Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis iegādājies pusi no SIA Information Agency un gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, stāsta Vilnītis.

Kā skaidroja Vilnītis, uzņēmumā Information Agency, kas sniedz juridiskos un dažādus ar drošību saistītus pakalpojumus, viņš iepriekš kā darbinieks jau strādājis 8 mēnešus, bet kopš 10.marta reģistrēts kā valdes priekšsēdētājs un 50% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks.

Vilnītis gatavojas paplašināt uzņēmuma darbības virzienus, piedāvājot detektīvpakalpojumus, kā arī izvēršot sadarbību ar ārvalstu kompānijām, kuras vēlas ienākt Latvijā.

SIA Information Agency jau sākusi sadarbību ar Lielbritānijas uzņēmumiem.

Vilnītis uzsvēra, ka ir pilnībā nodevies uzņēmējdarbībai un valsts institūcijās nekad vairs nestrādāšot.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Krievijas un Baltkrievijas tirgus kā eksporta iespēja ir jāsaglabā, taču jāskatās tur, kur var labāk un drošāk nopelnīt, un to var izdarīt rietumos, intervijā Rietumu radio sacīja AS Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis.

Gada sākums uzņēmumam bijis «vēsturiski sliktākais», un tas bijis saistīts ar problēmām Krievijā un Baltkrievijā, taču Liepājas papīrs veicis tirgus pārstrukturēšanu un pārlicis akcentus uz jauniem tirgiem, galvenokārt rietumos, sacīja Vilnītis.

Aizvadītajā gadā Liepājas papīra apgrozījums sasniedza 7,57 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2013.gadā, taču šogad ražošanas kopējais apjoms varētu būt par 15%-16% zemāks nekā 2014.gadā, sacīja Vilnītis, norādot, ka, neraugoties uz apgrozījuma samazināšanos, uzņēmums ir rentabls.

«Galvenie tirgi mums ir Vācija un Dānija, un šobrīd jau parādījusies jauna iespēja strādāt Lielbritānijā,» sacīja Vilnītis. «Šī gada laikā daudz kas nācis klāt neplānoti, ko sākumā nemaz nebijām domājuši, taču esam gatavi apsvērt katru iespēju un idejas. Ja no desmit jaunām idejām realizēsies pat mazākā daļa, tas būs labi, jo tas vienalga būs ar pievienoto vērtību.»

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Ģimenes uzņēmums turpinās, tā izteicās bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis, uzzinot, ka biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par savu vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos izvēlējies KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāju Ilzi Jurču.

«Tas nav nopietni, un nekas birojā nemainīsies,» aģentūrai LETA savu viedokli pauda Vilnītis. Viņš zinot, ka ar Jurču visu var sarunāt, ar to domājot, ka politiskajiem spēkiem ir lielas iespējas, izmantojot Jurču, panākt sev vēlamo rezultātu.

Vilnītis skaidroja, ka savulaik KNAB arī vēlējies reorganizāciju tikai tāpēc, ka Jurčas vadītajā nodaļā auditori atklājuši «zilus brīnumus». Jurča savulaik darījusi lietas, kas nogūlušas arhīvos. Atkarībā no personālijām Jurča mēdza pieņemt dažādus lēmumus, atminas Vilnītis. Atzinumus lietās viņa sagatavojusi atbilstoši politiskajai piederībai.

Par Jurču anonīmi sūdzējušies vairāki darbinieki, bet tās meitenes, kuras atklāti iebildušas pret kādiem Jurčas ierosinājumiem, «kļuvušas brīvas».

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka 3.februārī VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas aizturēja trīs - 1985., 1960. un 1973.gadā dzimušas - personas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas tiks skaidrots pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Nevienai no aizdomās turētajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

«Viņa ir politiska ieliktene, intrigante un mele,» prasīts raksturot savas toreizējās darba attiecības ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi žurnālam Playboy norāda bijušais biroja šefs Normunds Vilnītis, kurš cita starpā atklāj arī, ka savulaik Strīķe ignorējusi aizdomas par korumpētu ministru bijušā premjera Valda Dombrovska valdībā.

Turpinājumā fragments no Playboy intervijas ar bijušo KNAB šefu:

«PLAYBOY: Bet sākumā jums taču bija labas attiecības, aculiecinieki stāsta, ka regulāri gājāt kopā pusdienās.

