Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē gan otrajā ceturksnī, gan pirmajā pusgadā samazinājies, taču pieprasījums pēc zelta kā investīcijas palielinājies līdz rekordaugstam līmenim, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotā informācija.

Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Zelta patēriņš mazāks; šo metālu gan milzu apjomos nekavējas iegādāties Krievijas Banka

Pagājušajā gadā pasaulē nedaudz samazinājies pieprasījums pēc zelta, liecina Pasaules Zelta padomes dati. Ievērojami augusi centrālo banku apetīte pēc minētā dārgmetāla. Jāteic, tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka ievērojami savas zelta rezerves audzējusi Krievijas centrālā banka.

Kopējais pieprasījums pēc zelta pagājušajā gadā bijis 3924 tonnu apmērā, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tiesa gan, globālais pieprasījums pēc šī dārgmetāla ceturtajā ceturksnī bijis 988 tonnu apmērā, kas izrādījās par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā vēl pirms gada. Lauvas tiesa no pasaules zelta pagājušā gada kopējā pieprasījuma nāca no juvelierizstrādājumu sektora (gandrīz 55%).

Ļoti strauji audzis pieprasījums pēc zelta monētām un citiem zelta produktiem, kuriem pārdošana palielinājusies par 126%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina “Latvijas monētu nama” 2020.gada 9 mēnešu rezultāti.

Baltijas valstīs kopumā šogad ir augsta iedzīvotāju interese par zelta produktiem, bet “Latvijas monētu nama” straujākais pārdošanas pieaugums novērojams tieši Latvijā – salīdzinot Lietuvā pieprasījums pieaudzis par 65%, savukārt Igaunijā par 17%.

“Līdzīgi kā lielākā daļa uzņēmumu arī “Latvijas Monētu nams” sākotnēji bažīgi raudzījās uz iespējamo pandēmijas ietekmi. Lai arī kopējais apgrozījums šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir līdzīgs kā šajā pašā periodā pērn, ļoti ievērojams kāpums novērojams tieši zelta produktu segmentā. Līdzīga tendence ir arī Lietuvā un Igaunijā, kur gan zelta monētu pārdošanas pieaugums nav tik straujš. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs jau iepriekšējos gados pieprasījums pēc zelta monētām bija salīdzinoši augsts,” stāsta “Latvijas Monētu nams” mārketinga un tirdzniecības vadītājs Gints Rijnieks.

Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

Pagājušajā gadā pasaules centrālās bankas papildinājušas savus zelta rezervju apjomus, raksta Bloomberg.

Rezever palielinātas par 477,2 tonnām, kas ir otrs lielākais pieaugums pēdējo 50 gadu laikā un par 17% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina jaunākie Pasaules Zelta padomes dati. Ņemot vērā pērnā gada vidējo zelta cenu, centrālās bankas visdrīzāk zelta iegādei iztērējušas aptuveni 19,4 miljardus dolāru.

Centrālās bankas pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājušas zelta rezerves, kas ir pretēja tendence iepriekšējiem 20 gadiem kopš 1980.gadu beigām.

Kā liecina padomes aplēses, šajā gadā centrālās bankas iegādāsies vismaz 400 tonnas zelta.

Kopējais zelta pieprasījums gan pērn ir sarucis, jo Ķīnas pricēji ir pirkuši mazāk juvelierizstrādājumu, zelta stieņu un monētu.

2017. gads zeltam sācies ar spēcīgu lēcienu – gada pirmajos trīs mēnešos zelta cena pārliecinoši pakāpās par 10%. Sasniedzot augstāko līmeni četru mēnešu laikā, zelta cena februārī pārsniedza 1 260 USD par Trojas unci. „Kaut arī divus mēnešus ilgušais kāpums apstājās martā, kopējās cenas izmaiņas skaidri rāda, kādi ir galvenie zelta cenu nosakošie faktori,“ norāda Konrāds Bjalass, finanšu mākleru uzņēmuma TMS Europe galvenais ekonomists.

