«Pagatavot pieneņu vīnu ir ļoti sarežģīti – visgrūtākais ir tās iesēt, jo, kad izrok vagas, rūpīgi jāvēro laika apstākļi un jāgaida absolūts bezvējš, citādi pieneņu pūkas lidos pa gaisu un nebirs dobītēs taisni,» tā reiz pilsētniekus labsirdīgi izjokojis Aizputes Vīna darītavas īpašnieks Mārtiņš Sants, kad tie ieraudzījuši, ka darītavā blakus zemeņu, cidoniju un citu augļu dzērieniem rūgst pieneņu vīns, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Aizputes Vīna darītava ir Vara un Mārtiņa Santu lolojums, kas nemērojas spēkiem ar rūpnīcu konveijeru ražojumiem. Tradicionālais vīnogu vīns darītavas viesus interesē vismazāk, novērojis M. Sants. Kad to ceļ galdā, vīndarim nākas dzirdēt, ka «tādu dzērienu var nopirkt katrā veikalā, bet mums stāstīja, ka jums esot zemeņu vīns». Darītavu abi centušies padarīt pēc iespējas autentiskāku, un, patiesi, nokāpjot pagrabā pie koka mucās «elpojošā» vietējo augļu dzēriena, laiks uz brīdi apstājas.
«Vēlējāmies, lai ir īsti, nav nekāda šmaukšanās un butaforijas. Šis nav ļoti izteikts bizness, miljonu es netaisos nopelnīt. Mūsu ideja ir dalīties zināšanās par vīna gatavošanas receptēm, par dzēriena garšām,» stāsta M. Sants.
Vislabākais laiks, kad iemēģināt roku vīna darīšanā, ir rudens ābolu laiks, vērtē M. Sants, kurš to pārbaudījis pieredzē. Tāpat labs dzēriens sanāk no jāņogām un upenēm, kas gan dziru dara ļoti skābu, tāpēc nepieciešams pievienot kādu saldu augli vai ogu - piemēram, mellenes vai saldu ābolu sulu.
«Būs melots, ja apgalvos - jo vecāks vīns, jo labāks. Protams, ir vīni, kas ar gadiem kļūst aizvien labāki, bet tur arī ir zināma robeža. Ilgāk uzglabājas dzērieni ar lielāku alkohola saturu un vairāk cukura. Tāpat ir vīni, ko labāk ilgi nenoturēt - piemēram, vieglu baltvīnu, tam pēc gadiem pazūd aromāts un tas noveco,» norāda vīndaris.
Visu rakstu lasiet 23. janvāra laikrakstā Kursas Laiks.