Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Uzziņu dienests 1188 un Lursoft ir apvienojuši savu pieredzi, papildinot 1188 uzņēmumu uzziņas ar jaunu sadaļu Juridiskā informācija, savukārt Lursoft izziņas – ar 1188 portālā pieejamo uzņēmumu faktisko informāciju.

Uzziņu dienesta 1188 interneta portāla 1188.lv apmeklētāji tagad varēs uzzināt precīzu uzņēmuma nosaukumu, tā aktuālo statusu, reģistrācijas formu un numuru, kā arī juridisko adresi. 1188 Biznesa uzziņu katalogā būs pieejami dati par meklētā uzņēmuma iesniegtajiem gada pārskatiem, iepriekšējiem nosaukumiem un adresēm, kā arī iespēja pārliecināties, vai uzņēmumam ir reģistrēti apgrūtinājumi.

Lursoft lietotāji papildu uzņēmuma juridiskajai informācijai varēs uzzināt arī tā faktisko informāciju, darba laikus un citas uzziņas no 1188 Biznesa uzziņu kataloga.

Uzziņu dienesta 1188 uzziņās otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma uzziņām - viesu namiem, viesnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī aktīvas atpūtas piedāvājumiem.

Kopumā Uzziņu dienests 1188 šajā periodā atbildējis uz vairāk nekā 300 tūkstošiem zvanu.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi, Uzziņu dienests 1188 izstrādājis elektronisku un arī mobilajās ierīcēs ērti lietojamu Latvijas apskates objektu karti, kurā atrodami visi ievērojamākie tūrisma galamērķi. Kartē vienkopus apkopoti ievērojamākie tūrisma apskates objekti, kā arī naktsmītnes, kafejnīcas un restorāni, veikali un aktīvās atpūtas sniedzēji.

Otrais ceturksnis jau ierasti 1188 uzziņu dienestam raksturīgs arī ar būtisku pieaugumu satiksmes uzziņās.

Islandes biedējošākais vulkāns Hekla gatavojas izvirst, izraisot plašu haosu gaisa satiksmē šajā vasarā, vēsta izdevums Daily Mail.

Heklas izvirdumi iepriekš radījuši ievērojamu kaitējumu. Vulkāns tiek saukts par «vārtiem uz elli», un Islandes amatpersonas lēš, ka vulkāns varētu izvirst jau drīzumā, jo reģistrēta neparasta aktivitāte.

Vulkāns varētu izmest četras reizes vairāk pelnu, salīdzinot ar iepriekšējiem izvirdumiem, un likt lidmašīnām palikt uz zemes vairākas dienas. Saskaņā ar prognozēm, ja vulkāns izvirdīs, pelnu mākonis pārklās visu Eiropu, radot nopietnas problēmas ceļotājiem.

Islandes Universitātes eksperts Palls Einarsons teicis, ka izvirdums nav gaidāms tūlīt, bet tomēr jau drīzumā.

Īslandes vulkāns, kura izvirdums negatīvi ietekmēja gaisa satiksmi visā Eiropā vairāk nekā mēnesi, pārtraucis izvirst, atsaucoties uz vadoša eksperta sniegto informāciju, vēsta euronews.

Magnus Gudmundsons (Magnus Gudmundsson) no Īslandes Universitātes stāstījis, ka uz šo brīdi no vulkāna ceļas tikai dūmi. Taču viņš piebildis, ka pagaidām ir pārāk agri prognozēt, vai vulkāns nomierināsies pavisam, vai tikai uz laiku.

Kā vēstīts, vulkāna izvirduma rezultātā gaisa satiksme Eiropā aprīļa vidū uz nedēļu būtībā tika paralizēta - tika atcelti lidojumi, kas ietekmēja gan miljoniem pasažieru, gan aviokompāniju ieņēmumus.

Vulkāns ik pa laikam turpināja radīt problēmas gaisa satiksmei līdz pat šim brīdim.

Starptautiskais informācijas tehnoloģiju un interneta pakalpojumu koncerns Google varētu jau maijā sākt fotografēt Latvijas pilsētu ielas, lai attēlus izmantotu savu globālo karšu un satelītattēlu krājumu īpaša ielas līmeņa skatījuma funkcijām, informē Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores vietniece Aiga Balode.

Biznesa portālam Nozare.lv A. Balode teica, ka pēc saņemtā Google lūguma tam izsniegt datu apstrādes apliecību jeb atļauju fotografēt vairāku pilsētu ielas visā to garumā DVI lūgusi kompāniju precizēt dažus jautājumus un iesniegt precizējumu līdz 12.aprīlim.