Viņaprāt, politiskā nenoteiktība novērojama abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps modināja cerības, ka tiks ieviesta jauna, biznesam labvēlīga fiskālā politika. Kā apgalvo eksperts, „iesākumā tas skubināja investētājus cerēt, ka Federālā rezervju banka (FED) palielinās procentu likmes,“ taču viņš piebilst – Trampa prezidentūras sākums parādīja, ka vadīt valsti no Ovālā kabineta ir grūtāk nekā pārvaldīt uzņēmumu no Trampa debesskrāpja Trump Tower augšējā stāva.

Tā kā Trampam neizdevās savākt pietiekami daudz balsu, lai tiktu apstiprināts viņa veselības aizsardzības reformu likuma projekts, prezidentam var būt sarežģīti īstenot ambiciozos vēlēšanu kampaņas solījumus. Vēl lielākas bažas raisa Klusā okeāna reģiona partnerības (angl. Trans-Pacific Partnership (TPP)) līgums, par kuru pašlaik noris sarunas. Šis brīvās tirdzniecības līgums, kas tika sagatavots, tiecoties arī saskaņot Amerikas Savienoto Valstu un Meksikas intereses, ir nonācis briesmās, kopš Tramps paziņoja par izstāšanos no šīs partnerības.

Kopējais zelta pieprasījums pasaulē pirmajā ceturksnī sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, liecina Pasaules Zelta padomes dati.

Kopējais investīciju apjoms zeltā saruka līdz 973 tonnām, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada, kad tas bija 1047 tonnas.

Jaunākie ASV Kaltuves dati liecina, ka aprīlī pārdotas 4500 unces Amerikāņu ērgļa zelta monētu, kas ir par 25% mazāk nekā pirms gada, raksta MarketWatch. Kopumā pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta stieņiem un monētām saruka par 15% līdz 255 tonnām.

Pirmajā ceturksnī zelta nākotnes kontrakta cena pakāpās vien par 1,4%, un šonedēļ sasniedza 1305,6 dolārus par unci.

«Investori, kuri iegulda zeltā, pirmajā ceturksnī saņēma dažādus signālus no tirgus – zelta cena bija daudzmaz stabila, procentu likmes auga, taču tajā pašā laikā akciju tirgos bija augsts svārstīgums un

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Līdz strauju ekonomiku uzrāvienu uz ļoti dāsnu pandēmijas stimulu fona no valdību un centrālo banku puses daudzviet plaukušas runas par lielāku inflāciju.

Pastāv pieņēmums, ka viens no aktīviem, kas jebkādos laikos spēj saglabāt zināmu vērtību ir zelts. Piemēram, Bloomberg ziņo, ka pieprasījums pēc zelta monētām un stieņiem Vācijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009. gada pirmās puses, kad sevi pilnā apmērā bija pieteikusi globālā finanšu krīze. Pamatā vācieši zeltu uzpērkot tieši tādēļ, ka tie raizējas, ka to bagātību kādā brīdī varētu saēst augstāka inflācija.

Jānorāda, ka vāciešiem, inflācija parasti visai izteikti nepatīk. Vēsturiski cenu nestabilitāte šai valstij nozīmējusi ļoti, ļoti smagus laikus. Pēc Pirmā pasaules kara Vācijā bija vērojama hiperinflācija, kas tur faktiski sagrāva pirktspēju. “Mūsu DNA ir iestrādātas inflācijas bailes. Tagad inflācijas riski pieaug. Skatījums uz dārgmetālu tirgu ir ļoti pozitīvs,” esošo situāciju raksturo Vācijas dārgmetālu dīlera Philoro Edelmetalle pārstāvji, kuri atklāj, ka to zelta pārdošanas apmēri šogad palēkušies par ceturto daļu.

