Tehnoloģiju gigants Apple vērsies pret Austrālijas lielveikalu ķēdi Woolworths saistībā ar tās korporatīvo logo, ziņo BBC.

Apple ir iesniedzis iebildumu Austrālijas valdības intelektuālā īpašuma aģentūrā IP Australia.

Savukārt Woolworths noliegusi, ka logo īpaši izstrādāts tā, lai izskatītos pēc ābola.

«Mēs absolūti apgalvojam, ka tas ir stilizēts W, kas var būt jebkura veida svaigs produkts. Daži cilvēki saka, ka tas izskatās pēc salātiem, daži cilvēki saka, ka tas var būt arī ķirbis,» teikusi Woolworths pārstāve Klāra Bučanana (Clare Buchanan).

Apple esot noraizējies par to, ka lielveikals varētu sākt ražot elektronikas produktus, kas tiešā veidā konkurētu ar tā piedāvājumu.

Īslandes interneta kompānija Eijafjadlajegidla vulkāna pelnus, kas izraisīja plašāko Eiropas gaisa telpas slēgšanu kopš Otrā pasaules kara, pārvērtusi par naudas avotu labdarības mērķiem.

Interneta veikals nammi.is papildus citām precēm no Īslandes par 23,80 eiro piedāvā 160 gramu trauciņu ar Eijafjadlajegidla vulkāna pelniem, un visi ienākumi ir paredzēti labdarībai.

«Atsaucība ir milzīga, kopš mēs to sākām pirms desmit dienām,» sacīja Sofuss Gustavsons, kura kompānija līdz šim vulkāna pelnus pārdevusi pircējiem 60 valstīs.

Pavisam pieprasījumi saņemti no 133 valstīm un kopš piedāvājuma izlikšanas interneta veikalu apmeklējuši gandrīz miljons cilvēku.

«Tas viss sākās ar to, ka viens no mūsu ārzemju klientiem, kurš ir kolekcionārs, painteresējās, vai mēs nevaram viņam dabūt pelnus no vulkāna. Es uzreiz nodomāju, ka tā ir spīdoša ideja,» sacīja Gustavsons. «Mans tēvs dzīvo netālu no vulkāna un es viņam palūdzu, vai viņš nevarētu sadabūt nedaudz pelnu. Viņš saraka veselu kaudzi un atveda to man.»

Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Ne katram, kas iekūlies milzīgos parādos, nākas doties peļņā uz ārzemēm vai zaudēt visu. Ja nolīgsit «pareizos» maksātnespējas administratorus, var palaimēties, ka banka no jums pēkšņi vairs neprasa pusmiljonu, kā tas gadījās KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša sievai, vēsta izdevums Ir.

No bankrota laimīgi izsprukušās nekustamo īpašumu firmas DGS mājas adresē Brīvības gatvē 221 valdot rosība. Ingūnas Vilnītes uzvārds gan tagad mainīts uz Pankratenko. Uzņēmēja atteikusies atbildēt uz jebkādiem izdevuma jautājumiem.

Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis bijis tikai mazliet runīgāks, kad sazvanīts. Uz jautājumu, kā viņš skaidro sievas uzņēmuma lielākā kreditora Swedbank pretimnākšanu, atlaižot lielu parāda summu, Vilnītis atbildējis: «Zviedrijas karalis ir mans radinieks, tāpēc tāda labvēlība.» Tālāk viņš paziņojis, ka uz «jocīgiem jautājumiem» negrasās atbildēt.

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Gandrīz pavisam no jauna pēc četru gadu klusuma Liepājā uzbūvēta Laumas mototrase, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Tajā ar uzlabojumiem paņemts labākais no amerikāņu trasēm – būs ļoti sarežģīta profesionāļiem un vienkārša amatieriem.

Pēdējais motokross Laumas mototrasē notika 2011. gadā. Pēc tam smilšainajā trasē valdīja klusums. Liepājas motokrosa komandas Motokurzeme vadītājs Mareks Štrauss stāsta, ka ar Liepājas mēru Uldi Sesku un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu panākta vienošanās – kamēr tajā zemesgabalā nenotiek būvniecība, tikmēr tur var saimniekot motokrosisti. Blakus lielajai trasei sava trase tiek veidota arī jaunajiem motokrosistiem. Atsevišķa trase ierīkota arī kvadriciklu braucējiem.

