Pasaules 20 attīstīto un attīstības ekonomiku grupa G20 sevi uzskata par labi sagatavotu iespējamai negatīvai ietekmei no Lielbritānijas lēmuma atstāt Eiropas Savienību (ES) un no citām neskaidrībām pasaulē, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA pirmdien rīcībā nonākušais G20 samita komunikē projekts.

«G20 dalībvalstis ir labās pozīcijās, lai preventīvi risinātu potenciālās ekonomikas un finanšu sekas, ko radītu referendums [Lielbritānijā par izstāšanos no ES]. Mēs ceram, ka nākotnē Lielbritānija būs tuva ES partnere,» lasāms dokumenta projekta tekstā.

Pasaules līderi pirmdien pulcējas vēsturiskajā Handžou pilsētā Ķīnas austrumos uz G20 samita otro un pēdējo dienu.

Pēdējās samita dienas atklātajā sesijā tā dalībnieki centīsies vienoties par tālāku sadarbību un attīstību jautājumos, kas saistīti par pasaules un finanšu pārvaldību, starptautisko tirdzniecību un investīcijām, iekļaujošo attīstību. Tāpat gaidāms, ka viņi runās par veidiem, kā cīnīties pret terorismu un bēgļu krīzi.

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Ar peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām ir jācīnās globāli, sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Dombrovskis skaidroja, ka jautājumos par tā saukto nodokļu bāzes eroziju un peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām nepietiek tikai ar Eiropas Savienības (ES) vai kāda cita reģiona iesaisti.

«Tā ir globāla problēma, tādēļ šie jautājumi ir jārisina globāli. Aizvadītais G20 līderu forums tam bija ļoti piemērots, lai šo jautājumu aktualizētu, lai pasaules lielākās ekonomikas šo jautājumu arī uzturētu savā dienaskārtībā,» sacīja Dombrovskis, atgādinot, ka tuvākajā laikā tiks uzsākta automātiska informācijas apmaiņa starp G20 administrācijām, mazinot iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas par ārvalstīs gūto ienākumu.

Eiropa nepiedalās G20 sanāksmē, lai saņemtu pamācības ekonomikā. Tā apgalvo Žozē Manuels Barrozu, uzstājoties G20 sanāksmē ar emocionālu runu un cenšoties atspēkot valdošo noskaņojumu par ES īstenoto politiku. Sanāksmē, kas norisinās Meksikā, tiek izdarīts spiediens uz ES, mudinot rast risinājumu eirozonas krīzei.

Šobrīd Meksikā notiekošajā G20 valstu līderu sanāksmē liela uzmanība un kritika tiek veltīta ieilgušajai eirozonas krīzei.Vairāku valstu līderi izsaka aicinājumus Briselei pēc iespējas ātrāk tikt galā ar krīzi eirozonā. Arī eksperti notiekošo bažīgi dēvē par «lielāko risku globālajai ekonomikai» un aicina nekavējoši veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu to atspēkodams norādīja: «Ekonomiskie izaicinājumi nav tikai Eiropai, tie ir globāli. Atgādināšu, ka krīze nesākās Eiropā, bet gan Ziemeļamerikā. Liela daļa Eiropas finanšu institūcijas tika inficētas neierastas dažu finanšu sektoru darbības dēļ. Tomēr, mēs neuzveļam vainu saviem partneriem, bet gan aicinām sadarboties. Līdz ar to es sagaidu, ka G20 līderi tuvākajās dienās izrādīs stingru atbalstu ES uzņemtajam kursam krīzes risināšanā. No visiem tiek sagaidīta arī izpratne, jo ES sastāv no atvērtu un demokrātisku valstu savienības un tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana demokrātiskā ceļā dažkārt prasa vairāk laika. Mēs šeit sagaidām nevis padomus ekonomikā un demokrātijas veidošanā, bet gan ciešu sadarbību krīzes risināšanā. Ne visas šeit sapulcējušās G20 valstis ir demokrātiskas. Mēs esam ļoti atvērti pasaulei savu problemātisko jautājumu risināšanā, un varētu tikai vēlēties, lai visas G20 valstis būtu tik atvērtas savu problēmu risināšanas procesā.»

