Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

"Starlex Investments" partneris un nekustamo īpašumu ekonomists Auseklis Sarkans prognozē, ka kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Latvijā un arī Baltijā 2022.gadā būs ievērojami mazāks nekā 2021.gadā. Šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, jo pieaugošās investoru pieprasījuma rezultātā vairums īpašumu atrodas investīciju fondu portfeļos. Nekustamais īpašums tiek izmantots kā nodrošinājums pret pieaugošo inflāciju, tādēļ ir samazinājusies vēlme tos pārdot.

Tomēr Smilktiņš uzsver, ka investoru interese par investīcijām nekustamajā īpašumā saglabājas augsta. Arvien pieaugoša ir investoru interese par naudas plūsmas objektiem, tomēr vēlamā investīciju atdeve pēdējos gados ir mainījusies. Ja kādreiz investori un klasiskie fondi rēķinājās ar atdevi 7-8% gadā, tad pēdējos gadus sagaidāmās investīciju atdeve ir 5-6,5% gadā.

Nereti augstās investoru savstarpējās konkurences rezultātā notiek pat vairāksolīšana, samierinoties ar zemāku sagaidāmo investīciju ienesīgumu īstermiņā un cerot uz pieaugumu nākotnē, skaidro Smilktiņš.

Viņš piebilst, ka starp investoriem izteikti aktīvi ir lietuvieši un igauņi, skandināvi, kam seko vietējie investori, vācieši un austrieši. Pieprasītākie investīciju objekti ir biroju ēkas, noliktavu kompleksi, tirdzniecības centri un arvien vairāk arī dzīvokļu īres nami.

Sarkans norāda, ka, konsultējot uzņēmumus un attīstītājus, ļoti audzis pieprasījums pēc komercapbūves zemes - noliktavu vai "stock office" (noliktavu/veikalu/biroju) būvniecībai. Tomēr saistībā ar nelielo šādu zemju piedāvājumu, tiek izskatītas arī jau uzbūvētas noliktavas, nereti pat padomju laikā būvētās. Sarkans skaidro, ka, atjaunojot un pielāgojot tās mūsdienu prasībām, iespējams ietaupīt salīdzinājumā ar jaunu šādu noliktavu būvniecību. Saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu īpaši augsts pieprasījums ir pēc zemēm, kuras iespējams pielāgot vēja parku izveidei.

Pēdējos gados novērots pieaugošs pieprasījums pēc namīpašumiem pilsētas centrā īres dzīvokļu māju izveidei. Smilktiņš uzsver, ka ierobežotā piedāvājuma, lielā pieprasījuma un konkurences rezultātā namīpašumu pārdošana bieži notiek, privāti vienojoties pārdevējam ar pircēju bez publiskas sludinājumu informācijas. Pieprasītākie ir namīpašumi 2000-5000 kvadrātmetru platībās, ēkas bez remonta par cenu 600-1000 eiro par kvadrātmetru vai jau pabeigtas ēkas par cenu 1500-2200 eiro par kvadrātmetru.

Smilktiņš informē, ka šobrīd vērojama jaunu spēlētāju ienākšanu klasisko īres namu, kā arī mikro dzīvokļu - viesnīcas tipa īres namu segmentā. Renovācijas izmaksu pieaugums šobrīd veido 15-20% gadā pretstatā jaunu būvniecību izmaksu pieaugumam virs 25% gadā, kas veicinās arvien pieaugošu novecojušu dzīvojamo, biroju vai rūpnīcu ēku renovāciju par dzīvokļu mājām, prognozē Smilktiņš.

Eksperts piebilst, ka apgrūtinātā loģistika jau tagad sekmē pieaugošās būvmateriālu cenas, kas attīstītājiem apgrūtina gan plānošanu, gan liedz būvēt un pārdot par līdzšinējām cenām, līdz ar to vairāki projekti uz laiku tiks iesaldēti. Visdrīzāk atkal būs izteikts jauno dzīvokļu ēku projektu vakuums, un "Starlex Real Estate" tuvākos gadus neprognozē cenu samazināšanos jauno projektu segmentā.

Līdz šim gada laikā Rīgā tika uzbūvēti ap 2000 jauni dzīvokļi, bet, pieņemot darījumu apjomu uz iedzīvotāju skaitu līdzīgu kā Tallinā un Viļņā, Rīgā būtu nepieciešams uzbūvēt vismaz 5000-6000 jaunu dzīvokļu gadā, informē Smilktiņš.

Viņš piebilst, ka šobrīd grūti prognozēt, vai jauno dzīvokļu pārdošanas cenu pieaugums tiks līdzi pieaugošajām būvniecības izmaksām, līdz ar ko arvien vairāk attīstītāji izskatīs uzbūvēto dzīvokļu ēku pielāgošanu īres namu vajadzībām ar sagaidāmu 4,5-6% īres ienesīgumu gadā.

Savukārt Sarkans norāda, ka arī pieprasījums pēc privātmājām, rindu mājām un zemēm ir augsts un lielākā daļa piedāvājuma tiek rezervēts līdz projekta nodošanai ekspluatācijā. Investori un attīstītāji aktīvi meklē tieši šādu projektu attīstībai piemērotus zemes gabalus. Kā vēl kādu pozitīvu tendenci Sarkans uzsver pieaugošo interesi par investīcijām īres namu attīstīšanai reģionos sadarbībā ar valsts atbalsta programmām, kā arī studentu īres māju, "co-living" un pansionātu attīstīšanu, kas dažādo nekustamo īpašumu tirgu.

Smilktiņš prognozē, ka 2022.gads būs izaicinājumu pilns - neskaidrā ģeopolitiskā situācija, strauji pieaugošā inflācija un būvniecības izmaksas, kā arī vairāku desmitu tūkstošu ukraiņu pārcelšanās uz Latviju atstās jūtamu ietekmi uz ekonomiku un nekustamā īpašumu tirgu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā.