2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis stabilu izaugsmi, reģistrējot to kā vienu no labākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē.

Reģionā daudzveidīgā un plašākā galamērķa programma, kā arī efektīva izmaksu vadība ļauj aktualizēt finanšu prognozi 2023. gadam. Gada sākumā paziņotā sagaidāmā EBITDA 3 - 5 miljonu eiro apmērā ir mainīta uz 4 - 6 miljoniem eiro.

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi bija 39,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Kopējais apkalpoto ceļotāju skaits bija 38,1 tūkstotis, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma EBITDA bija pozitīva 2,6 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar negatīvu EBITDA -96 tūkstošu eiro apmērā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

"Stabilie pirmā ceturkšņa rezultāti nodrošina drošu pamatu turpmāko rezultātu prognozēšanai. Šobrīd mēs esam pārdevuši vairāk nekā 56% no šī gada kopējās programmas, un agrīnās rezervācijas ziemas sezonai ir gandrīz trīs reizes lielākas par pagājušā gada līmeni. Ņemot vērā pirmo trīs mēnešu panākumus, mēs esam pārskatījuši un uzlabojuši grupas gada finanšu prognozi. Mēs sagaidām, ka EBITDA būs 4–6 miljoni EUR un tīrā peļņa būs 2–4 miljoni EUR. Mēs plānojam nodrošināt šo pieaugumu, piedāvājot saviem klientiem sabalansētu programmu, plašu galamērķu klāstu un turpinot efektīvi pārvaldīt izmaksas, kā mēs to esam darījuši pirmajā ceturksnī,” stāsta “Novaturas” grupas izpilddirektors Vitālijs Rakovskis.

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Tūrisma nozares atpazīstamībai (mārketinga aktivitātēm), kā arī darījumu un pasākumu tūrisma līdzfinansēšanai, Ekonomikas ministrija (EM) ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros paredzējusi atbalstu 20 miljonu eiro apmērā, informē EM.

Papildus atbalsts plānots publiskās infrastruktūras sakārtošanai, kultūras un dabas tūrisma produktu attīstībai, dabas dziedniecisko resursu izpētei, klasteru darbībai un citām aktivitātēm.

Veicinot Latvijas tūrisma nozares ilgtspējīgu attīstību un palielinot Latvijas tūrisma produktu konkurētspēju ārvalstu tirgos, EM sadarbībā ar profesionālajām un reģionālajām tūrisma nozares apvienībām ir izstrādājusi Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020. gadam, kas apstiprinātas šā gada 1. jūlija Ministru kabineta sēdē.

«Latvijas tūrisma nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, to katrs var ieraudzīt, piemēram, pastaigājoties pa Vecrīgu un vērojot tūristu grupas. Diemžēl tūristu grupas un arī atsevišķie ceļotāji brauc pie mums pārsvarā vasaras sezonā, tāpēc viens no svarīgākajiem tūrisma industrijas uzdevumiem ir mazināt šo sezonalitātes iezīmi. Arī mūsu nepastāvīgie laika apstākļi diktē nepieciešamību dažādot tūrisma piedāvājumu, lai viesiem būtu ar ko nodarboties arī tik vēsā vasarā, kā šogad,»

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Augsta līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljons eiro, kas ir 3,8 % pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Dati atspoguļoti augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners vispasaules pētījumā, kas aptvēra 1800 augsta līmeņa vadītājus 340 uzņēmumos no 18 valstīm. Dati par algām tika iegūti no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ar vidēji 133,3 tūkstoši darbiniekiem, 42,7 miljardu eiro vidējo apgrozījumu un EBIT 4,1 miljardu eiro vērtībā.

Atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstošu eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro vērtībā. Augsta līmeņa vadītāju pamatalgas pieaugums vidēji ir 4,5 %, mainīgo lielumu atlīdzībai sasniedzot 2,7 % pieaugumu.

