Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis pieņēmis lēmumu darbu FKTK vairs neturpināt un ir iesniedzis atlūgumu, informē FKTK.

Lēmums par amata atstāšanu ir izsvērts, un pēdējās dienās izskanējušās runas medijos par FKTK vadītāja nomaiņu nav negaidītas: «Šo četru gadu laikā kopš esmu amatā kopā ar kolēģiem intensīvi strādājām, lai sasniegtu pašu izvirzītos un formulētos mērķus. Tas ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sakārtošanu un pilnveidošanu, piemēram, kvantitatīvi un kvalitatīvi padziļinot regulārās pārbaudes bankās, gan paaugstinot soda naudas apmērus. Jāsaprot, ka pēdējā laikā bankām piemērotie sodi nav kādi kampaņveida pasākumi, bet gan rūpīgs banku uzrauga darbs vairāku gadu garumā. Būsim reālisti – šādu iestāžu vadības maiņa Latvijā nav jauna prakse, un tam biju gatavs. Tā kā FKTK priekšsēdētāja amats ir uzticības amats, tāpēc uzskatu, ka mana atkāpšanās mazinās šo aizdomu, baumu un šaubu ēnu pār FKTK. Turklāt šis amats man nekad nav bijis pašmērķis,» norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Pērn notikumi kaimiņvalstīs, lai arī nav atstājuši tiešu ietekmi uz banku sektoru kopumā, veicināja pietiekami piesardzīgu skatu uz nākotnes attīstību un izaugsmes iespējām, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

FKTK sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem liecina, ka 2014. gadā, neskatoties uz zināmu nenoteiktību ģeopolitiskajā situācijā un ekonomiskajā izaugsmē, bankas turpināja iepriekšējos gados uzņemto kursu uz attīstību, uzlabojoties galvenajiem banku darbības rādītājiem: saglabājās augsts banku sektora kapitalizācijas un likviditātes līmenis, uzlabojās banku sektora pelnītspēja un kredītportfeļa kvalitāte, turpinājās noguldījumu pieaugums, kā arī nedaudz mazinājās banku kredītportfeļa sarukuma temps.

«Esam jauna ceļa sākumā – bankas šogad vēlas atrisināt gan ieilgušās problēmsituācijas, gan arī pilnveidot klientu attiecības nākotnē. Tādēļ Latvijas iedzīvotājiem jau tuvāko mēnešu laikā būs pieejams jauns klientu bezmaksas konsultāciju centrs, kas bez atlīdzības palīdzēs kredītņēmējiem gadījumos, kad tie nonākuši finanšu grūtībās un vairs nespēj kārtot savas saistības pret aizdevējiem. Savukārt banku un klientu attiecību turpmākai pilnveidei tiks veidota Banku Sociālā harta – uz nākotni vērsts nozares pašregulācijas dokuments tādos virzienos kā patērētāju tiesības, kvalitatīvs serviss, atbildīga kreditēšana, droši un moderni attālinātie pakalpojumi, klientu izglītošana, kā arī racionāla sadarbība ar valsti,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Jau pēc diviem mēnešiem - 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Tādējādi lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB uzraudzībā būs 128 bankas, kas veido aptuveni 85% no kopējiem aktīviem.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank - to aktīvu apjoms veido 44% no kopējā banku sektora aktīviem.

Swedbank vadītājs Māris Mančinskis skaidro, ka jaunais mehānisms nozīmē gan iespējas, gan izaicinājumus – tas prasīs bankai jaunus resursus un būs jāmācās kā strādāt ar vairākiem jauniem regulatoriem. Tāpat uzraudzība pievienos jaunu caurspīdību un banku sektors savu darbību varēs salīdzināt ar citu valstu banku darbību.

Patlaban Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG atgūto naudu joprojām pārskaita Valsts kasei, kas aizdeva naudu Noguldījumu garantiju fondam, lai tas likumā noteiktā kārtībā varētu veikt izmaksas Krājbankas noguldītājiem, tāpēc šobrīd Noguldījumu garantiju fonda kontā patlaban «ir nulle».

