«Neapšaubāmi, ka mēs gribam augstas pievienotās vērtības produktus, kas dotu atdevi graudā – peļņā un nodokļos, taču šis ceļš nav vienkārša taisne no idejas, no fundamentālās zinātnes uz lietišķo,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.
«Tas ir tīkls ar daudziem spēlētājiem, kuriem visiem nebūt nav jāatrodas Latvijā. Ir virzieni un nišas, kurās Latvijas zinātnieki ir konkurētspējīgi pilnā spektrā – no fundamentālās zinātnes līdz ideju komercializācijai, taču pa vidu ir tas, ko inovāciju teorijā mēdz saukt par nāves ieleju, proti, tas pielietojamības līmenis, kurā jaunā atklāšanas intriga zinātniekam ir beigusies, bet peļņas potenciāls ir vēl pārāk miglains, lai būtu pievilcīgs riska kapitālam. Man ļoti patīk soļi, kurus sper gan Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan Latvijas Universitāte, ļaujot attīstīties ideju inkubatoriem, liekot studentiem aizdomāties par savu ideju komerciju un praktisko relizāciju jau ļoti agrīnā stadijā. Ir jādod iespēja jauniešiem kļūdīties, apmainīties ar idejām. Pētniecība universitātēs ir attaisnojama, jo tā dod iespēju visdažādākajiem prātiem, ideju ģenerētājiem sanākt kopā un darboties. Labs piemērs ir RTU Dizaina fabrika, kurā satiekas uz līdzdarbojas tehniskā pētniecība, uzņēmējdarbība un dizains. Jo vairāk mēs sekmējam šādas vides rašanos, jo vairāk mēs varam cerēt, ka izaugs bieži pieminētā Latvijas Nokia,» skaidro V. Kaščejevs.
«Tas paradokss ir tāds, ka tā vairāk nebūtu nekāda pētniecība, ja mēs varētu jau sākumā pateikt, kas no tās beigu galā sanāks. Tā nebūtu nekāda atklāšana, ja zinātnieks jau procesa sākumā zinātu, kas viņam ir jāatklāj. Pētniecība sākas ar ceļu, pa kuru ejot, zinātnieks nezina, kur viņš nonāks. Kurš būtu zinājis pirms desmit gadiem, kuras būs tās tehnoloģijas, kuras visvairāk ietekmēs sabiedrību, kuras spēs dot vislielāko ekonomisko, sociālo un politisko efektu? Neviens neparedzēja interneta sprādzienu, neviens neparedzēja, ka mēs te visi sēdēsim un glāstīsim stikliņu (rāda telefona ekrānu). Neviens nespēja paredzēt sociālo tīklu ekspansiju. Ja mēs šādi varētu paskatīties uz tuvākajiem pieciem, desmit gadiem zinātnē, uz šīm idejām jau būtu likuši riska kapitālisti. Pasaules zinātnes neparedzamība ir tas, ar ko mums ir jārēķinās, un, ar ko ir jāspēj sadzīvot. Mēs nedrīkstam domāt par zinātnes sektoru, kā tikai un vienīgi investīciju atdeves mehānismu,» viņš uzsver.
Visu interviju Tie, kam ir, būs vēl vairāk lasiet 23. decembra laikrakstā Dienas Bizness.