Pēdējo desmit gadu laikā pasaules lielākās ekonomikas jeb tā dēvētās G20 bloka valstis attīstījušās pēc dažādām tendencēm – Ķīnā reģistrēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, savukārt niecīgākā IKP izaugsme (mazāka par 20%) laikā no 2000. līdz 2010. gadam reģistrēta Japānā, Eiropas Savienībā (ES) un ASV, apkopojis ES statistikas birojs Eurostat.

Tāpat noskaidrots, kurām G20 valstīm ir lielākais parāds. Atklājies, ka Japānas valsts parāds 2011. gadā bija procentuāli lielākais no visām G20 valstīm un veidoja 229,8% no IKP, kamēr Saūda Arābijā – 7,5% no IKP, kas ir mazākais rādītājs starp visām 20 pasaules lielākajām ekonomikām - ES, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES kopējais valstu parāds 2011. gadā veidoja 82,5% no to IKP, Argentīnā – 44,2% no IKP, Austrālijā – 22,9%, Brazīlijā – 66,2%, Kanādā – 85,0%, Ķīnā – 25,8%, Krievijā – 9,6%, Indijā – 68,1%, Indonēzijā – 25,0%, Meksikā – 43,8%, Dienvidkorejā – 34,1%, Dienvidāfrikā – 38,8%, Turcijā – 39,4% un ASV – 102,9%.

Nesaskaņu dēļ par karu Ukrainā pasaules 20 rūpnieciski attīstītāko ekonomiku grupas G20 finanšu ministru tikšanās Sanpaulu ceturtdien beigusies bez kopīga gala paziņojuma.

Kopīgā paziņojuma vietā G20 prezidējošā valsts Brazīlija publicēja savu kopsavilkumu par sanāksmi.

Ukrainā un Gazas joslā notiekošie kari sanāksmes kopsavilkumā pieminēti tikai zemsvītras piezīmē, kurā teikts, ka ministri runāja par notiekošajiem konfliktiem un humānajām krīzēm, īpaši izceļot Ukrainu un Gazu.

Brazīlija uzstāja, ka finanšu ministru tikšanās nav pareizais forums tādu ģeopolitisku jautājumu izskatīšanai.

Kā izteicies Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kopīga sanāksmes paziņojuma nav, jo "mēs nespējām vienoties par kopīgu valodu, kā izvērtēt Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikā".

Bija arī mēģinājums pielīdzināt Krievijas uzbrukumu Ukrainai ar humanitāro situāciju Gazā, norādīja Lindners, piebilstot, ka Vācija to nevarēja atbalstīt.

Ne tikai lielajām rūpniecības valstīm no G20 jādomā par ekonomikas stimulēšanu un infrastruktūras izbūvi, tikpat nopietni pie savas nākotnes jāstrādā arī mazajām valstīm

Kamēr Latvijā tika atzīmēta valsts 96. gadadiena, starptautiskajā arēnā norisinājās notikumi, kuru atskaņas globālā un reģionālā līmenī turpinās ietekmēt valstu ekonomikas un līdz ar to arī cilvēku dzīvi vismaz vēl dažus tuvākos gadus. Viens no šādiem notikumiem bija G20 sanāksme Austrālijas pilsētā Brisbenā. Daļai vērotāju šī sanāksme šķita nozīmīga ar to, ka vēl skaidrāk iezīmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina izolāciju starp pašreizējiem lielo valstu līderiem un līdz ar to viņam savu bārbekjū nācās notiesāt lepnā vientulībā, pasākumu pametot vēl pirms tā oficiālajām beigām. Krievijas vadonis gan atbildi parādā nepalika un starptautiskās publikas kaitināšanai ļāva G20 norises tuvumā pabraukāt dažiem karakuģiem, taču kopumā iespaids bija diezgan skarbs – amerikāņi Putinu neuztvēra nopietni, bet eiropieši no viņa novērsās Ukrainas konflikta dēļ.

Ekonomiski attīstītāko valstu kluba G20 dalībnieki plāno konkrētus pasākumus, lai veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, atbalstot monetāro politiku normalizēšanos attīstītajās ekonomikās, liecina sanāksmes uzmetums, kas nonācis Bloomberg rīcībā.

«Mēs apņemamies attīstīt jaunus pasākumus, lai ievērojami veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, tajā pašā laikā uzturot ilgtspējīgu fiskālo politiku,» teikts ziņojumā.

