Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidācijas izmaksas pārsniegs sākotnēji plānotās, taču kreditoriem nav pamata uztraukties par to, ka izmaksu pieauguma dēļ varētu nepietikt līdzekļu viņu prasījumu apmierināšanai, sacīja bankas likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Mums ir gan optimistiskie scenāriji, gan pesimistiskie scenāriji, un tie cipari būtiski atšķiras. Taču pieaugums varētu būt par vairākiem desmitiem miljonu eiro," teica Rozenbergs.

Viņš minēja, ka tostarp piesaistīto auditoru EY darba apmaksai par kreditoru pārbaudēm sākotnēji bija iecerēts atvēlēt 30 miljonus eiro, bet process ar metodoloģijas gatavošanu, saskaņošanu, precizēšanu, uzlabošanu un iekšējo procedūru pielāgošanu izrādījās būtiski apjomīgāks, nekā tas sākotnēji bija plānots. Tādēļ šobrīd samērā droši var teikt, ka EY darba apmaksa pārsniegs šos 30 miljonus eiro.

Tāpat arī pārējās bankas likvidācijas izmaksas, pēc Rozenberga teiktā, visdrīzāk, būs lielākas, nekā sākotnēji bija plānots.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu. Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Ministrijas vēl apspriedīs piedāvājumu noteikt, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem virs 10 tūkstošiem latu nepieciešams valdības akcepts.

Pret veidu, kā plānots uzlabot valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību, iebilda Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. «Tā ir problēmas pārdeleģēšana bez risināšanas,» teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka ziedojumi būtu jāiekļauj uzņēmumu kopējā stratēģiskajā plānošanā.

Būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas (ziedošanas) kārtību paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā

koncepcija par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu.

Šodien Ministru kabineta komitejā, izskatot likumprojektu par kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldību, izcēlās spraiga diskusija starp premjerministru Valdi Dombrovski (V) un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu par iespējamo privatizācijas procesa atvēršanu, kurā netika taupīti dažādi spilgti apzīmējumi.

Dombrovskis, komentējot Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, netaupīja spilgtus epitetus, atgādinot, ka vairākkārt ir vērsis uzmanību, ka tas, kas ir saprotams ar turpmāku kapitālsabiedrību pārvaldības kārtību, ir «prihvatizācija».

«Fantastiski, ko esat šeit sarakstījuši - reizi trīs gados pārvērtēt valsts līdzdalību, kur lēmums būs vispārējais administratīvais akts. Fantastika, visi prihvatizatori būs klāt un pārsūdzēs administratīvos aktus,» teica premjers, piebilstot, ka ir jāatceras, cik ilgi tiesās norit lietu izskatīšana, proti, tas nozīmēs, ka līdz nākamajam izvērtēšanas periodam tiesas vēl skatīs iepriekš iesniegtās pārsūdzības.

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Komersanta, kura darbība izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, izslēgšanai no komercreģistra nebūs nepieciešams veikt likvidācijas procesu, lēmis Ministru kabinets.

Šobrīd Komerclikumā ir vairākas nepilnības, kas komersanta darbības izbeigšanu un tam sekojošo likvidācijas procesu padara neefektīvu un nelietderīgi sadārdzina, norādīts Tieslietu ministrijas sagatavotajā anotācijā likumprojektam «Grozījumi Komerclikumā». Lai novērstu situāciju, kad sabiedrības darbība ir izbeigta, taču likvidācija netiek uzsākta, jo nav iecelts likvidators, likumprojekts noteic, ka likvidatoru var ieteikt ikviena persona, kura ir ieinteresēta sabiedrības likvidācijā, piemēram, likvidatoru tiesai var ieteikt persona, kura cēlusi prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu, vai sabiedrības dalībnieks vai kreditors.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojuma iesaldēšanu uz diviem gadiem un plašāku deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs pauda uzskatu, ka šie grozījumi ir "liela brēka par nieka kapeiku", jo nekas nemainīsies.

Kā piemēru politiķis akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz uz laiku apturēt valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ja grozījumi tiks pieņemti, publisko personu kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nākamos divus gadus nedrīkstēs pārsniegt šā gada 31.augustā noteikto apmēru.

Valsts prezidents lūdz Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

Vēstulē Saeimas Prezidijam E.Rinkēvičs norāda, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga.

"Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem," uzsver Valsts prezidents.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā iekļautais punkts par pakāpenisku valsts kapitālsabiedrību pārvaldes centralizāciju, nododot to vienas institūcijas atbildībā, rada riskus atsevišķa politiskā spēka ietekmei uz visiem valsts uzņēmumiem, uzskata Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

«OECD vadlīnijas, uz kurām atsaucās valdības deklarācijas autori, nosaka, ka valsts politikas mērķiem ir jābūt tādiem, kas rada labumu plašākai sabiedrībai attiecīgajā valsts uzņēmumu jurisdikcijā. Tajā pašā laikā lēmums pakāpeniski nodot valsts kapitāldaļu funkciju vienai institūcijai Latvijas politiskajā situācijā var radīt apstākļus, kad valsts uzņēmumi tiks izmantoti viena politiskā spēka interesēs. Tas var veicināt situāciju, kad lēmumi par to attīstību un nākotni netiek pieņemti kapitālsabiedrību un visas valsts labā, bet ir izdevīgi tikai šauram cilvēku lokam, tādējādi veicinot necaurspīdīgu to pārvaldību,» pārliecināta Dace Helmane.

Tāpat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja norāda, ka piedāvātais modelis nerisina pašreizējās valsts kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas, piemēram, konkrētajai politiskajai partijai pietuvinātu cilvēku, nevis profesionāļu iecelšanu atbildīgos amatus. «Tāpat nav skaidrs, vai un kā šāda sistēma uzlabos situāciju publisko iepirkumu jomā, un situācijā, kad valsts kapitālsabiedrību pārvalde ir koncentrēta vienuviet, drīzāk tiks veicināta labvēlīga augsne korupcijas riskiem,» norāda D. Helmane.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības sniegušas pakalpojumus par ekonomiski nepamatotām un necaurskatāmām cenām, laikā no 2010. līdz 2012. gadam iedzīvotājiem radot nepamatotus izdevumus kopumā vismaz 1,365 miljonu latu apmērā.

Šāds secinājums radies Valsts kontrolei (VK), veicot revīziju par Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību.

Četru pašvaldības kapitālsabiedrību - Sadzīves pakalpojumu kombināts, Labiekārtošana D, Daugavpils lidosta un Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums - pakalpojumu cenas nav ekonomiski pamatotas, savukārt Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums revidējamā laika posmā apsaimniekošanas maksu nav noteicis atbilstoši tiesību aktiem, norāda VK.

Uzņēmuma Sadzīves pakalpojumu kombināts piemērotie sabiedrisko pakalpojumu tarifi nav caurskatāmi, jo kapitālsabiedrībā grāmatvedības uzskaite sabiedriskajiem pakalpojumiem nav nodalīta no kopējās grāmatvedības uzskaites, kā to nosaka tiesību akti.