VILNĪTIS: Tas bija sākums. Tieši šie kopīgie gājieni uz kafejnīcu man arī pirmo reizi lika aizdomāties par to, ka varbūt šis te Žannas d’Arkas tēls ir tikai tēls. Tāds smieklīgs piemērs: ir kompleksās pusdienas, kurās ietilpst zupa, otrais ēdiens un kefīrs; mēs ejam, runājamies un seko darbības – kefīra vietā tiek paņemta tomātu sula, kas neietilpst kompleksajās pusdienās un maksā konkrētu summu, bet pie kases tiek izmests: tas ir sarkanais kefīrs, un nesamaksājot aiziets. Tie bija pirmie signāli, kas liecināja par cilvēka būtību un radīja jautājumus par to, kas tad ir šī cīnītāja starptautiskā mērogā? Nu, nav ne starptautiskā mēroga, ne cīnītājas.

Pieaugošais pieprasījums pēc kaņepju produktiem raisa lauksaimnieku interesi par šīs kultūras audzēšanu un arī pārstrādi. Ziemeļu kaimiņi šajā jomā Latviju pēdējo gadu laikā ir būtiski apsteiguši

To rāda Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) dati.

«Kaņepes senči ir audzējuši daudzus gadsimtus, un tās tika izmantotas gan pārtikā, gan apģērbu, virvju izgatavošanai, taču pagājušā gadsimta 30. gados šis augs tika «represēts», jo kaņepes tika pielīdzinātas narkotiskajai vielai – marihuānai, un tikai šajā gadsimtā teju pēc 100 gadiem šis augs lēnām atgriežas Eiropas un arī Latvijas tīrumos,» situāciju skaidro Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tieši starptautiskais pieprasījums pēc kaņepju produktiem – augļiem (riekstiņiem), eļļu, arī šķiedru – ir bijis pamats, lai Eiropas Savienības līmenī un arī tās dalībvalstī Latvijā normatīvajos aktos radītu iespēju legāli audzēt šo teju 100 gadus represijām pakļauto kultūru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā analīze par Liepājas pilsētu, kas veikta saistībā administratīvi teritoriālo reformu satur «kliedzošas» kļūdas un bija izstrādāta «pavirši».

Tā intervijā «Rietumu radio» atklāja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Kā vēstīts, 29. jūlijā Liepājā VARAM rīkotajās konsultācijās par piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un sociālekonomiskos ieguvumus.

Pirms konsultācijām VARAM pašvaldībai atsūtīja jaunveidotā Liepājas novada «šķērsgriezumu, kurā bija analizētas pilsētas stiprās un vājās puses, bet tur parādījās ļoti daudz neprecizitāšu», norādīja mērs.

«Statistikā veidojas muļķīgas kļūdas, bet uz šiem cipariem tiek bāzēts VARAM piedāvājums,» sacīja Vilnītis.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, iespējams, aizturējusi bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica nekomentēja, vai ENAP aizturējusi Vilnīti.

«VP ikdienas veic virkni dažādu izmeklējošu darbību un arī aiztur dažādas personas. Nevaram sniegt nekādus plašākus komentārus par jūsu rīcībā esošo informāciju attiecībā pret konkrētu personu iespējamiem likumpārkāpumiem. Par policijas rīcībā esošajām izmeklēšanām VP informēs sabiedrību, tiklīdz tas būs iespējams un netraucēs attiecīgās izmeklēšanas gaitai,» norādīja VP.

Vilnītis pirmdien telefoniski nav sasniedzams, jo viņa tālrunis ir izslēgts.

Saskaņā ar likumu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja pierādījumu kopums dod pamatu izmeklētāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

Liepājas un visas Latvijas ekonomikā ir vērojama pozitīva virzība, taču tā notiek, tikai pateicoties uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu konkurētspēju, kamēr uzņēmēju dialogs ar valsti Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības laikā bijis vissliktākais, kāds jebkad ir bijis.

Šādu viedokli intervijā Rietumu radio pauda AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Jānis Vilnītis.

«Uzņēmēji vienmēr ir pukstējuši, un tas arī ir normāli, jo katrs šo deķīti velk uz savu pusi, bet tā, ka neviens neieklausās, tā nekad iepriekš nav bijis,» sacīja Vilnītis. Viņš stāsta, ka pēc valdības demisijas situācija ir strauji mainījusies, jo politiķi nav droši par savu nākotni, tāpēc šajā starpposmā «visi grib runāt un kaut ko risināt».

