Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Turpmāk katru gadu tikšot pārskatīts prioritāro valstu saraksts un tas ļaušot attīstīsies tūrisma nozares aktuālajām vajadzībām un interesēm.

To paredz Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes sēdē apstiprinātā Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2010.– 2015.gadam.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs uzsver, ka šīs stratēģijas galvenā atšķirība esot tāda, ka šī ir praktiski izmantojama. Proti, katru gadu tikšot pārskatīts prioritāro valstu saraksts, kas ļaušot attīstīsies līdzi nozares aktuālajām vajadzībām un interesēm.

A.Slokenbergs arī uzsver, ka arī turpmāk stratēģija tiks aktualizēta ņemot vērā nozares ierosinājumus. Viņš arī atzīsts, ka Latvijas tūrisma mārketings tikšot balstīts uz mērķtiecīgu produktu virzīšanu un popularizēšanu konkrētos tirgos, tādejādi panākot Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību un maksimālu atdevi ienākošā tūrisma veidā.

Siguldā jau otro reizi tūrisma nozares uzņēmumiem izsniegs kvalitātes zīmi Q Latvia.

Kvalitātes zīmi Q Latvia saņems deviņi uzņēmumi:

IK Vienkoči, Vienkoču parks pastaigu takas ar apskates un izziņas objektiem;

Viesnīca Hotel Jūrmala SPA;

SIA Maiara Enterprises tūrisma un atpūtas centrs Plosti;

Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas Valmieras Tūrisma informācijas centrs

SIA Liepājas reģiona tūrisma informācijas centrs;

SIA Māras Nami viesnīca Park Hotel Latgola;

SIA SIGTUR viesnīca Hotel Segevold;

SIA SIGTUR viesnīca Eiropa;

Tūrisma aģentūra Vanilla Travel.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs, atskatoties uz vērtēšanas komisijas sēdi, kurā tika piešķirtas kvalitātes zīmes, uzsver: «Šī bija trešā komisijas sēde, kurā bija skaidri redzams, ka ir pakalpojumi sniedzēji, kam ar kvalitāti viss ir kārtībā un viņi spēj iegūt kvalitātes zīmi ar pirmo piegājienu. Ir tādi komersanti, kas šā kvalitātes projekta ietvaros ir apzinājuši savas vājās vietas un uzlabojuši sniegto pakalpojumu līmeni. Un diemžēl ir pakalpojumu sniedzēji, kuri laikam nesaprot, kas ir kvalitāte un nespēj to uzrādīt. Tieši tāda ir projekta Q Latvia būtība – atklāt reālo situāciju un palīdzēt tai mainīties.»

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jau ceturto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu un mācību programmu TOPu. Tas skolu absolventiem sniedz ieskatu pieprasītākajās profesijās potenciālo darba devēju redzējumā. Šogad vislielāko kāpumu piedzīvojusi tūrisma speciālista profesija. Taisnības labad gan jāsaka, ka tūrisma nozare jau gadiem saskaras ar profesionālu ceļojumu konsultantu trūkumu. Kvalificētu speciālistu deficīts tūrisma nozarē nav jaunums, tādēļ neparedzu, ka nākamais gads būs citāds.

Topošie darbinieki augstskolas absolvē ar diviem būtiskiem trūkumiem

Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Ja vēlamies, lai no augstskolas sola absolventi taisnā ceļā nonāktu labā darba vietā, izvēlētajā nozarē, augstskolām jāveido preventīva sadarbība ar darba devējiem. Pretējā gadījumā mācību iestādes ražo ceļojumu konsultantus ar teorētiskām zināšanām, kam bieži vien ir ļoti attāla saistība ar veicamo darbu. Kamēr šāds jauns cilvēks kļūst par profesionāli, paiet vairāki gadi, un arī tad, kad cilvēks ir sagatavots, jādomā kā viņu noturēt un motivēt, jo karjeras plāni var mainīties, pieaugot profesionālajām spējām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas lauku tūrismā joprojām lielākā problēma ir darbinieku trūkums, teica biedrības Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

«Darbinieku trūkums mums aizvien ir lielākā problēma lauku tūrismā, un šī problēma šobrīd daudzās vietās tiek risināta, piesaistot cilvēkus no Baltkrievijas, Krievijas. Tā mums ir sāpe, ka cilvēkus nevar noturēt. Protams, to visu iespaido arī sezonalitāte,» teica Ziemele.

