Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.
«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.
Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.
Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.
«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.
Viņš slavējis Japānas valdības ātro reakciju saistībā ar zemestrīci un bojāto Fukušimas staciju. «Es patiešām apbrīnoju, ko japāņi izdarīja. Viņi kontrolēja situāciju, un viņi ir ļoti gatavi. Katastrofa varēja būt daudz lielāka, nekā tā bija. Mums ir jāsaka liels paldies japāņiem.»
«Tā nebija atomelektrostacijas vaina, tā bija dabas katastrofa,» teicis Zatlers.
Euobserver.com raksta, ka Eiropas reakcija līdz šim ir iekļāvusi ES enerģētikas komisāra Gintera Etingera (Gunther Oettinger) teikto par apokalipsi, Japānas pārtikas pārbaudi un mediju pļāpas par radioaktīvajiem mākoņiem.
Zatlers šajā sakarā teicis: «Mums ir jāietur pauze. Vienmēr ir bijušas diskusijas - vai tā [kodolenerģija] ir zaļa, vai tā ir tīra, vai tā ir droša? Aptuveni pēdējo 25 gadu laikā mums ir bijuši trīs negadījumi: Trīs jūdžu sala, Černobiļa un tagad Fukušima... Sabiedrībai ir nepieciešami 20-25 gadi, lai atgūtos no šāda veida bailēm. Tāpēc es gribu uzsvērt nepieciešamību neradīt bailes, īpaši jau situācijā, kad mēs esam tik tālu no Japānas.»
Viņš kritizējis terminu stresa tests, ko lieto ES Komisija, runājot par gaidāmajām Fukušimas iedvesmotajām Eiropas staciju pārbaudēm.
«Stresa tests nav pareizais termins, jo kodoltehnoloģija nepieļauj nekādu stresu. Tā ir cita veida testēšana, un to veikt ir inženieru ziņā. Tā ir nepieciešama, lai dotu pareizu informāciju iedzīvotājiem un noteiktu potenciālos trūkumus,» viņš skaidrojis. «Es domāju, ka krievi arī veiks pārpaudes, tāpat kā darīja ķīnieši. Tā ir globāla tendence un faktiski ļoti labs signāls.»
Runājot par Vāciju, kur desmitiem tūkstoši cilvēku pieprasa slēgt valsts atomelektrostacijas, Zatlers sacījis, ka nevar apkarot bailes, ko izjūt iedzīvotāji. Uzdevums esot tās nepalielināt.