Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's paziņojusi par Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi.

Standard&Poor’s prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs 2% līmenī, bet līdz 2018.gadam pārsniegs 3%. Standard&Poor's norāda, ka šī gada izaugsme ir nedaudz zemāka nekā tika prognozēta 2015.gadā, un tas lielākoties ir skaidrojams ar vājāku prognozēto eksporta līmeni un zemāku investīciju apjomu tautsaimniecībā.

Standard&Poor's atzīmē, ka stabila nākotnes prognoze ataino līdzsvaru, ko nodrošina Latvijas spējas nodrošināt fiskālos un ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kombinācijā ar ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar demogrāfisko situāciju un virkni ārējo ievainojamību, ieskaitot riskus, ko rada nerezidentu īpatsvars Latvijas banku sistēmā.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Latvijas kredītreitingi tuvāko mēnešu laikā tiks paaugstināti, šādu pārliecību tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ja Latvija salīdzina sevi ar līdzīgām valstīm, tad mūsu valsts vairumā gadījumu ir labākā situācijā, taču Latvija ir maza valsts ar ievainojamu pagātni, tāpēc nepieciešams vairāk laika, lai kredītreitigu aģentūras novērtētu Latvijas valsti un paceltu kredītreitingu adekvātā līmenī. «Mēs respektējam to,» teica ministrs.

Ekonomiskās krīzes laikā Latvijas kredītreitingi strauji pasliktinājās, tāpēc Latvija nevarēja izdot savas obligācijas un vajadzēja starptautisko palīdzību budžeta deficīta segšanai.

Patlaban Latvijas kredītreitingu nosaka starptautiskās reitinga aģentūras Moody's Investors Service, Fitch Ratings un Standard & Poor's, kā arī Japānas reitingu aģentūra R&I.

Investoriem patīk to uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes, un viņi tās iegādājas pat laikā, kad finanšu tirgos valda satricinājums, raksta MarketWatch.

Daļa investoru uzmanību pievērš esošajiem ienākumiem, savukārt citi seko līdzi korelācijai starp dividenžu palielināšanu un prognožu pārsniegšanu.

MarketWatch apkopojis informāciju par kompānijām, kurām Volstrītas eksperti ir piešķīruši visaugstākos reitingus.

Saraksta veidošanā izmantots Standard&Poor’s 1500 Composite Index, kurā iekļautas Standard&Poor’s 500, Standard&Poor’s Midcap 400 un Standard&Poor’s Small-Cap 600 indeksa akcijas. Tad izvērtējamo akciju skaits tika samazināts līdz 249 akcijām, kuru dividenžu ienesīgums ir vismaz 3,5%.

Pēc tam saraksts tika sašaurināts līdz 209 kompānijām, kurām ir vismaz piecas pārdošanas rekomendācijas.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Ceturtdienu ASV akciju tirgus indeksi noslēdza ar kritumu, un Standard&Poor’s 500 pirmo reizi kopš 2008.gada sāka jaunu gadu ar samazinājumu, raksta Bloomberg.

Tiesa gan, pērno gadu indeksi noslēdza ar lielāko gada kāpumu vairāk nekā 15 gadu laikā.

Standard&Poor’s 500 saruka par 0,9% līdz 1831,98 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,8% līdz 16 441 punktam.

Tādējādi Standard&Poor’s 500 pārtrauca piecus gadus ilgušo kāpumu pirmajā tirdzniecības sesijā. Kopš 2009. gada indekss gada pirmajā tirdzniecības dienā ir pieaudzis vidēji par gandrīz 2%.

Pērn Standard&Poor’s 500 kopumā pieauga par 30%, bet Dow Jones Industrial Average – par 27%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazinājusi Somijas kredītreitinga perspektīvu no stabila uz negatīvu, raksta Bloomberg.

Reitings apstiprināts esošajā – AAA līmenī.

Standard&Poor’s paredz, ka Somijas ekonomika laika posmā no 2014.gada līdz 2016. gadam pieaugs vidēji par 1%. Tādējādi izaugsmes prognoze samazināta, jo iepriekš reitingu aģentūra paredzēja izaugsmi par 1,4% gadā.

Somijas ekonomika saglabājas ievainojama pret jebkuru ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos eirozonā vai citos lielākajos tirdzniecības partneros, piemēram, Krievijā, norāda Standard&Poor’s.