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Krājbankas administrators no izsolēs realizētajiem aktīviem un kredītiem līdz šim ir atguvis aptuveni 50 miljonus latu. Tas savukārt ļāvis veikt atmaksu lielākajam bankas kreditoram Noguldījumu garantiju fondam kopumā 100 milj. latu apmērā. Šo summu galvenokārt veido nauda no atgūtajiem kredītiem, izsolēs realizētajiem aktīviem, Krājbankai piederošajiem līdzekļiem, kas atradās citu banku kontos, u.c.

Ārzonas līdzekļi, kas aizplūst no krīzes skartās Kipras, palīdz augt Latvijas banku piesaistīto depozītu apjomam, jo tajās ienāk noguldījumi no Krievijas un citām bijušajām Padomju valstīm, raksta Reuters.

Patlaban nerezidentu depozīti veido gandrīz 50% no kopējā banku piesaistītā noguldījumu apjoma, kas ir rekordliels apjoms, un to galvenokārt veicina fakts, ka Latvija atrodas tuvu Krievijai. Valsts ir piesaistījusi līdzekļus gan no uzņēmējiem, gan bagātām privātpersonām, un kā liecina FKTK dati, nerezidentu depozītu apjoms kopš 2010. gada beigām ir audzis par 25% līdz 5,8 miljardiem latu.

«Tāpat kā mēs eksportējam loģistikas pakalpojumus, mēs arī eksportējam finanšu pakalpojumus,» intervijā Reuters stāstījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis, atsaucoties uz ostu, dzelzceļa un tranzīta plūsmu. «Mēs šim Austrumu tirgum esam tuvi. Mēs runājam tādā pašā valodā kā viņi, nemaz nerunājot par vēsturisko nostaļģiju,» uzsvēris FKTK vadītājs.

Latvijas banku sistēma mierīgi izturētu, ja vienas dienas laikā no nerezidentu kontiem tiktu izņemti vairāki simti miljonu latu, apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, vaicāts par sekām šāda scenārija gadījumā.

Viņš skaidroja, ka no nerezidentu noguldījumiem - apmēram sešiem miljardiem latu - liela daļa naudas ir ieguldīta «gana uzticamās bankās Rietumeiropā un Amerikā», kā arī pasaules valstu vērtīgākajos vērtspapīros.

FKTK ir identificējusi, ka nerezidentiem ir iespēja «jebkurā brīdī dot komandu» izņemt naudas līdzekļus no bankām, un to, ka šis nerezidentu apkalpošanas modelis prasa atbilstošus pasākumus. Līdz ar to šo līdzekļu likviditātes prasības bankām ir stingri noteiktas, uzsvēra Zakulis.

«Tāpēc nerezidentus apkalpojošās bankas uztur vairāk nekā divas reizes augstāku līdzekļu likviditātes rādītāju, kas nodrošina un ļauj klientus apkalpot arī tad, ja daļa no viņiem nolems pārvietot savus līdzekļus,» skaidroja FKTK vadītājs.

«Luminor Bank» (iepriekš «DNB Banka») valdē iecelts bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, liecina «Firmas.lv» dati.

Tāpat bankas valdes priekšsēdētājas amatā iecelta Kerli Gabriloviča, bet valdes locekļu amatos iecelts Jānis Buks un Ivita Asare. Bankas valdē Gabriloviča, Buks, Asare un Zakulis iecelti oktobra sākumā.

Vienlaikus darbu bankas valdē turpina līdzšinējais «DNB Bankas» valdes priekšsēdētājs Jānis Teteris.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte aģentūrai LETA norādīja, ka uz komisijas amatpersonām ir attiecināmi visi tie paši amatu ieņemšanas ierobežojumi, kas uz pārējām valsts amatpersonām.

Atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Papildināta ar 4. un 5. rindkopu

Nevar izslēgt iespēju, ka gadījums ar Norvik banku ir vēršanās pret Jāņa Brazovska ievēlēšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā, norāda premjers Valdis Dombrovskis, piebilstot, ka atsevišķos medijos ir novērojama kampaņa pret Brazovska kandidatūru.

Runājot LNT raidījumā 900 sekundes premjers norādīja, ka ir zināmi FKTK ārkārtas sēdes lēmumi, kas ir arī publiski pieejami, un komisija ziņoja, ka banka ir maksātspējīga un tās darbība nav traucēta.

Dombrovskis arī apgalvoja, ka valdības rīcībā šobrīd neesot informācija par to, ka Norvik bankai būtu kādas problēmas ar maksātspēju.

Komisijas maksu celšana darījumiem banku filiālēs nav saistīta ar eiro ieviešanu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

Patlaban tiek dots valdības signāls sabiedrībai, ka precēm tiks fiksētas cenas, bet cenas atbilstoši resursu cenām pasaulē tomēr mainās, tādēļ paredzams, ka mainīsies arī maizes cenas, taču visu automātiski nevajadzētu saistīt ar eiro ieviešanu. Negodīgums cenu celšanā saistībā ar eiro ieviešanu izpaužas tā, ka neko nedarot, par 10 vai vairāk procentiem tiek paceltas cenas, saka FKTK pārstāvis.

Runājot par banku komisijas maksu pacelšanu darījumiem filiālēs, FKTK skaidro, ka patlaban sarūk klientiem pieejamo fizisko apkalpošanas vietu skaits un arī klientu skaits mazinās, tādēļ tiek motivēts, lai klienti neiet uz bankas filiāli, bet veic darījumus internetbankā, tadēļ tiek paaugstinātas maksas filialēs. Centieni minimizēt filiāļu izmaksas sakrīt ar eiro ieviešanas procesu, un tādēļ rodas bažas, ka kāds grib iedzīvoties uz eiro ieviešanas rēķinu. Tomēr līdz šim šo komisijas maksu paaugstināšana ir cīņa, lai filiāļu tīklu padarītu zaudējumus nenesošus. Kā piemēru FKTK vadītājs Kristaps Zakulis min to, ka naudas izmaksa no bankomāta nemaksā neko, bet citiem pakalpojumiem tiek pievienota nauda, lai kompensētu šo transakciju, kas ir bez maksas.

Atsevišķas Latvijas bankas ir palielinājušas pirmās iemaksas apmērus kredītiem vēl pirms nolikto atslēgu principa ieviešanas, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Mēs nedzam tendenci, ka bankas sāk celt pirmās iemaksas apmērus. (..) Tā ir tāda atsevišķu tirgus dalībnieku sākotnējā reakcija uz to, kas tika iebalsots iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē,» sacīja Zakulis.

SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke apliecināja, ka SEB banka, pielāgojoties likuma izmaiņām, jau no oktobra sākuma ir mainījusi nosacījumus klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājokļa iegādei, palielinot noteiktās pirmās iemaksas apmēru no 15% līdz 30%.

«Likumdevēja lēmuma rezultātā klienta līdzdalības apmērs (pirmā iemaksa) ir pieaudzis no iepriekšējiem 15% līdz vidēji 30% no nekustamā īpašuma vērtības. Turklāt, izskatot klientu iesniegumus, lielāka nozīme tiek pievērsta izvēlētā īpašuma atrašanās vietai, dodot priekšroku īpašumiem, kas atrodas ekonomiski aktīvās teritorijās ar funkcionējošu nekustamo īpašumu tirgu,» sacīja Panke.

