Cenas par mitināšanos Rīgas viesnīcās šogad uz svētku periodu būtiski kāpušas. Turklāt cenu pieaugums bijis lielāks nekā pērn, jo viesnīcnieki jutušies pārliecinātāki par pieprasījumu.

Tā, piemēram, cenas par dzīvošanu Rīgā esošajā Islande Hotel svētku periodā paaugstinātas vismaz par 45%, biznesa portālam db.lv pastāstīja viesnīcas Mārketinga un pārdošanas direktors Renārs Circenis.

Kā atzina R. Circenis, cenas ir augušas būtiski - ja decembra sākumā numuriņš viesnīcā maksāja 80 eiro, tad tagad jau 130 eiro. Šogad uz svētku periodu veiktais cenu paaugstinājums ir lielāks nekā atbilstošajā laikā pagājušajā gadā.

Saskaņā ar viesnīcas pārstāvja teikto šāds cenas palielinājums ir spēkā no decembra beigām līdz aptuveni 10. janvārim. «Tā ir spēle ar cenu. Gudrs ir tas, kurš māk visdārgāk pārdot,» teica Islande Hotel pārstāvis. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, cenas paaugstinājušas arī citas Rīgas viesnīcas.

Ir pienācis kārtējais jaunais gads ar savām prognozēm un gaidām. Astroloģijā šis tiek uzskatīts par čūskas gadu, bet attiecībā uz Latviju, tās tautsaimniecību jau tagad var prognozēt, ka 2013. gads iezīmēsies vismaz ar četriem būtiskiem faktoriem.

Pirmkārt, šis gads viennozīmīgi paies eiro zīmē. Mūsu pievienošanās eirozonai gan tiek plānota vēl gadu vēlāk, taču turpmākos 12 mēnešos notiks intensīva gatavošanās šim notikumam. Turklāt jēdzienam «gatavošanās» šajā gadījumā ir veselas divas nozīmes. Vieni strādās, lai valūtas maiņa notiktu ar iespējami mazākiem zaudējumiem, otri – centīsies izdarīt visu iespējamo, lai šo procesu izgāztu. Tādējādi varam sagaidīt ne vienu vien sava veida atrakciju gan likumdošanas jomā, gan arī uz politiskās skatuves.

Otrkārt, šogad turpināt nostiprināties varētu tie uzņēmumi, kuri ir spējuši izveidot savu darbību, balstoties tikai uz pašu spēkiem, pašu naudu un nepaļaujoties uz publiskā sektora pasūtījumiem. Savukārt ievērojami grūtāks tas var izrādīties kompānijām, kuru pasūtījumi ir saistīti ar Eiropas fondu līdzekļu apguvi. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – iepriekšējais ES līdzekļu apguves periods ir beidzies, bet jaunā perioda līdzekļi vēl nav pieejami. Savukārt valsts, piemēram, ceļu remontdarbiem atvēl tik maz līdzekļu, ka attiecībā uz lauku ceļiem jau tiek plānots veidot sabrukušo ceļu karti, lai lauksaimnieki zinātu, kurp labāk nemaz nebraukt.

Dzejas rindu autors: Nordea Markets finanšu eksperts Andris Lāriņš.

"Ka banka bez naudas kādam var derēt?" Reitingi:

Kamēr reitingi lejup tik slīd

Problēmas tikt pie naudas mums spīd

Bet reitingu kritiku vietējiem barot

Tas pats kas skudrai ar lāci iet karot

Jo ne jau investors avīzes lasīs

Viņš reitingu kantoriem padomu prasīs

Un lai arī draud mums ar apokalipsi

Vēl varam glābt mundieri kopā ar šlipsi

Kāda banka:

Ne jau bankai klājās slikti

Tauta ar paniku aizrāvās dikti

Padzirdot baumas pie glāzītes bārā

Aizdoto naudu izrāva ārā

Uz ko tad pēc tam vēl gribējāt cerēt!

Ka banka bez naudas kādam var derēt?