Pagājušajā nedēļā Somijas valdība samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 0,5%, salīdzinot ar 0,8% iepriekš, ko ietekmē arī sankcijas pret Krieviju. Aptuveni 10% no Somijas eksporta ir uz Krieviju.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Akciju tirgū nepastāv investīcijas bez riska, taču dažkārt kompānijas pieredze dividenžu maksāšanā var pārspēt bažas par akcijas cenas perspektīvām, raksta MarketWatch.

Standard&Poor’s 500 Dividend Aristocrats Index veido 51 Standard&Poor’s 500 indeksā ietilpstošās kompānijas akcija, kas vismaz 25 gadus regulāri ir paaugstinājušas dividendes izmaksas. Viens veids, kā investēt visā indeksā ir 3,1 miljardu vērtais ProShares S&P Dividend Aristocrats ETF, kurā ir spoguļinvestīcijas indeksam.

2016.gadā labākos rezultātus starp Standard&Poor’s 500 akcijām uzrādīja enerģētikas sektors, ko veicināja augošās naftas cenas. Otrs labākais rezultāts bija telekomunikāciju sektoram, kas uzrādīja 23,5% ienesīgumu.

Savukārt šogad enerģētika sliktāko rezultātu uzrādīja enerģētika, kuru raksturojošais indekss saruka par 12,4%.

Akciju tirgus indeksu izaugsme sākot no Brazīlijas līdz pat Japānai, kā arī ASV akciju indeksa Standard&Poor’s 500 pieaugums līdz iepriekš nesasniegtiem augstumiem – 2000 punktu atzīmei, palielinājis pasaules akciju vērtību līdz rekordam – 66 triljoniem ASV dolāru, raksta Bloomberg.

Kopš 7. augusta pasaules akciju vērtība ir pieaugusi par vairāk nekā 2,2 triljoniem dolāru, liecina Bloomberg apkopotie dati.

Tirgus dalībnieku vidū valdošais optimisms, ka centrālās bankas atbalstīs ekonomikas izaugsmi, palīdzējis MSCI All-Country World indeksam kopš šī mēneša zemākās atzīmes pieaugt par 3,8%. Standard&Poor’s 500 indekss ir audzis 10 no 13 pēdējām dienām, savukārt Nasdaq Composite indekss ir aptuveni 10% attālumā no visu laiku augstākās atzīmes.

Pasaules akciju tirgos mazinās satraukums par krīzi Ukrainā, Gazā un Irākā, jo investoru vidū valda prognozes, ka centrālo banku stimulēšanas pasākumi atjaunos izaugsmi. Tā, piemēram, Eiropas akciju indekss Stoxx Europe 600 piedzīvoja straujāko divu dienu kāpumu kopš aprīļa, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas prezidenta Mario Dragi izteikumiem par iespējamiem jauniem aktīvu iepirkumu plāniem.

Šā gada pirmajā pusgadā ASV akciju indeksa Standard&Poor’s 500 ienesīgums bijis 7%, kas ir salīdzinoši maz, ja skatās uz pērnā gada ienesīgumu, kas bija 32%, raksta MarketWatch.

Tomēr izskatās, ka indeksa kāpums pārspēs vēsturiski vidējo rādītāju.

Indeksa sektors, kas spējis augt visstraujāk, bijis komunālie pakalpojumi – par 17%, jo vairāki lieli spēlētāji ir nolēmuši palielināt regulēto pakalpojumu sfēru. Regulētā elektrības un gāzes pārdošana patlaban bijusi drošāka darbība nekā izejvielu tirgošana.

Enerģētikas sektora akciju cenas ir pieaugušas par 13%.

Savukārt vājākais Standard&Poor’s 500 sektors šogad bijis mazumtirdzniecība.

Tāpat aizvien biežāk izskan analītiķu brīdinājumi par tirgus korekcijas tuvošanos, kas varētu būt patiesība, jo indekss sasniedz jau neskaitāmus rekordus. Jāpiebilst, ka daļēji akciju cenu kāpumu atbalsta pasaules centrālās bankas, īstenojot aktīvu iepirkumu programmas.

Kopš gada sākuma vidēji aptuveni 6,5 miljardi akciju ik dienas ASV biržās maina īpašniekus, liecina FactSet dati.

Saskaņā ar Wall Street Journal novērojumiem, aktīvāka tirdzniecība notiek sesijas pirmajā un pēdējā stundā, bet dienas vidū tā ir vienmērīgāka.

Lielākās kompānijas veido ievērojamu daļu no kopējiem tirdzniecības apmēriem. Saskaņā ar FactSet datiem, šajā gadā 10 aktīvāk tirgotākās Standard&Poor’s 500 akcijas veidoja lielāku apjomu nekā mazāk tirgotājās 250 kompānijas.

