Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts Diena secinājis, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv.

Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.

Šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».

Strādājusi par dizaineri citiem zīmoliem, lietuviete Jūlija Janus (Julia Janus) saskatīja iespēju izveidot savējo. Lai gan uzņēmums nosaukts viņas vārdā, šodien tas ir pārtapis platformā, kurā apvienojušies vairāki Baltijas dizaineri. Šogad Jūlija atvēra veikalu arī Latvijā, kas ir pirmais ķēdes veikals ārpus Lietuvas.

Pati Jūlija ar zīmolu Julia Janus rada apģērbu cilvēkiem, kurus pati raksturo kā laimīgā vidējā izmēra valkātājus, kuri nesmādējot ne glāzi vīna, ne garšīgu ēdienu.

Kā izlēmāt strādāt kopā ar citiem dizaineriem, nevis viena pati?

Zīmols sākās kā viena dizainera apģērbu līnija, bet sešu gadu laikā uzņēmums ir attīstījies par modes un kultūras platformu, kur sadarbojas dažādi mākslinieki un kompānijas – keramika top sadarbībā ar mākslinieku Roku Dovidenu (Rokas Dovydenas) un NUC keramikas darbnīcu Viļņā, bet mūsu veikalu mūzikas skaņu celiņš ir radīts kopā ar komponistu un skaņu mākslinieku Vilius Gerai Gerai, savukārt juvelierizstrādājumi tiks gatavoti kopā ar lietuviešu mākslinieci Ausru Bankauskaiti (Ausra Bankauskaite) no Ņujorkas,

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Analizējot iepriekšējā mēneša DNB Latvijas barometra pētījuma datus, investīciju bankas Prudentia padomes loceklis un partneris Ģirts Rungainis aizrādīja, ka tie iegūti, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus – gan pilsoņus un nepilsoņus, gan latviešu un krievu valodā runājošos, kas, viņaprāt, zināmā mērā skaidrojot arī negatīvo viedokļu īpatsvaru.

Ģ.Rungainis savā komentārā uzsvēra: «Nepilsoņi, kuri lielākoties pietiekami labā līmenī pārvalda tikai krievu valodu, dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un līdz ar to neiegūst gandrīz nekādu objektīvu informāciju par notiekošo Latvijā. Viņi principā ir opozīcijā visam šeit notiekošajam jau vairāk nekā 20 gadus, jo nožēlo PSRS sabrukšanu un to, ka Latvijas teritorija neatrodas Krievijā un arvien ātrāk un tālāk virzās no tās prom. Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem. Šo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju grupu papildina arī liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku, kuri labāko savas dzīves daļu ir pavadījuši padomju režīma apstākļos un idealizē šo laika posmu. Viņi arī ir opozīcijā šī brīža Latvijas atjaunošanās un jaunrades procesiem, kuros savas neizpratnes un nespējas konkurēt rezultātā nevar un/vai negrib piedalīties. Diemžēl negatīvisms nav tikai dzīvildzes funkcija, jo problēmu meklēšana ārpus sevis ir raksturīga ne tikai boļševiku zombētiem indivīdiem, bet tiek atražota ģimenēs un citās sabiedrības apakšgrupās starp jaunākiem cilvēkiem. Realitātes noliegšana, tikai sliktā meklēšana un redzēšana, negribēšanas un nevarēšanas kultūra, intelektuāls un prasts slinkums ir dziļi iesakņojies mūsu naidniekiem un nelabvēļiem par prieku, un to nav viegli izravēt.»

Ik dienas virtuvē pavadām salīdzinoši daudz laika, gatavojot dažādas maltītes. Taču nereti talkā nāk virtuves palīgi jeb ierīces, kas ļauj kāroto ēdienu pagatavot daudz ātrāk. Raksta turpinājumā uzzini, ko ņemt vērā, izvēloties mazo sadzīves tehniku virtuvei un kādi palīgrīki būs visnoderīgākie!

