Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.
Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.
Paspēlē visus guvumus
No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.
Piemēram, "Financial Times" ziņo, ka daļēji šāds zelta cenas kritums saistīts ar to, ka hedžfondi un citi spekulanti, kas piekopj tā saucamo maržinālo tirdzniecību, pārdevuši savas likvīdās pozīcijas zeltā, lai fiksētu peļņu no agrākā tā pieauguma, segtu savus pēdējo dienu zaudējumus vai finansētu šāda veida tirdzniecību.
Maržinālās tirdzniecības (jeb tirdzniecības "ar plecu") ietvaros investors ar savu naudu pērk un pārdod akcijas tikai daļēji, bet pārējā vērtspapīru pozīcija tiek segta ar aizņemtiem līdzekļiem no bankām vai brokeru sabiedrībām. Investors bankā vai brokeru sabiedrībā pie šādas tirdzniecības parasti iemaksā noteiktu depozītu, taču summa, par kuru notiek darījumi, mēdz būt pat simtkārt lielāka. Atverot šādu pozīciju, ir jārēķinās ar to, ka pēkšņu nelabvēlīgu tirgus izmaiņu gadījumā, zaudējumiem sasniedzot zināmu procentuālu apmēru no sākotnējā depozīta, pozīcija tiek aizvērta, un, lai atsāktu tirdzniecību, nepieciešama konta papildināšana. Maržinālās tirdzniecības priekšrocība ir tā, ka, veiksmīgi izmantojot šādu stratēģiju, guvumi no labvēlīgām cenu izmaiņām būs lielāki (jeb – investors/spekulants var spēlēties ar krietni lielāku naudas apjomu nekā viņam reāli ir).
Tiesa gan, šāda spēle, izmantojot aizņemtus līdzekļus, ir riskantāka, kas nozīmē, ka arī zaudējumi var izrādīties krietni lielāki. Brīdī, kad akciju (vai kādu citu finanšu instrumentu) cenas sarūk, šādi investori no tirgus cenšas izkļūt pēc iespējas ātrāk, kas tikai padziļina aktuālo cenu kritumu.
"Uz finanšu tirgus trauksmes, ekonomiskās aktivitātes sabrukuma un lielāko politikas noteicēju stimulu kopš globālās finanšu krīzes fona gan radies ir ievērojams potenciāls tam, lai zelta un akciju cena nākamo nedēļu un mēnešu laikā atgūtos," optimismu saglabā un "FT" teic finanšu uzņēmuma "Baker Steel Capital Managers" pārstāvji.
Lētāki arī pārējie dārgmetāli
Jāteic, ka vēl straujāk sarukusi citu populārāko dārgmetālu vērtība. Ir teiciens - kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos.
Viens no šādiem aktīviem ir pallādijs. Šī metāla vērtība preču biržā vēl februāra beigās atzīmējās pie jauna rekorda virs 2,7 tūkst. ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Kopš pagājušā gada sākuma vien tā bija palielinājusies par 125%. Tiesa gan, martā, koronavīrusam un tā panikai kļūstot par globālu parādību, šis pieauguma sapnis beidzās. Rezultātā nu pallādija cena sarukusi gandrīz uz pusi – par 1300 ASV dolāriem līdz 1452 ASV dolāriem par unci.
Jāteic, ka zināmā mērā pirms tam pallādija cenas kāpumu varēja saprast. Pieprasījums pēc tā jau gadiem pārsniedza tā piedāvājumu. Daudz spekulāciju saistījās arī, piemēram, ar Krievijas stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti uzskatīja, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas zināms nav. Vēl arī visā pasaulē nav redzami tādi projekti, kas paredzētu būtisku pallādija ieguves pieaugumu.
Pallādiju plaši izmanto autobūvē katalizatoru ražošanā. Pārskatāmā periodā ar autoražošanu klāsies grūti, kas attiecīgi iecirtis robu nemitīga un strauja pallādija pieprasījuma pieauguma prognozēs. Tradicionāli pallādiju izmanto benzīna motoros, bet platīnu – dīzeļa motoros. Uz lēnīgākas pasaules ekonomikas fona nupat līdz zemākajam līmenim 17 gados sarukusi arī platīna cena.
Par trešo daļu kopš savām nesenajām virsotnēm samazinājusies arī sudraba vērtība. Nopietnāk šķoboties pasaules ekonomikai, sudrabam tas nesola neko labu, jo draud zust šī metāla rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi no globālā šī dārgmetāla patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma.
Mūsdienās, lai iegādātos dārgmetālus investīcijām, nebūt nav nepieciešams meklēt fiziskus šādus metālus (lai gan arī tas ir iespējams). Vieglāk, piemēram, zelta tirgū ir piedalīties ar biržā tirgoto fondu starpniecību, kuru daļas var mīt tāpat kā akcijas. Pats populārākais šāds fonds, kas kopē dzeltenā dārgmetāla cenas izmaiņu biržā, ir SPDR Gold Shares (GLD).