Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Izzi, kam seko Viasat un Tele2, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.
Kā šodien preses konferencē teica regulatora vadītājs Valdis Lokenbahs, "Izzi" ir «nepārspējams rekordists». Viņš vērtēja, ka lietotāji par šo pakalpojumu sniedzēju regulatoram sūdzējušies, visticamāk, tādēļ, ka nav saņēmuši no uzņēmuma apmierinošas atbildes.
Savukārt ar Viasat pagājušā gada laikā situācija uzlabojusies - gada sākumā sūdzību skaits bijis vairāk nekā 3,5 reizes lielāks nekā gadu iepriekš, taču ar uzņēmumu notikušas pārrunas un tas veicis nozīmīgas reformas. Pēdējos četros mēnešos pie regulatora nav nonākusi neviena sūdzība par šo pakalpojumu sniedzēju.
Lietotāji regulatoram bija sūdzējušies par sliktu redzamību - sniedziņu un ka neko neredz, žurnālistiem stāstīja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks.
«Ceru, ka šī problēma ir atrisināta,» par Viasat teica regulatora eksperts.
Viņa vērtējumā, līdzīga situācija ir ar Tele2 - pārsvarā sūdzības ir par neveiksmīgi izveidotiem rēķiniem, kuri ir grūti saprotami, kā dēļ rodas pārpratumi. Pēc sarunām uzņēmums izstrādājis jaunu rēķinu formu, informēja regulatorā.
Tele2 savukārt informēja, ka uzņēmums ir pilnveidojis rēķinu struktūru, lai klientiem būtu ērtāk uztverama tajā iekļautā informācija, un jaunos rēķinus klienti saņems jau no šī mēneša.
No saņemtajām sūdzībām par Izzi bijušas 22,6%, Visasat - 18%, Tele2 - 17,3%. Tālāk seko Lattelecom ar 10,5%, Bite Latvija ar 5,3% un Latvijas Mobilais telefons ar 4,5%.
Ja SPRK konstatē pārkāpumu, tā var uzdot uzņēmumam to novērst. Ja uzņēmums nenovērš, tad to var sodīt par lēmuma neizpildi. Sods ir, sākot no 500 latiem.
Čerņakovs-Neimarks atzina, ka Izzi formāli neko nav pārkāpis, vienkārši uzņēmumam nav labas attiecības ar klientiem. "Cilvēki var balsot ar kājām un iet pie cita," vaicāts par regulatora iespējām šādā gadījumā ietekmēt operatorus, teica SPRK pārstāvis. Regulatora vērtējumā, arī šādas informācijas publiskošana veicina konkurenci.
Kopumā regulatorā saņemto sūdzību skaits pagājušajā gadā ir samazinājies, sacīja Lokenbahs. SPRK dati liecina, ka pērn saņemtas 133 sūdzības, bet iepriekšējā gadā - 166. Pēc SPRK vadītāja domām, tas liecina vai nu par to, ka pakalpojumu sniedzēji labāk un prātīgāk strādā ar lietotājiem, vai arī par kvalitātes uzlabošanos.
Par pamatotām, pēc Čerņakova-Neimarka teiktā, atzīta aptuveni puse sūdzību.
Visvairāk pretenziju ir par interneta un televīzijas pakalpojumiem.
Jāpiebilst, ka lietotāji parasti vispirms vēršas pie paša pakalpojumu sniedzēja un regulatoram sūdzas, ja nespēj vienoties ar uzņēmumu.