Vidējais tirdzniecības apjoms ar vienu Standard&Poor’s 500 akciju ir 4 miljoni vērtspapīru.

Veidot ieguldījumu pozīciju mazām un vidēja izmēra akcijām var būt īsts izaicinājums, norāda Themis Trading eksperts Džo Saluci, piebilstot, ka likviditātes trūkums mazo kompāniju vidū kļūst aizvien lielāks.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's saglabājusi Lielbritānijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, vienlaikus atkārtoti brīdinot par Brexit iespējamo ietekmi.

Aģentūra Lielbritānijas kredītreitingu apstiprināja «AA» līmenī, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu, kas nozīmē, ka vidējā termiņā tas varētu tikt samazināts.

«Mēs uzskatām, ka Brexit rada ievērojamus riskus Lielbritānijas ekonomikas spēcīgajai veiktspējai un jo sevišķi apjomīgajam finanšu sektoram,» vēsta Standard & Poor's.

Tāpat aģentūra norāda uz neskaidrību saistībā ar Lielbritānijas dalību Eiropas vienotajā tirgū.

Standard & Poor's neilgi pēc 23.jūnijā Lielbritānijā notikušā referenduma par turpmāku dalību Eiropas Savienībā samazināja valsts kredītreitingu no «AAA» līmeņa.

Pēdējo divu dienu laikā 116 ASV akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto akciju cenas sasniegušas pēdējo 52 nedēļu augstāko līmeni, vērtspapīru tirgiem pirms gada beigām piedzīvojot uzrāvienu, liecina MarketWatch apkopotie dati.

Pirmdienu Standard&Poor’s 500 noslēdza, sasniedzot rekordaugstu atzīmi jau trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Indekss šajā gadā ir palielinājies par 12%, bet kopā ar reinvestētajām dividendēm – par 14%. Tas ir lielisks rezultāts, ņemot vērā, ka laika posmā no 20. septembra līdz 15. oktobrim indeksa vērtība saruka par 7%.

Akciju cenas kāpj un indekss kļūst aizvien dārgāks, patlaban tirgojoties 14,3 reižu pret 2016. gada ieņēmumu aplēsēm. Tas ir vairāk nekā 13,5 pirms gada un 11,1 pirms diviem gadiem.

Ir vairāki faktori, kas liek Standard&Poor’s 500 sasniegt jaunus augstumus, tostarp, finanšu rezultātu kāpums daudziem uzņēmumiem, lielais ASV no jauna radīto darbavietu skaits, kas jau deviņus mēnešus pārsniedz 200 tūkstošus, citi pozitīvi ekonomikas dati, kā arī vēsturiski zemās procentu likmes.

ASV akciju tirgū kopš iepriekšējās finanšu krīzes bija vērojams straujš cenu pieaugums, pie kura, šķiet, daudzi investori jau bija paspējuši pierast.

Kopš 2009. gada zemākajiem punktiem līdz šā gada sākumam ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība bija palielinājusies aptuveni par 180%. Tiesa gan, šā gada pirmajā pusgadā minētā tirgus indikatora vērtība ir pieaugusi vien par 0,2%. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā pērn ASV Standard & Poor’s 500 vērtība bija palielinājusies jau par 11%.

Pagaidām ASV akcijām veiksmīgs ir jūlijs, kur Standard & Poor’s 500 vērtība pieaugusi vēl par 1,8%. Neskatoties uz akcijām ļoti veiksmīgajām pāris dienām, kur pamatā tirgus dalībnieki, iespējams, pārspīlēti priecājas, ka panākta vismaz kaut kāda starptautisko aizdevēju vienošanās ar Grieķiju, ir nomanāms, ka līdzekļu pārvaldnieku un vērtspapīru analītiķu viedoklis par akciju cenu kāpumu vidējā termiņā kļuvis krietni piezemētāks. Šobrīd pieaugošs skaits vērtspapīru ekspertu pauž pārliecību, ka, visticamāk, par tik strauju akciju vērtību pieaugumu, kā ir ierasts pēc globālās finanšu krīzes, būs jāaizmirst. Tiek norādīts, ka nākamos 5 līdz 10 gadus un, iespējams, arī ilgākā termiņā ASV akciju cenu palielināšanās būšot visai lēzena.

Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka starptautiskās reitingu aģentūras Standard and Poor's lēmums samazināt Eiropas Savienības (ES) kredītreitingu nav bijis pareizs, jo bloka dalībvalstu apņemšanos nodrošināt sabalansētu ES budžetu nosaka līgumi.

