadā, raksta Latvijas Avīze.

Patlaban dzīvokļu kadastrālā vērtība šādās ēkās ir augstāka nekā namos, kuru pirmajos stāvos nav veikalu vai biroju.

VZD bija iecerējis, ka visu dzīvojamo ēku balkoniem, terasēm un nojumēm kadastrālā vērtība būs par 70% mazāka nekā nama dzīvojamām telpām. Bet daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpām, piemēram, kāpņu telpām, par 80% mazāka nekā dzīvojamām telpām.

Tika solīts arī par 40% samazināt kadastrālo vērtību pagrabstāvu telpām, arī garāžām. Tāpat solīja samazināt kadastrālo vērtību arī dzīvokļiem daudzstāvu namu pirmajos stāvos un pagrabstāvos.

Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavos būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas paredz kadastrālās uzmērīšanas procesu padarīt ātrāku, vienkāršāku un pieejamāku. Iecerēts arī optimizēt Valsts zemes dienesta (VZD) procesus kadastrālajā uzmērīšanā un novērst funkciju dublēšanos ar citām iestādēm.

Noteikumu projekts noteiks dokumentus, kādus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā minētās personas iesniedz VZD, lai sāktu būves kadastrālās uzmērīšanas procesu, VZD rīcībā esošo dokumentu izmantošanu, būves kadastrālās uzmērīšanas kārtību, raksturojošos datus, mērījumu precizitāti, kā arī termiņu, kādā veicama būves kadastrālā uzmērīšana.

Paredzēts, ka VZD turpmāk nekonstatēs patvaļīgās būvniecības pazīmes un nereģistrēs tās Kadastra informācijas sistēmā. Šī funkcija paliks tikai pašvaldību būvvaldes kompetencē. Tāpat VZD vairs nebūs kā atsevišķs pakalpojums būves neesības konstatēšana dabā, un turpmāk arī būves neesības konstatēšana būs pašvaldības būvvaldes kompetencē.

Valsts zemes dienests (VZD) apkopojis informāciju par kopējo kadastrālo vērtību ēkām, kas atrodas Latvijas pašvaldību teritorijās, bet vēl nebija reģstrētas Kadastra informācijas sistēmā. Aprēķini izdarīti balstoties uz pašvaldību iesniegtajām deklarācijām. Šobrīd noskaidrots, ka kopējā vērtība par šādi deklarētajām ēkām veido 40,28 milj. Ls, norāda VZD.

Vislielākā deklarēto ēku kadastrālā vērtība, līdz ar to potenciāli lielākais papildinājums budžetā par nekustamā īpašuma nodokli būs Stopiņu un Ādažu novadam, kur deklarēto ēku kadastrālā vērtība veido attiecīgi 4,3 milj. Ls un 4,2 milj. Ls. Savukārt 13 Latvijas pašvaldībām reģistrēto ēku kadastrālā vērtība ir vairāk nekā divi miljoni latu.

Kopumā iespēju deklarēt ēkas izmantojušas 69 Latvijas pašvaldības. No tām visaktīvākā pagājušajā gadā bija Daugavpils novada pašvaldība ar 1068 deklarācijām. Šogad līdz 20.februārim kopumā deklarētas 337 ēkas, un visvairāk deklarāciju reģistrējusi Jelgavas pašvaldība - 99 deklarācijas.

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Valsts zemes dienests (VZD) ir sagatavojis un publicējis pārskatus par kadastrālo vērtību izmaiņām katrā Latvijas pašvaldībā. 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību izmaiņas sagaidāmas lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās.

Lai ikvienam nekustamā īpašuma (NĪ) īpašniekam Latvijā būtu ieskats kadastrālo vērtību izmaiņās savā novadā, VZD pārskatos sniedzis ieskatu par norisēm NĪ tirgus norisēs un kontekstā ar tām skaidrojis bāzes vērtību izmaiņu iemeslus visām NĪ grupām.

Pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām Latvijas pašvaldībās 2014. gadā ir nosūtīti pašvaldībām, un tie būs lasāmi pašvaldību mājaslapās un/vai informatīvajās avīzēs. Tāpat pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām ir pieejami VZD specializētās mājas lapas kadastralavertiba.lv sadaļā Izmaiņas kadastrālajās vērtībās 2014. gadā.

VZD rīcībā ir plaša NĪ tirgus datu bāze, kurā ir uzkrāta informācija par vairāk nekā 550 tūkstošiem darījumu. Nosakot bāzes vērtības 2014. gadam, tika izmantoti 2011. un 2012. gadā valstī notikušie (vairāk nekā 87 tūkstoši) darījumi.

Jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija paredz, ka kadastrālās vērtības tiks noteiktas 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, norāda Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

«Šāds ierosinājums koncepcijā iekļauts tādēļ, lai neviena kadastrālā vērtība nākotnē nepārsniegtu īpašuma tirgus vērtību. Patlaban tā nav, un nereti ir arī gadījumi, kad kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību,» sacīja Baklāne-Ansberga.

Viņa skaidroja, ka koncepcijas izstrādāšanas mērķis bija izšķirties par kadastrālās vērtēšanas sistēmā pastāvošo problēmu labākajiem risinājumiem, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamas kadastrālās vērtības.

Baklāne-Ansberga norādīja, ka galvenās patlaban esošās kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmas ir tas, ka kadastrālās vērtības nereti ir neprecīzas un neatspoguļo īpašuma patieso vērtību un objekta stāvokli dabā, savukārt sabiedrība neizprot un neakceptē kadastrālās vērtības, pieņemot izplatītos negatīvos viedokļus un aizspriedumus.

Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, informēj Valsts zemes dienestā (VZD).

Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021.gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi, vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt, ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien daļēji attālinātā sēdē plkst.10 paredzēts uzklausīt Valsts zemes dienesta (VZD) ziņojumu par risinājuma soļiem būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu samazināšanai un situācijas stabilizēšanai.

Uz sēdi aicināti Tieslietu ministrijas (TM), VZD, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Būvniecības valsts kontroles biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Ādažu novada pašvaldības, Mārupes novada pašvaldības, Rīgas domes un SIA "Nekustamā īpašuma pārvalde" pārstāvji.

Kā ziņots, TM kopā ar VZD sagatavojusi rīcības plānu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu mazināšanai, informēja TM. Tas darīts, reaģējot uz situāciju, kas izveidojusies 2022.gada otrajā pusgadā, kad dažādu faktoru ietekmē strauji pieauga pieprasījums pēc VZD būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma.

Rīcības plāns iesniegts arī Valsts pārvaldes komisijai, kura iepriekš pēc komisijas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikuma vienojās aicināt VZD līdz 10.janvārim iesniegt risinājumus ēku nodošanas ekspluatācijā rindu mazināšanai.

Divu dzīvokļu, kas atrodas ne tikai vienā vietā, pat vienā un tajā pašā namā, ar gandrīz vienādu platību un nolietojumu, vērtība atšķiras gandrīz 10 reizes. Uz šo absurdu jau šopavasar norādīja Valsts kontrole. Ierēdņi vēlāk atzinuši, ka tā bijusi kļūda, taču iedzīvotāji, kuru maksātā nekustamā īpašuma nodokļa lielums ir atkarīgs no mājokļa kadastrālās vērtības, ir sašutuši, raksta Latvijas avīze.

Divu istabu dzīvokļa (50,4 kv. m) īpašnieks Jānis Bleidelis stāsta, ka šogad maksājuma paziņojumā norādītā summa bijusi 12,18 Ls jeb aptuveni 12 reižu lielāka nekā tā, ko maksājis pērn. Vai tā rēķināta par dzīvokli un dzīvoklim piekrītošo zemes domājamo daļu, to viņš nezina.

Vitālijs Šackis, kuram ir gandrīz tādas pašas platības divu istabu dzīvoklis (50,3 kv. m), vēsta, ka samaksājis aptuveni 8,97 Ls. Arī viņš nav sapratis, par ko īsti samaksājis.

VZD ģenerāldirektores vietniece Maija Bērziņa atzīst, ka šādas kadastrālās vērtības bijušas noteiktas kļūdaini. Bet šo kļūdu neesot radījis VZD. Tā varētu būt pieļauta tai laikā, kad dzīvojamā nama dzīvokļu iemītnieki pakāpeniski sāka privatizēt dzīvokļus.

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Valsts zemes dienests (VZD) 16. martā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai.

VZD šī gada 13. februārī saņēma pirmo pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamās zemes noteikšanu privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai Cietokšņu ielā 15, Daugavpilī. Pamatojoties uz pašvaldības pieņemto lēmumu VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Cietokšņa ielā 15, Daugavpilī atsavināmo zemi, noteica atsavināšanas cenu un nosūtīja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes īpašniekiem paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.

“Minētais fakts nozīmē, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktais dalītā īpašuma izbeigšanas process pēc ilgiem gadiem ir iesācies un tālākās darbības dalītā īpašuma izbeigšanai būs atkarīgas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku veiktajām darbībām,” norāda VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Ar lielākām izmaiņām kadastrālajās vērtībās un nekustamā īpašuma nodoklī nākamgad jārēķinās lauku un ražošanas zemju īpašniekiem. Taču, kādas šīs izmaiņas būs, pašvaldības pagaidām skaidri pateikt nevar, turklāt Saeima vēl lems par nodokļa pieauguma ierobežojumu saglabāšanu.

2013. gadā ievērojams kadastrālās vērtības kritums - par 15% - gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, turpretī par 6% tā pieaugs lauksaimniecībā izmantotajai zemei. Kopumā valstī kadastrālās vērtības zemei nākamgad samazināsies par 0,4%, bet ēkām - par 2,1%, tas izriet no nule Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem Noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam. Lauku nekustamo īpašumu grupā izmaiņas paredzētas visās pašvaldību lauku teritorijās, informē Valsts zemes dienests (VZD).

Jāteic, ka šādas izmaiņas nenozīmē proporcionālas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas konkrētajām īpašumu grupām, tomēr izmaiņas būs. Satraukumu tāpēc jau ir pauduši atsevišķi lauksaimnieki. Attiecībā uz lauku zemēm VZD skaidro, ka, analizējot kadastrālo vērtību un darījumu cenas, secināts - šādu zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 - 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Tādējādi bāzes vērtības paaugstinātas vidēji par 10%. Būtiskākās izmaiņas veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē - izstrādāts jauns vērtību zonējums, jo, salīdzinot ar 2007. gadu, pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies. Tagad ir izdalītas jaunas 247 zonas (2013.gadā kopā ir noteiktas 1030 zonas). Zonu skaits pieaudzis lielajās pilsētās: Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas (kopā 81), Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas. Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas mazāk - samazinājums skar ~ 8 % vērtību zonu, uzskaita VZD.