Pieņemot kredītņēmēju aizsardzības plānu, nākotnē Latvijā hipotekārā kreditēšana būs ievērojami dārgāka nekā citās Eiropas valstīs, un daudziem tā kļūs neaizsniedzama, intervijā Latvijas Avīzei saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Patlaban sagatavoti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas cita starpā ietver arī jautājumu par tā dēvēto nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā (kredītņēmējs, nespējot atmaksāt aizdevumu, atdod īpašumu bankai, un to pārdodot banka vairs nevar prasīt atlikumu. Bankas šiem grozījumiem pretojas, norādot, ka tādā gadījumā ievērojami augs pirmā iemaksa un procentu likmes aizdevumiem.

«Tagad tiek meklēti vainīgie, kuri pieļāvuši, ka liela daļa mājsaimniecību nokļuvušas banku maksājumu grūtībās. Ja nu gribas kādu notiesāt, tad vispirms jāatceras, ka šajos agrāk noslēgtajos darījumos tomēr bija trīs puses. Viena naudu viegli aizdeva, otra to labprāt ņēma. Bet trešā veidoja tādu vidi, kurā bija iespējama šī pārmērīgā došana un neapdomīgā ņemšana. Ar jau pazīstamo lozungu Gāzi grīdā! sapņojām dažos gados sasniegt Eiropas attīstītāko valstu labklājības līmeni. Neizdevās,» saka FKTK pārstāvis.

Latvijas banku sektors 2014.gadā nopelnījis 311 miljonus eiro, šodien Saeimas deputātiem un viņu «ēnām» stāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Ar peļņu pērn strādāja 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja ap 80% no banku sektora aktīviem. FKTK priekšsēdētāja ieskatā ir būtiski, ka no banku sektora 80% dalībnieku ir pelnoši, jo tas nozīmē, ka sektoram ir interese strādāt arī turpmāk.

Gadu iepriekš, 2013.gadā, banku sektors nopelnīja 246 miljonus eiro. Tādējādi gada laikā peļņa augusi par 26%. 2014.gads ir trešais gads pēc kārtas, kad banku sektors kopumā strādāja ar peļņu. Ar zaudējumiem Latvijas banku sektors strādāja 2009., 2010. un 2011.gadā.

Kapitāla atdeves rādītājs ROE 2014.gadā bija 11,1%, gadu iepriekš - 8,6%.

Gada laikā banku sektors audzis par 5,6%, un 2014.gada beigās banku un ārvalstu banku filiāļu aktīvu apjoms sasniedza 30,815 miljardus eiro.

Līdzīgs baumu vilnis tam, kāds 2011. gada nogalē skāra Swedbank, vairs neizraisītu lielu naudas summu aizplūšanu, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka komisija ir cītīgi piestrādājusi pie tā, lai uzlabotu vairākas lietas. Kā vienu no galvenajām izmaiņām viņš minēja komunikāciju, norādot, ka FKTK kļuvusi atvērtāka un daudz vairāk skaidro dažādas lietas.

Gadījumā, ja atkārtotos šāds baumu vilnis, pretim stātos valsts iestāžu komunikācija. Pēc Swedbank gadījuma ticis izstrādāts krīzes komunikācijas plāns – valsts iestādes, atbilstoši to kompetencei, monitorē dažādas baumas. FKTK vadītājs arī norādīja, ka pēdējā gada laikā komisijas uzraugi ir vairākkārt reaģējuši uz dažādām baumām, piemēram, saistībā ar kādas bankas filiāļu aizvēršanu.

Banku nozare šajā gadā turpināja konsolidēties, un dažādu iemeslu dēļ kopumā trīs bankas pārtraukušas vai reorganizējušas savu darbību (GE Money Bank, UniCredit Bank, Hipotēku un zemes banka), vērtējot aizvadīto gadu, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Šis notikums tomēr kādā mērā sašaurina pakalpojumu pieejamību un dažādību tirgū, uzsver komisijas pārstāvis. Tāpat šogad anulēta licence ilggadējam apdrošināšanas tirgus dalībniekam – SIA Balva.