«Stagnējošās ekonomikas apstākļos augsta līmeņa vadītāju atalgojums vairumā Rietumvalstu ir pieaudzis mēreni, par 3 – 4% gadā,» skaidro Konrads Prambuks (Conrad Pramboeck), Pedersen & Partners Atalgojuma konsultāciju vadītājs un pētījuma autors. «ASV uzņēmumi ir lielākais izņēmums – augsta līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par vidēji 5,6% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Objektīvu iemeslu pieaugumam nav, jo nedaudz samazinājās gan uzņēmumu peļņa, gan darbinieku skaits.»

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Ienākošais tūrisms turpina sabalansētu izaugsmi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā ir palielinājies Latvijas tūristu mītnes nakšņojošo ārvalstnieku skaits – par 7%, sasniedzot 1,7 miljonus, turklāt šā gada pirmajā ceturksnī panākts uzlabojums vēl par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Tai pat laikā kopējais ceļotāju (jeb robežšķērsojumu skaits) pērn saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt vairākdienu ceļotāju skaits pat sarucis (par 11%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Te gan jāpiebilst, ka tūrisma nozarē par uzticamāku statistikas rādītāju uzskata nakšņojumu skaitu, lai arī, protams, pārējie statistikas dati ļauj sajust norises nozarē. Robežšķērsotāji parāda vienas dienas ceļotājus, ne tikai nakšņotājus, šādā griezumā visvairāk mūsu valsti apmeklē kaimiņi – lietuvieši un igauņi, to skaits gandrīz vai sakrīt ar pašu valstu iedzīvotāju skaitu. Turklāt diezgan liela ceļotāju daļa nakšņo dzīvokļos, izmantojot, piemēram, airbnb pakalpojumus. Šāda veida piedāvājumi, it īpaši vasaras periodā, ir ļoti plaši.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par pagaidu noregulējumu attiecībā uz SIA Travel Time, nosakot, ka sabiedrībai nekavējoties jāpārtrauc piedāvāt un pārdot tās sagatavotos ceļojumus.

Sabiedrībai darbība jāpārtrauc līdz brīdim kamēr uzņēmums nesaņems speciālo atļauju (licenci) un neiesniegs PTAC nodrošinājumu (apdrošināšanas polisi vai bankas garantiju) ceļotāju iemaksātās naudas garantijai.

Šāds lēmums pieņemts, jo uzsāktās uzraudzības lietas ietvaros PTAC konstatēja, ka SIA Travel Time piedāvā pārdošanai un pārdod ceļojumus bez likumā noteiktās speciālas atļaujas (licences) saņemšanas un nodrošinājuma (bez apdrošināšanas polises vai bankas garantijas) un, ņemot vērā lietā esošos faktus un apstākļus, konstatētais pārkāpums var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu ceļotāju ekonomiskajām interesēm.

PTAC konstatēja, ka SIA Travel Time turpina piedāvāt pārdošanai ceļojumus, kas attiecīgi sabiedrības saistību pilnīgas vai daļējas neizpildes gadījumā, likviditātes problēmu dēļ rada risku, ka netiktu nodrošināta ceļotāju samaksāto līdzekļu atmaksāšana, tāpat arī Sabiedrība nesadarbojas un nesniedz PTAC informāciju.

Pandēmija ir apstādinājusi tūrisma nozari, tomēr vienlaikus tā sniegusi iespēju nozares restartam un jaunai pieejai.

Šobrīd visa Eiropa tūrisma nozare ir 0 punktā, visi ir vienlīdzīgi un tā ir unikāla iespēja sagatavoties, lai, atsākoties ceļošanai, visas iepriekšējās kļūdas būtu novērstas.

Laiks labot iepriekš pieļautās kļūdas

Neraugoties uz kritisko situāciju tūrisma nozarē, ir skaidrs, ka ceļošana atsāksies, tāpēc ir būtiski savlaicīgi saprast, ko Latvija kā tūrisma galamērķis piedāvās ceļotājiem nākotnē? Šobrīd ir īstais laiks izmantot situāciju un radīt jaunu pieeju un plānu tuvākajiem diviem vai trīs gadiem, pilnveidojot līdz šim īstenotās stratēģijas un radītu jaunas.

