Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Zelta kompāniju akcijas iziet no modes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zelta cena šogad pieaugusi, lai gan vēl straujāk akciju vērtība palielinājusies uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar šī metāla ieguvi. Piemēram, pasaulē lielākā zelta ieguvēja Barrick Gold akcijas cena šogad pakāpusies jau gandrīz par 150% – līdz 18,3 ASV dolāru atzīmei. Savukārt Newmont Mining akcijas vērtība Ņujorkā palielinājusies par 123% (Bloomberg apkopotā vadošo zelta ražotāju akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 119%).

Daudzu šo kompāniju akciju vērtība kāpusi vismaz piecas reizes straujāk, nekā vērtība palielinājusies zeltam. Rezultātā arvien vairāk nomanāmas runas, ka tik spējš šāda veida kompāniju akciju cenu skrējiens ir bijis pārspīlēts. Jau pieminētās Barrick Gold akcijas P/E rādītājs šobrīd atrodas pie 325 (!), bet Newmont Mining tas ir gandrīz 40. Morgan Stanley eksperti lēš, ka daudzu zelta kompāniju šā brīža vērtība būtu attaisnojama tikai tad, ja zelta cena būtu par 25% augstāka, nekā tā ir pašlaik.

Zelta cena pēdējo nedēļu laikā pakāpeniski atspēlē šā gada zaudējumus. Kopš jūlija sākuma zelta cena ir palielinājusies jau par 13,7% un šodien atradās pie 1364 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Reuters ziņo, ka investori šobrīd pret zeltu ir noskaņoti daudz labāk nekā vēl pirms diviem mēnešiem, jo radusies sajūta, ka sliktākais zeltam (tā vērtības kritums) ir aiz muguras. Reuters arī norāda, ka parādījusies investoru interese par biržās tirgotajiem uz zelta cenas izmaiņām bāzētajiem fondiem. Arī atsevišķu pasaules lielāko finanšu iestāžu analītiķi sākuši palielināt savas nākotnes zelta cenas prognozes (šogad līdz šim pārsvarā nācies dzirdēt par zelta nākotnes cenas prognožu samazināšanu).

Jāpiebilst, ka zelta cena kopš šā gada sākuma ir samazinājusies par 19%.

Šomēnes arī Pasaules Zelta padome izteica prognozi, ka augošajam pieprasījumam pēc fiziskā zelta vajadzētu rezultēties ar dārgmetāla cenas nonākšanu augstākos līmeņos. Šobrīd gan daudzu pasaules ekspertu domas par zelta cenas tuvāko gadu virzību ir visai atšķirīgas. Ir skaidrs, ka zeltam pēc nesenā cenas krituma jāatgūst zaudētā investoru uzticība. «Zelts pārstājis būt «mūžīgais augšupkāpējs». Lielās zelta cenas svārstības nervozē investorus un mudina izvēlēties augstāka ienesīguma instrumentus, piemēram, ASV kompāniju akcijas. Par labu zelta cenas kritumam spēlē arī ASV ekonomikas atgūšanās, ASV dolāra kursa stiprināšanās un Federālo rezervju sistēmas (FRS) plāni pārtraukt tirgus monetāro stimulēšanas programmu, kā arī inflācijas bažu samazināšanās,» situāciju zelta tirgū DB agrāk raksturojis Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Zelta un zelta kompāniju vērtība turpina palielināties.

Šogad roku rokā ar akciju cenu kāpumu pieaugusi arī zelta cena. Tādējādi var spriest, ka nomanāms liels tirgus dalībnieku pieprasījums gan pēc riska aktīviem, gan drošā patvēruma, pie kura tradicionāli tiek pieskaitīts dzeltenais dārgmetāls.

Kopumā zelta cena ASV preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau gandrīz par 5% un pietuvojusies 1350 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci (ASV akciju Standard & Poor’s 500 vērtība šajā periodā pakāpusies jau par 11%). Savukārt kopš pagājušā gada augusta zemākajiem punktiem zelta vērtība ir pieaugusi gandrīz par 15%.

Šāds zelta skrējiens visai strauji uz augšu parāvis arī daudzu tā ieguvēju un pārstrādātāju vērtspapīru cenu. Piemēram, biržā tirgotā fonda, kas apkopo šādu uzņēmumu akcijas, VanEck Vectors Gold Miners ETF daļas cena kopš janvāra palēkusies par 10%. Vēl straujāku pieaugumu demonstrējis svārstīgākais un riskantākais VanEck Vectors Junior Gold Miners ETF.

