Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Viasat vadītājs Baltijas valstīs Raivo Rosts atstās savu līdzšinējo pozīciju kompānijā, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Uzņēmums ir uzsācis meklēt R. Rosta aizvietotāju. R. Rosts Viasat strādāja desmit gadus.

Komentējot aiziešanas iemeslus, Viasat izplatītajā paziņojumā R. Rosts norādīja, ka «ir pienācis laiks uzņemties jaunus izaicinājumus».

R. Rosta pēdējā darba diena būs šī ceturtdiena, 22.maijs. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju, viņš turpinās sadarboties ar uzņēmumu Viasat kā konsultants līdz brīdim, kad MTG grupas kompānijai tiks atrasts jauns vadītājs.

Kamēr vadītāja pozīcija ir brīva, vietējās vadības komandas par savu darbu ziņos tieši Jetei Nigārdai-Andersenei, MTG Ziemeļvalstu un Baltijas maksas televīzijas operatīvās vadības izpilddirektorei, teikts Viasat paziņojumā.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Neoficiāla informācija liecina, ka Zviedrijas mediju koncerns Modern Times Group (MTG) meklē jaunu īpašnieku savam biznesam Baltijas valstīs un tā cena varētu būt ap 100 miljoniem eiro.

Ziņu aģentūras BNS rīcībā nonākusī neoficiāla informācija liecina, ka MTG kā vienotu paketi vēlas pārdot savus mediju kanālus, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un banka SEB ir pilnvarota meklēt pircēju. Kanālu cena ir nepilni 100 miljoni eiro, un potenciālie pircēji visticamāk tiek meklēti ārpus Baltijas valstīm.

Igaunijas mediju analītiķis Tomass Leito BNS sacīja, ka arī ir dzirdējis, ka grupas kanāli Baltijas valstīs tiek pārdoti kā vienota pakete. «Domājams, ka ir saprātīgi pārdot TV3 Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī Viasat kanālu, jo tādas paketes cena ir ļoti augsta,» viņš teica.

Leito norādīja, ka pagaidām nav informācijas par konkrētu pārdošanas cenu un nav veikti aprēķini par iespējamo tāda darījuma vērtību, tomēr viņš pieļāva, ka cena varētu sasniegt pat 200 miljonus eiro. «Tā kā tas ir ļoti liels darījums, iespējams, ka to varētu nopirkt kāda liela Skandināvijas kompānija,» sacīja Leito. Igaunijas mediju kompānija Starman «ir tikusi minēta, bet es domāju, ka ir maz ticams, ka Starman varētu saņemt tādu summu pat tad, ja to vēlētos,» atzina mediju tirgus analītiķis.

Mobilo sakaru operators «Bite» aktīvi strādā pie mobilās televīzijas (TV) pakalpojuma izveides un plāno to sākt piedāvāt nākamgad, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma vadītājs Kaspars Buls.

«Pašlaik mums sava TV risinājuma nav, taču redzam, ka šādi risinājumi lietošanai mobilajās ierīcēs kļūst aizvien populārāki, tāpēc aktīvi strādājam pie »Bites« mobilās TV izveides. Startēsim ar savu produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā satura kvalitāte un tehnoloģiskie risinājumi atbildīs mūsu klientu vēlmēm un vajadzībām. Plānojam, ka tas notiks 2018.gadā,» atklāja Buls.

Kā ziņots, šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana «Bites» īpašniekam - starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics».

Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs gatavojas iegādāties Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners, un darījums jau gandrīz pabeigts, raksta Lietuvas biznesa ziņu portāls Vz.lt..

Tas norāda, ka pirkuma konkurss nav bijis atklāts. MTG savus konkrētos piedāvājumus iesniegusi vairākiem izvēlētiem pircējiem.

Pēc "Vz.lt" rīcībā esošās informācijas, darījums jau gandrīz pilnībā pabeigts.

Gan MTG, gan tam piederošās Lietuvas telekanālu grupas TV3 pārstāvji ziņu aģentūrai BNS uzsvēruši, ka baumas nekomentēs.

Mēs nekad nekomentējam baumas un pieņēmumus, sacījis MTG sabiedrisko attiecību vadītājs Tobiass Jilēniuss. TV3 nepārkāpj savus principus. Mēs baumas nekomentējam, BNS atbildējusi Lietuvas TV3 pārstāve Juste Radzevičūte-Laugaliene.

