Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Saistībā ar skaidu plākšņu ražotāja «Kronospan Rīga» plānoto modernizāciju un darbības paplašināšanu augusta beigās notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, liecina paziņojums medijos.

Tajā teikts, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2018.gada 15.jūnijā pieņēma lēmumu par ietekmes uz visi novērtējuma procedūras piemērošanu izmaiņām uzņēmuma piesārņojošajā darbībā saistībā ar uzņēmuma saražotās produkcijas apmēra pieaugumu.

Plānots, ka «Kronospan Rīga» saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetriem gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā, bet nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs līdz 900 400 tonnām gadā.

Ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana notiks 2019.gada 26.augustā, plkst.18 «Kronospan Rīga» pirmā stāva zālē Daugavgrīvas šosejā 7b, Rīgā. Savukārt rakstiskus priekšlikumus par kompānijas paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz šā gada 2.septembrim.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.

Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.

Energoresursu tirgu zaudēšana Eiropā apvienojumā ar militāro izdevumu milzu pieaugumu ir piespiedusi Krieviju ņemt līdzekļus no valsts ieguldījumu fonda un aizņemties no valstij piederošām bankām, lai segtu iztrūkumu par pēdējiem diviem gadiem.

Finanšu ministrija otrdien ierosināja paaugstināt maksimālo nodokļa likmi lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem no 20% līdz 25%.

Tas ļautu iegūt papildus 2,6 triljonus rubļu (27 miljardus eiro) gadā, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz ministrijas aprēķiniem.

Vairāk nekā 2000 investoru Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlas piedzīt miljoniem eiro no krāpnieciskās pūļa finansējuma platformas "Envestio", kuras saknes ir Latvijā, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Tas vēsta, ka pagājušā gada beigās investori iemaksājuši vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas tiesu vēsturē - 200 000 eiro - lai nepieļautu, ka tiktu izbeigts "Envestio" bankrota process.

"Lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām," "Postimees" sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas "Magnusson" partneris Deniss Piskunovs.

Uzņēmums ar nosaukumu "Envestio" vispirms tika reģistrēts Latvijā 2014.gadā, un pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017.gadā. Antons Kaļetins 2018.gadā Igaunijā reģistrēja uzņēmumu "Envestio SI". Pūļa finansējuma platforma investoriem solīja augstus procentus no projektiem vairākās valstīs.

Pēc Latvijas Bankas saskaņojuma saņemšanas AS Magnetiq Bank valdes sastāvā darbu uzsāk jauni valdes locekļi Sandra Rituma, Edgars Valmers un Maksims Leščinskis.

Sandras Ritumas pārraudzībā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma (NILLTPFN), sankciju risku pārvaldības, darbības atbilstības un e-komercijas risku jomas. S. Rituma ir pieredzējusi atbilstības eksperte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi NILLTPFN un atbilstības jomā gan banku, gan FinTech sektoros. Pēdējos divus gadus strādājusi uzņēmumā “Pyypl” Apvienotajos Arābu Emirātos, vadot Atbilstības un NILLTPFN uzraudzības komandu vairākās valstīs. No 2019. gada līdz 2023. gadam pildīja NILLTPFN jomas vadītājas pienākumus “Mintos AS”. S. Rituma ieguvusi profesionālā maģistra grādu finanšu vadībā Banku augstskolā un absolvējusi Executive MBA programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pastāvīgi pilnveidojot savas zināšanas, 2018. gadā S. Rituma ieguvusi CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu un 2022. gadā projektu vadīšanas sertifikātu PRINCE2.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

FinTech Latvija Asociācija (FLA) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas fokusējas FinTech uzņēmumu apkalpošanā, piedāvājot bankas infrastruktūru biznesa attīstībai.

Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko FinTech nozari pārstāvoša organizācija noslēgusi ar Latvijas komercbanku.

Magnetiq Bank pievienošanās FLA ir nozīmīgs solis bankas izaugsmē un apstiprina interesi un vēlmi sadarboties ar FinTech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Banka piedāvās asociācijas biedriem bankas pakalpojumu arhitektūru, ļaujot tiem uzsākt un attīstīt savu biznesu “zem viena jumta”, ietaupot laiku un resursus.

Tīna Lūse, FinTech Latvija Asociācijas vadītāja: “FinTech apkalpošanu orientētas bankas ir ļoti svarīgs posms, lai veicinātu jaunu un inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstīšanos un līdz ar to arvien lielāku sabiedrības finansiālo iekļautību un arī finanšu pratību.”