Viens no nozīmīgākiem pozitīviem notikumiem šajā gadā finanšu sektora uzraudzības jomā ir jauna banku uzraudzības modeļa apstiprināšana Eiropas līmenī, kas paredz piešķirt plašākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas uzraudzīs 85% no eirozonas banku aktīviem ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Tas tiek darīts ar mērķi izveidot vienotu banku uzraudzību Eiropas Savienībā, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un paplašinātu banku sektora pārraudzību. 2014. gada 4. novembrī vienotajam uzraudzības mehānismam jāsāk pilnībā darboties. Arī Latvija līdz ar iestāšanos eirozonā, automātiski pievienosies vienotajam banku uzraudzības mehānismam. Tas nozīmē, ka nākamgad FKTK sāks dalīt atbildību par trīs Latvijas lielāko banku uzraudzību ar ECB, un būs jāveic ne tikai atbilstoši sagatavošanās priekšdarbi, bet arī jāmācās sadarboties un līdzdarboties.

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās.

No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Vērtējot eirozonas bankas, ECB secinājusi, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā; 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu.

Saistībā ar kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā un aktīvu vērtības korekcijām 37 miljardu eiro apmērā kopējā ietekme uz bankām sasniedza 62 miljardus eiro.

Konstatēti papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.

Īstenojoties stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijam, banku kapitāls saruktu par 263 miljardiem eiro, kā rezultātā CET1 rādītāja mediāna samazinātos par 4 procentpunktiem (no 12,4% līdz 8,3%).

Šodien, 4. novembrī, aprit viens gads, kopš sācis darboties Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotais vienotais uzraudzības mehānisms (VUM), kura ietvaros ECB uzrauga eiro zonas, tostarp Latvijas, sistēmiski nozīmīgākās bankas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Latvijā ECB kopā ar FKTK uzrauga AS Swedbank, AS SEB banka un AS ABLV Bank.

Atzīmējot VUM gadadienu, šodien ECB rīko forumu par banku uzraudzības aktualitātēm Eiropā. Tajā piedalās arī FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Skeptiķi teica, ka vajadzēs mūžību, lai ieviestu eirozonas banku vienoto uzraudzību. Šodien, kad jau svinam tās darbības pirmo gada dienu, šķiet, ka ir pagājis tikai mēnesis. ECB ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzraugiem pasaulē, kas strādā ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, tostarp FKTK, jo mūsu pieredze un kompetence ir liels atspaids ECB komandai,» norāda K. Zakulis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi, vai bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis, nokļūstot «Luminor Bank» (iepriekš «DNB Banka») valdē, nav pārkāpis komercdarbības ierobežojumus.

KNAB pārbaudi sācis atbilstoši savai kompetencei, aģentūrai LETA apstiprināja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

Atbilstoši likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā ir pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, ir aizliegts iegūt tāda komersanta mantu, kā arī kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot pienākumus, pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.

Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.

«Latvijai ir nesalīdzināmi labāka makroekonomiskā situācija nekā Kiprai, un tas noteikti tiks ņemts vērā, kad Krievijas investori meklēs drošu vietu, kur ieguldīt savu kapitālu,» sacījis Trigon Capital vadītājs Joakims Heleniuss.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti norāda, ka Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, tādējādi nav paredzams, ka tuvākajā laikā bankās varētu ievērojami augt nerezidentu naudas daudzums.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds (KAF) nav sniedzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) informāciju par Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesa darījumiem kādā Latvijas bankā, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja FKTK pašreizējais vadītājs Kristaps Zakulis, kurš šonedēļ iesniedza atlūgumu.

Kā sacīja Zakulis, FKTK pati uzsākusi pārbaudi par medijos izskanējušo informāciju, kā arī lūgusi Navaļnija fondam iesniegt savā rīcībā esošos datus. Tomēr fonds šādu informāciju nav sniedzis.