Zelts uz neskaidrību un cenu svārstīguma fona gatavs izvirzīties līderos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Plaukstot bažām par tehnoloģiju kompāniju akciju skrējiena turpināšanos un plašākiem globāliem tirdzniecības kariem, pēdējo tirdzniecības sesiju laikā labāk klājies zelta cenai. Dzeltenā dārgmetāla vērtība pagājušās nedēļas beigās pārsniedza 1340 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Rezultātā kopš šā gada sākuma zelta cena Ņujorkas preču biržā ir palielinājusies gandrīz par 2,5%. Tas ir labāks sniegums, nekā investoriem nodrošinājušas ASV akcijas. Šīs valsts Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība, ņemot vērā pēdējo dienu kritumu, kopš šā gada sākuma jau ir iebraukusi negatīvā teritorijā – tā šajā termiņā ir sarukusi par 1,1% (nav vērā ņemts piektdienas tirdzniecības sesijas rezultāts).

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Vai Džordžs Soross gaida akciju cenu kritumu? Uz nemitīgo cenu rekordu fona ASV akciju tirgū šādu jautājumu pašlaik izvirzījuši vairāki finanšu tirgus dalībnieki pēc tam, kad atkārtoti aplūkojuši slavenā investora vadītās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa atskaiti ASV Vērtspapīru un biržas komisijai.

Proti, šī atskaite liecina, ka Soros Fund Management otrajā ceturksnī pastiprināti pircis Standard & Poor’s 500 indeksa izaugsmei piesaistīto biržās tirgoto fondu tā saucamās put opcijas (pārdošanas opcijas). Tās dod tiesības, bet ne pienākumu investoram (šajā gadījumā Sorosam) pārdot noteiktos finanšu aktīvus noteiktā laika periodā par noteiktu cenu. Savukārt šo opciju pārdevējs uzņemas saistības šos vērtspapīrus, ja investors tā izlemj, iegādāties. Sorosa ieguldījumu stratēģijas interesenti norāda, ka Soros Fund Management put opciju ieguldījumi otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo palielinājušies par 605%, kas esot netipiski straujš pieaugums.

Līdz ar pēdējos mēnešos aizvien izteiktākām investoru gaidām attiecībā uz centrālo banku iejaukšanos finanšu tirgus procesos pieaugošā investoru riska apetīte nav metusi līkumu arī dārgmetālu sektora akciju cenām, un atsevišķu vērtspapīru vērtība šajā laikā pieaugusi vairāk nekā par piektdaļu.

Vēl pavasara izskaņā un vasaras sākumā daudziem šī tautsaimniecības segmenta uzņēmumi šķita pārvērtēti un neinteresanti investīcijām, taču pēdējie pāris mēneši nesuši pavisam citu ainu. Tā, piemēram, ASV fondu tirgus zelta un sudraba kompāniju akciju indekss PHLX pēdējo divu mēnešu laikā palielinājies apmēram par 20%, uzskatāmi norādot, ka investoriem zeltrači ir kļuvuši mīļāki, ar to, protams, nedomājot to, ka dzeltenā metāla dzīslas meklējumos Amazones baseinā spējuši sarūpēt ne mazums cūcību vietējo valstu valdībām un pamatiedzīvotājiem.

Runājot par Volstrītas kompānijām var izteikt pieņēmumu, ka pašreizējos tirgus apstākļos uzņēmumu akciju vērtība var izrādīties labs ieguldījums, jo arī tad, ja investori galu galā secinās, ka līdz ar vispārējo risku pieaugumu akcijās nav vērts ieguldīt, zelta un sudraba kompānijas varētu iegūt uz dārgmetālu cenu rēķina, ieguldītājiem meklējot kādu glābšanas riņķi un vismaz iepriekšējos gadu desmitos tas sevi ir attaisnojis.

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Lai arī šis gads dārgmetālu ieguves industrijai ir bijis visai sarežģīts saistībā ar darbinieku streikiem Dienvidāfrikā, ir atsevišķi uzņēmumi, kas pāris mēnešu laikā piedzīvojuši akcijas cenas palielināšanos par vairākiem desmitiem procentu.