Priekšnosacījumi, izvēloties mazo sadzīves tehniku

Šobrīd ikdiena bez sadzīves tehnikas šķiet teju neiespējama. Tomēr tās klāsts ir tik plašs un daudzveidīgs, ka dažubrīd rada apjukumu par to, kura no ierīcēm būtu patiesi vērtīgs un vajadzīgs pirkums. Pirms veikt pirkumu iesakām rūpīgi izvērtēt vairākus nozīmīgus faktorus:

• nosaki budžetu. Lai arī mazā virtuves tehnika cenas ziņā nesastāda astronomiskas izmaksas, tomēr ar zināmiem tēriņiem ir jārēķinās. Lai nepārtērētos un izvairītos no impulsīvu pirkumu veikšanas, nosaki konkrētu summu, kādu esi ar mieru tērēt;

• pievērs uzmanību ražotājam. Tā kā mazā sadzīves tehnika ir pieejama ļoti plašā klāstā, līdz ar to ir arī daudz ražotāju. Taču, izvēloties atpazīstama zīmola un kvalitatīvu ierīci, tās kalpos ilgāk. Ja nevari izlemt par labu kādam no zīmoliem, palasi citu cilvēku atsauksmes par konkrēto elektropreci;

¾, jeb 73% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši svinēt Jāņus un Līgo svētkus. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA Euro Data pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Pētījumā secināts, ka aktīvākie svinētāji būs tieši gados jaunie cilvēki. Starp gados vecākiem cilvēkiem ir vairāk tādu, kuri nesvinēs, Db.lv informē Sintija Grasberga SIA Euro Data valdes locekle.

Starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk tādu, kas zina, ka nesvinēs Jāņus, bet samērā daudzi latvieši vēl nav izlēmuši.

Starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vairāk tādu, kas nesvinēs. Iespējams, to nosaka ekonomiskā situācija. Aktīvākie Jāņu svinētāji dzīvo Zemgalē.

83.1% no visiem svinētājiem atzinuši, ka svētkos kurinās ugunskuru, kamēr 64.4% dzers alu un ēdis Jāņu sieru. 46% iecerējuši izpušķot māju ar Jāņu zālēm, kamēr trešā daļa, jeb 36.7% dziedās Līgo dziesmas.

Latvijas biļešu pārdošanas uzņēmums pēc mātes uzņēmuma Baltic Ticket Holdings AS datiem 2008. gadā Latvijā pārdeva 756 tūkstošus biļešu un Igaunijā – 810 tūkstošus biļešu.

Pagājušā gada rudenī šis biļešu iepriekšpārdošanas tīkls paplašinājās un sāka darbību arī Lietuvas tirgū.

"Neraugoties uz pesimistiskajiem apstākļiem un daudzos ekonomikas sektorus piemeklējušo straujo lejupslīdi, Biļešu servisa un tā Igaunijas māsas uzņēmuma Piletilevi sasniegtos rezultātus var uzskatīt par ļoti labiem. Pārdotais biļešu skaits Latvijā vairāk vai mazāk ir saglabājies tādā pašā līmenī, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un papildus uzņēmumam izdevies spert pirmos spēcīgos soļus Lietuvas tirgū, kur pašlaik pēc biļešu punktu aprēķiniem esam kļuvuši par lielāko biļešu pārdevēju," apgalvo Baltic Ticket Holdings AS attīstības vadītājs Jānus Beilmans (Jaanus Beilmann).

Rudenī plānots mainīt Ministru kabineta noteikumus, dodot tiesības Valsts valodas centram pārbaudīt deputātu valodas prasmi.

To intervijā Latvijas radio pastāstīja Valsts valodas centra direktora p.i. Māris Baltiņš. Viņš norādīja, ka daudzi deputāti saprot un runā latviski, tomēr izvēlas principā runāt krievu valodā, ko nav tiesības viņiem liegt. Kopš 2003. gada deputātu kandidātiem vairs nav jāuzrāda valsts valodas prasmes apliecības, taču jaunajos noteikumos būs precīzi norādīts profesiju saraksts un atbilstošā valodas prasmes pakāpe. Deputātiem tā būs augstākā līmeņa pirmā pakāpe, kas nozīmē, ka jāprot sarunāties, lasīt, saprast dažādas sarežģītības pakāpes tekstus un uztvert normāla tempa sarunu.