Labi ka naudas viņiem vēl daudz

Viens no nākotnes risinājumiem zaļās enerģijas atbalstam ir valsts garantēti kredīti staciju būvniecībai.

To publiskajā diskusijā «Atjaunojamie energoresursi (AER) Latvijā: par ko un pret ko cīnāmies?» sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka valsts garantēti kredīti ļautu staciju būvniekiem saņemt banku aizdevumus uz garākiem termiņiem nekā pašlaik.

Ekonomikas ministrija arī secinājusi, ka līdzšinējā AER atbalsta politika Latvijas iedzīvotājiem drīzumā var izmaksāt pārāk dārgi, 2033. gadā sasniedzot jau 7,2 miljardus latu. Pašlaik AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašnieki atbalstu paaugstināta tarifa veidā saņem caur tā saukto obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas ir iekļauta visu elektrības patērētāju tarifos. Pašlaik OIK ir 1,23 sant./kWh, bet no nākamgada varētu būt jau 1,94 sant./kWh, lēš EM, gan piebilstot, ka lielāko daļu OIK 2011. gadā veidoja tieši atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām.

Par spīti izkrāptiem miljoniem rubļu Novosibirskas instances pārtrauc izmeklēšanu pret Mavrodi un viņa rokaspuisi.

Pirms pāris gadiem par Sibīrijas galvaspilsētu dēvētājā Novosibirskā finanšu manipulators Sergejs Mavrodi sarīkoja «finanšu apokalipsi», kā to nodēvēja Komsomolskaya Pravda. Laikraksts tolaik lēsa, ka krāpnieciskās shēmas MMM-2011 piesaistītie līdzekļi sit pušu jebkuras reģiona biznesa investīcijas. Piramīdas darboņi uz ielām dalījuši iedzīvotājiem savus tālruņa numurus, uzrakstītus uz 50 rubļu banknotēm. Šādi izdalīti 30 tūkstoši rubļu. Ilgi nebija jāgaida arī «pastardienu» jeb finanšu piramīdas MMM-2011 sabrukumu. Iznākumā Novosibirskas apgabala Galvenā izmeklēšanas pārvalde (GIP) pērn aprīlī sāka piramīdas vietējā pārstāvja Alekseja Astafjeva nodarījumu izmeklēšanu, bet maijā – arī pret pašu Mavrodi. Vēlāk abas lietas tika apvienotas.

Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

Izdzīvošanas motivācijas dēļ baiļu un traumatiskas pieredzes pieradināšana ir cilvēka dabā, tomēr teroram nevajadzētu kļūt par nākamo «nāvīti» vai «vagariņu»

Pirmām kārtām DB redakcijas vārdā izsaku līdzjūtību otrdien Stambulas Sultanahmetas laukuma terora aktā bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem. Šādai necilvēcīgai rīcībai nav skaidrojuma ārpus tā, ko vārds «terors» burtiski nozīmē – šausmas un bailes, un šāda «vēsts», ko mums mēģina komunicēt, nav ne uzklausīšanas, ne saprašanas cienīga.

Tas nenozīmē, ka drošības un pretterora profesionāļiem nebūtu jāanalizē ISIS teoloģija un stratēģija vai ka mums, pārējiem, nevajadzētu domāt līdzi, kāpēc tie cilvēki ar spridzekļiem uz vēdera un šaujamajiem civiliedzīvotāju pūlī dara to, ko viņi dara. Tas ir jāsaprot paradoksāla iemesla dēļ, proti, lai iznākumā apzinātos, ka tur nav, ko saprast – ka terora jēga ir nejēdzība, ka tā domāšanas veids ir neprāts.

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Naftas piesārņojums no Meksikas līča Latvijas ūdeņus nekad nesasniegs, taču tālākā nākotnē Latviju varētu sasniegt naftas cenas pieaugums, kuru izraisīs naftas sadārdzināšanās paaugstināto drošības prasību un, iespējams, arī nodokļu dēļ, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness. Tomēr minētās prasības garantēs lielāku drošību arī Baltijas jūrā, tai skaitā Latvijas ūdeņos, ja naftas ieguve nākotnē tiktu uzsākta arī kādā no tur esošajām nelielajām naftas atradnēm, norāda eksperti.

