Pirmdien zelta cena saruka, tuvojoties četru gadu zemākajai atzīmei, ko tā sasniedza pagājušajā nedēļā, un eksperti paredz, ka tā turpinās samazināties, raksta Bloomberg.
Zelta cena sarūk, jo investoru vidū valda runas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma tuvojas likmju celšanas periodam, savukārt citas bankas palielina monetārās stimulēšanas programmas apjomus, tādējādi stiprinot dolāru.
Pagājušajā nedēļā zelta cena saruka līdz 1161,35 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada jūlija. Likmju paaugstināšana samazina zelta pievilcību, jo tas lielākoties investoriem piedāvā pelnīt tikai ar cenas kāpumu, savukārt dolāra vērtības kāpums parasti samazina pieprasījumu pēc zelta.
Zelta cena tūlītējām piegādēm pirmdien samazinājās par 0,3% līdz 1169,28 dolāriem par unci, bet cena decembra kontraktam saruka par 0,2% līdz 1168,9 dolāriem.
Šajā gadā zelta vērtība ir zaudējusi 2,7%. Pērn cena samazinājās par 28%. Zelta cena pērn saruka, jo FRS sāka gatavoties aktīvu iepirkumu programmas apjomu samazināšanai.
Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā zelta biržā tirgotā fonda aktīvi saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim.
Societe Generale un Goldman Sachs Group sagaida, ka zelta cena turpinās sarukt. Societe Generale eksperti norāda, ka iespēja, ka zelta stieņa cena var samazināties līdz 1000 dolāriem, palielinās, savukārt Goldman Sachs paredz, ka cena līdz gada beigām noslīdēs līdz 1050 dolāriem. Abas bankas precīzi prognozēja pērnā gada kritumu.