Vairākās pašvaldībās jaunievēlētajiem deputātiem ir grūtības ar latviešu valodu, bet daži latviski saprot, bet nerunā principa pēc. Visizteiktākā šī problēma ir Daugavpilī un Liepājā, taču grūtības ar valsts valodas uztveri un lietošanu ir arī Rīgas domes deputātiem, ziņo Latvijas radio. Db jau ziņoja, ka Liepājas domes pirmajā sēdē tulkojums tika nodrošināts diviem deputātiem – vienam angļu, bet vienam krievu valodā. Rīgas domē ir ievēlēti deputāti, kas latviski saprot, taču ar žurnālistiem principā runā tikai krieviski. Tāds, piemēram, ir Ivans Ivanovs, kurš par deputātu ievēlēts vairākus sasaukumus pēc kārtas. Latviski paskaidrojis žurnālistam savu nostāju, viņš sarunu turpināja krievu valodā.

Kaut kā muļķīgi sanāca – dzīvojām normāli, te pēkšņi mums grib aizliegt žāvēto gaļu ēst. Bet pašrocīgi kūpināta gaļa, sevišķi šašlika veidā, kā zināms ir latviešu svētku godājama sastāvdaļa. Kā bez tās nosvinēt Jāņus? Nekādi. Un ja Jāņi netiks pienācīgi nosvinēti, tad saulīte nebūs ielīgota un izjuks viss dabas ritms. Tādēļ jau uzbrukums nacionālajai virtuvei trāpījis pa tautas kolektīvajiem arhetipiem – šķiet, žāvētas gaļas apdraudējumam veltīts vairāk publicistikas, analīzes un politiķu vērtējumu kā nacionālās valūtas maiņai. Un pareizi ir – par savām tiesībām ir jāiestājas!

Priekšvēlēšanu entuziasmā gatavo iestāties netrūkst. No ierindas deputātiem līdz pat jaunajai premjeres kundzei – visi noskaņoti kareivīgi. Latviešu virtuve – svēta lieta, vēl tikai drusku, un kājām aizmaršēs līdz Briselei, lai parādītu stingro gribu šajā jautājumā. Vienīgi nelielas pārdomas raisās – kur bija visi tie mūsu Eiroparlamenta deputāti pirms trim gadiem, kad šo iniciatīvu Briselē parakstīja? Labi, vēl var saprast Alfrēdu Rubiku – viņam, kā godīgam komunistam, žāvēta gaļa šķiet sapuvušās valdošās šķiras reakcionāra atlieka. Arī Robertam Zīlem pēdējās dienās, latviski runājot, ne līdz žāvētai gaļai – viņš velta visas pūles, lai savam elektorātam attaisnotos, ka Briselē, pretēji tenkām, nav mācījis četrgadīgai meitenei pašapmierināties. Bet Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un vēl pārītis, kas saņem daudzus tūkstošus eiro katru mēnesi par to vien, lai pārstāvētu mums svarīgas lietas Briseles gaiteņos? Nupat uz īsu brīdi ieskrējuši mūsu provincē kā galvaspilsētā studējošie brāļabērni, viņi pilnas avīzes un ētera laiku pierunājuši par savām smagajām dienām eksotiskajā Eiroparlamentā. Kādos tikai daudzos un dažādos veidos, izrādās, latviešu intereses tur netiek aizstāvētas. No rīta līdz vakaram, negulētām naktīm un līdz ausīm pārblīvētām dienām. Bet par spīti grūtībām, viņi lūdz tikai vienu – ļaut tur palikt vēl vienu termiņu.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Ar dzīvi ir apmierināti 41% vīriešu vecumā no 25 līdz 45 gadiem. 53% vīriešu būtu apmierināti ar algu virs 700 Ls un labprāt brauktu ar Audi markas automašīnu, bet par politiku interesējas tikai 29% vīriešu.

47% vīriešu, kuru alga šobrīd ir robežās no 400 Ls līdz 700 Ls mēnesī, būtu apmierināti ar algu 700 Ls – 1000 Ls apmērā, bet 34% vēlētos saņemt virs 1000 Ls. Savukārt 60% vīriešu, kuru alga šobrīd ir virs 700 Ls, būtu apmierināti ar algu virs 1000 Ls mēnesī, liecina Carlsberg pētījuma par Latvijas vīriešu paradumiem dati.

