Lai arī izaugsmes tempu ziņā Latvijas eksports vairs nav tik dinamisks kā pirmajos pēckrīzes gados, kad ražošanai vajadzēja strauji atkal pieaugt līdz pirmskrīzes laika trekno gadu apjomiem, nelielu izaugsmi varam sagaidīt arī šajā gadā, trešdien raksta laikraksts Diena.
Lielas cerības tiek saistītas ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu, tomēr izaugsme tiek gaidīta ne tikai metalurģijā, bet arī citās ražošanas nozarēs. Ekonomikas ekspertu viedoklis kopumā paredz, ka, saglabājoties pašreizējai un no tās izrietošajai ekonomikas procesu virzībai ārējos tirgos, šogad no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē varētu palielināties par pāris procentiem. Līdzīgu skatījumu pauž arī aptaujātie uzņēmēji.
Viena no nozarēm, kura pērn saskārās ar lieliem pārbaudījumiem saistībā ar Krievijas ieviesto embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem, ir pārtikas rūpniecība. A/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece stāsta, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem pārbaudījumiem bagāts būs arī šis gads, kas saistīts ar piena kvotu atcelšanu ES, līdz ar to tagad katrs piensaimnieks varēs ražot, cik daudz vēlas.
«Tomēr es nekādā gadījumā neesmu pesimistiska, bet notiekošo uztveru kā jaunu izaicinājumu,» optimistiska ir uzņēmuma vadītāja. G. Mūrniece gan norāda, ka, lai iekarotu tik gigantisku tirgu, kādu savulaik varēja piedāvāt Krievija, būs nepieciešami vairāki gadi. Uz Krieviju Smiltenes piens eksportēja 20–22% no saražotā.
«Nesen bijām izstādē Anglijā. Es domāju, ka tur sieru izvēle ir mazāka nekā pie mums, tomēr šajā tirgū nav nemaz tik vienkārši tikt, jo nepieciešams iziet divu trīs gadu sertifikācijas procesu, turklāt tas prasa vairākus desmitus tūkstošu eiro vērtus ieguldījumus,» stāsta G. Mūrniece, piebilstot, ka iecere par Lielbritānijas tirgu netiek atmesta. Runājot par jaunajiem tirgiem, viņa stāsta, ka turpinās darbs pie noieta veicināšanas Īrijā. Perspektīvu rada arī fakts, ka sākot atgūties Moldova, kura piedzīvoja finansiālu nestabilitāti saistībā ar Krievijas rubļa kritumu. Savukārt Izraēlā Smiltenes piens ir ieguvis košera sertifikātu, kas paver plašas iespējas šīs valsts tirgū. Noieta iespējas ir, taču jaunu, lielu tirgu iekarošana nav nedēļu vai mēnešu, bet gadu jautājums, norāda uzņēmēja. Pēc G. Mūrnieces domām, pagājušā gada pirmo triju ceturkšņu piena produkcijas eksporta rekordapjomus tuvākajā laikā, visticamāk, neizdosies sasniegt, ja nu vienīgi saistībā ar Rīgas piena kombināta veiksmīgu produkcijas eksportu uz Ķīnu, kas nākotnē ievērojami varot atslogot arī vietējo tirgu.
Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds teic, ka šobrīd situācija ar eksportu šķiet ievērojami daudzsološāka nekā pirms dažiem mēnešiem. Iepriekš esot lēsts, ka asociācijas uzņēmumu eksporta apjomi šogad varētu samazināties par 8%, pēc tam tika pieļauts, ka par 6%. «Taču tagad, vadoties pēc februāra un marta datiem, paveras iespēja, ka rādītāji būs vēl labāki un eksporta apjoms noturēsies pagājušā gada līmenī,» optimistisks ir G. Strazds. Viņš skaidro, ka asociācijas, kura pārsvarā sastāv no tekstila un apģērbu ražotājiem, ietvaros kritums šogad tika plānots tāpēc, ka pērn neplānoti lieli eksporta kritumi bija uz valstīm, kur tas netika gaidīts, piemēram, uz Poliju un Nīderlandi. Pārdošanas apjoms kritās attiecīgi par 53% Polijā un par 47% Nīderlandē. G. Strazds to skaidro ar iespējamību, ka liela daļa uz šīm valstīm eksportētās produkcijas galu galā tomēr nonāca Krievijā. Pašas Krievijas eksportā radītais mīnuss ir visai neliels – 15%, kas naudas izteiksmē sasniedz apmēram 10 miljonus eiro. «Krievijas ietekme uz kopējiem uzņēmumu datiem būtu ļoti neliela pat tad, ja eksports uz to samazinātos pat uz pusi. Uz Krieviju tiek izvests ap 7% no saražotās produkcijas,» stāsta asociācijas vadītājs. Viņš gan piebilst, ka atsevišķiem uzņēmumiem, sevišķi veļas ražotājiem, Krievijas rubļa svārstības un kritums spējis iesist pamatīgu robu finansēs.
Plašāk lasiet rakstā Eksportētāju vidū dzirkstī optimisms trešdienas, 15.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