Janvāra beigās Zviedrijas biznesa laikraksts Dagens Industri, atsaucoties uz Swedbank analītiķi Stīvenu Vordu, vēstīja, ka darījuma vērtība varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

MTG un Lattelecom cīņa par tarifiem ir TV tirgus aisberga redzamā daļa. Iespējams, šāda scēna nebūtu, ja TV3 saglabātu bezmaksas kanāla statusu un NEPLP nesēdētu, rokās klēpī salikusi

«Kas ķīvējas, tas mīlējas!» nāk prātā, vērojot TV kanāla TV3 īpašnieka Modern Times Group (MTG) un elektroniskā sakaru uzņēmuma Lattelecom diskusiju krustugunis. MTG izplatītajā paziņojumā medijiem informēja, ka no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, iespējams, kanāls TV3 vairs netiks pārraidīts. Iemesls –maksas nosacījumi. MTG norāda, ka prasa mazāk nekā 0,18 eiro no abonementa. Lattelecom uzskata, ka MTG izteicis cenu diktātu, un esošie aprēķini liecina, ka Lattelecom satura maksājums koncernam MTG šogad pārsniegs miljonu eiro. Interesanti, ka publiski tiek noklusēts – līgums par TV3 un LNT retranslāciju 1.aprīlī beigtos arī Lattelecom konkurentam Baltcom, kurš šobrīd ir arī IZZI īpašnieks. MTG apgalvoja DB, ka problēmas ar citiem maksas TV operatoriem par TV3 retranslāciju neesot, tomēr DB pieejamā informācija liecina, ka tikai vakar līgums ar Baltcom ir pagarināts par diviem mēnešiem.

«Man nav prognožu, jo patlaban nekādas sarunas nenotiek, turklāt mums kā uzņēmumam arī nekā nepietrūkst un mūsu klientiem nekā nepietrūkst,» tā, atbildot uz jautājumu, kad un vai TV3 varētu atgriezties Lattelecom piedāvājumā, intervijā laikrakstam Diena sacījis Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Jautāts, vai nav tā, ka līdz ar TV3 raidīšanas pārtraukšanu kāds klients būtu mainījis pakalpojumu sniedzēju, Lattelecom vadītājs laikrakstam atbildējis: «Daži ir gan mainījuši, viņiem tādas tiesības ir, bet šo klientu skaits ir nebūtisks, pat ļoti niecīgs, tā ka stresu par šo jautājumu neizjūtam.

Esam gan iesnieguši iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par agresīvu komercpraksi un vairākus iesniegumus Konkurences padomē (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Gaidām, ka PTAC un KP atbilstoši reaģēs un sodīs nekaunīgo uzņēmumu, jo šī jau nav pirmā reize - kā zināms, 2009. gadā Viasat un MTG tika sodīti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tātad, kā redzams, tāds ir šī uzņēmuma darba stils.»

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa skatītāko TV programmu TOP 20. Skatītākais raidījums šā gada aprīlī – Izklausies redzēts kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 10,1% jeb 201,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Programmu topa otrajā vietā ierindojušās TV3 Laika ziņas (Svētdienā), kuras vērojuši vidēji 8,5% jeb 169,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Trešajā vietā ierindojies seriāls UgunsGrēks 11 kanālā TV3, kuru vērojuši vidēji 7,4% jeb 148,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Topa ceturtajā vietā TV3 Laika ziņas darba dienās, kuras vērojuši vidēji 7,1% jeb 141,1 tūkstotis skatītāju. Savukārt programmu topa piektajā vietā – Panorāma (Sestdienā) kanālā LTV1, kuru vērojuši vidēji 6,8% jeb 135,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem.

Kā vēstīts, pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi 2014. gada aprīļa TV kanālu auditorijas - kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika.

Šodien, 20.maijā notikušas atkārtotas SIA TV3 Latvia un SIA Lattelecom pārstāvju sarunas. Arī šoreiz vienošanās netika panākta, kā rezultātā TV3 joprojām nebūs pieejams SIA Lattelecom interaktīvajā televīzijā, informēja mediju koncerna Modern Times Group (MTG) sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

Saskaņā ar viņas sniegto informāciju šā gada 7.maijā TV3 iesniedza Lattelecom atjaunotu piedāvājumu, «ar kuru tika pazemināta TV3 translēšanas maksa Lattelecom interaktīvajā televīzijā, taču diemžēl puses nevienojās arī par konkrētā piedāvājuma ietvaros noteikto samaksu».

«Esam spiesti atzīt, ka sarunas starp pusēm ir nonākušas zināmā strupceļā, jo TV3 diemžēl nevar piekrist vēl mazākai maksai par kanāla veidošanu – jāņem vērā, ka izmaksas tikai pieaug un piekrītot neadekvātai atlīdzībai, mēs pakļaujam nopietnam riskam tālāko kanāla attīstību,» norāda Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā.

Mediju grupa Modern Times Group (MTG) un Lattelecom pēdējā brīdī mēģina panākt vienošanos par jaunu retranslācijas līgumu.

Kā pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, abu pušu pārstāvji šodien tiekas, lai pārrunās mēģinātu vienoties par Lattelecom, MTG un skatītājiem izdevīgu līgumu. To, vai vienošanos varētu panākt šīs dienas laikā un kādi varētu būt jaunā līguma nosacījumi, Bite neatklāja, norādot, ka patlaban plašāk nekomentēs, lai «neietekmētu sarunu turpmāko gaitu».

Iepriekšējais līgums ir spēkā līdz 1.aprīlim ieskaitot, līdz ar to ir vēl divas dienas laika, norādīja Bite.