Viņa atzina, ka dažkārt vietējie klienti ir neapmierināti ar to, ka Latvijas lauku tūrisma mītnēs tiek nodarbināti ārvalstnieki, kuri nepārzina latviešu valodu. Taču tas drīz vien būs vienīgais iespējamais risinājums, ņemot vērā lielo no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju skaitu, kura dēļ Latvijas laukos trūkst darbinieku.

Ziemele arī atzīmēja, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem īpaši trūkst pavāru. «Laukos milzīga problēma ir ar pavāriem, ar šefpavāriem. Labām kafejnīcām ir problēmas noturēt labus apkalpotājus, un tad, protams, mēs dabūjam sūdzības no tūristiem, kas brauc uz piejūras pilsētām ieturēt pusdienas vai vakariņas un ilgi gaida ēdienu. Kapacitāte ir ārkārtīgi vāja - sestdienas, svētdienas tūrisma pieplūdumu nevar pārgremot,» teica Ziemele, piebilstot, ka ne vienmēr uzņēmējs spēj optimizēt izdevumus, vienkāršot ēdienkarti vai padarīt ātrāku apkalpošanu.

Biedrība «Lauku ceļotājs» pagājušajā nedēļā norādīja uz to, ka Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji sastopas ar izteiktu apkalpojošās sfēras darbinieku trūkumu. Taču ar šo problēmu saskaras ne tikai lauku tūrisms, bet visa viesmīlības un tūrisma nozare kopumā, īpaši ēdināšanas uzņēmumi.

Darbinieku trūkumu radījuši vairāki aspekti - augstās darba kvalitātes prasības, atalgojums, kas ne vienmēr ir konkurētspējīgs ar ārvalstīs piedāvāto, un tas, ka ne visi darba meklētāji ir gatavi intensīvi strādāt.

77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību vērtē kā sliktu

Darbaspēka trūkums ir problēma, kas skar ne tikai tūrisma nozari – kopumā Latvijā aptuveni 77,7% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir slikta vai drīzāk slikta[1]. Tajā pašā laikā 2018. gadā Rīgas reģionā bezdarba līmenis bija 6,5%[2]. Tātad vienlaikus ir gan daudz darba meklētāju, gan daudzi, kuriem trūkst darbinieku.

Tūrisma un viesmīlības nozarē to izjūtam īpaši spilgti, jo viena pēc otras Rīgu piepilda jaunas viesu uzņemšanas vietas – pēdējos gados durvis vērušas gan rekonstruētas, gan jaunbūvētas viesnīcas, arī patlaban top un tuvākajos gados iecerēti vairāki jauni projekti. Rezultātā nozarē ir dažāda līmeņa darbinieku trūkums, tostarp tādās pozīcijās kā istabenes viesnīcās vai viesmīļi restorānos. Šāds darbs, nenoliedzami, nav viegls, turklāt ir arī augstas prasības attiecībā uz darba kvalitāti, taču nereti cilvēkus attur nevis šie faktori vai pat atalgojuma jautājums, bet gan nevēlēšanās intensīvi strādāt.

Maksātspējīgie Latvijā no krīzes cietuši mazāk, tadēļ jaundibinātās lauku tūrisma saimniecības orientējas uz luksusa segmentu. Arī šogad asociācija Lauku ceļotājs savās rindās uzņēmusi 15 jaunas lauku tūrisma saimniecības, no kurām dažas ir arī pilnīgi jaunas, intervijā biznesa padomu žurnālam Saldo stāsta asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnate Ziemele.

Viņa gan norāda, ka šis gads lauku tūrismā būs vēl grūtāks nekā iepriekšējie. Nozare rēķinās ar apmēram 10% kritumu, kas galvenokārt saistīts ar iekšējā tūrisma samazināšanos.