Vilnītis uzsver, ka uzņēmējiem trūkst reāla atbalsta no valsts, veidojot nodokļu politiku, un pēdējos gados nodokļu slogs ir tikai palielinājies, un arī nākamajā gadā tas palielināsies. Viņaprāt, lielākā daļa ēnu ekonomikā strādājošo uzņēmumu nodokļus nemaksā nevis tāpēc, ka negrib to darīt, bet gan tādēļ, ka bankrotētu, ja samaksātu visus.Arī progresīvais ienākuma nodoklis varētu būt attīstību veicinošs, ja tiktu pareizi administrēts, sacīja Vilnītis. «Tam jābūt nevis pastāvīgi augstam, bet gan no 0 līdz 35%, ar domu par attaisnotajiem līdzekļiem, kas būtu mērķēti uz ēnu ekonomikas sektoriem - zobārstniecību, celtniecību un remonta servisiem,» sacīja Vilnītis, norādot, ka, saņemot nodokļu atmaksu, iedzīvotāji būtu ieinteresēti paši legalizēt ēnu ekonomikas jomas.

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Ja atļausiet, neliela personiska atkāpe. Kad pirms vairākiem gadiem pirmoreiz pavērās iespēja ieskatīties politiskajā drāmā no kuluāru otras puses, bija viena lieta, kas izraisīja pilnīgu izbrīnu. Un nē - tas nebija, kā varētu likties, politiķu dekadentais dzīvestils, zaļām banknotēm piebāzti koferi, kokaīns uz apspriežu galdiem vai kādas citas ekstravaganzas. Nekā no tā visa, ko savā iztēlē politiskajai elitei piebur malā stāvoši vai komentāros mūždien sēdoši prāti. Realitātē viss bija tieši tikpat garlaicīgi un pelēcīgi kā jebkurā citā radošajā industrijā vai avīzes redakcijā, kur bija gadījies strādāt pirms tam, ja nu vienīgi drusku labāk apmaksāti. Izņemot vienu lietu. Paranoiskas bailes no izsekošanas.

Ikviens - sākot no sekretāres un beidzot ar listes pirmo numuru - bija pārliecināti, ka viņus nemitīgi noklausās. Ja ne noklausās, tad vismaz novēro. Un ja nenovēro, tad pilnīgi noteikti ziņo dažādās instancēs. Šī pārliecība bija tik dziļi iesēdusies, ka kļuvusi vienkārši par normu - traucējošu, bet neizbēgamu dzīves sastāvdaļu. Un līdzīgi kā cilvēks pielāgojas un vairs nemana kādu fizisku defektu, tā visi bija apraduši ar mūžīgās izspiegošanas atmosfēru. Neteikt neko svarīgu pa telefonu. Izmantot kodus un sadzīviskus šifrus. Svarīgākās sanākšanās izslēgt telefonu pavisam. Ja gribējās pajokot, varēja pēkšņi sākt runāt ar vienmēr klātesošo Jutu - un pārējie nedaudz skumji pasmējās, jo neviens nešaubījās, ka Juta, caur paslēptiem mikrofoniem un visādiem par ASV vēstniecības naudu pirktiem moderniem gadžetiem, tiešām bija visu-dzirdoša un visu-redzoša.

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).

Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».

Jauna mēra ievēlēšana bija nepieciešama, jo Sesks saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem paziņoja par atkāpšanos no amata, un tamdēļ tika sasaukta ārkārtas sēde jauna pilsētas vadītāja ievēlēšanai.

Sesks pauda cerību, ka arī turpmāk tiks saglabātas vērtības, kuras savā darbā godā turējis viņš - lai pilsēta būtu latviska, atvērta, rietumnieciska, tajā valdītu saticība.

Bijušais mērs arī pateicās par kopīgo darbu kolēģiem, ar kuriem strādājis 21 gadu. Viņš arī teica, ka esot domājis par amata pamešanu arī iepriekš, vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Eiropas Zaļā kursa noteiktās prioritātes mazināt CO2 emisijas transportā neglābjami attieksies arī uz lauksaimniecības kravām, sākot ar graudiem, pienu un beidzot ar tehnikas piegādēm pašiem zemes apstrādātājiem.

