Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.
Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?
Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst
Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.
Taču ir arī pozitīvas tendences. Piemēram, līdz 2030. gadam visām valstspilsētām ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem ir jābūt spēkā bezemisiju zonām. Šobrīd mums jau ir viena tāda Jūrmalā, kur visām automašīnām, kas nav bezizmešu, tiek piemērota iebraukšanas maksa. Vēl viena pozitīvā tendence ir iepirkumu regula, kas pieprasa, ka starp iegādātajiem transportlīdzekļiem uzņēmuma autoparkam noteiktai daļai ir jābūt mazemisiju automašīnām. Šīs iniciatīvas ir labs atspēriena punkts, bet, lai līdz 2030. gadam panāktu attīstītu un klimatneitrālu tautsaimniecību, vēl ir tāls ceļš ejams.
Kaimiņi un Eiropa – vai spējam turēt līdzi?
Saprotami, ka klimata mērķu sasniegšana nav vienas dienas jautājums, bet, ja mēs spētu ilgtermiņā virzīties uz klimatdraudzīgu mobilitāti nevis pašplūsmā, bet mērķtiecīgi, mēs ne tikai sasniegtu valsts mērķus, bet arī apsteigtu tos. Lielisks piemērs ir Norvēģija, kas savu transporta mērķi 2025. gadam sasniedza jau 2021. gadā, pierādot, ka pat visambiciozākie mērķi ir sasniedzami.
Ja vērtējam dažādas Eiropas mēroga statistikas, tad nereti redzam Latviju ierindojamies kaut kur saraksta apakšgalā. Šajā gadījumā ir jāsaprot, ka Eiropas līmenis ir augsts un salīdzinām sevi ar pašiem labākajiem.
Skatoties Baltijas prizmā, ar Lietuvu un Igauniju šobrīd ejam aptuveni vienā ritmā, lai gan iesākām krietni vēlāk. Gan elektroauto skaita pieaugums mūsu valstī šogad ir rekordliels, gan jaunu uzlādes staciju skaits proporcionāli Latvijā esošajam elektroauto skaitam ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropā. Mēs arī varam lepoties, ka, salīdzinot ar kaimiņiem, mūsu infrastruktūra ir patiešām moderna.
Piemēram, Igaunijā valsts uzlādes tīkls ir balstīts uz novecojušu standartu un ar modernām mašīnām ir neliels izaicinājums atrast piemērotu uzlādi, savukārt Lietuva sev “iešāva kājā” ar valsts bezmaksas uzlādes tīklu, kas ne tikai nebija izklāts pa visu valsti, bet arī apstādināja privāto uzņēmumu interesi investēt uzlādes tīklā. Tikmēr Latvijā valsts izveidotais uzlādes tīkls nodrošina pārklājumu visā valstī, atbalsta vecos un jaunos uzlādes standartus un netraucē privātajiem uzlādes tīkliem attīstīties paralēli.
Gudrāki un apņēmības pilni
Pirmais un svarīgākais, kas mums ir jādara, lai mazinātu Latvijas klimata pēdu – jāizglīto sava sabiedrība. Ja nebūs izpratnes par to, kāpēc mums ir jāmainās, izpaliks arī rezultāti. Otrais – jābūt drosmīgiem pieņemt vajadzīgus, bet ne vienmēr populārus lēmumus. Transporta sektorā šobrīd notiek milzīgas pārmaiņas, tāpēc, jo ātrāk mēs tām pielāgosimies, jo mazāk sāpīgi tas būs nākotnē. Trešais – jāiedvesmo uzņēmēji. Attīstoties un mainoties transporta nozarei, paveras arī iespējas uzņēmējiem iesaistīties pārmaiņu veidošanā.
Piemēram, šobrīd ir vairāki uzņēmumi, kas risina “vistas un olas” jautājumu elektromobilitātē. Valsts izveidotais “e-mobi” tīkls kalpo par spēcīgu mugurkaulu, visā Latvijā piedāvājot pietiekami ātru uzlādi, “Eleport” aktīvi attīsta lieljaudas uzlādes tīklu, “SimpleCharge” attīsta uzlādes tīklu, kurā var izmantot ielu apgaismojuma sistēmas, lai nodrošinātu uzlādi, bet cits valsts uzlādes tīkls par prioritāti ir izvēlējies attīstīt lēnās uzlādes tīklu. Tādējādi infrastruktūra jau ir vietā, lai sagaidītu pamatīgu elektroauto izrāvienu.
Vienlaikus ir arī vērojamas pozitīvas tendences citos mobilitātes risinājumos – mums ir pieejams plašs klāsts koplietošanas risinājumu, no skrejriteņiem un velosipēdiem līdz pat mopēdiem, automašīnām un kravas mašīnām, ko noteikti papildinās jaunie elektriskie pasažieru vilcieni un Rīgas Satiksmes elektroautobusi.
Ja mēs spētu lepoties ar saviem panākumiem, piemēram, stāstot par uzlādes infrastruktūru, kas šobrīd ir Eiropas līmenī, vai izceļot pārmaiņu radītos pozitīvos rezultātus, mēs vairotu sabiedrības izpratni un interesi par savas rīcības sekām. Līdzīgi kā šogad hokejā un basketbolā – mums vajag tikai izmantot dotās iespējas un mēs varēsim sasniegt augstus un vērā ņemamus rezultātus.