«Pozitīvā ziņa tūristiem ir tā, ka piedāvājuma kvalitāte ir augusi, jo ir augusi konkurece,» norāda A.Ziemele. Savukārt par cenu esot jāmācās kaulēties: «Savā ziņā pie mums arī veidojas tāda kā Ēģiptes sabiedrība, kurā ir jāmācās kaulēties. Ja jūs paprasīsiet letes cenas, jums arī iedos, bet ja prasīsiet atlaidi, iespējams, varēsiet ar saimnieku sarunāt. Protams, ja viņam viss ir pilns, būs jūlijs, augusts, diez vai atlaidi dabūsiet, bet varbūt būs cits uzņēmums, kurš jums šo atlaidi iedos.»

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (ALTA) kā Balttour zīmola turētāja un izstādes organizētāja, 2011. gadā nolēmusi izstrādāt jaunu izstādes koncepciju. Tā paredzēs vērienīgākus tehniskos risinājumus un pieejamākās dalības maksas tūrisma profesionāļiem, kā rezultātā prognozēts arī lielāks izstādes apmeklētāju skaits.

«Starptautiskā tūrisma izstāde Balttour ir nozīmīgākais Latvijas tūrisma industrijas notikums, kas ik gadu pulcē gan pašmāju un ārvalstu nozares profesionāļus, gan ceļot mīlošos Latvijas iedzīvotājus. Katru gadu Balttour ir attīstījies un pilnveidojies, visbeidzot nobriestot nopietnām pārmaiņām. Varam droši paziņot, ka nākošā gada februārī izstāde pāries jaunā kvalitātē un būs daudz plašāka nekā līdzšinējos gadus,» norāda ALTA valdes priekšsēdētāja Kitija Gitendorfa.

«Sasniedzot sava veida pilngadību, tūrisma izstāde Balttour vairs nebūs izstāžu biznesa daļa, tie būs svētki ar tūrismu saistītiem cilvēkiem. Šādas izstāde mērķis ir nevis pelnīt, bet gan dot iespēju nozares cilvēkiem dalīties pieredzē ar aktuālajā gadā paveikto. Savukārt izstādes apmeklētājiem tā ir kā īpašs notikums, kura laikā ir iespēja izvēlēties un izplānot nākamās sezonas ceļojumus un atpūtas braucienus. Mainot izstādes koncepciju un padarot to vienlaikus vērienīgāku un pieejamāku, domājams varēsim palīdzēt visai Latvijas tūrisma nozarei, kā ari padarīt pievilcīgāku citu valstu delegācijām,» stāsta K. Gitendorfa.

Lai piedalītos nacionālajā stendā starptautiskajās tūrisma izstādēs 2012. gadā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu saņems 31 pretendents – tā pēc projektu pieteikumu novērtēšanas nolēmusi Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Kopumā TAVA tika saņemti 34 projektu pieteikumi. No tiem 10 iesniedza pašvaldības, 24 – komersanti. TAVA direktors Armands Slokenbergs par šā rudens pieteikumiem (iesniegumu termiņš bija 26. septembris) uz ERAF atbalstu 2012. gada izstādēs saka: «Iepriecinoši, ka šoreiz tie bija kvalitatīvāk sagatavoti. Pretendenti bija rūpīgi pārdomājuši, uz kurām izstādēm viņi grib braukt, nevis kā pagājušajā reizē, kad pieteicās uz visu pēc kārtas. Pieteikumi bija pragmatiski, ņemot vērā tirgus specifiku un savu piedāvājumu.»

