Ir pienācis kārtējais jaunais gads ar savām prognozēm un gaidām. Astroloģijā šis tiek uzskatīts par čūskas gadu, bet attiecībā uz Latviju, tās tautsaimniecību jau tagad var prognozēt, ka 2013. gads iezīmēsies vismaz ar četriem būtiskiem faktoriem.
Pirmkārt, šis gads viennozīmīgi paies eiro zīmē. Mūsu pievienošanās eirozonai gan tiek plānota vēl gadu vēlāk, taču turpmākos 12 mēnešos notiks intensīva gatavošanās šim notikumam. Turklāt jēdzienam «gatavošanās» šajā gadījumā ir veselas divas nozīmes. Vieni strādās, lai valūtas maiņa notiktu ar iespējami mazākiem zaudējumiem, otri – centīsies izdarīt visu iespējamo, lai šo procesu izgāztu. Tādējādi varam sagaidīt ne vienu vien sava veida atrakciju gan likumdošanas jomā, gan arī uz politiskās skatuves.
Otrkārt, šogad turpināt nostiprināties varētu tie uzņēmumi, kuri ir spējuši izveidot savu darbību, balstoties tikai uz pašu spēkiem, pašu naudu un nepaļaujoties uz publiskā sektora pasūtījumiem. Savukārt ievērojami grūtāks tas var izrādīties kompānijām, kuru pasūtījumi ir saistīti ar Eiropas fondu līdzekļu apguvi. Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – iepriekšējais ES līdzekļu apguves periods ir beidzies, bet jaunā perioda līdzekļi vēl nav pieejami. Savukārt valsts, piemēram, ceļu remontdarbiem atvēl tik maz līdzekļu, ka attiecībā uz lauku ceļiem jau tiek plānots veidot sabrukušo ceļu karti, lai lauksaimnieki zinātu, kurp labāk nemaz nebraukt.
Treškārt, jārunā par pēdējā gada laikā piedzīvoto visnotaļ pieklājīgo Latvijas preču un pakalpojumu eksporta pieaugumu. Tiek prognozēts, ka arī šogad gan eksporta apjomi, gan IKP palielināsies. Tomēr, paklausoties dažādu valdības pārstāvju atziņas, top skaidrs, ka vērā netiek ņemts kāds visai būtisks aspekts – vismaz daļā to valstu, kurp tiek eksportēta Latvijā radītā produkcija, nākamgad tiek prognozēta recesija. Protams, nevar izslēgt, ka no mūsu valsts eksportētās produkcijas apjomi ir tik niecīgi, ka, samazinoties pieprasījumam ārvalstīs, cietīs tikai, piemēram, lielās Ķīnas piegādātāji, tomēr to vairāk var uzskatīt par cerību, nevis racionāli modelētu situāciju.
Un, ceturtkārt... Tieši šogad atkal jau ir plānotas pašvaldību vēlēšanas, kas liek domāt, ka vismaz daļa politiķu lēmumu var būt balstīti uz vēlmi izpatikt savam elektorātam, nevis attīstīt tautsaimniecību ilgtermiņā. Vienkārši tā vienmēr ir bijs, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka šoreiz politiķi domās par kaut ko citu, kā tikai par savu partiju pēc iespējas lielāka pārsvara nodrošināšanu Latvijas pašvaldībās.
Taču, kopumā ņemot, līdzīgi kā pērn, arī šogad Latvijai, lielai daļai mūsu uzņēmēju un iedzīvotāju ir visai pamatotas cerības uz stabilu gadu ar nelielu izaugsmi. Skaidrs, ka šis nebūs nekāds treknais gads, taču nevajadzētu arī gaidīt kādu ekonomisko apokalipsi. Savukārt DB novēl, lai tiem, kam jau ir noteiktas biznesa ieceres attiecībā uz šo gadu, tās izdotos realizēt, bet tiem, kam vēl nav – lai rastos!