Lielākais izaicinājums, strādājot ar sabiedrību, ir radīt kaut ko vērtīgu, pasaulīgu un jēgpilnu, nauda sociālajā uzņēmējdarbībā nav prioritāte, uzskata sporta kustības Ghetto Games dibinātājs un vadītājs, uzņēmējs Raimonds Elbakjans.

Nopelnīt miljonu nav nemaz tik sarežģīti, tas ir smaga darba un domu lidojuma jautājums, bet radīt kaut ko sabiedrībai vajadzīgu – tas nav viegli, atzīmē R. Elbakjans. Lai to izdarītu, blakus nepieciešami pareizie cilvēki, attieksme, kā arī ticība sev un savai idejai. Ja tu pats sev neticēsi, neticēs arī citi, spriež R. Elbakjans.

Sapņo kļūt par basketbolistu

Jau no bērnības R. Elbakjans vienmēr ir spējis atrast veidus, kā nopelnīt, – skolas laikos viņš uz ielas tirgoja košļenes un kartupeļus, vēlāk palīdzēja tēvam autoservisā, bet pēc tam izmēģināja savu veiksmi vairākos paša radītos uzņēmumos, kas darbojās gan būvniecības, gan ķīmiskās tīrīšanas jomā.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Kijevas iedzīvotājiem, kas gatavi doties nakts patruļās, ceturtdienas vakarā izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai, paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Fjodors Venislavskis.

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, ieroči brīvprātīgajiem izsniegti vienkāršotā kārtībā - uzrādot pasi un reģistrējot viņus attiecīgā datu bāzē.

Kā, atsaucoties uz iekšlietu ministru Denisu Monastirski, norādījis Venislavskis, dažu stundu laikā brīvprātīgajiem izsniegti aptuveni 10 000 automāti."Mums ir pilsētas teritoriālā aizsardzība, kas ietilpst Bruņoto spēku sastāvā, (..) un ir otra komponente - brīvprātīgā teritoriju aizsardzība," viņš skaidrojis, piebilstot, ka runa ir par pašorganizējušos cilvēku kopumu ar skaidru struktūru, kas pakļauts Teritoriālās aizsardzības spēku vadībai.

"Tagad viņi ir apbruņoti un jau patrulē Kijevas ielās, un tas ir vēl viens spēcīgs faktors jebkādu draudu atvairīšanā," uzsvēris Venislavskis.

Magnetiq Bank ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Fintech Hub LT, kļūstot par pirmo banku Latvijā, kas sadarbojas ar šo organizāciju.

Pievienošanās Fintech Hub LT ir nozīmīgs solis Magnetiq Bank darbības paplašināšanā, apliecinot tās apņemšanos sadarboties ar Fintech uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem visā Baltijā un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Šī partnerība ļaus Magnetiq Bank piedāvāt savu visaptverošo bankas pakalpojumu arhitektūru asociācijas biedriem, ļaujot tiem optimizēt savu darbību "zem viena jumta", ietaupot laiku un resursus, kā arī veicinot efektīvāku un inovatīvāku Fintech sektoru.

Fintech Hub LT tika izveidota, lai apvienotu un atbalstītu licencētos Fintech uzņēmumus Lietuvā. Asociācija spēlē būtisku lomu šo uzņēmumu interešu pārstāvēšanā, radot labvēlīgus apstākļus to darbībai, attīstībai un izaugsmei, lai veicinātu augstākus risku vadības un atbilstības standartus, kā arī pārstāvētu Lietuvu kā globālu Fintech centru.

Gāzēto dzērienu ražotājs "Coca-Cola" turpinās darbu Krievijas tirgū, paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko, aicinot boikotēt kompāniju Ukrainā.

"Vēršos pie Ukrainas lielāko tirdzniecības tīklu īpašniekiem! Lūdzu jūs rīt pārtraukt visus kontaktus ar kompāniju "Coca-Cola"! Savu rūpnīcu Kijevas apgabala Brovari rajonā arī varat rīt slēgt," Heraščenko raksta vietnē "Telegram".

Kompānijas preses dienestā norādījuši, ka tā arī turpmāk izpildīs saistības pret partneriem Krievijā.

"Visas "Coca-Cola" operacionālās ražošanas un loģistikas jaudas Krievijā strādā. Mēs esam pilnībā atbildīgi pret partneriem, sabiedrību un tūkstošiem mūsu darbinieku Krievijā. Mūsu neapšaubāma prioritāte ir mūsu darbinieku drošība," paziņojusi kompānija.