G20 norāda, ka ir apsveicami signāli par ekonomikas uzlabošanos un daži pēckrīzes riski ir izzuduši. Tomēr pasaules ekonomika aizvien ir tālu no spēcīgas, ilgtspējīgas un balansētas izaugsmes. Nesenais svārstīgums finanšu tirgos un ievainojamība vairākās ekonomikās iezīmē būtiskus riskus, kuriem jāseko līdzi.

Tāpat ziņojumā tiek paustas bažas, ka tirgus svārstīgums var bremzēt ekonomikas izaugsmi. Tādēļ dalībvalstu centrālajām bankām rūpīgi jāapsver un skaidro jākomunicē ar tirgiem par monetārās politikas plāniem. Tajā pašā laikā, atbildot uz svārstībām tirgos, G20 ir jāpastiprina un jāizvērtē vietējās politikas iespējas.

Lielā septiņnieka (G20) valstu finanšu ministri piektdien sanāksmē Riodežaneiro pieņēma deklarāciju, kurā solīja kopīgi strādāt, lai panāktu, ka superbagātnieki maksā nodokļus.

Divu dienu sanāksmē Riodežaneiro, kur novembrī notiks G20 samits, dominēja temats par miljardieriem, kas izvairās no nodokļiem.

Iniciatīva panākt, lai bagātnieki maksātu nodokļus, ir svarīga prioritāte Brazīlijas kreisajam prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam, kurš šogad vada G20.

Lula bija cerējis panākt vienošanos par minimālo nodokli bagātajai elitei, bet sanāksmes noslēguma paziņojums ir kompromiss jautājumā, kas sašķēlis G20 dalībvalstis.

"Ar visu cieņu pret nodokļu suverenitāti mēs centīsimies sadarboties, lai nodrošinātu, ka indivīdi ar ultraaugstu neto vērtību tiek efektīvi aplikti ar nodokļiem," teikts paziņojumā.

"Bagātības un ienākumu nevienlīdzība grauj ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju un saasina sociālo neaizsargātību."

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Pasaules valstu līderiem nevajadzētu pārvērtēt Vācijas spēju atrisināt eirozonas parādu krīzi, citējot Vācijas kancleres teikto, vēsta BBC.

A. Merkele norādīja Vācijas parlamentam, ka Vācijas iespējas glābt eirozonu nav «bezizmēra».

Eiropas izaugsmei nevajadzētu notikt uz parādu apjoma pieauguma rēķina, norādīja Vācijas kanclere.

Viņas izteikumi runā Vācijas parlamentam izskanējuši pirms gaidāmās 20 lielāko pasaules ekonomiku jeb G20 valstu vadītāju tikšanās Mehiko, kas paredzēta šajā nedēļas nogalē.

A. Merkele gaidāmajā samitā grasās atgādināt, ka «Vācija ir stipra, Vācija ir ekonomikas izaugsmes dzinējs un stabilitātes nodrošinātājs Eiropā, bet Vācijas spēki nav «bezizmēra»».

Vācijas kanclere paredz, ka parādu krīze būs G20 valstu vadītāju tikšanās galvenais sarunu temats. «Mūsu valsts būs uzmanības epicentrā. Tas ir fakts – visas pasaules uzmanība tiek pievērsta Vācijai, jo mēs esam Eiropas lielākā ekonomika un galvenais eksportētājs,» atgādināja A. Merkele. Tomēr Eiropai būtu jāatrod veids, kā izkļūt no parādu krīzes un nokļūt uz «stabila pamata», izmantojot spēcīgu «politisku apvienību», kas nodrošina lielāku fiskālu koordināciju un uzraudzību, viņa pauda.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

ASV prezidents Baraks Obama atcēlis paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ASV prezidenta administrācija lēmumu skaidro ar vilšanos Krievijas nostājā Eduarda Snoudena lietā.

Kremlis tikmēr paziņojis, ka jūtas sarūgtināts par šādu ASV nostāju un norādījis, ka Vašingtona acīmredzot nav gatava attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzīgiem pamatiem. Baraks Obama gan joprojām plāno septembrī apmeklēt G20 valstu līderu sanāksmi Sanktpēterburgā. Iepriekš bija plānots, ka B. Obama ar V. Putinu tiksies pēc G20 valstu samita.

B. Obama norādījis, ka esot vīlies, jo, lai gan amerikāņiem ar krieviem nav līguma par izdošanu, parasti abas valstis centušās ievērot savstarpējās intereses, ja kādā no valstīm ir likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs. ASV prezidents arī uzsvēra, ka Krievijas lēmums par patvēruma piešķiršanu E. Snoudenam atspoguļo problēmas, ka pēdējā laikā radušās attiecībās ar Krieviju.