Darbā vīrietis visvairāk vēlas mainīt atalgojumu (43%), savukārt 16% ar darbu ir ļoti apmierināti un nevēlas mainīt neko.

Ja vīrietis varētu izvēlēties automašīnu, 21% izvēlētos Audi, 12% Mercedes, 11% BMW, bet 8% Volkswagen. Lielākā daļa Latvijā dzīvojošo vīriešu attiecībā uz automašīnām ir praktiski, un nav daudz tādu, kas izvēlētos luksuss automobiļus. Interesanti, ka Audi vairāk izvēlētos latviski runājošie, bet BMW - krieviski runājošie vīrieši.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Apgāds Atēna izdevis indiešu izcelsmes britu rakstnieka Salmana Rušdi pretrunīgi vērtēto romānu Sātaniskās vārsmas.

Sātaniskās vārsmas ir S. Rušdi ceturtais romāns, kas izdots 1988. gadā un tam par pamatu daļēji izmantots stāsts par Muhamedu. Tāpat kā citās rakstnieka grāmatās, arī šajā Rušdi atsaucas uz sava laika notikumiem un personām. Tiesa, musulmaņu pasaule rietumu lasītājam varētu šķist sveša un nesaprotama, tāpēc ikvienam, kas grasās ņemt rokās šo grāmatu, der nodrošināties ar izturību, zinātkāri un attiecīga satura skaidrojošo vārdnīcu vai enciklopēdiju.

Rušdi emSātaniskās vārsmas/em beidzot arī latviskiLiteratūrzinātnieki apgalvo, ka Rušdi šajā romānā mētājas ar frāzēm no hindu, arābu un urdu valodām, tādējādi rietumu lasītājam liekot sajusties kā autsaiderim. Autors ar lielāko prieku rotaļājas ar priekšstatiem par indiešu un arābu kultūrām, ko rietumu pasaule ir trivializējusi. Tādējādi rakstnieks ironizē par rietumnieku izkropļotajiem un vienkāršotajiem priekšstatiem par austrumu kultūru.

Marta beigās pašvaldība lems par Daugavpils rajona Skrudalienas pamatskolas likvidēšanu. Tā ir vienīgā latviešu skola šajā apkaimē, raksta Latvijas Avīze.

Skrudalienas pamatskola, kurā ir 350 skolēnu vietas, bet patlaban mācās 74 bērni, atrodas 14 kilometru no Daugavpils. Te krustojas vairāki ceļi, "tādēļ ģeogrāfiski mēs esam ļoti izdevīgā vietā. Arī sabiedriskais transports ir labs," laikrakstam stāsta skolas direktore Anita Kļuka. Skolas ēka celta Ulmaņa laikos, pamatakmeni liekot 1936. gadā.

Padomju gados Skrudalienas skola pārtapa par vidusskolu, bet 1992. gadā atkal tika reorganizēta par pamatskolu (mācības notika tikai krieviski). Taču 1996. gadā tika nolemts Skrudalienā atkal atjaunot latviešu skolu. Šādu piemēru Daugavpils rajonā ir ļoti maz – pēdējos desmit gados no krievu valodas apmācības uz pilnu apmācību latviski pārgājušas tikai Medumu, Subates un Eglaines pamatskolas.

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Virtuves piederumu zīmola «Fissman» ienākšana Latvijas tirgū ir attaisnojusies, un tas tiek uzskatīts par pareizu lēmumu, biznesa portālam db.lv norādīja «Fissman» valdes priekšsēdētāja Kristīne Ginķo.

Fissman strauji izpleš savu veikalu tīklu Rīgā 

Virtuves trauku un piederumu ražotājs Fissman Latvijas tirgū ar savu produkciju ienāca...

Latvijā zīmols iecerējis turpināt mērķtiecīgu attīstību – tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vismaz pieci veikali Rīgā, kā arī šobrīd tiek izvērtēta paplašināšanās ārpus Rīgas - lielākajās pilsētās. Pašlaik Latvijā zīmolam ir trīs veikali: lielākais – t/c «Domina», kā arī t/c «Mols» un «Damme», kā arī interneta veikals.