Arī MTG sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone apstiprināja, ka šodien paredzēta abu pušu tikšanās, lai mēģinu vienoties par jaunu līgumu.

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Pēc SIA Lattelecom iesnieguma par iespējamiem pārkāpumiem SIA TV3 Latvia darbībās, izvērtējot tirgus situāciju, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka šobrīd kaitējums konkurencei nav konstatējams, un nolēmusi neierosināt izpētes lietu.

Kā norāda KP pārstāvji, abu minēto uzņēmumu tirgus vara ir samērojama un konkurences uzraugu iejaukšanās to darījuma sarunās šobrīd būtu nepamatota.

Šī gada martā KP saņēma vairākus SIA Lattelecom iesniegumus, kuros uzņēmums lūdza izvērtēt SIA TV3 Latvia rīcību, nosakot augstāku cenu par savas programmas TV3 retranslācijas tiesībām interaktīvajā televīzijā, kā arī pagarinot līguma slēgšanas termiņu SIA Baltcom TV, bet atsakot šādu iespēju SIA Lattelecom.

Savā lēmumā KP norāda – lai arī kanāla TV3 īpašnieka, koncerna Modern Times Group Broadcasting AB, kopējā tirgus vara attiecībā pret maksas televīziju operatoriem ir ievērojama, SIA Lattelecom ir ļoti spēcīgs darījumu partneris, kam SIA TV3 Latvia nevar uzspiest sev vēlamu cenu. Iepriekšējā līguma darbības laikā SIA Lattelecom bija vislielākais SIA TV3 Latvia veidoto programmu pircējs, tomēr, SIA Lattelecom nepiekrītot programmu veidotāja izvirzītajiem nosacījumiem, interaktīvās televīzijas abonentiem, kuriem ir pieejams arī internets, saglabājas iespēja noskatīties lielu daļu TV3 programmas raidījumu, bez maksas izmantojot TVPlay.

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

«Situācija ar aprīļa datiem jāskatās plašākā kontekstā – līdz ar izmaiņām Lattelecom interaktīvās televīzijas piedāvājumā no 2.aprīļa, strauji ir augusi krievu valodā raidošo kanālu auditorija. Krieviski raidošo kanālu spēks ir pieaudzis, jo tos sākuši skatīties vairāk latviešu, un šobrīd viņus turpina sasniegt tendenciozā informācija no Krievijas mediju telpas,» tā, lūgta komentēt pētījumu kompānijas TNS aprīļa TV kanālu auditorijas mērījumus, biznesa portālam db.lv norādīja mediju grupas Modern Times Group pārstāve Marta Zandersone.

Jāatgādina - pētījums apliecina: kanāls TV3 zaudējis auditoriju un pirmo vietu TV topā. Skatītākais kanāls šā gada aprīlī bijis PBK, kura vērošanai veltīti 11,6% no visa kopējā TV skatīšanās laika. Otrs skatītākais kanāls bija TV3, kura vērošanai veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Vēl šā gada martā skatītākais kanāls bija TV3 ar 12,1% lielu skatīšanās laika daļu.

«Prognozēt notikumu attīstību šobrīd ir grūti, jo to ietekmē fakts, ka ar Lattelecom nav noslēgts līgums, un grūti pateikt, cik ilgi viņi nebūs ar mieru nākt pretī un noslēgt jaunu līgumu,» sacīja M. Zandersone.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Zvanot uz uzņēmumu kontaktu centriem, apkalpošanas līmenis var svārstīties no ļoti laipna līdz pat klausules nomešanai, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apdrošināšanas un telekomunikāciju sektorā klients, zvanot uz uzņēmumu kontaktu centriem, saņems kvalitatīvāku apkalpošanu, bet banku un enerģētikas nozaru kompānijām šajā sfērā vēl ir pilnveidošanās iespējas – secināts servisa audita kompānijas Dorus veiktajā klientu apkalpošanas un pārdošanas pētījumā.

Apdrošināšanas nozares spēcīgākā puse ir apkalpošana, liecina pētījums. Dorus vadītājs Gatis Ulinskis stāsta, ka ir novērots – atšķirībā no banku un telekomunikāciju nozarēm darbinieki ir atsaucīgāki, tikai dažās sabiedrībās vērojams zems līmenis apkalpošanā: ERGO, Baltikums un Gjensidige. Pārdošanas kvalitāte ir dažāda: ļoti labi to veic AAS Balta – klients saņem pilnīgu informāciju, un viņam tiek parādītas papildu iespējas. Savukārt BTA, IF pārdošanu veic pasīvāk, vien atbildot uz klienta jautājumiem, netiek minētas produktu priekšrocības, kā arī darbinieki nepalīdz klientam saprast, kas tam ir piemērotākais, jo neiedziļinās viņa vajadzībās. Saruna ir vērsta tikai uz cenas aprēķināšanu, liecina pētījums. Savukārt pārējās kompānijās pārdošana norit slikti, un daudzās tā ir kritiski zemā līmenī – nereti atbildes uz jautājumiem pat ir nepilnīgas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»