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Kiberuzbrukumi, terorisma draudi, politiskā un sociālā nestabilitāte – konflikti pasaulē pēdējos gados eskalējas dažādās jomās. Pēc ekspertu slēdzieniem globālie riski pēdējos desmit gados ir dubultojušies, kļūstot arvien starptautiskāki. Likumsakarīgi, ka šādos nestabilos apstākļos pasaules biznesa vide ķeras pie ‘drošības riņķa’ – zelta. Par to liecina biržu dati - zelta cena pēdējā pusgadā kāpusi vairāk nekā par 10%. Zelts ir universāla nauda, un to saprot ne vien biržu mākleri un investori, bet arī mājsaimniecības.

Interese par zelta izstrādājumiem vienmēr ir bijusi augsta, bet laikā, kad patērētājs kļūst īpaši ‘jūtīgs’, pieprasījums pēc šī dārgmetāla izstrādājumiem pieaug un ikdienas pirkums – saderināšanās vai kāzu gredzens no simboliskas dāvanas pārvēršas par nopietnu investīciju. Vadoties pēc Chopard gredzenu pārdošanas datiem - populārākais zelts Latvijā ir baltais - 50% no pērn iegādātajiem gredzeniem, otrs pirktākais ir rozā zelts - 40%, bet 10% no iegādātajiem gredzeniem ir bijuši dzeltenā zelta un platīna.

Vēl viena būtiska tendence, kas aktualizējas līdz ar pasaulē pieaugošo sociālo nevienlīdzību un politiskajām svārstībām, ir t.s. ekoloģiskā biznesa domāšana – patērētāji pieprasa, lai investīcija ir ne vien ar augstu likviditāti un droša, bet arī atbilstu taisnīgas tirdzniecības praksei. Līdzīgi kafijas ražotāju iniciētai godīgas tirdzniecības kustībai Fair trade, kas strauji aug plašumā, globālo risku laikmetā aktualitāti gūst godīgas zelta ieguves iniciatīva jeb Fairmained gold. Tas ir iemesls, kāpēc Chopard jau 2012.gadā pieņēma lēmumu zelta izejmateriālu ieguvei tikai no ilgtspējīgiem avotiem, kas nenodara kaitējumu videi vai cilvēkiem, kas nodarbināti zelta ieguvē un apstrādē.

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Pieprasījums pēc zelta pasaulē pērn sasniedzis trīs gados augstāko līmeni, investoriem meklējot patvērumu no nemieriem finanšu tirgos, piektdien paziņoja Pasaules Zelta padome.

Padomes dati liecina, ka pieprasījums pēc zelta pasaulē pagājušajā gadā veidoja 4309 tonnas, kas ir par 2% vairāk nekā 2015.gadā.

Tikmēr pērnā gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums pēc zelta sarucis par 11% - līdz 994,1 tonnai.

Jaunākie dati norāda, ka pieprasījums pēc investīciju zelta pieaudzis pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī, bet samazinājies ceturtajā ceturksnī.

Savukārt rotaslietu pieprasījums pērn kopumā samazinājies, ņemot vērā zelta cenu pieaugumu.

Zelta un zelta kompāniju vērtība turpina palielināties.

Šogad roku rokā ar akciju cenu kāpumu pieaugusi arī zelta cena. Tādējādi var spriest, ka nomanāms liels tirgus dalībnieku pieprasījums gan pēc riska aktīviem, gan drošā patvēruma, pie kura tradicionāli tiek pieskaitīts dzeltenais dārgmetāls.

Kopumā zelta cena ASV preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau gandrīz par 5% un pietuvojusies 1350 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci (ASV akciju Standard & Poor’s 500 vērtība šajā periodā pakāpusies jau par 11%). Savukārt kopš pagājušā gada augusta zemākajiem punktiem zelta vērtība ir pieaugusi gandrīz par 15%.

