Līdz šim globālās informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas IBM programmā iesācējuzņēmumiem SmartCamp nav piedalījušies Latvijas vai Baltijas uzņēmumi, taču kompānija cer, ka situācija mainīsies, norāda IBM Poland galvenais tehnologs, vadošais arhitekts mākoņskaitļošanas jomā Centrālajā un Austrumeiropā, atbildīgais par attiecībām ar riska kapitāla kompānijām Pjotrs Pietržaks.

Baltijas startapu jeb jaunuzņēmumu nepiedalīšanos programmā viņš saistīja ar to, ka IBM pārstāvji nebija tik aktīvi, taču viņš cer, ka tas mainīsies. «Jo vairāk uzņēmumu pieteiksies, jo labāk. Būšu ļoti lepns, ja kāds no reģiona uzvarēs šādās sacensībās, jo tas rāda, ka arī mēs labi darām savu darbu,» teica kompānijas pārstāvis.

Tā kā IBM ir sava pētniecības un attīstības (R&D) divīzija, kompānija aktīvi meklē tirgū jaunus iesācējuzņēmumus, kas sāk jaunus, interesantus biznesus, lai aizpildītu «caurumus» tehnoloģiju portfelī. Lai atrastu šādus uzņēmumus, IT gigants sadarbojas ar riska kapitāla kompānijām un investīciju fondiem, jo tie ļoti labi zina vietējo tirgu. Ar šo uzņēmumu starpniecību esot vieglāk iegūt informāciju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/header-bilde-divi_edit.jpg

Lai pieņemtu ekonomiski pamatotus un panākumus nesošus lēmumus, vadītājiem nepieciešams rūpīgi analizēt pārdošanas rādītājus, vērot izmaiņas klientu vēlmēs un uzvedībā, izprast tendences. Informācijas apjoms ir pamatīgs pat vidēji lielos uzņēmumos. Kā neapjukt datu jūklī, kad katrai filiālei, katram departamentam ir sava Excel tabula ar dažādiem skaitļiem? Viens no uzticamākajiem, dzīvē pārbaudītiem risinājumiem ir centralizēt visu datu plūsmu un uzticēt tās apkopošanu datorprogrammai. Viens no labākajiem tā dēvētajiem biznesa inteliģences un arī plānošanas risinājumiem ir IBM Cognos, kas veiksmīgi tiek izmantots gan daudzās gigantiskās starptautiskās korporācijās, gan arī vidēji lielos Latvijas uzņēmumos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.

Valsts kase IT iepirkumā diskvalificē lētākos un izvēlas dārgāko piedāvājumu; vienu piedāvājumu diskvalificē, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana».

Latvijā saistībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumiem iepriekš tika piedzīvotas situācijas, kad no iepirkuma procedūras tika izslēgti piedāvājumi, jo pretendents nebija iesniedzis kāda veida izziņas vai to kopijas, bet šobrīd ar tiešām muļķīgu pretendenta atraidīšanas iemeslu ir izcēlusies Valsts kase (VK). Proti, lai iegādātos risinājumu datu uzglabāšanai, VK pērn izsludināja iepirkumu par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi. Kopumā iepirkumā savus piedāvājums iesniedza trīs IT uzņēmumi - SIA iPro, SIA Datakom un SIA OptiCom, kuru piedāvājuma līgumcenas bija attiecīgi 56,7 tūkst. Ls, 98,5 tūkst. Ls un 128,6 tūkst. Ls. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, VK par uzvarētāju atzina 128,6 tūkst. Ls vērto OptiCom piedāvājumu. Jāatzīmē, ka šajā iepirkumā, lai salīdzinātu dažādu ražotāju tehnoloģiskos risinājumus, VK noteica ne tikai minimālās prasības, bet arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus. «Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu konkursa komisija izvēlējās pēc šādiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem - tehniskās priekšrocības un piedāvājuma cena,» DB pamatoja VK biroja vadītājas vietniece Sandra Gīle. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, konkursa komisija atzina par neatbilstošiem SIA iPro un SIA Datakom piedāvājumus, jo netika iesniegta visa konkursa nolikumā pieprasītā dokumentācija, kas ļautu izvērtēt piedāvājumu atbilstību nolikumā noteiktajām funkcionalitātes prasībām, turpināja S. Gīle.

Tehnoloģiju kompānija IBM ir iecēlusi par IBM Latvia vadītāju Ediju Tanonu – viņš šajā amatā nomainīs Uģi Eriņu, kurš savu karjeru turpinās ārpus IBM, sacīts otrdien izplatītajā kompānijas paziņojumā presei.

Savā jaunajā amatā Tanons būs atbildīgs par visām ar klientu apkalpošanu saistītajām aktivitātēm, kas aptver visu IBM produktu un pakalpojumu portfeli.

IBM iecēlusi Kržistovu Bulaževski par IBM struktūrvienību vadītāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulaževskis vairāk nekā 20 gadu ieņēmis vadošus amatus IBM struktūrvienībās Polijā un Baltijas reģionā.