Neskatoties uz to, komisija pieprasījusi informāciju no Latvijas bankām un patlaban pārbauda saņemtos datus. Līdz šim konstatēts, ka KAF ziņojumā minētajām atsevišķām Krievijas personām ir bijušas transakcijas ar Latvijas kredītiestādi, taču patlaban vēl tiek pārbaudīts vai šīs transakcijas bijušas saimnieciskas darbības, vai arī iespējamas nelikumības.

Kā ziņots, KAF par izmeklēšanu decembrī publicējis ziņojumu un izveidojis 40 minūšu garu filmu, kurā apkopoti visi galvenie dati par Čaikas ģimenes biznesa impēriju. Fonds izmeklēšanu veicis pusotru gadu, tajā pētīta ģenerālprokurora dēla Artjoma Čaikas darbība un atklāti viņa ārvalstu īpašumi un saites ar noziedzīgo pasauli.

Mājsaimniecībām krīze vēl nav beigusies, par ko liecina vēl augstais kredītu atmaksas kavējumu līmenis mājsaimniecību sektorā, preses konferencē par banku pērnā gada darbības rādītājiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Viņš uzsvēra, ka patlaban nav vēl saskatāma pozitīva tendence, ka uzlabotos mājsaimniecību maksātspēja. Kopumā raugoties uz problēmkredītiem, gan ir redzama pozitīva dinamika, jo to apmērs gada laikā ir sarucis vairāk nekā par 20% un ir pietiekami liels pārstrukturizēto kredītu skaits. Tomēr lielākais kritums kavēto kredītu apjomā ir korporatīvajahm sektoram, gada laikā samazinoties no 12,7% līdz 9,2%.

Kā liecina FKTK dati, gada laikā ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars mājsaimniecību kredītportfelī ir sarucis no 16,2% līdz 15,2%.

Jāpiebilst, ka pērn mājsaimniecībām no jauna tika izsniegti aizdevumi vairāk nekā 184 miljonu latu apmērā, kas ir par 12,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Februārī nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 0,4% jeb 26,9 miljoniem latu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā februārī banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieaudzis par 0,2% jeb 22,2 miljoniem latu. Pieaugot mājsaimniecību un finanšu iestāžu noguldījumiem, bet samazinoties privāto nefinanšu sabiedrību un valdības noguldījumiem, rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 0,1% jeb 4,7 miljoniem latu.

«Šomēnes nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis ASV dolāra vērtības palielināšanas rezultātā, nevis reālo noguldījumu pieplūduma dēļ,» skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. «Kā rāda jaunākie operatīvie banku dati par februāri, nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums no visām valstīm kopā ir mazāk nekā pērn, kad februārī nerezidentu noguldījumu kopējais pieaugums bija 110 miljoni latu. Mēs turpināsim sekot līdzi situācijai un rūpīgi strādāsim ar bankām, vērtējot ienākošās naudas plūsmas intensitāti un kvalitāti.»

Pērn pelnošākās bankas bijušas Swedbank, Rietumu banka un ABLV Bank, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pagājušajā gadā Swedbank nopelnījusi 112,8 miljonus eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Rietumu bankas peļņa sasniegusi 55,1 miljonu eiro, pieaugot par 95,8%. Savukārt ABLV Bank peļņa augusi par 61,7% līdz 44,4 miljoniem eiro.

No pelnošāko banku trijnieka pērn izkritusi SEB banka, kuras peļņa sarukusi par 26,5% līdz 23,7 miljoniem eiro. Piektajā vietā ierindojas AS Citadele banka ar 15,3 miljonu eiro peļņu, kura gada laikā gandrīz dubultojusies.

Pagājušajā gadā sestā pelnošākā banka bijusi AS Baltikums Bank – tās peļņa sasniedza 12,4 miljonus eiro. DNB bankas peļņa sarukusi par 21% līdz 8,5 miljoniem eiro, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāles peļņa samazinājusies pae 71,4% līdz 8,1 miljonam eiro.