Iepazīstinot ar trasi, M. Štrauss stāsta, ka tajā ļoti izteiktas līkumos būs dubultās trajektorijas, kas ir nodalītas ar lielu valni un nekrustosies līdz pat līkuma izejai. Latvijā nav daudz tādu trašu, kur dubultās trajektorijas var redzēt. «Var braukt pa vienu vietu, var pavisam citu – nodalītu. Dubultajās trajektorijās ir iespējamība vienkārši apdzīt. Tas arī skatītājiem ir ļoti interesanti, kad braucēji pirmajās vietās var mainīties bez īpašas piepūles. Tik jāizdomā, kur, no līkuma braucot ārā, atradīsies, lai iebrauktu otrajā līkumā,» dubulto trajektoriju priekšrocības skaidro M. Štrauss.

Pērn Grobiņas novada uzņēmums SIA Konaks Plus atzīmēja piecpadsmit gadu jubileju. Uzņēmums nodarbojas ar māla suvenīru izgatavošanu un ticis pāri krīzēm, gan piedzīvojis dažu labu veiksmi. Investora piesaistīšana nu pavērusi iespēju izmantot pašu iegūto mālu, un tas ir viens no faktoriem, lai nākotnē raudzītos cerīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Keramikas ražotne Rolavā atkarībā no sezonas ar darbu nodrošina divpadsmit līdz piecpadsmit Rolavas, kā arī Grobiņas, Durbes un Liepājas iedzīvotājus, kuriem tiek segti transporta izdevumi.

Lielākā daļa Konaks Plus sortimenta nonāk Rīgā. Konaks Plus sadarbojas ar lietuviešu kompāniju, kas līdzās savai produkcijai Rotenburgā piedāvā arī Rolavā tapušos keramikas suvenīrus, taču noslēgt pastāvīgu līgumu ar vāciešiem nav izdevies.

Līdz ES sankcijām pret Krieviju un rubļa vērtības krišanai nadzīgākie suvenīru pircēji bijuši naudīgie tūristi no Krievijas. «Kādu laiku izdevās nedaudz ielikt savā kabatā,» neslēpj uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Kruks. «Tagad visu ieguldām ražotnē. Paši strādājam un saņemam tikpat, cik mūsu darbinieki.»

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Šogad Rundāles novadā pirmo darba sezonu aizvada Mazmežotnes muiža, kur kungu māja pērn decembrī atzīta par četru zvaigžņu viesnīcu, atsaucoties uz muižas vadītājas Ivetas Burkānes sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Gleznainā Lielupes krastā, nelielā pakalnā virs senlejas slejas atpūtas komplekss, kura vēsture saistīta ar grāfu Līvenu dzimtu.

Burkānu ģimene astoņu gadu laikā ir atjaunojusi piecas no astoņām ēkām Mazmežotnes teritorijā. Kungu mājas, kas ir galvenā kompleksa ēka, administrācijas telpā un pagrabstāvā – virtuvē, tualetēs, zālē – ir saglabātas oriģinālās ēkas velves. Padomju laikos ēku atjaunoja ar vienkāršu jumtu, bet tagad pēc arhīvā atrastajām fotogrāfijām tas ieguvis vēsturisko formu. Bija nepieciešams jumtistabas balstīt un veidot no jauna, tādējādi bija jāstiprina arī mājas pamati.

Kungu mājā dominē ozolkoka apdare un skaistas auduma tekstilijas. Interjera autore ir Iveta Burkāne. Viņa uzskata, ka akadēmiskie diplomi te nepalīdz, interjers ir jājūt, jāspēj vizualizēt.

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Kompānija OcoQuest, kas ražo videi draudzīgus pamperus, patlaban bauda milzīgu pieprasījumu pēc «zaļajiem pamperiem», kuru ražošanas procesā 90% gadījumu tiek izmantots dabai nekaitīgs materiāls, ziņo Perthnow.

OcoQuest jau ir panākusi vienošanos ar kompānijām PSSM un Strikeforce WA, kas nodarbojas ar preču izplatīšanu mazumtirdzniecības tīklos, lai nākotnē varētu savu preci piedāvāt pēc iespējas vairāk patērētājiem. Patlaban abas kompānijas risina sarunas ar tādiem mazumtirgotājiem kā Woolworths, Coles un Target.

«Zaļo» pamperu ražotāja vadītāja Silvija Tuloča (Sylvia Tulloch) norāda, ka vecāki ir kļuvuši apzinīgāki un vairāk domā līdzi par to, kādas preces izmanto ikdienā. «Nepieciešamība pēc videi draudzīgiem pamperiem kļūst aizvien spēcīgāka un spēcīgāka,» norāda S. Tuloča.