LHV Bankas eksperte Zane Tiltanova norāda, ka katastrofas izraisītais šoks akciju tirgū jau norimis un «tiešā viedā naftas kompāniju cenu kritums un naftas noplūdes izraisītās sekas Latvijas akciju tirgu un ekonomiku visticamāk neietekmēs». Savukārt Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzsver, ka drošības prasību paaugstināšana gan ilgtermiņā sadārdzinās naftas ieguvi, bet galvenais noteicējs naftas cenām tomēr būs pasaules ekonomiskā situācija un no tās atkarīgais pieprasījums pēc naftas.

Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.

«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.

Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.

Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.

«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

2011.gadā bijusi izcili veiksmīga tūrisma sezona un viesu skaits Liepājas naktsmītnēs atgriezies pirmskrīzes līmenī.

Tikpat ražīgs solās būt arī 2012.gads, lēš viesnīcu vadītāji. Vairākas mazās viesnīcas jau saņēmušas pieteikumus uz visu sezonu, un arī lielās biznesa klases viesnīcas paredz auglīgu vasaru. «2011. gada sezona bija veiksmīgākā viesnīcas pastāvēšanas vēsturē!» apgalvo viesnīcas Promenāde vadītājs Kristaps Ruicēns.

Jūlijā noslogojums sasniedzis pat 90%. Pamatā esot mērķtiecīgs mārketings, izvēloties Baltijas valstis, īpaši – Lietuvu. Liepājas eksotiskākajā naktsmītnē – Karostas cietumā - pērn bija gandrīz 30 % apmeklētāju pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu, stāsta Karostas Glābšanas biedrības vadītāja un brīvdienu nama Ezera māja īpašniece Monta Krafte. Arī viesu mājā apmeklētāju bijis vairāk, turklāt viesi uzturējušies ilgāku laiku. Pamatā esot veiksmīgs mārketings - saliktas reklāmas vairākos ārzemju portālos, līdz ar to arī pieaugums ir uz ārvalstu tūristu rēķina. Kopumā ir arī labāka ekonomiskā situācija, cilvēki nedaudz atjēgušies pēc krīzes. Vēl viens iemesls, ko pieļauj viesnīcnieki – uz Latviju vairāk brauc ārzemnieki arī tāpēc, ka krīze Ziemeļāfrikā slēgusi milzīgus brīvdienu pavadīšanas reģionus. Ienesīgāka vasara bijusi arī viesnīcai Kolumbs, stāsta tās direktors Jānis Vīnerts. Četrzvaigžņu viesnīcai pieplūdums gan vairāk uz dažādu akciju un pastāvīgo klientu rēķina, jo tūristu bijis mazāk. Sarukuši viesu tēriņi – ja 2007.gadā viens Kolumba viesis vidēji iztērēja dienā ap 30 Ls, tagad summa turas ap 15 Ls. Tas gan netraucējot nopelnīt, apgalvo J. Vīnerts, jo cilvēkiem apnicis dzīvot četrās sienās un skaitīt katru santīmu, tāpēc peļņa ir nevis uz cenas, bet apgrozījuma rēķina. Visas viesnīcas Liepājā izjūt pieplūdumu lielo sarīkojumu laikā – festivāli, starptautiskas sporta sacensības. EuropaCity Amrita pagājušā gada vasarā bijusi noslogota par 85%, bet augustā bijušas dienas, kad nebija neviena brīva numura.

Par tuvojošos krīzi tūrisma nozarē liecina nodokļu parādi, kas sāk krāties viesnīcām, atzīst Liepājas pašvaldība.

