Līdz ar pēdējos mēnešos aizvien izteiktākām investoru gaidām attiecībā uz centrālo banku iejaukšanos finanšu tirgus procesos pieaugošā investoru riska apetīte nav metusi līkumu arī dārgmetālu sektora akciju cenām, un atsevišķu vērtspapīru vērtība šajā laikā pieaugusi vairāk nekā par piektdaļu.
Vēl pavasara izskaņā un vasaras sākumā daudziem šī tautsaimniecības segmenta uzņēmumi šķita pārvērtēti un neinteresanti investīcijām, taču pēdējie pāris mēneši nesuši pavisam citu ainu. Tā, piemēram, ASV fondu tirgus zelta un sudraba kompāniju akciju indekss PHLX pēdējo divu mēnešu laikā palielinājies apmēram par 20%, uzskatāmi norādot, ka investoriem zeltrači ir kļuvuši mīļāki, ar to, protams, nedomājot to, ka dzeltenā metāla dzīslas meklējumos Amazones baseinā spējuši sarūpēt ne mazums cūcību vietējo valstu valdībām un pamatiedzīvotājiem.
Runājot par Volstrītas kompānijām var izteikt pieņēmumu, ka pašreizējos tirgus apstākļos uzņēmumu akciju vērtība var izrādīties labs ieguldījums, jo arī tad, ja investori galu galā secinās, ka līdz ar vispārējo risku pieaugumu akcijās nav vērts ieguldīt, zelta un sudraba kompānijas varētu iegūt uz dārgmetālu cenu rēķina, ieguldītājiem meklējot kādu glābšanas riņķi un vismaz iepriekšējos gadu desmitos tas sevi ir attaisnojis.
Cita lieta ir, ja dārgmetāli šķitīs pārvērtēti un līdzīgi kā pirms gada tirgū sāks uzvesties kā tradicionāls riska aktīvs – šādā gadījumā zelta un sudraba uzņēmumi sekos vispārējām akciju tirgus tendencēm un to cenas kritums, iespējams, īslaicīgi varētu būt pat lielāks par tirgus vidējo rādītāju.
Dārgmetālu un tos iegūstošo kompāniju akciju cenu virzībai tuvākajos mēnešos izšķiroša var izrādīties šonedēļ jau sākusies ASV Federālo rezervju sistēmas sēde, attiecībā uz kuru daudzi cer sagaidīt ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas trešo kārtu, kas veicinātu naudas pieplūdumu arī dārgmetālu tirgū.
Pēc Swedbank brokera Jura Jankovska domām, dārgmetālu ieguves uzņēmumu akciju vērtību tuvākajā laikā noteiks gan pirmām kārtām pašu dārgmetālu cenu virzība, gan arī tas, cik veiksmīgi uzņēmumi spēs tikt galā ar pieaugošajām ražošanas izmaksām, tai skaitā arī darbaspēka izmaksām.
«To, ka darbaspēka izmaksas varētu pieaugt, liecina arī nesenie notikumi Dienvidāfrikā, kurā tiek saražoti aptuveni 75% no visa kopējā platīna ražošanas apjoma. Jau veselu mēnesi notiek streiks pasaules trešajā lielākajā platīna ieguves uzņēmumā Lonmin, kurš jau bija pāraudzis vardarbīgās sadursmēs ar policiju, kurā gāja bojā daudzi strādnieki,» stāsta J. Jankovskis.
Tikmēr par spīti dažādām tirgus negācijām par jau esošu ieguvēju var uzskatīt kompāniju Agnico-Eagle Mines, kuras akciju vērtība Ņujorkas biržā pēdējo apmēram divu mēnešu laikā līdz 11. septembra tirdzniecības sesijas beigām ir palielinājusies apmēram par 22%. Iemesls šādam kāpumam patiešām ir, jo uzņēmums analītiķu vidējās peļņas prognozes spējis ievērojami pārsniegt divus ceturkšņus pēc kārtas, gada pirmajā ceturksnī nopelnot gandrīz par 60%, savukārt otrajā ceturksnī par trešdaļu vairāk nekā tirgus gaidīja iepriekš.