Nedrošības pieaugums saistībā ar iespējamo ASV ekonomikas bremzēšanos, kā arī aizvien nestabilo situāciju eirozonā, visticamāk, palielinās vēlmi ieguldīt zeltā un citos dārgmetālos. Tas savukārt varētu veicināt dārgmetālu ieguves industrijas peļņas apjomu palielināšanos, kam savukārt varētu sekot investoru intereses pieaugums par šo uzņēmumu akcijām biržā.

Neraugoties uz dažnedažādiem sarežģījumiem attiecībā uz dārgmetālu nozari, pēdējās nedēļas laikā nozares kompāniju popularitāte ir nedaudz pieaugusi. Zelta un sudraba industrijas kompāniju akciju indekss PHLX nedēļas laikā līdz pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas noslēgumam spējis palielināties par 5,2% līdz 174,34 punktiem.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).

Tehnoloģiju sektora kompāniju akciju cenas augušas straujāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām šis gads veiksmīgāks izrādījies tiem, kas ieguldījuši tehnoloģiju sektora kompāniju akcijās. Piemēram, ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā NASDAQ Composite indeksa vērtība kopš pagājušā gada beigām ir palielinājusies par 3,3% un sasniegusi augstāko līmeni 15 gadu laikā. Šajā pašā laikā ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) indeksa vērtība ir pieaugusi par 1,8%, bet ASV Dow Jones Industrial Average – par 1%. Turklāt pieejamā informācija liecina, ka NASDAQ Composite indeksa vērtība nedaudz straujāk par saviem «kolēģiem» (S&P 500 indeksu un Dow Jones Industrial Average indeksu) augusi jau gandrīz pusgadu.

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Pēc Kipras un eirozonas finanšu ministru panāktās vienošanās finanšu tirgi pirmdien piedzīvoja kāpumu.

Eiropas akciju tirgus indeksi un naftas cena pirmdien pakāpās, savukārt Vācijas valdības obligāciju un zelta cena saruka.

Stoxx Europe 600 Index palielinājās par 0,5%, bet Standard & Poor’s 500 Index – par 0,3%. Lielāko kāpumu indeksos piedzīvoja banku akcijas.

Tāpat arī jaunattīstības tirgu kompāniju akcijas pirmdien piedzīvoja straujāko izaugsmi 2,5 mēnešu laikā un palielinājās arī šo valstu valūtu vērtība. Jāpiebilst, ka MSCI Emerging Markets Index pieauga par 1%, kas ir lielākais pieaugums kopš 7. janvāra. Straujāko pieaugumu piedzīvoja šajos tirgos piedzīvoja IT un rūpniecības uzņēmumu akcijas, palielinoties par 1,1%.

Naftas cenas kritums piemet ogles spriedumiem par vājāku ekonomiku.

Dažkārt finanšu tirgus pētnieki diskutē par to, kas tad īsti galu galā seko otram – vai nu nafta akcijām, vai akcijas naftai. Katrā ziņā melnā zelta cenas samazināšanās jau sāk izskatīties līdzīga brīvajam kritienam – nedēļas laikā vien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība sarukusi vēl par septiņiem ASV dolāriem uz barelu. Tikmēr kopš oktobra sākuma tie jau ir vairāk nekā 20 ASV dolāri. Naftas cena turpinājusi sarukt uz akcijām veiksmīgākās novembra pirmās puses fona. Tiesa gan, pēdējo tirdzniecības sesiju laikā līdz ar naftas vērtības joprojām straujo planēšanu zemāk tirgus dalībnieki sprieduši par to, ka tā varētu būt pasaules tautsaimniecības bremzēšanās pazīme. Tas, šķiet, stimulējis pesimismu arī akciju mijēju vidū.

Var mēģināt likt likmi uz atsevišķu sektoru akciju cenu atgūšanās stadiju.

Pastāv pieņēmums, ka akciju tirgū ir divi periodi, kad iespējams tikt pie krietnas peļņas. Viens ir cenu atgūšanās pēc kraha, bet otrs – pārmērīgais akciju cenu kāpums izaugsmes cikla beigu stadijā, kuru pavada vispārēja eiforija, kas mēdz noslēgties ar asu izpārdošanu. Protams, krietni grūtāk reālajā situācijā ir identificēt attiecīgo tirgus stadiju un pareizi rīkoties. Lielai daļai investoru gluži kā par spīti vērtspapīrus sanāk pirkt dārgi un pārdot lēti.

Eksperti norāda, ka šos ciklus var mēģināt attiecināt arī uz atsevišķiem sektoriem. Kā viens piemērs pašlaik tiek minēts naftas ieguves sektors, bet kā otrs – tehnoloģijas. Naftas sektoram tiek piedēvēta «pēc cenu kraha atgūšanās» stadija, bet ar tehnoloģiju kompāniju akcijām drīzāk tiek saistīta vēlīnā eiforiskā izaugsmes cikla stadija.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Uz bažu fona var likt likmi uz to, ka zelts uzvedīsies atšķirīgi

Riskantāku finanšu aktīvu vērtībām ļodzoties, investoru acs jau kādu laiku pievērsta drošajiem patvērumiem. Šajā ziņā var izcelt veco labo zeltu, kura cena nupat uz brīdi paviesojusies virs 1300 ASV dolāru līmeņa par Trojas unci. Zelta vērtība gan joprojām ir nedaudz zemāka par to, kāda tā bija pirms gada.

Dzeltenā dārgmetāla cena ceļojusi augstāk jau aptuveni kopš oktobra sākuma, kad ASV akciju tirgū sākās paaugstināta nervozitāte, kas atnesa ne tikai lielas svārstības, bet arī pamatīgu kritumu. Šādos laikos investori acīmredzami atceras par tradicionālajiem patvērumiem, kur pārlaist vētras un nobāzēt savus līdzekļus, un šajā ziņā vēsturiski viens no pašiem slavenākajiem un vecākajiem šādiem statusiem ir tieši zeltam. Rezultātā dārgmetāla vērtība kopš oktobra sākuma ir spējusi palēkties jau par 9%.

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Naftas kompāniju akciju iegāde gluži kā krītoša naža ķeršana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar krietni zemāku lielākās daļas izejvielu cenu laikmetu akciju mijēji pastiprināti atbrīvojas no dabas resursu ieguvējkompāniju vērtspapīriem. Tas ir saprotams, jo zemākas izejvielu cenas nozīmē, ka sarūk šo nozaru uzņēmumu ieņēmumi. Piemēram, naftas giganta Chevron akcijas cena, kopš pagājušā gada jūnijā aizsākās noturīgs naftas cenu kritums, ir sarukusi par 36%. Zemu naftas cenu laikā investoru skepses ēna gūlusies arī pār daudzām citām pasaules lielākajām naftas nozares kompānijām – Exxon Mobil akcijas vērtība šajā periodā ir sarukusi par 25%, BP – par 24%, Total – par 16% un Shell – par 12%. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s enerģijas sektora akciju indeksa vērtība kopš pagājušā gada jūnija ir samazinājusies jau vairāk nekā par 30%.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Līdz ar lielāko jēlnaftas eksportētājvalstu lēmumu nemainīt savus melnā zelta ieguves apjomus noticis krass pasaulē vissvarīgākās energoizejvielas cenas kritums. Pašlaik var prognozēt, ka lielākie zaudētāji no minētā naftas cenu krituma būs dažādas energokompānijas. Būs arī ieguvēji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiek lēsts, ka, samazinoties degvielas cenai, uzlabosies patērētāju oma un, protams, arī to tēriņi, kas var nākt par labu dažādiem mazumtirgotājiem. Tāpat degvielas cenu samazināšanās nozīmē, ka zemākas izmaksas sagaida dažādus transporta uzņēmumus, piemēram, aviokompānijas. Viss tas var nākt par labu šo sektoru kompāniju akciju cenām. «Naftas cenu samazināšanos, kam sekos degvielas cenu kritums un mazāki transporta izdevumi, vajadzētu uztvert kā nodokļu samazināšanu patērētājiem,» The Wall Street Journal norāda, piemēram, Commonwealth Bank of Australia analītiķi.

Vairāki analītiķi kā pirmos rindā izceļ tieši lidsabiedrību vērtspapīrus. Tiek izceltas easyJet, International Consolidated Airlines Group (šai kompānijai pieder British Airways) un Air France-KLM akcijas. Pozitīvs vārds atlicināts arī par tūrisma kompāniju akcijām, piemēram, TUI Travel vērtspapīriem. Atsevišķi eksperti norāda, ka investoriem, kuri gatavi uzņemties lielāku risku, uzmanību vajadzētu pievērst Turcijas akcijām vai fondiem (arī Turcijas lirai). Turcijas imports ir atbildīgs aptuveni par 90% no valsts energovajadzībām. Pastāv viedoklis, ka zemākas energoresursu cenas par labu varētu nākt arī Japānas akcijām, jo arī šai valstij lielu daļu no savām energovajadzībām nākas importēt.