Visticamāk, ka līdz 2030. gadam vēl aizvien daudzviet strādāsim ar dīzeļdzinējiem, tomēr ir iespējas optimizēt izplūdes gāzu daudzumu, samazinot nevajadzīgus pārvadājumus, un tā nav lauksaimnieku radīta problēma, pauž Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Vadā šurpu turpu bez jēgas

“Es neticu, ka tuvākajos desmit gados lauksaimniekiem ražotāji piedāvās tehniku, kas spēs aizvietot dīzeļdzinējus. Ja tāda būs, tad noteikti to iegādāsies, tomēr daudz lielāka problēma ir nevis dzinēji, bet pati transporta izmantošana. Proti, preces nereti tiek vadātas milzīgus attālumus turp un atpakaļ, kamēr sasniedz lietotāju. Piemēram, Daugavpilī ražo lauksaimniecības tehniku, kuru ved uz Vāciju un vēlāk no turienes piegādā Baltijas zemniekiem. Šāda loģistikas aplamība izmaksā krietnu žūksni naudas, bet tā notiek, un šādu piemēru netrūkst,” Dienas Biznesam atklāj G. Vilnītis.

Finanšu grūtībās nonākušās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers sācis gatavot pieteikumu tiesai Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu, apstiprina Velmers.

«Šodien akcionāru sapulcē paredzētā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana 100 miljonu latu apmērā nerisināja Liepājas metalurga problēmu jau esošajā faktiskās maksātnespējas situācijā, kad nauda bija nepieciešama te un tagad. Tomēr akcionāru lēmums pamatkapitālu nepalielināt faktiski liedz nenodrošinātajiem kreditoriem TAP plānā un likumā noteiktajā termiņā izmantot savas tiesības parakstīties uz uzņēmuma akcijām plānā paredzētā dzēstā prasījuma apmērā,» skaidroja Velmers.

Viņš piebilda, ka pie šādiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka tiek gatavots pieteikums tiesā Liepājas metalurga atzīšanai par maksātnespējīgu.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Normunds Vilnītis ir bijis aizturēts un pēc divām diennaktīm atbrīvots, trešdien vēstīja LNT Ziņas. Tomēr ne viņš pats, ne viņa advokāte Alla Ignatjeva lietas detaļas plašāk nevēlējās atklāt.

Vilnītis pēc vairāku dienu izslēgta telefona, ir atkal sazvanāms, taču visus uzdotos jautājumus pār-adresēja savai advokātei.

Ignatjeva LNT ziņām apstiprināja, ka Vilnīti bija aizturējusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un pēc 48 stundu aizturēšanas viņš palaists brīvībā. Vai Vilnītim piemērots kāds drošības līdzeklis, advokāte neatklāja, kā arī nekonkretizēja aizturēšanas iemeslus un to, vai šobrīd Vilnītim piemērots kāds procesuālais statuss.

«Viņam nav uzrādīta apsūdzība, bet atturēšos sniegt plašākus komentārus, jo uzskatu, ka situācija uz doto brīdi ir atrisināta. Viņu palaida pēc tam, kad mēs sniedzām liecības,» norādīja advokāte. Uz jautājumu, vai uzskata notikušo par pārpratumu, Ignatjeva atbildēja: «No mūsu puses tiešām neizpratne.»Vai turpmāk attiecībā pret Vilnīti sekos kādas procesuālas darbības, esot atkarīgs no procesa virzītāja, piebilda advokāte.

Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējā piedāvājumā neīstenos vienu no būtiskākajiem reformas mērķiem – nemazinās nevienlīdzību, pārliecināts Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis.

Ietaupījums uz administratīvajiem izdevumiem nebūs lielāks par 1 līdz 1, 5 % un nesasniegs iecerētos 125 miljonus eiro gadā. Savukārt nevienlīdzības mazināšanai būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, lai jaunajā administratīvajā teritorijā nodrošinātu visiem vienlīdzīgus sociālos pabalstus, norāda J. Vilnītis.

Liepājas mērs kā piemēru min skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanu no pašvaldības puses. Vairākos Lejaskurzemes novados pašvaldība sedz pusdienu izmaksas visiem audzēkņiem, Liepājā – tikai tiem, kuriem noteikumi to paredz. Jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes – kā šo jautājumu risināt jaunajā administratīvajā teritorijā?

