Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Uzziņu dienesta 1188 uzziņās otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma uzziņām - viesu namiem, viesnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī aktīvas atpūtas piedāvājumiem.

Kopumā Uzziņu dienests 1188 šajā periodā atbildējis uz vairāk nekā 300 tūkstošiem zvanu.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi, Uzziņu dienests 1188 izstrādājis elektronisku un arī mobilajās ierīcēs ērti lietojamu Latvijas apskates objektu karti, kurā atrodami visi ievērojamākie tūrisma galamērķi. Kartē vienkopus apkopoti ievērojamākie tūrisma apskates objekti, kā arī naktsmītnes, kafejnīcas un restorāni, veikali un aktīvās atpūtas sniedzēji.

Otrais ceturksnis jau ierasti 1188 uzziņu dienestam raksturīgs arī ar būtisku pieaugumu satiksmes uzziņās.

Uzziņu dienests 1188 un Lursoft ir apvienojuši savu pieredzi, papildinot 1188 uzņēmumu uzziņas ar jaunu sadaļu Juridiskā informācija, savukārt Lursoft izziņas – ar 1188 portālā pieejamo uzņēmumu faktisko informāciju.

Uzziņu dienesta 1188 interneta portāla 1188.lv apmeklētāji tagad varēs uzzināt precīzu uzņēmuma nosaukumu, tā aktuālo statusu, reģistrācijas formu un numuru, kā arī juridisko adresi. 1188 Biznesa uzziņu katalogā būs pieejami dati par meklētā uzņēmuma iesniegtajiem gada pārskatiem, iepriekšējiem nosaukumiem un adresēm, kā arī iespēja pārliecināties, vai uzņēmumam ir reģistrēti apgrūtinājumi.

Lursoft lietotāji papildu uzņēmuma juridiskajai informācijai varēs uzzināt arī tā faktisko informāciju, darba laikus un citas uzziņas no 1188 Biznesa uzziņu kataloga.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2012.gadā bija informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš, finanšu nozarē strādājošais Oļegs Fiļs un degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, kā arī žurnāla Kapitāls, SIA Lursoft IT un finanšu korporācijas Laika stars pētījums.

Riekstiņš, kurš ir līdzīpašnieks bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājā SIA Mikrotīkls, pērn nopelnījis 8,11 miljonus latu.

AS ABLV Bank līdzīpašnieks Fiļs pērn nopelnījis 7,2 miljonus latu. Savukārt 2011.gada saraksta līderis, uzņēmuma Kurzemes degviela saimnieks Lūsiņš pērn nopelnījis 6,75 miljonus latu.

Ceturtajā vietā ar nopelnītiem 6,72 miljoniem latu sarakstā ierindojies AS Rietumu banka līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, piektajā vietā ar nopelnītiem 6,27 miljoniem latu ierindojies otrs ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Pilnvarotais Google AdWords tālākpārdevējs Interinfo Latvijā uzsācis tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Kā portālam Db.lv pastāstīja Interinfo Latvijā pārstāvis Krists Kreklis, TAP uzsākts, lai uzņēmums varētu atgūt maksātspēju un nokārtot esošās saistības.

TAP ierosināts šā gada 5. aprīlī, un divu mēnešu laikā uzņēmumam jāizstrādā TAP plāns. Galvenais Interinfo Latvijā kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), atklāja K. Kreklis.

«Pēdējo gadu laikā esam zaudējuši līdzekļus un uzkrājuši parādu, ar ko vairs netiekam galā,» Db.lv stāstīja Contact Holding izpilddirekotrs Jons Martisens (Jon Martisen).

Viņš norāda, ka uzņēmums jau ir mainījis biznesa virzību, ko atbalstījuši arī kreditori, tomēr tehnisku iemeslu dēļ tiesa plānu noraidīja, tādēļ tas jāizstrādā atkal. «Uzskatu, ka kreditori apstiprinās jauno plānu, jo uzņēmums tagad jau atkal darbojas ar peļņu, pagaidām gan nespējot segt visus vecos parādus.

Lai biznesā gūtu panākumus, uzņēmumam ir ne tikai jāseko līdzi tirgus aktualitātēm, bet arī jābūt tām soli priekšā, domā Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors.

Digitālā komunikācija, kurā darbojas NESS, ir ļoti mūsdienīga nozare, kas nepārtraukti aug un attīstās, tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas šajā jomā būt veiksmīgi, ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm digitālajā pasaulē un jāmēģina paredzēt, kādi risinājumi klientiem būs nepieciešami nākotnē, norāda J.Karāns. Mēs negaidām, kamēr tirgus vai mūsu klienti pieprasīs jaunas lietas un iespējas - mēs cenšamies būt notikumiem soli priekšā un tā noteikti ir viena no mūsu biznesa veiksmes atslēgām, norāda NESS izpilddirektors.