"Coca-Cola" jau 24.februārī, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, uz laiku apturēja savas ražotnes darbību Kijevas apgabalā un evakuēja darbiniekus.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Rietumvalstu sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru (273 miljardu eiro) vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

"Mūsu kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru. Pašlaik mēs nevaram izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm," klāstīja ministrs.

ASV, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, paskaidroja Siluanovs.

Viņš teica, ka daļa zelta un ārvalstu valūtas rezervju tiek glabātas Ķīnas juaņās un Rietumvalstis izdara spiedienu uz Pekinu ierobežot tirdzniecības attiecības ar Maskavu.

Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka attiecības ar Ķīnu tiks saglabātas, un atkārtoti paziņoja, ka parādi "naidīgajām valstīm", piemēram, ASV un ES dalībvalstīm tiks maksāti vienīgi rubļos.

Pēc Latvijas Bankas apstiprinājuma "Magnetiq Bank" valdes priekšsēdētāja amatā darbu sācis Jakubs Venclavs, bet valdē - valdes loceklis Deniss Fiļipovs, informē bankas pārstāvji.

Fiļipovs būs atbildīgs par bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām, izstrādās un īstenos IT stratēģiju, kas veicinās bankas digitālo attīstību, kā arī iekšējo sistēmu efektivitāti.

Venclavs ir finanšu un banku tehnoloģiju nozares profesionālis ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi inovatīvu finanšu tehnoloģiju risinājumu izstrādē un ieviešanā, kā arī stratēģiskas biznesa attīstības veicināšanā Eiropas reģionā.

Pirms pievienošanās "Magnetiq Bank" Venclavs iepriekš strādāja "Aion Bank" un "Vodeno", kur, pildot biznesa attīstības direktora pienākumus, vadīja projektus Ziemeļeiropas un Centrāleiropas reģionos, īpašu uzmanību pievēršot "Banking-as-a-Service" risinājumiem. Viņa vadībā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, sadarbojoties ar tādiem uzņēmumiem kā "PayPo", "InPost", "ZEN" un citiem, nodrošinot maksājumu, aizdevumu un digitālo banku risinājumu izstrādi un ieviešanu, atzīmē bankā.

Maskava sāks tiesvedību, ja Rietumvalstis Krieviju atzīs par maksātnespējīgu, pirmdien paziņoja valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Krievija pagājušajā nedēļā ārvalstu dolāru parādsaistības atmaksāja rubļos, jo Maskava Rietumvalstu noteikto sankciju nespēja apstrādāt maksājumu ārvalstu valūtā.

"Mēs vērsīsimies tiesā, jo esam īstenojuši visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka investori saņem savus maksājumus," norāda Siluanovs. "Mēs tiesai uzrādīsim rēķinus, kas apstiprinās mūsu pūliņus veikt maksājumus gan ārvalstu valūtā, gan rubļos."

Kredītreitingu aģentūra "Standard & Poor's" sestdien paziņoja, ka Krieviju ir atzinusi par selektīvā defolta valsti, jo valsts 4.aprīlī izmantoja rubļus, lai samaksātu dolāru nominālvērtības obligācijas.

Pagājušajā nedēļā ASV Finanšu ministrija pastiprināja Krievijai noteiktos ierobežojumus un apturēja parāda maksājumu ASV dolāros pieņemšanu no Krievijas kontiem ASV bankās.

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

AS Latvijas Gāze nodibinājusi sadales sistēmas operatoru - meitasuzņēmumu akciju sabiedrību Gaso, liecina LG paziņojums Nasdaq Riga. Par AS Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Plānots, ka AS Gaso savu darbību uzsāks 2017. gada 1. decembrī.

Sabiedrības pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro. Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 39,9 miljoniem akciju. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens eiro. Visas akcijas ir vienas kategorijas akcijas ar vienādām tiesībām uz balsstiesībām akcionāru sapulcē, dividendi un likvidācijas kvotu.

Sabiedrības dibināšana notiek LG reorganizācijas ietvaros, ko paredz Enerģētikas likuma prasības, un tādēļ pieļaujami visi saprātīgi nepieciešamie izdevumi šī mērķa efektīvai sasniegšanai, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Sabiedrības valdes priekšsēdētāja ir Ilze Pētersone-Godmane, bet valdes locekļi - Antons Bubenovs, Joahims Hokerts, Baiba Bebre un Aleksandrs Koposovs.