«Ja Google iesniegs savas atbildes, tās izskatīsim pāris dienu laikā un, ja viss būs kārtībā, izsniegsim apliecību. Tā kā viens no šādas apliecības noteikumiem būs iedzīvotāju iepriekšēja brīdināšana par fotografēšanu noteiktās vietās un laikos, tas prasīs zināmu laiku un fotografēšana varētu sākties aprīļa beigās vai maija sākumā,» Balode teica.

Lai biznesā gūtu panākumus, uzņēmumam ir ne tikai jāseko līdzi tirgus aktualitātēm, bet arī jābūt tām soli priekšā, domā Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors.

Digitālā komunikācija, kurā darbojas NESS, ir ļoti mūsdienīga nozare, kas nepārtraukti aug un attīstās, tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas šajā jomā būt veiksmīgi, ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm digitālajā pasaulē un jāmēģina paredzēt, kādi risinājumi klientiem būs nepieciešami nākotnē, norāda J.Karāns. Mēs negaidām, kamēr tirgus vai mūsu klienti pieprasīs jaunas lietas un iespējas - mēs cenšamies būt notikumiem soli priekšā un tā noteikti ir viena no mūsu biznesa veiksmes atslēgām, norāda NESS izpilddirektors.

Nebaidās mēģināt

Pirmo darba pieredzi guvu 16 gadu vecumā, kad vasarās strādāju par dežurantu Valmieras sporta stadionā, stāsta J.Karāns, kurš bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu sportistu. “Visu mūžu esmu bijis fiziski aktīvs un skolas laikos nopietni nodarbojos ar peldēšanu. Lai gan šis sporta veids man ļoti patika, diezgan ātri sapratu, ka Latvijā profesionāli peldētāji nepelna pārāk lielu naudu, tāpēc šo ideju atmetu. Par citām profesijām nesapņoju, taču zināju, ka vēlos darīt kaut ko interesantu. Negribēju, lai mana ikdiena darbā ir vienmuļa un garlaicīga, taču par konkrētu virzienu tolaik domu vēl nebija. Pēc vidusskolas absolvēšanas mēģināju pretoties visam un visiem, kā ietekmē augstskolā, kurā iestājos pavadīju vien pāris mēnešus. Pēc tam studijas pametu un sāku strādāt uzziņu dienestā 1188. Jau tolaik man vairāk patika lietas darīt, nevis sēdēt augstskolas solā un klausīties, ko man stāsta citi,” teic J.Karāns, kurš pēc viena pavadīta gada uzziņu dienestā 1188, tā paša uzņēmuma, SIA Lattelecom (pašlaik SIA Tet), ietvaros sāka nodarboties ar biznesa klientu apkalpošanu.

Pilnvarotais Google AdWords tālākpārdevējs Interinfo Latvijā uzsācis tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Kā portālam Db.lv pastāstīja Interinfo Latvijā pārstāvis Krists Kreklis, TAP uzsākts, lai uzņēmums varētu atgūt maksātspēju un nokārtot esošās saistības.

TAP ierosināts šā gada 5. aprīlī, un divu mēnešu laikā uzņēmumam jāizstrādā TAP plāns. Galvenais Interinfo Latvijā kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), atklāja K. Kreklis.

«Pēdējo gadu laikā esam zaudējuši līdzekļus un uzkrājuši parādu, ar ko vairs netiekam galā,» Db.lv stāstīja Contact Holding izpilddirekotrs Jons Martisens (Jon Martisen).

Viņš norāda, ka uzņēmums jau ir mainījis biznesa virzību, ko atbalstījuši arī kreditori, tomēr tehnisku iemeslu dēļ tiesa plānu noraidīja, tādēļ tas jāizstrādā atkal. «Uzskatu, ka kreditori apstiprinās jauno plānu, jo uzņēmums tagad jau atkal darbojas ar peļņu, pagaidām gan nespējot segt visus vecos parādus.