Eiropas Komisija sākusi sabiedrisko apspriešanu par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību Eiropas Savienībā, informē EK.

Šīs apspriešanas mērķis ir uzzināt to, vai prasība, saskaņā ar kuru uzņēmumiem jāsniedz plašāka informācija par nodokļiem, kurus tie maksā, varētu palīdzēt apkarot nodokļu apiešanu un agresīvas nodokļu plānošanas praksi Eiropas Savienībā. Piemēram, varētu noteikt, ka uzņēmumiem jāatklāj informācija par nodokļiem, ko tie maksā katrā valstī, kurā tie darbojas.

Cīņa pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu ir viena no šīs Komisijas galvenajām prioritātēm. Apspriešana ir daļa no plašākā rīcības plāna taisnīgai un efektīvai nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem, kas arī tiek iesniegts šodien. Komisija ar savu darbu īsteno saistības, ko uzņēmās G20 valstu vadītāji, kuri ir apņēmušies nodrošināt, ka nodokļu iestādes var brīvi apmainīties ar informāciju par lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi (CBCR).

Ķīnas ekonomikas bremzēšanās ietekme uz pasaules ekonomiku ir lielāka nekā sākotnēji tika prognozēts, īpaši, uz jaunattīstības tirgiem, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Atskaitē G20 sanāksmei SVF uzsver, ka Ķīnas ekonomikas satricinājumi un citi faktori, piemēram, naudas plūsmas virziena maiņa palielina riskus ekonomikas izaugsmei visā pasaulē.

SVF brīdina, ka attīstītajām un jaunattīstības valstīm vajadzētu turpināt atbalstīt pieprasījumu ar reformām un investīcijām, lai nodrošinātu, ka satricinājumi tirgos un Ķīnas nepatikšanas neapstādina ekonomiskās aktivitātes izaugsmi pārējā pasaulē.

Šis ziņojums tiks apspriests G20 pārstāvju sanāksmes laikā piektdien un sestdien. Pagaidām gan SVF nav pārskatījusi savu šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, atstājot to 3,3% līmenī. Tiesa gan, šīs nedēļas sākumā SVF vadītāja Kristīne Lagarde sacīja, ka pasaules ekonomikas izaugsme visdrīzāk būs vājāka nekā prognozēts.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās, investoriem bažījoties par ASV vēršanos pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju «Huawei» un tās sekām, kamēr abu valstu tirdzniecības karš saasinājās.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien parakstīja rīkojumu, dodot Tirdzniecības ministrijai pilnvaras apturēt ASV kompāniju sadarbību ar noteiktiem piegādātājiem no ārvalstīm. Tiek uzskatīts, ka šādi ierobežojumi ir daļa no plašākiem centieniem norobežot «Huawei» no ASV tirgus.

Nedēļas nogalē izskanēja, ka «Google» un citi ASV uzņēmumi sāk saraut saites ar «Huawei».

Apstākļos, kad ASV un Ķīna ir iesaistītas mēnešiem ilgās tirdzniecības sarunās, šī ASV rīcība pret «Huawei» ir «riskants gājiens», savā piezīmē atzina «Eurasia Group» analītiķis Īens Bremmers.

SEB jauno tirgu stratēģis Pērs Hammarlunds sacīja, ka jaunākā notikumu attīstība padara mazticamu iespēju, ka Pekina un Vašingtona izbeigtu savu tirdzniecības strīdu pirms jūnijā gaidāmā G20 samita Japānā.

Bažās par iespējamām nekārtībām un protestiem, Hamburga, kur piektdien sāksies G20 samits, ir pārpildīta ar policistiem, kuru rīcībā ir gan bruņumašīnas un helikopteri, gan bezpilota lidaparāti, vēsta ārvalstu mediji.

Kārtības uzturēšanā iesaistīti aptuveni 20 000 policistu. Dienu pirms samita un tā laikā pieteiktas aptuveni 30 demonstrācijas. Tiek prognozēts, ka kopumā tajos varētu piedalīties vairāk nekā 100 000 protestētāju.

Savukārt uz samitu tiek gaidīti ierodamies valstu līderi, aptuveni 10 000 citu delegātu un 5000 mediju pārstāvji.

G20 valstu līderu sanāksme Hamburgā notiks 7. un 8.jūlijā.

