Uzmanības centrā pasaulē novembra sākumā bija Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu samits Skotijā. No tā tika gaidīta daudzu valstu vēl izšķirīgāka apņemšanās vērsties pret klimata pārmaiņām.
Pirms tam saistībā ar klimata jautājumiem tikās arī G-20 valstu līderi. Tiesa gan, šis mītiņš pagāja bez Ķīnas un Krievijas līdzdalības. Jānorāda, ka Ķīna viena pati ir atbildīga par tikpat CO2 emisijām, cik nākamie četri lielākie to emitētāji kopā. Tāpat Ķīnai siltumnīcas efektu raisošo gāzu emisiju apmērs ir lielāks nekā visai rūpnieciski attīstītajai pasaules daļai – OECD valstīm – kopā. Tādējādi bez Ķīnas izšķirīgas iesaistes klimata mērķu pildīšanā daudz kam no šīs sērijas jēga var būt ierobežota.
Rietumvalstis, protams, var censties vēl agresīvāk ierobežot klimatam kaitīgo gāzu emisijas, bet tas, nerodot globālus risinājumus, visticamāk, notiks uz to rēķina, kas kādā brīdī var izrādīties nepanesams vai pat bīstams pašu to sabiedrībām. Daļēji notiekošajam iznākums var būt tāds, ka netīro resursu ražošana tiek novākta nost no pamatā bieži vien jau tā salīdzinoši zaļo Rietumvalstu bilancēm, lai gan to vairāk tad tāpat dara citas valstis, iespējams, pie daudz mazākas uzraudzības un mazāk zaļiem noteikumiem.
Par to daļēji jau liek domāt notiekošais tā saucamās zaļās investēšanas frontē, kur Rietumvalstu netīrās kompānijas tiek piespiestas atbrīvoties no saviem mazāk zaļajiem aktīviem, lai gan tie tāpat nonāk citu rokās. Galu galā tas var mazināt pašu Rietumvalstu spēju kontrolēt un virzīt enerģijas transformāciju. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka fosilie energoresursi joprojām ir atbildīgi par 81% no pasaules enerģijas vajadzībām.
Tikmēr no šīs nozares tiek nopludināta nauda, lai gan tas vajadzīgajā apmērā nerosina atjaunojamo resursu iegūšanu un uzglabāšanu. Skeptiķi notiekošajā saredz bīstamību tajā, ka grandiozie zaļuma plāni neiet kopā ar pasaules enerģijas vajadzībām, kur sabiedrības var attapties situācijā, kad tām vairs nav pietiekamu bāzes enerģijas avotu vai tās par esošo cenu tos nevar atļauties. Savukārt, nepastāvot enerģijas pieejamībai, problēmu apmēri var vien pieaugt un zaļās pārmaiņas kā tādas var neīstenoties.
Visu rakstu lasiet 9.novembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!