Nebaidās mēģināt

Pirmo darba pieredzi guvu 16 gadu vecumā, kad vasarās strādāju par dežurantu Valmieras sporta stadionā, stāsta J.Karāns, kurš bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu sportistu. “Visu mūžu esmu bijis fiziski aktīvs un skolas laikos nopietni nodarbojos ar peldēšanu. Lai gan šis sporta veids man ļoti patika, diezgan ātri sapratu, ka Latvijā profesionāli peldētāji nepelna pārāk lielu naudu, tāpēc šo ideju atmetu. Par citām profesijām nesapņoju, taču zināju, ka vēlos darīt kaut ko interesantu. Negribēju, lai mana ikdiena darbā ir vienmuļa un garlaicīga, taču par konkrētu virzienu tolaik domu vēl nebija. Pēc vidusskolas absolvēšanas mēģināju pretoties visam un visiem, kā ietekmē augstskolā, kurā iestājos pavadīju vien pāris mēnešus. Pēc tam studijas pametu un sāku strādāt uzziņu dienestā 1188. Jau tolaik man vairāk patika lietas darīt, nevis sēdēt augstskolas solā un klausīties, ko man stāsta citi,” teic J.Karāns, kurš pēc viena pavadīta gada uzziņu dienestā 1188, tā paša uzņēmuma, SIA Lattelecom (pašlaik SIA Tet), ietvaros sāka nodarboties ar biznesa klientu apkalpošanu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Nestandarta situācijā nonākušie nodokļu maksātāji, lūdzot uzziņu nodokļu administrācijā, piesaista uzmanību un pat tiekot sodīti; lai situāciju mainītu, jāmaina VID padotības forma .

Šādi atzinumi skan ne tikai no atsevišķiem nodokļu maksātājiem, bet arī no uzņēmēju organizācijām. «Tas ir nonsenss,» tā uz pārdzīvoto situāciju, kad, izpildot VID uzziņu, kā rīkoties konkrētajā situācijā, uzņēmējs «dabūjis» VID auditu, kas uzņēmuma rīcību kvalificējis kā pārkāpumu, atzina viens no uzņēmējiem.

Publiski gan runāt par VID uzziņu atbilstību tā paša VID auditam uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji nevēlējās. Iespējams, tā pamatā ir smalkas nianses, proti, uzņēmējam lūgumā VID, izskaidrojot, kā pareizi rīkoties konkrētajā nestandarta situācijā, ir ne tikai precīzi jāapraksta situācija, bet arī tikpat precīzi saņemtā atbilde jāpiemēro tieši konkrētajai situācijai, nevis citiem līdzīgiem darījumiem. Neliela neprecizitāte vienā no šiem aspektiem mainot būtību, un līdz ar to pastāvot liels risks kļūdīties. Šādā situācijā nonākot ne tikai vietējie nelielie uzņēmēji, bet arī ārvalstu investoru kompānijas, kas strādā Latvijā. Pēc VID datiem, pērn sniegtas 467 uzziņas par tiesībām konkrētajā situācijā, kas ir par 40% vairāk nekā 2011. gadā, kad tikušas izsniegtas 334 uzziņas.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic lidmašīnu pilotu kabīnēs sāk izmantot Apple iPad planšetdatorus. Tās esot investīcijas modernizācijā, kas nodrošinās darbības efektivitāti un samazinās papīra un degvielas patēriņu.

(Papildināts J. Vanaga komentārs.)

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss komentē: «airBaltic piloti uzsākuši iPad izmantošanu, lai aizvietotu smagās lidojumu somas, kurās atrodas lidojuma informācija, rokasgrāmatas, navigācijas un citi uzziņu materiāli papīra formātā. Tādējādi, kad šis projekts tiks ieviests pilnībā, mēs gadā ietaupīsim aptuveni divus miljonus papīra lapu.»