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO, kas sniedz uzziņu dienesta 1188 pakalpojumus, pērn nopelnīja 551,3 tūkst. Ls, bet uzņēmuma apgrozījums bija 5,4 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Apgrozījums uzņēmumam pērn samazinājies par 55%, kas skaidrojams ar to, ka pērn pavasarī Lattelecom klientu apkalpošanas zvanu centrs 177 tika pārcelts no Lattelecom BPO uz Lattelecom. Tādejādi nav gūti klientu apkalpošanas ārpakalpojumu ieņēmumi no Lattelecom, DB skaidroja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Atbilstoši Lursoft datiem, Lattelecom BPO 2010.gadā guva 630 tūkst. Ls peļņu un strādāja ar 12,05 milj. Ls apgrozījumu.

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO ir dibināts 2005. gada jūlijā. Uzņēmums sniedz gan 1188 informatīvos pakalpojumus, gan arī kontaktu centru un SMS pakalpojumus. Šodien Lattelecom BPO filiālēs Rīgā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī tiek nodarbināti 250 darbinieki.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs Lattelecom no 3.aprīļa atver 2000 WiFi bezmaksas punktus visā Latvijā. Punktus uzņēmums izraudzījās ņemot vērā iedzīvotāju balsojumu, kuru izteica vairāk nekā 260 tūkst. iedzīvotāju.

Bezmaksas WiFi punktu saraksts ir pieejams Wi-Fi.lv un 1188.lv, kur atsevišķi izdalīti bezmaksas punkti.

Marta beigās veiktais pētījums apstiprina, ka vislabprātāk interneta lietotāji bezmaksas WiFi izmantotu dažādās ēdināšanas iestādēs (53%), parkos un citās āra atpūtas zonās (48%), kā arī ārstniecības iestādēs (45%) un sabiedriskajā transportā (44%).

Lai lietotu Lattelecom bezmaksas WiFi internetu publiskās piekļuves vietās, lietotājam savā viedierīcē jāizvēlas Lattelecom_Wi-Fi tīkls un jāatver interneta pārlūka programma. Pēc mirkļa pārlūkprogrammā atvērsies WiFi mājas lapa ar iespēju pusstundu lietot internetu bez ierobežojumiem, pirms tam noskatoties 15 sekunžu īsu informatīvo ziņojumu. Lai atjaunotu bezmaksas interneta piekļuvi, lietotājam būs jāatkārto iepriekš minētās darbības. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā ikviens var vērsties pie Lattelecom servisa, sazinoties pa tālruni 177.

Piektdien, 11.jūnijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju uzsāka ceļu satiksmes drošības kampaņu «Izguli reibumu!», kuras mērķis ir samazināt iereibušu šoferu atrašanos pie stūres, kā arī šādos negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu.

Ar sociāli izglītojošo kampaņu Izguli reibumu! sabiedrība tiks atkārtoti aicināta atbildīgi attiekties pret transportlīdzekļa vadīšanu un nesēsties pie stūres reibumā, novērtējot savas vai apkārtējo rīcības iespējamās sekas. Šogad īpašs uzsvars tiek veltīts nākamajam rītam pēc svinēšanas, jo autovadītāji mēdz savu veselības stāvokli novērtēt pārlieku optimistiski, uzskatot, ka ir spējīgi pilnvērtīgi vadīt transportlīdzekli.

Atskatoties uz 10 gados paveikto

«Atskatoties uz padarīto, varam droši teikt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs, kas ir arī atmaksājies. Šajā laikā ir radītas 10 sociāli izglītojošās kampaņas, palielināti naudas sodi «dzērājšoferiem», izveidota pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviests cietumsods pārkāpējiem. Tāpat arī policija aktīvi iesaistījusies pārkāpēju aizturēšanā un negadījumu novēršanā,» saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Gaisa telpa virs Latvijas Īslandes vulkāna izvirduma pelnu mākoņa dēļ būs slēgta līdz pirmdienas, 19.aprīļa, plkst.9, kas nozīmē, ka joprojām aizliegti visi lidojumi no lidostas Rīga, aģentūrai LETA norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Gorodcovs sacīja, ka pirmdien rīta pusē plānots organizēt iesaistīto pušu - CAA, lidostas Rīga, Latvijas Gaisa satiksmes un aviosabiedrību pārstāvju - tikšanos, lai izanalizētu esošo situāciju, tostarp atsevišķu Eiropas aviokompāniju veikto testa lidojumu rezultātus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka Īslandes vulkāna darbības radīto pelnu mākoņi virs Latvijas saglabājas sešu kilometru augstumā; ja vulkāns turpinās darboties un joprojām pūtīs rietumu puses vēji, šāda situācija varētu saglabāties līdz nākamās nedēļas nogalei.