«Līdz ar izmaiņām uzņēmuma „IBM Latvia” vadībā ir noslēdzies viens attīstības posms. Tagad ir pienācis laiks vēl straujākai izaugsmei, kas ļaus uzņēmumam stiprināt savas pozīcijas Latvijā,» komentēja Tanons. «Es izmantošu visu līdzšinējo uzkrāto pieredzi, lai IBM saglabātu un palielinātu savu vadošo lomu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informācijas tehnoloģiju tirgos,» teica Bulaževskis.

Neskatoties uz to, ka IBM apgrozījums trešajā ceturksnī sasniedza analītiķu prognozēto līmeni, turklāt kompānijas peļņa bija lielāka par gaidīto, tehnoloģiju giganta akciju cena pēc finanšu rezultātu izziņošanas saruka par 4% līdz 179,48 dolāriem, vēsta Financial Times.

IBM apgrozījums trešajā ceturksnī bija 26,2 miljardi ASV dolāru, kas ir tikai nedaudz mazāk par prognozētajiem 26,3 miljardiem dolāru. Kompānijas peļņa bija 3,28 dolāri uz katru akciju, kas par 0,06 dolāriem vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi.

IBM, kas ir pasaulē desmitais lielākais darbadevējs, bizness kompānijas galvenajos tirgos nav ievērojami audzis, taču nav arī sarucis, tomēr ASV, kas ir IBM lielākais tirgus, kompānija spēja palielināt apgrozījumu par 4%. Tajā pat laikā attīstības valstīs, ieskaitot Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu, IBM spējis augt par vidēji 13%.

Jau ziņots, ka pirmo reizi kopš 1996. gada IBM tirgus vērtība pārsniegusi Microsoft tirgus vērtību.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Valsts kasei slēgt iepirkuma līgumu par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi. Šādu lēmumu IUB pieņēma, izskatot IT uzņēmuma SIA Datakom iesniegto sūdzību, raksta Dienas bizness.

IUB ir uzdevis Valsts kasei divdesmit darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. DB jau rakstīja (26.01.2012), ka Valsts kase IT iepirkumā par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi, diskvalificēja lētākos un izvēlējās dārgāko piedāvājumu.

SIA Datakom piedāvājums tika diskvalificēts muļķīgas atrunas dēļ, jo Datakom sadarbības partnera – SIA IBM Latvija, kura ir oficiālā ASV IT giganta IBM pārstāvniecība Latvijā – pamatnodarbošanās neesot disku masīvu izgatavošana un tamdēļ tā nevarot tikt uzskatīta par IBM iekārtu ražotāju. Proti, VK savā skaidrojumā norādījusi, ka ir apšaubāms Datakom apgalvojums, ka iesniegts tika ražotāja apliecinājums, jo saskaņā ar Lursoft datu bāzē redzamo informāciju SIA IBM Latvija darbības veidi ir: mašīnu, rūpniecības iekārtu, kuģu un lidaparātu vairumtirdzniecības starpnieku darbība, citur neklasificēta finanšu starpniecība, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde, citas ar datoriem saistītas darbības, tirgus un sabiedriskās domas izpēte, konsultēšana komercdarbībā un vadzinībās. «Konkursa nolikumā prasīto datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīvu ražošana nav SIA IBM Latvija darbības veidu sarakstā,» teikts VK skaidrojumā.

IBM un Apple noslēguši sadarbības līgumu par to, ka IBM MobileFirst for iOS tiks izstrādātas vairāk nekā simts biznesa aplikācijas uzņēmējiem, liecina IBM paziņojums.

Tāpat iOS lietotājiem tiks piedāvāti optimizēti IBM mākoņa pakalpojumi, kas piemēroti iOS, ieskaitot drošību, analītiku un mobilo integritāti.

Darījums paver Apple pieeju IBM pārdošanas resursiem, kas ieteiks Apple ierīces klientiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe un banku nozare, kas nekad nav bijušas iPhone prioritātes. Savukārt IBM tas ļaus pārdot programmatūru un pakalpojumus kompānijām, kuras meklē veidus, kā pārvaldīt darbinieku viedtālruņus un planšetdatorus, raksta Bloomberg.

Šī sadarbība palīdzēs Apple iegūt lielāku tirgus daļu tieši korporatīvu klientu segmentā, kas izmanto bezvadu ierīces.

Kompānijas IBM izveidotais superdators Sequoia ir atgriezis ASV pasaules jaudīgāko datoru saraksta galvgalī. Līdz šim pasaules ātrākais superdators Fujitsu K Computer atradās Japānā, vēsta BBC.

To apliecina jaunākais pasaules superdatoru Top 500 saraksts, kurā kopš 1993. gada tiek apkopoti pasaules jaudīgākie datori.

Jaunais superdators IBM Sequoia tiks izmantots, lai veiktu kodolsprādzienu simulācijas, kā arī sniegtu zinātniekiem iespēju pētīt, kas notiek ar ASV kodolarsenālu, neveicot izmēģinājuma sprādzienus.