Kredītiem likmes ir būtisks faktors, bet nav pats būtiskākais. Tirgū iepriekš tika dempingots ar likmēm, jo pārdošanas potenciāls bija zems, vieglāk bija pārdot zemo likmi, jo tad nevajag smadzenes, savu viedokli intervijā DB pauž Nordea bankas pirms dažiem mēnešiem jaunievēlētais valdes loceklis un bankas korporatīvo darījumu departamenta jaunais vadītājs Jānis Buks.

«Pārdošu pa 0,1% zemāk, nevis mēģināt argumentēt, kāpēc vajadzētu maksāt 0,3% vairāk, nekā viņam. Lai profesionāli argumentētu, vajag zināšanas, bet, ja nav, tad vienīgais, ko pārdod, ir likme. Nordea nav lētākā banka un nebūs,» atzina Buks.

Kādas likmes bija iepriekšējos pāris gados un kā būs turpmāk?

Pērn likmes bija augstākas, kas ir loģiski, jo bija pieaudzis valsts risks, kas jāiekļauj izcenojumā.

Šobrīd neredzu pamatu tam, ka likmēm vajadzētu samazināties, jo tās ir adekvātas. Tas, kas bija pirms krīzes, bija neadekvāts izcenojums šim tirgum, riskam šajā tirgū. Normāli būtu, ja pašreizējās likmes būtu nedaudz augstākas, riskam jābūt iecenotam, jo nav mums diemžēl Zviedrijas vai Norvēģijas risks un ar to ir jārēķinās. Vēl par kritērijiem runājot, kredīta izsniegšana atkarīga arī no tā, cik intensīvas attiecības klientam ir ar banku. To mēs esam skaidri definējuši. Ja gribi aizņemties 2 miljonus, tad nāc pie mums ar visu biznesu, sāc saviem darbiniekiem algas pārskaitīt caur Nordea banku, caur mums sāc laist apgrozījumus. Kādreiz tas nebija tik strikts nosacījums.

Laikrakstā Dienas bizness

Pelēkie konkursi

Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

Tādējādi šādi uzņēmēji – viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.

Lai uzvarētu valsts un pašvaldību iepirkumos, daļa uzņēmēju dibina speciālas firmas, šodien raksta Dienas bizness.

Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Tādējādi šādi uzņēmēji - viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.

No pāris līdz desmitiem

Vācijā augošs bizness ir rūpes par cilvēkiem, kurus satriekusi viņu mājdzīvnieku nāve, vēsta thelocal.de. Tiek piedāvāta gan apbedīšana, gan kremēšana, gan Rekša un Prinča pelnu pārvēršana rotaslietās.

Portaleum dzīvnieku krematorijā Berlīnē skan klusa mūzika un uz galda stāv kabatlakatiņu paciņa. Turpat ir arī grāmata par pēcnāves tēmu, kurā stāstīts, ka dzīvniekus atkal satiksim paradīzē, raksta portāls.

Portaleum līdzīgu dzīvnieku krematoriju popularitāte Vācijā pēdējos gados esot strauji augusi - 2003. gadā tādas bija aptuveni 25, bet šobrīd - jau 120. Portaleum esot atvērta tikai kopš februāra, bet tai jau esot 25 līdz 50 klienti katru nedēļu.

Šādu uzņēmumu mērķis esot sniegt atbalstu un palīdzību sērojošajiem mājdzīvnieku īpašniekiem. «Mēs savācam [mirušos] dzīvniekus, piedāvājam mūsu sēru telpas, kremējam dzīvniekus un kopā ar īpašniekiem izlemjam, kurš atceres veids ir viņiem piemērotākais,» stāstījis viens no Portaleum darbiniekiem Eberhards Leiss.

Lai gan banka kā fēnikss atdzimusi no pelniem pavisam nesen, no tās kultūras ir saglabājies labākais un spēcīgākais un atsijāts sliktākais un vājākais. Citadele ir veiksmīgi nostiprinājusi savas pozīcijas Latvijas banku sektorā kā spēcīga universāla banka. Par to liecina arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 dati.

Bankas vērtība turpina pieaugt jau trešo gadu pēc kārtas, pērn vien tā augusi par 38%. Banka atrodas tuvāk vietējam tirgum, tai ir īsāks lēmumu pieņemšanas cikls. Gatavība strādāt ar mazo un vidējo uzņēmēju, gatavība iet soli tālāk, lai meklētu nestandarta risinājumus, nevis konkurētu tikai ar cenu - tās ir lielas priekšrocības.