2012. gadā TAVA nacionālo stendu vedīs uz starptautisko tūrisma izstādi MATKA Helsinkos, Somijā, no 19. līdz 22. janvārim; starptautisko tūrisma forumu Tourest Tallinā, Igaunijā, no 17. līdz 19. februārim; Vivattur Viļņā, Lietuvā, no 2. līdz 4. martam; ITB Berlīnē, Vācijā, no 7. līdz 11. martam; MITT Maskavā, Krievijā, no 21. līdz 24. martam; TUR Gēteborgā, Zviedrijā, no 22. līdz 25. martam.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Sony videokamera FDR-AX100E uzņem lieliskas kvalitātes 4K video, taču ir par lielu ikdienas līdzņemšanai

Kurš gan varēja iedomāties, ka paņemot rokās vēl pirms gadiem 10-15 daudzu ceļotāju iekāroto videokameru, pārņems sajūta, ka aplūko kādu vēsturisku relikviju. Tiešām dīvaini, cik ātri viedtālruņi ir atradinājuši no specializētu filmēšanas ierīču lietošanas. Un, ja tā labi padomā, pēdējos gados gan pie tūrisma objektiem aizvien retāk manīti cilvēki ar «hendikamiem», gan veikalu plauktos amatieru videokameru klāsts kļuvis pavisam trūcīgs. To vietu pārliecinoši ieņēmuši telefoni, sporta kameras, planšetes un pat droni.

Sony FDR-AX100E nav pirmā svaiguma produkts. Tomēr tā joprojām ir labākā Sony izgatavotā plaukstas videokamera plašam patērētāju lokam, un arī tās jaunākās māsas būtiskas pārmaiņas nav nesušas. Līdz ar to jautājums, vai vispār viedtelefonu ērā ir vērts iegādāties šādu kameru, joprojām ir aktuāls.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi (European Destinations of Excellence jeb EDEN) Latvijā šogad atzīta Jūrmala, liecina EDEN Latvija sniegtā informācija. Šā gada EDEN projekta tēma bija tēma «Tūrisms un ūdens resursi». Jūramalas dome konkursā piedalījās ar projektu - «Jūrmalas kūrortpilsēta - pussala uz ūdens».

«Līdzīgi kā iepriekšējos gados, aktīvākie projekta dalībnieki bija no Kurzemes un Vidzemes. Diemžēl Latgales un Zemgales tūristu galamērķi šogad pieteikumus neiesniedza, lai gan tūrismā izmantojamu ūdens resursu tur netrūkst. Iespējams, ka nelielā aktivitāte un iesniegto projektu ne īpaši augstā kvalitāte saistīta ar saistīta ar tūrisma attīstības kapacitāti, kas lielā mērā balstīta uz cilvēkresursiem, trūkumu,» spriež EDEN Latvija projekta vadītājs Armands Muižnieks.

Jūrmala kā konkursa uzvarētāja varēs izmantot EDEN projekta zīmolu. Uzvarētājam turklāt būšot iespēja projekta noslēguma konferencē Latvijā un Eiropas Tūrisma Forumā, un visu valstu EDEN uzvarētāju izstādē Briselē prezentēt sevi televīzijā. Par šo notikumu tikšot uzņemta arī filma. Turklāt visus izdevumus segs EK, informē EDEN.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Tūrisma operatora Kidy Tour pārvaldnieks – aviācijas holdings Avia Solutions Group - dibina uzņēmumu tūrisma pakalpojumu sniegšanai Latvijā.

Lidojumus no Rīgas Kidy Tour uzsāks 2018. gada pavasarī. Plānots, ka nākamajā gadā 5000 ceļotāju no Latvijas dosies atpūsties uz Antāliju (Turcija).

«Sākot mūsu darbību Lietuvā gandrīz pirms diviem gadiem, mēs izvirzījām ambiciozus mērķus biznesa attīstībai arī kaimiņvalstīs. Latvija ir ceturtā valsts pēc Lietuvas, Igaunijas un Krievijas, kur mēs tagad sniedzam ceļojumu pakalpojumus. Lai gan galvenais mūsu uzņēmuma koordinācijas centrs joprojām atradīsies Lietuvā,» teica Kidy Tour direktors Gvidas Aukštuolis.

Saskaņā ar G. Aukštuolis teikto, Latvijas tirgus ir ļoti pievilcīgs pakalpojumu eksportēšanai, jo klientu vajadzības ir tādas pašas kā Lietuvā. Bez tam, Latvijas klients atšķiras ar atvērtību, viņam ir svarīga kvalitāte un cenas, tādēļ Kidy Tour ir visas iespējas iegūt popularitāti šajā valstī.