Kā norāda K. Ginķo, salīdzinājumā ar citam valstīm Latvijā ir vidēja līmeņa maksātspēja. «Salīdzinot ar steidzīgajām Eiropas valstīm, Latvijā ir izteikta mājās gatavošanas un virtuves kultūra, tāpēc iedzīvotajiem virtuves piederumi ir sava veida prioritāte – vidējais Latvijas pircējs dos priekšroku jaunai pannai nevis jaunam apģērbam. Aktīvākie virtuves piederumu pircēji ir vecuma grupā no 27 līdz 55 gadiem, kuriem ir ģimene,» viņa skaidro.

«Fissman» secinājis, ka Latvijas tirgū no tā piedāvātajām precēm pieprasītākās ir tieši pannas. Labi pērkot arī bambusa traukus un preces bērniem.

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, pārdošanas apjomi pieaug vidēji par 40%. Pieprasītākās preces Ziemassvētku dāvanām ir termokrūzes un termosi.

K. Ginķo uzskata, ka «Fissman» Latvijas tirgū tiešu konkurentu, kas vienuviet piedāvātu 3000 virtuves preču, nav, bet atsevišķās preču grupās konkurence esot jūtama. «Ir konkurenti, kas tirgo līdzīgas preces gan par augstāku, gan arī zemāku cenu. Skatoties uz cenām, mēs pašlaik esam vidējā līmenī,» viņa norāda.

«Fissman» produkcija tiek ražota Ķīnā. Zīmols ir reģistrēts Honkongā.

Kompānija Nota bene ir piekritusi Lietuvas Bruņotajiem spēkiem atdot naudu par iepirkumā, kurā armija pārmaksāja astoņas reizes, iegādātajiem virtuves piederumiem, un saņemt tos atpakaļ no armijas noliktavām.

«Saprotot, ka šis jautājums kaitē pašai Lietuvas armijai un nav uzņēmuma interesēs, kompānija vienkārši piekrīt neturpināt šī jautājuma saasināšanu,» otrdien žurnālistiem Viļņā paziņoja Nota bene intereses pārstāvošais advokāts Marjus Rindins.

Viņš apstiprināja, ka uzņēmums piekrīt atmaksāt apmēram četrus tūkstošus eiro par armijai piegādātajiem virtuves piederumiem. Tomēr kompānija atteikusies pilnībā anulēt 2014.gadā noslēgto 174 tūkstošus eiro vērto līgumu par virtuves aprīkojuma iegādi, jo līgums jau esot izpildīts.

Šo līgumu puses parakstīja, izpildot iepriekš noslēgto sākotnējo līgumu par armijas lauka virtuvju priekšmetu un ierīču piegādi. Sākotnējā līguma summa ir 1,6 miljoni eiro.

Slavas oda tehnoloģiskajai virtuvei – ar šādu vadmotīvu tika aizvadīta šogad Milānā notikusī virtuves biennāle EuroCucina un FTK (Virtuves tehnoloģiju izstāde).

Vēl pirms dažiem gadiem virtuves skatuves prožektori bija vērsti dažādu komunikācijas un dizaina platformu virzienā, bet jaunās paaudzes virtuvi teju vienādās proporcijās veido tehnoloģiju, estētikas un funkcionalitātes trejsavienība. Tehnoloģiju klātbūtni veicina fakts, ka lietot sadzīves tehniku kļuvis tikpat vienkārši kā viedtālruni. Jaunās paaudzes cepeškrāsns pateiks priekšā labāko recepti un izvēlētā ēdiena sagatavošanas soļus, savukārt ledusskapis – izveidos tajā trūkstošo produktu sarakstu, ko pirms nākšanas mājās būtu vēlams iegādāties.

Protams, virtuves attīstību stimulē ne tikai tehnoloģijas, bet arī sabiedrības paradumu un kulturālās izmaiņas. Paplašinot pirmatnējās ēst gatavošanas funkcijas, virtuve kā relaksācijas un izklaides zona kļūst par stimulējošu mājas jaunrades laboratoriju. Saskaņā ar sociālā tīkla Houzz pētījumiem, tā ir mājokļa rekonstrukcijas un uzlabošanas aktivitāšu līdere. Virtuves atjauninājumiem pasaulē tiek tērēts pietiekami daudz līdzekļu – gada griezumā ap 2300 dolāriem Krievijā, bet visvairāk – ap 19 tūkstošiem dolāru – ASV.