Liepājas pašvaldības teritorijā izvietotajām viesnīcām līdz šī gada 30. janvārim kopējais nekustamā īpašums nodokļa parāds par ēkām un zemi ir 17.7 tūkstoši latu, tajā skaitā par ēkām - 16.9 tūkstoši latu, par zemi - 800 latu, Db informēja Liepājas domē.

Liepājas domes finanšu pārvaldes speciālisti norāda, ka parādi ir galvenokārt mazāk zināmām viesnīcām, bet populārākajām, kā, piemēram, Amrita un Līva viss esot pa nullēm.

Tomēr arī līdz šim iecienītu viesnīcu pārstāvji, pulcējoties kārtējā tūrisma uzņēmēju klubiņā. Tiekoties ar pilsētas mēra vietnieku Gunāru Ansiņu, viesnīcnieki norādīja, ka viesnīcās samazinātas cenas līdz tādam līmenim, ka vairs nevar segt pašizmaksu.

Jūrmalas ielas pusotru mēnesi pirms tūrisma sezonas sākšanās ir tīrākas un tukšākas nekā citos gados, šodien, 11.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

Kā norāda Diena, lielākās cerības esot uz vasaru, tādēļ visapkārt jūtama gatavošanās tūristu pieplūdumam. Pēdējos divus gadus ap 128 tūkstošiem tūristu palika Jūrmalā vismaz vienu nakti. Daudz vairāk ir to viesu, kas šajā pilsētā nenakšņo, tādēļ, piemēram, Jūrmalas centrālo gājēju artēriju – Jomas ielu – katru gadu apmeklē ap diviem miljoniem tūristu. Turpat trešdaļa kūrortpilsētas viesu ir no citām Latvijas pilsētām.

Laikraksts noskaidrojis, ka no 36 Jomas ielas ēdināšanas vietām darbu šosezon plāno turpināt tikai 28. Pērn maltīte maksājusi vidēji sešus latus. Patlaban pusdienas maksā ap trim latiem, taču, kā novērojuši vietēji, sezonas vidū cenas būšot citas – jo vairāk sabrauc tūristu, jo kafejnīcās jāmaksā vairāk.

Pirmajā šā gada ceturksnī Latvijas ekonomika kārtējo reizi ir kritusi, turklāt šis rādītājs ir sasniedzis pesimistiskāko ekspertu pausto — mīnus 18 %. Šis skaitlis nenoliedzami ir nepatīkams, taču tam ir savs loģisks izskaidrojums.

Piemēram… Runājot par faktu, ka mazumtirdzniecības apjomi ir kritušies par 25%, skaidrojums ir pavisam vienkāršs: vienai daļai iedzīvotāju ir būtiski samazinājušies ienākumi, otra — redzot apkārt notiekošos procesus, sākusi naudu tērēt apdomīgāk un vairs nepērk visu, kas kustas un nekustas. Pieminēšanas vērts ir arī IKP kritums viesnīcu un restorānu pakalpojumu sfērā.

Attiecībā uz restorāniem lielā mērā ir tas pats stāsts, kas ar mazumtirdzniecību, savukārt viesnīcnieki savu lielo «paldies» šajā jomā var pateikt valdības politikai, kurs rezultātā šim pakalpojumam ir būtiski pieaugušas cenas, kas nekādi nevar patikt ceļotgribētājiem. Taču lai jau paliek tas, kas ir bijis, jo patiesībā daudz būtiskāk ir tas, kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē. No vienas puses, zināmu optimisma sajūtu dod dažādu gan ārvalstu, gan arī pašmāju ekspertu paustās prognozes par gaidāmo situācijas uzlabojumu nevis pēc kādiem trīs vai pieciem gadiem, bet gan, iespējams, jau šā gada nogalē.

Lai pilnībā nesagrautu tūrisma nozari Latvijā, pievienotās vērtības nodokļa likmi nāksies pārskatīt vismaz no 2010. gada 1. janvāra, Db.lv norādīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Lai arī Starptautiskais Valūtas fonds pašlaik iebilst PVN likmes samazinājumam viesnīcu pakalpojumiem, viesnīcnieki uzskata, ka nodokļa samazināšana ir galēji nepieciešama - skaitļi rāda, ka PVN likmes dēļ viesu skaits Latvijas viesnīcās ir krities par 40 %.