Latvijas ceļotāju aktivitāte šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājusies par 16%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, šādus datus apkopojusi tūrisma kompānija Carlson Wagolit Travel Latvia (CWT Latvia).

30% pieaugums vērojams atpūtas ceļojumu segmentā un 10% – darījumu tūrismā. Arī Starptautiskās gaisa pārvadātāju asociācijas (IATA) aviobiļešu dati liecina, ka 1.ceturknī Latvijā pārdoto aviobiļešu skaits audzis par aptuveni 20%, informē kompānijas vadītāja un asociācijas ALTA viceprezidente Irēna Riekstiņa.

Arī ienākošais tūrisms saglabā labas perspektīvas šim gadam, jo viesnīcu cenas Latvijā joprojām ir pieejamas un pakalpojumu kvalitāte augsta. Šā gada 1.ceturksnī CWT Latvia piefiksē 6% pieaugumu ienākošajā tūrismā.

Šogad atpūtas ceļojumu segmentā ir ļoti labs piedāvājums, jo plašās lidojumu iespējas no Rīgas arvien pieaug – to nodrošina jaunu aviokompāniju ienākšana un arī arvien jaunas čarterlidojumu iespējas no Rīgas, komentē I. Riekstiņa. Kopenhāgena, Frankfurte, Helsinki, Brisele, Amsterdama, Parīze ir viegli sasniedzamas no Rīgas, un tie ir Eiropas lielākie pasažieru tranzīta centri ar savienojumiem uz visu pasauli. Esam novērojuši, ka Latvijas atpūtas ceļotāji iecienījuši Barselonu, Parīzi, Amsterdamu īsajiem nedēļas nogales ceļojumiem, bet Taizemi, Malaiziju, ASV, Āfrikas valstis garākiem ceļojumiem, viņa raksturo.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izsludinātajā konkursā iesniegti nedaudz vairāk nekā 50 piedāvājumi, un TAVA komisija nevienu no tiem nav atzinusi par gana labu.

Liela daļa pieteikumu saturiski neatbilda konkursā noteiktajām prasībām - konkursa mērķis bija iegūt Latvijas tūrisma tēlam atbilstošus suvenīrus un biznesa dāvanas, kas «popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi ārvalstu viesiem, potenciālajiem biznesa partneriem, ārvalstu vēstniekiem vai citu valstu augsta līmeņa amatpersonām». Tāpat suvenīram bija jābūt oriģinālam - suvenīrs vai piemiņas dāvana nav ikdienišķs konveijera masu produkts, bet gan tas ietver sevī īpašu individuālu attieksmi pret suvenīra īpašnieku vai dāvanas saņēmēju, norāda TAVA.

Otrs nozīmīgākais jautājums, kas liedzis suvenīru un piemiņas dāvanu pieteikumu iesniedzējiem kļūt par konkursa uzvarētāju, ir cena. Žūrijas vērtējumā tā vairākumā gadījumu bijusi pārāk augsta.

Šis gads būs pēdējais, kad ceļotāji var ceļot par tik zemām cenām. Prognozes liecina, ka ceļojumu dārdzība noteikti pieaugs, tas manāms būs jau nākamgad, secināts notikušajā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes rīkotajā sarunu cikla "Pēcpusdiena ar koferi" pirmajā diskusijā "Mīti un realitāte šī brīža tūrismā".

Eksperti uzsvēra arī, ka pandēmijas ietekmē ceļotāji vairāk izvēlas sava brauciena plānošanu uzticēt profesionāļiem nevis paļauties uz saviem spēkiem, garantējot sev, ka ceļojums būs drošs, komfortabls un bez starpgadījumiem. Ja iepriekš ceļojot uz Eiropu varējām paļauties uz saviem spēkiem, tad šobrīd plānojot drošu ceļojumu jāņem vērā vairāki nosacījumi, kuriem regulāri seko līdzi tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs norādīja, ka "uzticot savu ceļojuma plānošanu aģentūrām, tiek nodrošināts daudz drošāks ceļojums, jo izmaiņu gadījumā, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, aģentūras, to partneri informāciju saņem daudz ātrāk."