Ēdināšanas izdevumu segšana visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem apvienotajā novadā veidotu Liepājas pilsētas budžetam neizpildāmu sadaļu. Savukārt lēmums neturpināt segt skolēnu pusdienu izdevumus pasliktinātu dzīves kvalitātes vidi novados, kuros deputāti iepriekš šādus noteikumus apstiprinājuši.

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta dienesta pārbaude saistībā ar bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša skandalozajiem izteikumiem medijos, - LNT raidījumā 900 sekundes telefonintervijā sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Vilnītis kādā intervijā apgalvojis, ka laikā, kad viņš atradies KNAB vadībā, birojam bijusi informācija par iespējami korumpētu Valda Dombrovska (V) valdības ministru. Informācija nodota viņa vietniecei Jutai Strīķei, taču viņa ar to neko neesot darījusi.

Vilnītis intervijā atklāti stāstījis, ka aiz Strīķes «interesēm stāvot kontrabanda, PVN atskaitīšana, naudas atmazgāšana, valsts pasūtījumi un būvniecība», turklāt Strīķe vienmēr visu kārtojusi, paziņojot, ka ar premjeru viss ir sarunāts.

Pēc Streļčenoka teiktā, iespējams, uz KNAB tiks izsaukts arī Vilnītis, lai precizētu šo informāciju.

Streļčenoks nevarot pateikt, vai Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) turpināšot iepriekšējo premjeru sākto ceļu attiecībā uz KNAB, taču viņš no savas puses vēloties nodrošināt, lai KNAB strādā politiski neatkarīgi, nevis politiski likumpaklausīgi darbinieki.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans vienā brīdī pauž vienu viedokli, bet citā brīdī – apšauba sevis teikto un tādējādi parāda, ka nav tā vērts, lai tiktu uzklausīts, uzskata Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Uzņēmums izplatītā paziņojumā atsaucas uz K. Lipmana sacīto 31. jūlija laikrakstā Diena, kurā akcionārs pauž neizprati par to, ka Liepājas metalurgam, kas jau 2009. gadā un 2010. gadā bijis maksātnespējīgs, tikušas dotas valsts garantijas. «Uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet tam dod valsts garantiju!» intervijā sacīja K. Lipmans.

Tikmēr 2008. gada 11. novembrī Latvijas avīzē K. Lipmans sacījis gluži pretējo: «Uzņēmumam nebūtu nekādu problēmu turpināt modernizāciju, ja nebūtu krīzes. Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas ļoti piesardzīgas. Es pat nezinu, vai arī valsts galvojums palīdzēs – ja jau valstī ir krīze, ko tā var galvot? Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības. Latvijas ražotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts, un valstij tas jāsaprot. Mēs taču maksājam ļoti lielus nodokļus. Tāpēc nevar tikai pārmest ražotājiem, ka tā ir viņu privāta lieta. Un Dubaijā tikai gaida, lai pie viņiem nāk ražotāji, jo tur vispār nav nekādu nodokļu.»

Piektdien, 18. maijā, aizvadīta trešā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanas darba grupas sēde, oficiāla informācija par pieņemtajiem lēmumiem pagaidām netiek sniegta

Trešajā sēdē iesaistītās puses grupās strādāja pie OIK sistēmas maksājumu atcelšanas scenāriju izstrādes, kā arī tika iepazīstinātas ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas redzējumu par esošo OIK sistēmu un mērķi. Lai gan aizvadītas jau trīs no plānotajām deviņām sēdēm, oficiālu ekonomikas ministra komentāru par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem joprojām nav.

No otra gala

Darba grupa, kurai līdz 1. augustam jāizstrādā rīcības plāns OIK atcelšanai, vēl nav pietuvojusies uzstādītā mērķa sasniegšanai, uzskata LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. «Teorētiski iespējams izvirzīt jebkādus risinājumus un scenārijus, taču juridiskais un finansiālais izvērtējums tos visus var pilnībā norakstīt. Ja mēs saprastu, kādas sekas naudas izteiksmē pieņemtie lēmumi atstās uz valsts budžetu vai tautsaimniecību kopumā, manuprāt, par daudziem jautājumiem varētu vispār nerunāt,» pauž J. Irbe, uzsverot, ka šī iemesla dēļ pirms priekšlikumu izteikšanas būtu svarīgi iepazīties ar pilnīgu situācijas izvērtējumu.

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.