Vairāk par tūrisma nozares attīstības perspektīvām profesionāļu skatījumā lasiet rītdienas, 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Īslandes tūrisms piedzīvo augšupeju par spīti valsts ekonomiskajām grūtībām un globālajai recesijai.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, Īslandi apmeklē mazāk grupu, bet vairāk individuālo tūristu, ziņo eturbonews.com. Viesnīcnieki, auto nomu īpašnieki, tūroperatori un gidi apstiprinājuši šo tendenci. Salīdzinot ar 2008. gada jūliju, šogad Īslandi apmeklējuši par 1.2 % vairāk tūristu. Ir pamats ticēt, ka pērn sasniegtais Īslandes apmeklējuma rekords- 500 tūkstoši tūristu – tiks sasniegts arī šogad.

Vēsturiski stiprais tūrisma grupu tirgus sācis stagnēt, taču arvien vairāk tūristu izmanto auto nomas pakalpojumus vai braucienus ar savu transportu. Tūrisma grupu braucienu ceļazīmju tirdzniecība ir samazinājusies, jo braucienu cenas ir augstākas nekā tūristi var atļauties. Individuālajiem tūristiem ir izdevīgākas gan viesnīcu, gan ēdiena cenas, tāpat kopš valsts valūtas kursa krituma veikalu īpašnieki ziņo par 50 % apgrozījuma pieaugumu.

Tūristu skaitam vairs nav tendence strauji augt; gada otro pusi viesnīcnieki gaida ar bažām, tomēr jauni viesnīcu projekti joprojām top.

Šovasar par vienu viesnīcu bagātāks kļuvis Wellton Hotel tīkls – pabeigta viesnīca Vaļņu ielā, Vecrīgā, iepretim Rīgas starptautiskajai autoostai, kur gadiem bija «robs». Viesnīcā ir 174 numuri un SPA centrs, informē operators, kurš šogad mainījis nosaukumu no SIA Hotel Operator VVM uz SIA Mogotel, skaidrojot to kā mērķtiecīgu soli, īstenojot apņemšanos kļūt par ietekmīgāko viesnīcu operatoru. Šobrīd ar Wellton vārdu Rīgā darbojas jau septiņas viesnīcas, tīklā strādā arī divas apartamentviesnīcas – Pārdaugavā un Jūrmalā. Mogotel valdes priekšsēdētājs Vadims Muhins DB iepriekš (5.02.) atzina, ka skaudri jūtams Krievijas tūristu skaita samazinājums.

Neraugoties uz noslogojuma palielināšanos 2009. gada nogalē, Eiropas viesnīcu industrijai pagājušais gads nav bijis pārlieku veiksmīgs.

Property-magazine.eu, atsaucoties uz TRI Hospitality Consulting sagatavoto HotStats pārskatu, ziņo, ka bruto peļņa uz viesnīcas numuru Eiropā pērn samazinājusies par vairāk nekā 30 %, neraugoties uz salīdzinoši labākiem viesnīcu darbības rezultātiem 2009. gada decembrī.

Prāgas viesnīcnieki ziņojuši, ka decembrī viesnīcu noslogojums palielinājies par 2.6 % līdz 54.6 %. Kopš 2008. gada sākuma pirmo reizi ir palielinājusies arī rentabilitāte. Tomēr kopumā Prāgā tūristu skaits ir samazinājies, bet tirgū ir parādījušās jaunas, konkurētspējīgas viesnīcas. Tiek rēķināts, ka industrijas piedzīvojusi ienākumu kritumu par vairāk nekā 35 %.