Piloti savās lidojumu somās pārnēsājot aptuveni 10-15 kilogramus ar lidojumam nepieciešamo informāciju, rokasgrāmatām un uzziņu materiāliem. Tās aizvietojot ar iPad (tā dēvēto - elektronisko lidojumu somu), šis slogs tiekot samazināts līdz 0,7 kilogramiem, kas reizē nodrošina arī degvielas ietaupījumu. Tas arī nozīmē, ka šaurajā pilotu kabīnē būs vairāk vietas, un uzziņu materiālu atjaunināšana un koriģēšana būs krietni efektīvāka.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs un pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes loceklis Emīls Jakrins pērn nopelnījis teju 90 000 eiro, savukārt aizdevis kopā 112 000 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Kā Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jakrins laikā no pērnā augusta līdz gada beigām nopelnījis teju 23 000 eiro. VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) kā valdes loceklis viņš nopelnījis 49 629 eiro, savukārt Rīgas satiksmē algā saņēmis 10 500 eiro. Turklāt Jakrins pērn guvis peļņu teju 6000 eiro procentos no SIA Alfa Finance.

Deklarācija liecina, ka Jakrinam skaidras naudas uzkrājumi ir 10 000 eiro un bezskaidras naudas uzkrājumi - 22 000 eiro. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā Jakrins veicis divus aizņēmumus, vienreiz aizņemoties 100 000 ASV dolāru (93 000 eiro) un otrreiz 100 000 eiro. Savukārt divos aizdevumos viņš pērn aizdevis kopā 112 000 eiro.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) leģenda Maikls Džordans un Anglijas futbola superzvaigzne Deivids Bekhems ir pasaules bagātākie karjeras noslēgušie sportisti, vēsta biznesa žurnāla Forbes pētījums.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sešreiz par NBA čempionu kļuvušais Džordans, kuram pašlaik pieder Šarlotes Hornets komanda, pērn nopelnījis 110 miljonus dolāru (96,5 miljonus eiro). Viņš karjeru noslēdza 2003.gadā.

Tiek ziņots, ka 53 gadus vecais Džordans, lielā mērā pateicoties joprojām iespaidīgajiem reklāmas līgumiem, pērn nopelnījis par 30 miljoniem dolāru (26 miljoniem eiro) vairāk nekā jebkurš aktīvais vai karjeru noslēgušais sportists.

Tikmēr Bekhems, kurš pašlaik vada investīciju grupu, kas vēlas izveidot Amerikas Futbola līgas (MLS) komandu Maiami, pērn nopelnījis 65 miljonus dolāru (57 miljonus eiro) un ir karjeru noslēgušo sportistu saraksta otrajā vietā.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmās aizvien biežāk tiek iesaistīti jaunieši, kas ir bīstama tendence, un Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests aicina iedzīvotājus neiesaistīties šādā naudas atmazgāšanā.

Dienests šo naudas atmazgāšanas shēmu, ko angļu valodā sauc par «phishing», iekšienē sauc par «makšķerēšanu».

Tā kā šī naudas izkrāpšanas un atmazgāšanas shēma ir populāra Rietumeiropā un citviet pasaulē, tad pamazām tā kļūst arvien populārāka arī Austrumeiropā. Pirmie "makšķerēšanas" gadījumi Latvijā parādījās pirms trim četriem gadiem, taču šobrīd diemžēl tā jau ir vērtējama kā masveida parādība, liecina prokuratūras mājaslapā pieejamā informācija, ko sagatavojis Kontroles dienests.

2010.gadā dienests Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei saistībā ar šiem noziegumiem nodeva 67 materiālus, bet 2011.gadā jau policijai pirmstiesas izmeklēšanas sākšanai tika nodoti 318 materiāli un šā gada dažos mēnešos jau tuvu 40 materiāliem.

Vislabāk atalgotais televīzijas aktieris ir amerikānis Eštons Kučers, liecina žurnāla Forbes labāk pelnošo TV aktieru izveidotais saraksts. Seriāla Divarpus vīri zvaigzne aizvadītajā gadā nopelnījis 24 miljonus ASV dolāru

Otrajā vietā ieņēmis ciniskā un mizantropā doktora Hausa atveidotājs Hjū Lotrijs, kurš pērn nopelnījis 18 miljonus ASV dolāru. Trešajā vietā žurnāls ierindojis ASV televīzijas seriāla Visi mīl Reimondu galvenās lomas tēlotāju Reju Romāno. Viņš pērn nopelnījis arī 18 miljonus.

Ceturtais labāk atalgotais aktieris pērn bijis Aleks Baldvins (15 miljoni ASV dolāru), bet piektais – Marks Harmons (15 miljoni).

Forbes saraksta sesto vietu ieņēmis Tims Alens (14 miljoni), septīto - Džons Kraijers (13 miljoni), astoto - Patriks Dempsijs (12 miljoni), bet devīto, desmito un vienpadsmito, katrs ar nopelnītiem astoņiem miljoniem ASV dolāru, dala aktieri Džims Pārsons, Džonijs Galeckis un Džeisons Sīgels.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.