Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Šveices valdība trešdien paziņoja, ka aizliedz zelta importu no Krievijas.

Šveice pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankcijām, kas 21.jūlijā iekļāva Krievijas izcelsmes zelta importa aizliegumu.

Aizliegums stājas spēkā trešdien plkst.18.00, teikts Šveices Federālās padomes paziņojumā. Šveice ir viens no vadošajiem zelta pārstrādātājiem un zelta stieņu ražotājiem.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Šveice aizliedz "pirkt, importēt vai transportēt zeltu un zelta izstrādājumus no Krievijas", teikts paziņojumā, piebilstot, ka "aizliegti arī pakalpojumi saistībā ar šīm precēm".

Tradicionāli neitrālā Šveice pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mainīja savu ierasto nostāju, pieskaņojoties ES noteiktajām ekonomiskajām sankcijām.

Maijā no Lielbritānijas tika importētas trīs tonnas zelta no Krievijas, taču nebija skaidrs, kura kompānija ir atbildīga par tā nogādāšanu Šveicē, vēstīja "Bloomberg News".

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Pandēmijas apstākļos vērojams dažādu izejvielu cenu pieaugums. Pandēmijas pirmajā daļā – līdz pagājušās vasaras augustam – strauji palielinājās arī zelta cena, kura pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.

Tiesa gan, kopš tā laika zelta cena ir sarukusi un izskatās, ka šogad tai kā tādai ir bijis grūti atrast kādu daudzmaz konkrētu virzienu. Šāda situācija varētu likties dīvaina, jo šogad teju visā pasaulē aktualizējušas runas par ievērojamāku inflāciju. Savukārt tieši zeltam tradicionāli tiek piedāvāta spēja saglabāt vērtību un pasargāt pret inflācijas postošo ietekmi uz bagātību.

Tam tiek meklēti arī izskaidrojumi un viens no tiem ir tas, kas notiek procentu likmju frontē. Pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darījušas ļoti daudz, lai procentu likmes saglabātos rekordzemas. Tomēr arvien spēcīgāki kļūst pieņēmumi, ka šīm likmēm kādā brīdī būs jākāpj, lai gan tas solās būt visai piņķerīgs process.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Latvijas aģentūra “McCANN Rīga” par kampaņu “Izcila vieta atkritumu poligonam” prestižajā starptautiskā radošuma konkursā “Golden Drum”, saņēmusi zelta godalgu, informēja “McCANN Rīga” radošais direktors Valters Jonāts.

Pēc “Getliņi EKO” pasūtījuma tapusī sabiedrības izglītošanas kampaņa par atkritumu samazināšanu šogad jau ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp komunikācijas konkursā “Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2023”, “Baltic Best” un radošās izcilības festivālā “ADwards”.

“Veidojot radošos konceptus, balvas nav mērķis, mērķis ir klienta kampaņas rezultāti. Vienlaikus pētījumi liecina, ka ir tieša saistība apbalvojumiem un rezultātiem, jo apbalvotākās kampaņas parasti ir tās, kas spējušas sasniegt augstākus rezultātus. Turklāt panākumu gadījumā ieguvējs ir gan klients, gan aģentūra,” saka Jonāts.

Festivāls “Golden Drum Festival” tika dibināts 1993. gadā ar mērķi pulcēt radošos darbiniekus no dažādām, tolaik bieži dēvētām par jaunās Eiropas, valstīm. Festivāls dažādos veidos vēlējās iedvesmot un rosināt radošo domāšanu un aicināt uz pozitīvām pārmaiņām. “Golden Drum” festivāls ir iekļauts prestižajā WARC reitingā līdzās Kannu festivālam un citiem konkursiem. Šogad festivālā piedalījās aģentūras no 40 valstīm - Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, Polijas un daudzām citām.

ASV sākušas ieviest pret Krieviju sankcijas, par kurām G7 līderi nupat vienojās samitā Vācijā.

Jaunākie pasākumi būs vērsti pret Krievijas aizsardzības nozari un ierobežos Krievijas zelta importu.

Jauno sankciju mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas izstrādāt un izvietot ieročus un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas karā pret Ukrainu, norādīja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas vērstas pret Krievijas bruņojuma ražošanas un tirdzniecības korporāciju "Rosteh" un citām kompānijām, kas ir būtiskas Krievijas aizsardzības nozarei, kā arī armijas vienībām un virsniekiem, kas tiek turēti aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, skaidroja ministrija.

"Mēs vēlreiz apstiprinām savu apņemšanos strādāt kopā ar mūsu partneriem un sabiedrotajiem, lai ieviestu papildu bargas sankcijas, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu," pavēstīja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Janvāris nāca ar tādu kā déjà vu sajūtu – jau decembris pagāja, valdībai un koalīcijai spriedelējot par to, kā mazināt energoresursu augošo cenu radīto šoku, tad samocītus lēmumus beigu beigās pieņēma, bet nu nākusi atklāsme, ka tas nekam nelīdz, un sāk spriedelēt par šo jautājumu no jauna.

Tiesa, atkal tiek mēģināts likt pabalstu ielāpus, nevis risināt problēmu pēc būtības, proti, pat necenšas spert tādus soļus, kas novērstu energoresursu sadārdzinājuma projicēšanos preču un pakalpojumu cenās ilgtermiņā. Jaušams, ka politiķus pārņēmis priekšvēlēšanu laika dulnums, tie aizvien greizsirdīgāk raugās konkurentu virzienā (ja ko rosina opozīcija, tad pozīcijai tas principā nav derīgs), nemana vairs pretrunas un aplamības pašu paustajā. Domā vien īstermiņā.