Spēcīgās vēja brāzmas, ko sinoptiķi prognozēja šorīt Latvijā, var palīdzēt kliedēt pelnu mākoni, taču situāciju tas neuzlabo, jo no Īslandes nāk arvien jaunas pelnu masas. Pēc sinoptiķu prognozēm, ap plkst.15 šis pelnu mākonis varētu pārvietoties līdz 9-10 km augstumam.

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Latvijā bezdarba līmenis oktobra beigās sarucis līdz 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, un tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar septembra beigām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati 30.oktobrī.

Oktobra beigās NVA uzskaitē ir 130 471 bezdarbnieks, kas ir par 1188 mazāk, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Viszemākais bezdarba līmenis valstī saglabājas Rīgas reģionā – 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (12%), Zemgale (12,5%) un Vidzeme (12,9%). Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur tas veido 19,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

NVA dati liecina, ka oktobrī visos minētajos reģionos bezdarba līmenis samazinājies par 0,1 procentpunktu.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā (8,1%), Jelgavā (8,8%) un Ventspilī (8,8%), savukārt visaugstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknē (17,9%). Valmierā bezdarba līmenis oktobra beigās ir 9,4%, Daugavpilī – 9,9%, Jūrmalā – 10,5%, Liepājā – 12,7% un Jēkabpilī – 13,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Šodien simboliski tika atklāts Vērmanes parka demo soliņš, kas Rīgas parkos iezīmēs bezmaksas Wi-Fi teritoriju un vietās, kur tas tehniski būs iespējams, nodrošinās bezmaksas viedierīču uzlādēšanas iespējas.

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā stacionāri soliņi tiks izvietoti gandrīz visos lielākajos Rīgas parkos: Vērmanes dārzā, Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Bastejkalnā.

Aprīļa sākumā Lattelecom atklāja vairāk nekā 2000 bezmaksas Wi-Fi punktus visā Latvijā. Mēneša laikā Wi-Fi lietotāju aktivitāte augusi par 220%.

Turpmāk labiekārtotie soliņi Rīgas parkos iezīmēs Wi-Fi zonu, norādot uz iespējām lietot internetu bez maksas. Savukārt soliņa atklāšana Rīgā simboliski aizsākot pasākumus arī citās Latvijas pašvaldībās - bezmaksas Wi-Fi pieejas punkti pakāpeniski tiks ieviesti lielākajā daļā pilsētu. Dizainiski bezmaksas Wi-Fi zonas norādes tiks pielāgotas, vienojoties ar pašvaldībām atsevišķi.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noslēdzis divu nacionālas nozīmes gāzes pārvades infrastruktūras pārbūves projektus. Projektu laikā veikta gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Brocēni pārbūve un pārvades gāzesvada (PGV) atzara uz gāzes regulēšanas staciju Sloka pārbūve, projekta kopējām investīcijām sasniedzot 3,7 miljonus eiro.

Kā norāda "Conexus" Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis, pārvades sistēmas infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši sistēmas drošības prasībām svarīga ir visu gāzesvada posmu regulāra apsekošana un diagnostika. Viņš norāda, ka līdzās t.s. lielajiem gāzes vadiem, arī to atzaru tehniskais stāvoklis ietekmē pārvades gāzes sistēmas ekspluatācijas režīmus, piemēram, to, cik liels ir maksimāli pieļaujamais sistēmas darba spiediens.

"Mūsu absolūtā prioritāte ir sistēmas drošība, tāpēc regulāri īstenojam diagnostikas darbus visai 1188 km garajai dabasgāzes pārvades sistēmai. Šogad, novērtējot GRS Brocēni tehnisko stāvokli un atzaru uz GRS Sloka, abos gadījumos tika nolemts īstenot pārbūvi, nevis veikt regulāro atjaunošanu. Jāuzsver, ka kopumā dabasgāzes pārvades sistēmas ikdienas ekspluatācija ir veidota tā, ka nepārtraukti monitorējam un novērtējam dažādu gāzesvadu posmu tehnisko stāvokli, pēc izvērtējuma pieņemot lēmumu par nepieciešamajiem darbiem," komentē I.Cibuļskis.

Astoņu gadu laikā kopš norisinās pozitīvisma kampaņa «Uzslavē labu servisu!» šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu. Kopumā ikviens klients martā varēs uzslavēt 1400 klientu apkalpošanas vietas visā Latvijā, informē kampaņas organizatori.

