Par zaļo enerģiju maksājam dārgi, bet kopējais maksājumu apjoms par to ir mazāks nekā dabasgāzes koģenerācijas stacijām.
Tas izriet no enerģētikas eksperta Jura Ozoliņa apkopotajiem datiem. Tā kā skaidri dati par to, cik Latvijas patērētājiem izmaksā tā saucamā zaļā enerģija no atjaunīgajiem energoresursiem, cik dabasgāzes koģenerācija un cik daudz no šiem maksājumiem saņem katras konkrētās stacijas īpašnieki, nekur neparādās, tad J. Ozoliņš, kurš Latvenergo tīkla uzņēmumu Augstsprieguma tīkls un Centrālie elektrotīkli sistēmas vadības centrā nostrādājis teju 30 gadu, šos datus ir centies patērētājiem uzskatāmi parādīt. Ne visi šiem aprēķiniem nepieciešamie dati ir publiski pieejami regulatora mājaslapā vai citur, tāpēc J. Ozoliņš savus aprēķinus veicis, analizējot arī a/s Latvenergo koncerna gada pārskatus. Viņš norāda, ka skaitliskā ziņā šiem datiem ir iespējama neliela neprecizitāte, taču kopējai tendencei tie atbilstot.
Pašlaik Latvijas sabiedrībā nereti dominē viedoklis, ka zaļā enerģija ir ļoti dārga, tāpēc tās ieviešana kaitē Latvijas tautsaimniecībai. Šie dati parāda, ka zaļās enerģijas ražošanai no patērētāju maciņiem maksājamā atbalsta summa latos par vienu megavatstundu (MWh) tiešām ir visaugstākā – uz 2012. gadu tā lēsta 97 Ls/MWh apmērā pie elektrības tirgus cenas 35 Ls/MWh. Taču elektrības patērētāju rēķinā maksājumi zaļai enerģijai ir salīdzinoši daudz mazāki nekā maksājumi izkliedētai gāzes koģenerācijai un lielajiem Latvenergo piederošajiem TEC, kas pēc MK noteikumiem saņem maksājumus par uzstādīto jaudu.
Pieņemot, ka vienas Latvijas mājsaimniecības elektrības patēriņš gadā varētu būt ap 2500 kWh, kas pēc pašreizējiem tarifiem izmaksā teju 240 latus, tad no šīs naudas zaļās enerģijas stacijām aiziet vien 5,73 lati, kamēr lielajām gāzes stacijām – 17,43 lati. «Protams, ka mums ir vajadzīgas lielās elektrības stacijas, lai mēs nodrošinātu savu energoapgādes bilanci un mums būtu savas drošības rezerves. Šie maksājumi gāzes stacijām un zaļai enerģijai ir maksa par Latvijas energoapgādes sistēmas drošību kopumā,» tā J. Ozoliņš, piebilstot, ka šīs maksājumu proporcijas no Latvijas patērētājiem nevajadzētu slēpt, kā tas līdz šim nereti ir noticis. Atbalsta maksājumi gan gāzes, gan zaļās enerģijas stacijām elektrības rēķinos parādās kā obligātā iepirkuma komponente (OIK), ko regulators ik gadu pēc aktuālajiem datiem pārrēķina uz 1. aprīli. Pašlaik OIK elektrības tarifā veido 1,17 santīmus/kWh.