http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard05(16).jpg

Latvijas valdības neatkarīgi no to sastāva pēdējo gadu laikā nepārtraukti ir uzsvērušas, ka mūsu valstī joprojām neesot izmantotas visas iespējas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanas jomā un priekšdienās šajā jomā vēl esot, ko darīt, kas jau neizklausās diez ko daudzsološi.

Varbūt to sauc par alkatību, bet varbūt kā citādi - vēlmi nepārtraukti celt likmes, iekasēt aizvien vairāk naudas, bet nesakārtot sistēmu tā, lai īpašniekiem nebūtu jāmaksā par valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku superkļūdām. Runa ir par situāciju, kad īpašnieks saņem kārtējo NĪN rēķinu, kurš, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat līdz trīs reizēm, bet viņam tā īsti pat nav, kur meklēt tasinību.

Proti, pašvaldības, kas aprēķina nodokļa lielumu - šādu īpašnieku sūta uz VZD, kas nosaka īpašumu vērtību, bet VZD viņu atkal sūta uz attiecīgo pašvaldību, jo tā taču aprēķina nodokļa samaksas lielumu. Un, kamēr šāds īpašnieks skraida no viena kabineta uz otru, var pienākt arī samaksas termiņš, kuru neievērojot, jārēķinās ar noteiktām soda sankcijām. Īsi sakot, valsts radītā sistēma šajā jomā ir tik paradoksāla, ka izdevīgāk var izanākt samaksāt to, kas nemaz nav jāmaksā, nekā meklēt savu taisnību. Iespējams, lielākie un turīgākie īpašnieki tā arī izdara, bet mazākiem šāds pavērsiens jau rada būtiskas finansiālas problēmas. Nevar jau, protams, izslēgt iespēju, ka aprēķinātais maksājamās summas apmērs ir objektīvs, un tikai attiecīgais īpašnieks ir sašutis, jo nebija rēķinājies ar tik lielu summu. Problēma šeit lielā mērā ir apstāklī, ka valstī nav radīta normāla, loģiska, efektīva sistēma, kas ļautu apstrīdēt aprēķināta nodokļa lielumu, to pārrēķinot gadījumā, ja tiek konstatēta kļūda.

Lai labotu šo kļūmi, ir vērts paanalizēt divus iespējamos risinājumus. Viens no tiem - gadījumā, ja VZD konstatē, ka, veicot konkrētā īpašuma vērtēšanu, ir radusies kļūda, tad pārmaksātā summa ar mīnusa zīmi būtu iekļaujama nākamā gada NĪN rēķinā, lai attiecīgais īpašnieks rezultātā nebūtu zaudētāja lomā.

Otrs variants - paredzēt materiālo atbildību vadošajām VZD amatpersonām, nosakot, ka nepamatoti noteiktā nodokļa summa ir atvelkama no konkrētā vērtētāja vai VZD vadītāja algas.

Un vēl… nekavējoties ir jāpārtrauc prakse, ka VZD vērtētājs kaut ko vērtē, neesot klāt pašam īpašniekam. Pašreiz nez kāpēc ir ierasts, ka vērtētājs ierodas īpašumā, pagrozās, kaut ko novērtē, un tālāk paradoksi jau ir teju neizbēgami. Ir nācies dzirdēt gan par gadījumu, kad telpa ar lielu kvadratūru tiek ievērtēta kā tirdzniecības vieta, lai gan reāli veikals tajā aizņem vien nelielu daļu, bet kādā saimniecībā kā nekustamais īpašums ieskaitīti pat trušu būri… Neviens cilvēks, arī VZD darbinieks nav universāls eksperts, kurš spētu objektīvi noteikt īpašuma vērtību, uz to uzmetot aci. Turklāt šeit rodas jautājums - pēc kādas metodikas īsti tiek aprēķināta īpašumu vērtība?! Un kā vispār var būt situācija, ka nekustamā īpašuma tirgus stāv uz vietas, bet īpašumu vērtība aug griezdamās?