Pieņemot kredītņēmēju aizsardzības plānu, nākotnē Latvijā hipotekārā kreditēšana būs ievērojami dārgāka nekā citās Eiropas valstīs, un daudziem tā kļūs neaizsniedzama, intervijā Latvijas Avīzei saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.
Patlaban sagatavoti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas cita starpā ietver arī jautājumu par tā dēvēto nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā (kredītņēmējs, nespējot atmaksāt aizdevumu, atdod īpašumu bankai, un to pārdodot banka vairs nevar prasīt atlikumu. Bankas šiem grozījumiem pretojas, norādot, ka tādā gadījumā ievērojami augs pirmā iemaksa un procentu likmes aizdevumiem.
«Tagad tiek meklēti vainīgie, kuri pieļāvuši, ka liela daļa mājsaimniecību nokļuvušas banku maksājumu grūtībās. Ja nu gribas kādu notiesāt, tad vispirms jāatceras, ka šajos agrāk noslēgtajos darījumos tomēr bija trīs puses. Viena naudu viegli aizdeva, otra to labprāt ņēma. Bet trešā veidoja tādu vidi, kurā bija iespējama šī pārmērīgā došana un neapdomīgā ņemšana. Ar jau pazīstamo lozungu Gāzi grīdā! sapņojām dažos gados sasniegt Eiropas attīstītāko valstu labklājības līmeni. Neizdevās,» saka FKTK pārstāvis.
«2009. un 2010. gadā banku zaudējumu apmērs sasniedza aptuveni vienu miljardu latu. Daļa iedzīvotāju – kredītu ņēmēju – jau ir zaudējuši cerības, citi, zobus sakozdami, vēl mēģina ķepuroties, jo saistības ar banku viņiem ir vēl uz desmit vai piecpadsmit gadiem. Šādos apstākļos valstī turpinās politiska diskusija, kā tikt galā ar šo parādu nastu un kuram to uzvelt. Man šķiet, ka, mēģinot atrisināt pagātnē radītās problēmas, kādai daļai iedzīvotāju varam radīt vēl smagākas nākotnē,»uzsver K. Zakulis.
«Man šķiet, vienā katlā mēģinām izvārīt zupu un saldo ēdienu. Diezin vai tā kaut kas labs var iznākt. Iespējams, esmu konservatīvs savos uzskatos, bet man joprojām šķiet, ka saistības, kuras esmu uzņēmies, man tomēr ir jāpilda. Bet šis nolikto atslēgu princips pieļauj pretējo – jebkurā brīdī, kad vien iedomājos, varu tās nepildīt, atdot dzīvokļa atslēgas kreditētājam un pacelt cepuri. Vai pagātnes pagājušo gadu radītās problēmas var atrisināt, pārliekot tās uz nākamo paaudžu pleciem? Šīs iniciatīvas noteikti mainīs kreditēšanas vidi Latvijā, jo aizdevēji iecenos risku, ka jebkurā brīdī klients var no savām saistībām atteikties. Kāpēc klientam, kurš neplāno no kredīta atteikties, būtu jāmaksā vairāk? Jābūt izvēles brīvībai,» uzskata banku uzraugu pārstāvis.