Šāds zelta skrējiens visai strauji uz augšu parāvis arī daudzu tā ieguvēju un pārstrādātāju vērtspapīru cenu. Piemēram, biržā tirgotā fonda, kas apkopo šādu uzņēmumu akcijas, VanEck Vectors Gold Miners ETF daļas cena kopš janvāra palēkusies par 10%. Vēl straujāku pieaugumu demonstrējis svārstīgākais un riskantākais VanEck Vectors Junior Gold Miners ETF.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Jūnija sākums bija ļoti daudzsološs biržā tirgotajiem Bitcoin fondiem – mēneša pirmajā nedēļā investīciju apjoms, kas ieplūda Bitcoin ETF, pārsniedza to “digitālā zelta” apjomu, kas vidēji tiek iegūts divu mēnešu periodā.

Jūnija pirmajā nedēļā biržā tirgotie 11 Bitcoin fondi kopumā iegādājās 25 729 BTC, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā jauniegūtie 3 150 BTC.

Institucionālo investoru pieaugošā interese iegādāties Bitcoin turpina nostiprināt tā pozīcijas kā digitālā laikmeta zelta alternatīvu. Daudzi investori un kapitāla tirgus dalībnieki Bitcoin jau izsenis ir uzskatījuši par “digitālo zeltu”, norādot, ka investīcijām BTC līdzīgi kā investīcijām zeltā ir ne vien vērtību saglabājoša, bet arī vērtību palielinoša funkcija. Lielāko kriptovalūtu ETF kopējā vērtība ASV biržās šobrīd ir aptuveni 60 % no zelta ETF vērtības. Pie tam jāņem vērā, ka investīcijas zelta ETF notiek jau 20 gadus, savukārt Bitcoin spot ETF ASV tika atvērti tikai šī gada sākumā.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Daļa centrālo banku bēg no ASV dolāriem un pērk zeltu

Dažas pasaules centrālās bankas pēdējā laikā steidz uzpirkt zeltu, un rezultātā šī dārgmetāla iegāde sasniegusi lielāko apmēru gandrīz pusgadsimta laikā. Sevišķi strauji zeltu uzpirkušas Krievijas, Kazahstānas un Turcijas centrālās bankas, kas pamatā tiek darīts, lai diversificētu savas rezerves prom no ASV dolāriem. Starptautiskais Valūtas fonds ziņo, ka centrālo banku valūtu rezerves ASV dolāros pagājušā gada trešajā ceturksnī sasniegušas zemāko īpatsvaru piecu gadu laikā.

Lielākais zelta uzpircējs bijusi Krievijas Centrālā banka, kas 2018. gadā iegādājusies gigantisku apmēru - 274,3 tonnas - šī metāla. Pamatā šie pirkumi finansēti ar šīs valsts ASV parādzīmēm, atklāj Pasaules Zelta padome. Galvenokārt uzpirktais zelts esot nācis no valsts iekšējā tirgus (no raktuvēm un pārstrādes). Pašlaik tiek rēķināts, ka Krievijas Centrālajai bankai ir 2066 tonnas zelta, kas veido 18% no tās kopējām rezervēm. Interesanti, ka tas ir ievērojami mazāk nekā ASV un tai pašai Vācijai. ASV zelta rezerves (vairāk nekā 8,1 tūkstotis tonnu) veido 74% un Vācijai (aptuveni 3,4 tūkstoši tonnu) – 69% - no to kopējām rezervēm.

Zelts uz neskaidrību un cenu svārstīguma fona gatavs izvirzīties līderos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Plaukstot bažām par tehnoloģiju kompāniju akciju skrējiena turpināšanos un plašākiem globāliem tirdzniecības kariem, pēdējo tirdzniecības sesiju laikā labāk klājies zelta cenai. Dzeltenā dārgmetāla vērtība pagājušās nedēļas beigās pārsniedza 1340 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Rezultātā kopš šā gada sākuma zelta cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies gandrīz par 2,5%. Tas ir labāks sniegums, nekā investoriem nodrošinājušas ASV akcijas. Šīs valsts Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība, ņemot vērā pēdējo dienu kritumu, kopš šā gada sākuma jau ir iebraukusi negatīvā teritorijā – tā šajā termiņā ir sarukusi par 1,1% (nav vērā ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts).

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.