Pieteikušies visdažādāko nozaru pārstāvji – Rimi, Statoil, Lido, McDonald’s, Starptautiskā lidosta Rīga, Valmieras pašvaldība, Banku augstskola, Lattelecom, K-Rauta, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Elkor, ZeDonats, Cinamon, Oriflame, davanuserviss.lv, Madara, Hotel Jūrmala SPA & Conference Centre, Double Coffe, Lursoft, Venden, Zvaigzne ABC un daudzi citi zīmoli.

Kampaņā iesaistīties vēl šonedēļ var iesaistītes jebkurš uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus privātām personām vai B2B (Business-to-business) uzņēmumiem, kā arī aicināta iesaistīties jebkura valsts un pašvaldības iestāde.

Ceturtdienu zelta cena noslēdza pie trīs gadu zemākās atzīmes, piektdienas rītā nedaudz pakāpjoties, raksta Bloomberg.

Zelta stieņa cena ceturtdien saruka par 2,5% līdz 1188,68 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš 2010. gada augusta. Piektdienas rītā cena pakāpās par 0,8% līdz 1195,62 dolāriem.

Šajā gadā biržās tirgotie fondi, kas iegulda zeltā, ir zaudējuši aptuveni 73 miljardus dolāru, savukārt zelta ieguves kompānijas norakstījušas vismaz 26 miljardus dolāru.

Kā prognozē Goldman Sachs, nākamajā gadā zelta cena turpinās sarukt, sasniedzot 1050 dolārus par unci.

Šis būs pirmais gads kopš 2000.gada, kad zelta cena gada griezumā piedzīvo kritumu, jo investori ir zaudējuši ticību dārgmetāliem kā vērtības saglabāšanas instrumentam.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Miljoniem sieviešu Vācijā vecumdienas, iespējams, nāksies pavadīt nabadzībā, saņemot pensijā mazāk nekā 200 eiro, liecina Darba un sociālo lietu ministrijas aprēķini, vēsta thelocal.de.

Nepilna laika darba ņēmējs vidēji mēneša laikā savai pensijai iekrāj vien 3,11 eiro, aprēķinājusi Darba un sociālo lietu ministrija. Vācijā lielākoties nepilna darba slodze ir sievietēm.

Vācietis, kas strādājis nepilnu darba laiku 45 gadu garumā, var cerēt vien uz 139,45 eiro pensiju. Šie aprēķini norāda, ka vecumdienās nabadzība varētu skart daudzus vāciešus.

No 7,4 miljoniem strādājošo, kas mēnesī atalgojumā saņem mazāk nekā 400 eiro, 4,65 miljoni ir sievietes. No viņām trīs ceturtdaļas strādā vienīgi nepilna laika darbus.

Tie cilvēki, kas strādā nepilnu darba laiku, bet veic arī iemaksas savos pensiju fondos, pēc pensijās varētu saņemt vidēji 365 eiro.

Ieguldot naudu interneta reklāmā, Jūs sagaidāt atdevi (piemēram, jaunus klientus). Bet bieži vien uzņēmējiem nav informācijas (vai arī ir pieejama tikai virspusīga informācija), vai digitālā reklāma strādā efektīvi un sasniedz biznesa mērķus. Ja pieņemam, ka kāda daļa no reklāmas budžeta strādā neefektīvi, tad būtībā šis neefektīvi izmantotais budžets ir Jūsu zaudējumi. To apzinoties, noteikti rodas vēlme noskaidrot, kas tieši nestrādā efektīvi (kanāls, ziņojums, atslēgvārdi, mājas lapa). Ja to nezināsiet, palielinot reklāmas budžetu, palielināsies arī Jūsu zaudējumi.

Esmu izvēlējies divus būtiskus jautājumus, ko atbildot uzzināsiet, vai esat jau paveikuši galvenās darbības, lai uzsāktu analīzi. Ja Jūsu atbildes ir “Nē”, tad uzzināsiet, kādi priekšdarbi vēl jāpaveic.

Veikt reklāmas un mājas lapas darbības efektivitātes analīzi var ar vairākiem analītiskas rīkiem. Šajā rakstā es runāšu par vienu no tiem. Google Analytics ir analītiskas rīks, kas ikvienam mājas lapas īpašniekam ir pieejams bezmaksas. Šajā rakstā esmu pieņēmis, ka esat jau pieslēguši savam interneta resursam Google Analytics.

1. Vai Jums ir izveidoti mērķi Google Analytics kontā? Jā/Nē