Zelts uz neskaidrību un cenu svārstīguma fona gatavs izvirzīties līderos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Plaukstot bažām par tehnoloģiju kompāniju akciju skrējiena turpināšanos un plašākiem globāliem tirdzniecības kariem, pēdējo tirdzniecības sesiju laikā labāk klājies zelta cenai. Dzeltenā dārgmetāla vērtība pagājušās nedēļas beigās pārsniedza 1340 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Rezultātā kopš šā gada sākuma zelta cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies gandrīz par 2,5%. Tas ir labāks sniegums, nekā investoriem nodrošinājušas ASV akcijas. Šīs valsts Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība, ņemot vērā pēdējo dienu kritumu, kopš šā gada sākuma jau ir iebraukusi negatīvā teritorijā – tā šajā termiņā ir sarukusi par 1,1% (nav vērā ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts).
Ja rodas pamats lielākai neskaidrībai un cenu svārstīgumam, tad mēdz augt pieprasījums pēc zelta, kuram tiek piedēvēts drošā patvērums statuss un spēja pasargāt līdzekļu pirktspēju. Zeltam veiksmīgs bija arī pagājušais gads, kad tā vērtība pieauga par 14% (kopsolī ar strauju akciju cenu kāpumu). Tas tādējādi šim metālam bija labākais sniegums septiņu gadu laikā. Ja finanšu tirgos apmākušies laika apstākļi ievelkas, tad zelta cena var piedzīvot tālāku izaugsmi. Piemēram, Thomson Reuters veiktās dārgmetālu tirgus analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka zelta cena uz akciju volatilitātes fona gada beigās varētu pārsniegt 1400 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci.
Zelta tirgum nozīmīgi būs spriedumi par procentlikmju nākotni. Līdz ar to, ka tiek gaidīts to kāpums, tad no vienas puses šis apstāklis neliek domāt, ka pārskatāmā termiņā šim dārgmetālam vērtības pieauguma ziņā varētu klāties ļoti labi. Pagājušonedēļ ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) paaugstināja dolāra bāzes procentlikmi (līdz 1,5% – 1,75% koridoram). Pašlaik tiek rēķināts, ka FRS par šādu soli šogad izšķirsies vēl divas reizes. Ja aug procentlikmes, tad zeltam un citiem aktīviem, kuri investoriem nenodrošina regulārus procentu ienākumus, kļūst grūtāk sacensties ar tādiem finanšu produktiem, kas to dara, piemēram, obligācijām vai banku depozītiem.
Visu rakstu Kad kļūst sliktāk, atceras par zeltu lasiet pirmdienas, 26.marta laikrakstā Dienas Bizness!