Trešdien zelta cena turējās netālu no vairāk nekā nedēļas zemākās atzīmes, investoriem vērtējot datus par ASV ekonomikas atveseļošanos, kā arī Ukrainas un Krievijas konfliktu, raksta Bloomberg.
Otrdien zelta cena saruka par 1,9%, kas ir straujākais kritums kopš 24. marta, jo jaunākie ASV dati uzrādīja, ka martā cenas augušas vairāk nekā tika gaidīts.
Savukārt trešdien zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,1% līdz 1303,51 dolāram par unci. Otrdien cena saruka līdz 1288,44 dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 4. aprīļa. Savukārt zelta cena jūnija piegādēm pakāpās par 0,2% līdz 1303,4 dolāriem par unci.
Pērc pērn piedzīvotā cenas samazinājuma par 28%, kas bija straujākais kopš 1981. gada, šajā gadā zelts spējis atgūt 8,5% savas vērtības, jo Ukrainas krīze ir veicinājusi investoru pieprasījumu pēc droša patvēruma.
Saxo Bank resursu stratēģijas vadītājs Ole Hansens (Ole Hansen) norāda, ka nedēļas sākumā zelts, atzīmējot pēdējos 30 gados vislielākā cenas krituma gadadienu, atkal piedzīvoja mazo Melno pirmdienu. Tā cena nokritās gandrīz par 50 dolāriem, no 1331 dolāriem līdz 1282 dolāriem par unci. Šobrīd zelta cena ir stabilizējusies 1300 dolāru robežās. Straujais zelta cenas kritums, salīdzinot ar trīs pēdējo nedēļu maksimumu, ir skaidrojams ar labajiem ASV mazumtirdzniecības rādītājiem, kas liecina, par ASV ekonomikas atkopšanos, uzsver eksperts.
Pirmdien apritēja pirmā gadadiena kopš lielākā zelta cenas krituma pēdējos 30 gados, kad tikai divās dienās tā cena nokritās no 1565 līdz 1336 dolāriem par unci. Šogad līdzīga zelta cenas krišanās, kādu piedzīvojām 2013. gada aprīlī, ir maz ticama, un tie, kas gribēja atbrīvoties no zelta, to jau ir izdarījuši, tāpēc šis gads zelta tirdzniecības ziņā visdrīzāk nebūs tik krasu pārmaiņu gads. To gan var ietekmēt ģeopolitiski procesi un situācijas eskalācija pasaules karstajos punktos, uzskata Saxo Bank analītiķis.