Citadeles izsludinātais IPO nozīmē to, ka banka darbojas kā ledlauzis, kas varētu atkausēt Latvijas akciju tirgu un dot impulsu arī Baltijas tirgum. Citadele varētu sasniegt ko tādu, ko savulaik Hansabanka izdarīja Tallinā, tās tirgus attīstībai deviņdesmitajos gados. Protams, Citadele 2015. gadā ievērojami atšķiras no Hansabankas 1995. vai 1997. gadā, tomēr es velku lielas paralēles. Tā ir iespēja pievērst šim tirgum uzmanību gan iekšzemē, gan ārvalstīs un dot impulsu gan tiem pašmāju investoriem, kuri šobrīd ar ļoti zemām atdevēm noguldījuši naudu depozītos, gan ārvalstu investoriem, kuri caur šo IPO iepazīs un pievērsīs uzmanību Latvijas un Baltijas tirgum.

Darījumu skaits ar privātmājām 2020. gadā Jūrmalā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2019. gadu, taču kopējā reģistrētā darījumu summa ir palielinājusies, ko sekmējis pieprasījuma-piedāvājuma faktors, liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio dati.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Jūrmalā lielāka pircēju interese ir par nelielām, labas kvalitātes mājām, novērojuši Latio speciālisti. Palielinājusies vēlme pirkt Jūrmalai raksturīgās koka mājas, ko sekmēja cita veida māju piedāvājuma trūkums. Tiesa, darījums ar šādām mājām notiek tikai tad, ja koka māju ir iespējams atjaunot. Ja koka ēka ir pilnībā jārestaurē, pircējs labāk izvēlas iegādāties zemi un uzbūvēt jaunu māju.

Privātās apbūves zemju darījumu skaits 2020. gadā bija būtiski augstāks nekā 2019. gadā – pieaugums par 36 %, un 2021. gadā tas turpina palielināties. Vispieprasītākie zemesgabali bija Asaros (19 % no visiem zemes darījumiem Jūrmalā pērn), tad sekoja Vaivari un Sloka, kā arī Melluži, kas ir ļoti pieprasīta apkaime arī privātmāju iegādei: 17 % visu māju darījumu notiek Mellužos.

«Viņš sajuka prātā. Viņš bija labs ārsts, sliktāks slimnīcas vadītājs, bezcerīgs prezidents un noziedzīgs deputāts. Problēma ir vienkārša – ārkārtīgi maz cilvēku ir spējīgi tikt galā ar naudu, slavu un atzinību, kas pēkšņi nokrīt no gaisa. Viņi vienkārši nezina, ko ar to darīt,» intervijā žurnālam Playboy, runājot par bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, sacījis reklāmas jomā strādājošais Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai viņš Zatlera vietā arī varētu sajukt prātā, Stendzenieks teicis: «Domāju, ka mierīgi varētu. Es reāli sajuktu prātā, es būtu pilnīgi traks. Savārītu kaut kādas reālas ziepes. Man ir diezgan spēcīgs ego, man ir svarīgi, ka mani atzīst profesionāli, un domāju, ka man ir pilns īpašību komplekts, lai tādā situācijā reāli aizietu pa pieskari. Es tās viņa runas beigās «Dievs, svētī Latviju!» vietā vēl būtu piebildis: ejiet visi dirst! Viņš bija nepopulārākais no visiem prezidentiem, četrus gadus viņu drāza, un piepeši piecpadsmit sekundēs viņš uzlido – saņem 90 procentu sabiedrības atbalstu, viņu nēsā uz rokām... Nezin, cik stipram cilvēkam tur ir jābūt.»

Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs ir iestājies pret finansiālās stimulēšanas pārtraukšanu, jo pasaule joprojām nav «nopurinājusi pelnus» un atrodas uz ekonomiskās katastrofas robežas, atsaucoties uz The Swedish Wire, raksta rus.db.lv.

A. Borgs teicis, ka Eiropas valstīm nevajadzētu pāragri pārtraukt finansiālo stimulēšanu, kas tiek īstenota, lai pārvarētu krīzes sekas. Tikšanās laikā ar citiem ES valstu finanšu ministriem, A. Borgs paziņoja, ka «pasaule joprojām ir pelnos no ekonomiskā sprādziena». «No pelniem mēs vēl cenšamies izkļūt, tāpēc vēl ir par agru atlaist ugunsdzēsēju brigādi,» viņš piebilda.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.