Tā, piemēram, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs vienu dienu pauž sajūsmu par poļu risinājumu tai pašai problēmai, bet citudien jau ir sajūsmā par pašu koalīcijā pieņemto, lai gan abu pieeju līdzība ir kā dienai pret nakti. Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis vispār izcēlies ar komunistu cienīgu retoriku – PVN samazināt nevarot, jo tas, lūk, palīdzētu tiem, kas visvairāk tērē – silda lielas mājas, baseinus.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Saistībā ar karu Ukrainā šogad ārvalstu tūristu ir ļoti maz, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Ārzemju tūristu joprojām ir ļoti, ļoti maz. Mums ir igauņi un lietuvieši, kuri saprot situāciju tāpat kā mēs. Ir poļi, nedaudz arī vācieši un somi, bet tas arī viss," teica asociācijas prezidente.

Viņa skaidroja, ka ārvalstu tūristu šogad Latvijā ir ļoti maz saistībā ar kara tuvumu, kā arī ar to, ka Latvijai ir gara robeža ar Krieviju.

Vienlaikus Ziemele piebilda, ka viesi no tālajām ārzemēm šogad vispār faktiski uz Eiropu nebrauc.

Viņa prognozēja, ka pozitīvas izmaiņas varētu būt nākamā gada vasarā. "Domāju, ka vasarā atgriezīsies viss normālākās sliedēs, jo cilvēki sapratīs, kur karš notiek, un mēs visi ceram, ka tas galu galā beigsies," teica Ziemele.

Vai plāno iegādāties jaunu automašīnu? Varbūt straujais degvielas cenu kāpums licis apdomāt ekonomiskāka automašīnas modeļa iegādi?

Lai arī kāds būtu tavs mērķis un pieredze auto iegādē, mazlietotu spēkratu tirgus ir kļuvis pieejamāks un uzticamāks, kā jebkad agrāk. Mobile de ir lielisks palīgs šajā jautājumā. Sākot ar modeļa izraudzīšanos, līdz pat auto piegādei. Lasi tālāk un uzzini noderīgus padomus, kā iztikt bez nepatīkamiem pārsteigumiem.

1. Zini, ko vēlies

Vispirms nospraud mērķi. Ja skaidri zināsi, kādu modeli meklē un cik lielu naudas summu vari tam veltīt, būs vieglāk orientēties piedāvājumā.

Tad definē apakšējo robežu. Tas ir zemākais tehniskais stāvoklis, kāds, tavuprāt, ir pieļaujams dotajā cenu kategorijā.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.

“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.

Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Vācijas Bavārijas zemes celtniecības ministrs Kristians Bernreiters aicinājis izbūvēt jaunus drošus pazemes bunkurus.

Ministrs aicinājis palielināt investīcijas tādu pazemes telpu izbūvē, kas konflikta gadījumā var kalpot par patvertnēm.

"Kādreiz bija ievērojamas subsīdijas pazemes autostāvvietām, kas tika izveidotas kā drošības telpas konflikta gadījumiem. Tagad to atkal nepieciešams intensīvi apspriest," intervijā laikrakstam "Bild" šodien paziņoja ministrs.

Bavārijas zemē pašreiz ir 150 šādas patvertnes. Aptuveni 300 citas kopš 2007.gada ir pielāgotas citiem mērķiem, norādīja ministrs, piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā tās noteikti var pārvērst atpakaļ bunkuros.

"Mēs domājām, ka dzīvojam labākā pasaulē. Neviens negaidīja šādu karu Eiropā," atzina Bernreiters.

Hokejisti uzveic basketbolistus “Sporta Avīzes” ikgadējā 50 ekspertu aptaujā

Ja ekspertiem jāsaka, ka sešiniekā gribētos ielikt ikvienu no sportistiem vai komandām, kas pieminēti potenciālo kandidātu sarakstā, gads Latvijas sportā ir izdevies. Tieši tāds bija 2023. gads, tomēr no tā atmiņā īpaši palika divi ļoti spilgti sasniegumi. Tradicionālajā “Sporta Avīzes” 50 ekspertu aptaujā, kas, nosakot gada labākos Latvijas sportā, risinājās jau 28. reizi, uzvaru izcīnīja bronzu pasaules čempionātā guvusī Latvijas hokeja izlase, otrajā pozīcijā atstājot Pasaules kausā lieliski debitējušo Latvijas basketbola valstsvienību. Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti ļoti pārliecinoši atzina vieglatlēti Agati Cauni.

Eiropas Savienība (ES) otrdien paziņoja, ka pagarina Krievijai noteikto sankciju darbības termiņu līdz 2023.gada 31.janvārim.

"Šīs sankcijas, kas sākotnēji tika ieviestas 2014.gadā, atbildot uz Ukrainu destabilizējošajām Krievijas darbībām, ir ievērojami paplašinātas kopš 2022.gada februāra, ņemot vērā neizprovocēto un nepamatoto Krievijas agresiju pret Ukrainu," teikts Eiropadomes paziņojumā medijiem.

Līdz šim noteiktas septiņas sankciju paketes, kas vērstas pret atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem un Krievijas pilsoņiem, pārsvarā amatpersonām, kas atbalsta karu.

Pēdējos ierobežojumus ES ieviesa 21jūlijā. Jaunākajā sankciju sarakstā iekļauta banka "Sberbank", organizācija "Jaunarmija", motociklistu klubs "Nakts vilki", Čečenijas pārstāvis Valsts domē Adams Delimhanovs, Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, aktieri Vladimirs Maškovs un Sergejs Bezrukovs un citi.

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.