#1/9

Foto: EPA/LETA

#2/9

Foto: EPA/LETA

#3/9

Foto: EPA/LETA

#4/9

Foto: EPA/LETA

#5/9

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#6/9

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#7/9

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#8/9

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#9/9

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Naftas cenu kritums līdz vairāk nekā trīs gados zemākajam līmenim varētu sniegt atbalstu gausajai pasaules ekonomikas izaugsmei, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Paziņojumā G20 valstu līderiem pirms nedēļas nogalē Brisbenā paredzētā samita SVF norāda, ka pasaules ekonomiku joprojām apdraud vairāki šķēršļi, jo sevišķi gausā izaugsme Eiropā.

Taču, ja pašreizējie apstākļi saglabājas nemainīgi, tad ilgstošs naftas cenu kritums varētu veicināt izaugsmi, vēsta SVF.

Fonds ziņojumā saglabājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 3,3% apmērā un 3,8% apmērā nākamajam gadam, norādot uz vājībām eirozonā, ģeopolitisko saspīlējumu radītajiem draudiem un iespējamu nepastāvību finanšu tirgos.

Tāpat SVF atzīst, ka zemās naftas cenas ir «kā divasmeņu zobens, negatīvi ietekmējot no naftas eksporta atkarīgās valstis, kas jau saskārušās ar vāju izaugsmi, jo sevišķi Krieviju».

Lielā divdesmitnieka saiets šoreiz, visticamāk, nebūs miermīlīgs akadēmiskais klubiņš. Sanāksmes dienaskārtībā iezīmējas jautājumi, kas būtiski skar visas pasaules ekonomiku, Baltijas valstis ieskaitot.

Līdz ar to šī nedēļas nogale, kad Sidnejā pulcēsies pasaules lielāko ekonomiku finanšu ministri un Centrālo banku vadītāji uz G20 samitu, var nest būtisku ieskatu kopsakarībās, kas tuvākajā laikā noteiks pasaules ekonomikas virzību.

G20 sanāksmē šoreiz plānoti divi tā saucamie smagie jautājumi. Pirmais no tiem saistīts ar atšķirīgu ekonomikas smagsvaru skatījumu uz pasaules konjunktūru un tās uzmundrināšanas iespējām. ASV, Kanāda un tā saucamās straujās attīstības valstis kā, piemēram, Ķīna labprāt redzētu straujāku pasaules ekonomiskās konjunktūras uzrāvienu, līdz ar to izdara spiedienu uz lielāko Eiropas ekonomiku Vāciju, lai tā atteiktos no iecienītā taupības principa un vairāk investētu, piemēram, savā infrastruktūrā un celtu cilvēkiem algas. Šīs valstis arī labprāt redzētu, ka nākotnē vadošajām pasaules ekonomikām tiktu noteikti konkrēti izaugsmes mērķi, piemēram, 2,5 vai 3% gadā. Savukārt Vācija ir slavena ar savu «jostas savilkšanas» jeb konsolidācijas domāšanu, paģērot valsts budžetu deficīta samazināšanu, kas jo īpaši ir akmens ASV un Japānas dārziņā.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Hamburgas tirgotāji pieprasījuši 18 miljonus eiro lielas kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies grautiņos, ko pagājušajā nedēļā G20 samita laikā pilsētā sarīkoja kreisie ekstrēmisti.

Iekšpilsētas veikalu īpašnieki šo summu pieprasījuši Hamburgas mēram Olafam Šolcam adresētajā vēstulē, otrdien vēta sabiedriskā raidorganizācija NDR.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir asi nosodījusi grautiņu rīkotājus un paziņojusi, ka tajos cietušajiem pienākas kompensācijas no valsts.

Hamburgas tirgotāji norādījuši, ka šajā summā nav iekļauti izdevumi par piesardzības pasākumiem, kurus tiem nācies veikt pirms G20 samita.

Daudziem veikalniekiem galotņu sanāksmes priekšvakarā nācies iegādāties skatlogu vairogus un nolīgt apsargus.

Vēstulē, ko parakstījusi Ziemeļu mazumtirgotāju apvienība un Hamburgas vidējo un lielu uzņēmumu apvienība norādīts, ka daļa uzņēmumu nav varējusi strādāt, jo darbinieki vardarbīgo protestu dēļ bijuši pārāk iebiedēti, lai ierastos darbā.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.