Spītējot gada sākumā nozarē valdošajam pesimismam, aktīvo tūrisma sezonu viesnīcnieki dēvē par labu, priekšā gan klusais ziemas periods, kas raisa bažas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Precīzus skaitļus vēl neminot, DB aptaujāto viesnīcu vadītāji teic, ka kopumā šī sezona bijusi labāka, nekā gaidīts. Lielu cilvēku plūsmu atsevišķās viesnīcās nodrošināja Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumi, septembrī viesnīcas bija pilnas, izmitinot Eiropas basketbola čempionāta līdzjutējus. «Bija pilnas viesnīcas ar basketbola faniem. Pie mums bija lietuvieši, igauņi, arī oficiālās delegācijas, pašas komandas gan ne. Uz 2016. gada Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas spēlēm arī bija jūtams cilvēku pieplūdums,» saka Tallink Hotel Riga ģenerāldirektors Valdis Portnajs. Kopumā viņš sezonu vērtē kā labu, lai arī gada pirmais ceturksnis bija slikts, strauji sarūkot Krievijas tūristu skaitam un nepiepildoties viesnīcnieku gaidām attiecībā uz prezidentūras pasākumu pienesumu viesmīlības biznesam. «Krievijas tūristu skaita kritums ir jūtams visu gadu, bet gada sākumā – jo īpaši. Krievijas tūristi bija būtisks pienesums viesnīcām decembra beigās, janvāra sākumā. Skandināvijas un Centrāleiropas iedzīvotājiem nav tradīciju braukt sagaidīt Jauno gadu ārpus savas valsts. Arī maijā, kad Krievijā ir brīvdienas, šogad Latvijā bija daudz mazāk kaimiņvalsts tūristu,» saka V. Portnajs.

Viesnīcnieki ir vienisprātis, ka pie šā brīža pieprasījuma naktsmītņu ir par daudz, šodien vēsta Latvijas Avīze.

«Ja būtu mazāk, tad visi būtu labākā situācijā. Būtu vismaz pelnoši. Bet tagad katrs «sēž» ar saviem 10% noslogojuma un neviens nav laimīgs,» saka viesnīcas «Radi un draugi» direktore Evita Žvarte.

Pagājušā gada nogalē numuru vidējais noslogojums naktsmītnēs Latvijā bijis tuvu 20%. Lai gan ziemas mēneši nekad nav bagāti viesiem, tik tukšas viesnīcas šajā periodā nav bijušas jau vismaz piecus gadus, turklāt noslodze ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tiesa, nav skaidrs, kāda ietekme uz oficiālajiem skaitļiem varētu būt arī viesnīcnieku ieiešanai tā sauktajā pelēkajā zonā. Cik tādu viesnīcnieku varētu būt, «ir ļoti grūti pateikt, bet daudz», atzīst Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

EK ierosinājusi izveidot jaunu, prestižu ES tūrisma objektu kvalitātes zīmi, piešķirot to tikai vislabākajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, aktivitātēm un galamērķiem, sākot ar ekskluzīvākajiem pludmales bāriem Grieķijā un beidzot ar visbaisāko «vampīru tūri» Transilvānijā.

«Mēs ceram, ka šī zīme būs sava veida Mišelina zvaigznīte, taču to varēs iegūt visa veida tūrisma objekti,» EK pārstāvja Fabio Pirotas teikto citē euobserver.com. Tas, kā īsti sauks šo kvalitātes zīmi un kāds būs tās logo, vēl nav izdomāts, taču pie idejām tiks strādāts nākamajos mēnešos — ja vien iecere gūs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atbalstu.

Jāpiebilst, ka tiek strādāts arī pie ieceres reklamēt Eiropu kā vienotu tūrisma galamērķi. Šobrīd aktīvas kampaņas veic atsevišķas valstis vai pilsētas, bet, saskaņā ar jauno koncepciju, tiek cerēts panākt, lai tūristi Eiropu uzskata par vienotu galamērķi; tādējādi divām valstīm vajadzētu nevis sacensties par vieniem un tiem pašiem tūristiem, bet viesi savas atpūtas laikā apmeklētu abas valstis.

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".