Pasaule ir būtiski mainījusies

Šobrīd scenārijs tūrisma nozares atjaunošanai izskatās ļoti līdzīgs tam, kā bijis iepriekš, tomēr pasaule ir būtiski mainījusies. Nepieciešams saprast, kā pozicionēt Latviju plašākai mērķauditorijai un segmentēt klientus pēc viņu motivācijas. Mērķtiecīgas kampaņas izstrāde un īstenošana jāsāk jau tagad, neatliekot to uz vēlāku laiku. Pieeja - "Domāsim tad, kad varēsim ceļot" – var rezultēties ar atpalikšanu no citām Eiropas valstīm.

Katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā ceļotāju paradumu izpēte. Tas apstiprina, ka laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums, norāda bankas pārstāvji.

Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un tekošajiem ienākumiem, bet arī uz laicīgi nenokārtotu saistību rēķina, noskaidrojies Swedbank pētījumā.

Bankas Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji desmit reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti tekošie ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). 6% ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz nomaksu.

Tehnoloģijas ir būtiski ietekmējušas ceļotāju iedvesmas, plānošanas un cenu salīdzināšanas posmu, kā arī dalīšanos ar iespaidiem

Taču rezervēšanas, apstiprināšanas un dokumentu noformēšanas process lielākoties ir palicis nemainīgs, norāda Kitija Gitendorfa, Amadeus Latvija valdes locekle un Latvijas Tūrisma aģentu un tūroperatoru asociācijas (ALTA) prezidente. 83% brīvdienu ceļotāju un 76% biznesa ceļotāju savus ceļojumus plāno tiešsaistē, atsaucoties uz Google pētījumu, teic K. Gitendorfa.

«Pirms desmit gadiem cilvēkiem nebija citu iespēju kā izmantot tūrisma aģentūru pakalpojumus,» uzsver Iveta Vanaga, ceļojumu aģentūras Travelcafe.lv (SIA A-Sono) vadītāja. Internets neatgriezeniski ietekmē arī tūrisma kompāniju biznesu, taču viņa ir optimistiska. Pirmkārt, vienmēr būs daļa cilvēku, kuri vēlēsies pasūtīt ceļojumu aģentūrā. Otrkārt, aģentūras daļu no savām funkcijām pārceļ uz internetu, piemēram, lidot.lv arī ir aģentūras mājaslapa un gadījumos, kad cilvēki lidojumu iegādājas tur, viņi tik un tā izmanto konkrētās kompānijas pakalpojumus. Treškārt, ir galamērķi, piemēram, eksotiskas valstis, uz kurām ceļojumus cilvēki labprātāk iegādājas aģentūrā. Tāpat – arī grupu ceļojumus.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Pirms gada rakstīju (lasīt šeit!), ka augsta riska jeb spekulatīva kredītreitinga uzņēmumu obligācijas varētu būt pievilcīgs ieguldījums. Izteiktā prognoze ir piepildījusies.

Pēdējo 12 mēnešu laikā augsta riska uzņēmumu obligāciju segments ir nodrošinājis vērā ņemamu ienesīgumu. Centrālo banku agresīvā rīcība, kas ir nospiedusi drošu obligāciju procentu likmes vēsturiski zemos līmeņos, ir piespiedusi arvien lielāku skaitu investoru meklēt augstāku ienesīgumu riskantākajos obligāciju segmentos. Piemēram, investoriem viegli pieejama un populāra iShares biržā tirgota ieguldījumu fonda, kurš iegulda Eiropas augsta riska uzņēmumu obligācijās (iShares Markit iBoxx Euro High Yield Bond), ienesīgums pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis 19.3%, bet kopš gada sākuma 18.6% (novērtēts uz 22/10/2012). Līdzīgu ienesīgumu ir sniedzis arī spekulatīvo obligāciju segments ASV. Šādu ienesīgumu ir nodrošinājis ne tikai spekulatīvajām obligācijām salīdzinoši augstāks kupona maksājums (šobrīd vidēji 6.65% minētajā iShares fondā ietilpstošo obligāciju portfelim), bet arī ievērojams investoru pieprasījums pēc augsta riska obligācijām, kas ir licis pieaugs to tirgus cenām (skatīt 1. attēlu).

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.