Standard and Poor's piektdien par vienu pakāpi samazināja ES kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar bloka dalībvalstu vājo kredītspēju.

Aģentūra ES ilgtermiņa kredītreitingu samazināja no AAA uz AA+, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns norādīja, ka «EK nav vienisprātis ar Standard and Poor's apgalvojumu, ka dalībvalstu budžeta saistības stresa apstākļos ir apšaubāmas».

«Visas dalībvalstis vienmēr un arī finanšu krīzē ir veikušas nepieciešamos maksājumus budžetā pilnā apjomā un laikus,» uzsvēra Rēns.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.

Septembrī daudziem akciju tirgus censoņiem galvas palika vēsākas – ASV vērtspapīru tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība šī mēneša ietvaros samazinājās par 1,6%, un cenu kritums bija vērojams arī lielākajos Eiropas fondu tirgos. Kā vienmēr aktuāls ir jautājums – uz kuru pusi varētu virzīties akciju tirgus šā gada beigās?

Jau šonedēļ ASV aizsāksies pasaules ietekmīgāko kompāniju trešā ceturkšņa finanšu rādītāju paziņošanas sezona. Pašlaik vairums analītiķu lēš, ka korporatīvo milžu peļņas un apgrozījuma rādītāji būs visai labi, lai gan zināmas bažas par nākotni saglabājušās, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Protams, akciju tirgū ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, kādus pārsteigumus – pozitīvus vai negatīvus – atnesīs jau pieminētā ASV kompāniju iepriekšējā ceturkšņa atskaišu sezona. Tomēr vismaz viens faktors var nozīmēt, ka akciju tirgos vēl dažus mēnešus cenu izaugsme tomēr turpināsies – ASV uzņēmumi milzīgus līdzekļus turpina tērēt savu akciju atpirkšanai. Šāda kompānijas rīcība parasti rezultējas ar vērtspapīru cenu palielināšanos, un līdz ar to tiek atalgoti uzņēmuma investori.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's pirmdien samazināja Brazīlijas kredītreitingu par vienu pakāpi, šādu lēmumu skaidrojot ar vāju valsts fiskālo situāciju un gausu ekonomikas izaugsmi.

Aģentūra valsts kredītreitingu pazeminājusi līdz «BBB-», nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's kredītreitinga samazināšanu skaidro ar prognozēm, ka Brazīlijas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās nākamo gadu laikā samazinās valdības spēju stiprināt finansiālo stāvokli.

Tāpat aģentūra norāda uz zemo investīciju līmeni Brazīlijā, kas pērn veidojis vien 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Standard&Poor's arī prognozē, ka Brazīlijas ekonomika šogad pieaugs par 1,8%, bet nākamgad - par 2%.

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's piektdien apstiprināja Slovēnijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, norādot uz valsts finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

Aģentūra valsts kredītreitingu apstiprināja «A-» līmenī, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Lai arī ekonomika saglabājas salīdzinoši turīga, to negatīvi ietekmē valsts parādsaistību sloga pieaugums, norāda Standard&Poor's.

Aģentūra prognozē, ka Slovēnijas ekonomika šogad samazināsies trešo gadu pēc kārtas, ņemot vērā vāju iekšzemes pieprasījumu. Pēc atgriešanās pie pārpalikuma tekošā konta pārpalikumu norma turpmāko gadu laikā būs 6%-6,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tikmēr turpmākas privatizācijas, visticamāk, stiprinās Slovēnijas konkurētspējas pozīcijas, palielinās tiešās ārvalstu investīcijas un samazinās valsts atkarību no ārējiem uzkrājumiem, lai finansētu izaugsmi, teikts Standard&Poor's paziņojumā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's piektdien apstiprināja Slovākijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, norādot uz efektīviem pasākumiem, ko īstenojusi valdība budžeta deficīta samazināšanai.

Aģentūra valsts kredītreitingu apstiprināja A līmenī, nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Standard&Poor's uzskata, ka Slovākijas varasiestādes turpinās darbu parādsaistību sloga stabilizēšanai, īstenojot fiskālo konsolidāciju.

Tāpat aģentūra prognozē, ka Slovākijas banku sektors saglabāsies stabils, bet ārējais parāds būs zems. Standard&Poor's vēsta, ka valdības pūliņi konsolidēt valsts finanses, visticamāk, palīdzējuši samazināt 2013.gada budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus aģentūra gan brīdina, ka tādas ekonomikas problēmas kā strukturālais un jauniešu bezdarbs, zema nodarbinātības aktivitāte un iedzīvotāju turības līmenis rada riskus Slovākijas kredītreitingam.