IBM superdatoram ir 1,5 miljoni datu apstrādes kodoli un tas sver tik pat daudz kā 30 ziloņi, ziņo Wired. Sekundes laikā tas spēj veikt 16,3 kvadriljonus aprēķinu.

«Tādi superdatori kā Sequoia ir ļāvuši ASV nodrošināt pārliecību par sava kodolaresnāla spējām kopš 1992. gada,» vēsta Lawrence Livermore laboratorija Kalifornijā, kurā izvietots jaunais superdators. ASV no Top 500 superdatoru saraksta galvgaļa 2009. gadā gāza Ķīna.

Šobrīd tehnoloģiju attīstības tempi un tendences pietuvojušās lūzuma punktam, kas liek domāt, ka nākamo desmit gadu laikā pasauli sagaida jauna datorikas ēra, kurā datori būs tūkstoškārt ātrāki un mācīsies patstāvīgi,» ikgadējā IBM Foruma ietvaros norādīja IBM Goda biedrs Džons Kons (John M. Cohn).

IBM Forumā piedalījās Latvijas, Ziemeļvalstu, ASV un Polijas speciālisti, savukārt Dž. Kons sniedza lekciju par modernajām tehnoloģijām, «kas izmainīs pasauli», stāsta IBM pārstāvji. Tāpat zinātnieks sniedza lekciju «Kolonijas mācība: kādēļ ir vērts studēt inženierzinātnes» studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Uzstāšanās mērķis bija iedvesmot jauniešus mācībām, paužot, ka zinātne var būt ļoti interesanta. Kopumā lekciju apmeklēja 200 studenti, un tās laikā Dž. Kons demonstrēja savu elektrības eksperimentu «Jolts and Volts».

Tāpat IBM Foruma ietvaros norisinājās IT klastera un IBM Latvija organizētā apaļā galda diskusija par IT nozares neapgūto potenciālu – vietējo resursu attīstības perspektīvām un galvenajiem izaicinājumiem šajā jomā.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Tehnoloģiju gigants IBM pirmo reizi savā vēsturē par kompānijas izpilddirektori iecēlis sievieti, vēsta BBC.

Par jauno IBM izpilddirektori iecelta līdzšinējā kompānijas vice prezidente Virdžīnija Rometija (Virginia Rometty). Viņa aizstās līdzšinējo IBM izpilddirektoru Semu Palmisano (Sam Palmisano), sākot no nākamā gada janvāra.

S. Palmisano IBM vada kopš 2002. gada, un viņš turpinās darboties kā uzņēmuma priekšsēdētājs.

Gan jaunievēlētā izpilddirektore, gan S. Palmisano ieguldījuši darbu, lai panāktu pakāpenisku IBM pāriešanu no personālo datoru pārdošanas uz programmatūras un pakalpojumu pārdošanu.

V. Rometija 54 gadu vecumā pievienojusies salīdzinoši nelielajam izpilddirektoru - sieviešu pulkam. Pasaules lielāko komāniju vadītāju pulkā ir arī kompānijas Pepsi izpilddirktore Indra Noija (Indra Nooyi), Xerox vadītāja Urzula Burnsa (Ursula Burns), Kraft Foods izpilddirektore Irēne Rozenfelda (Irene Rosenfeld) un DuPont izpilddirektore Elēna Kulmana (Ellen Kullman). Arī IBM ilggadējie sāncenši Hewlett-Packard nesen par vadītāju iecēla Megu Vitmenu (Meg Whitman).

Trešdien, 25. martā, plkst. 15:30 Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Ūdens ielā 6, Rīgā norisināsies biznesa analītikas konference «Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū», pastāstīja pasākuma rīkotāja IBM Latvija pārstāvis.

Konferencē piedalīsies ietekmīgi pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri stāstīs par jaunākajiem analītikas rīkiem biznesā, efektīvu mārketingu digitālajā pasaulē, kā arī biznesa nākotnes paredzēšanu un inovācijām.

Pasākumu atklās IBM Latvija pārstāvis Edijs Tanons, bet uzrunu teiks Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

IBM Analītikas programmatūras tehniskais eksperts Martijns Vircs stāstīs par kvalitatīvu biznesa datu plānošanu un analizēšanu, kas ir pamatnosacījumi precīzākai biznesa nākotnes paredzēšanai.

Savukārt IBM Eiropas servisa mārketinga direktors Ronalds Veltens izklāstīs tēmu «No digitālā mārketinga uz mārketingu digitālajā pasaulē».

Tehnoloģiju kompānija IBM uzsākusi reorganizācijas procesu, kura laikā tiks par vairākiem tūkstošiem samazināts darba vietu skaits. Apjomīgās reorganizācijas izmaksas kompānijai sasniegs vienu miljardu ASV dolāru.

Par plānu samazināt darbinieku skaitu IBM pavēstīja jau aprīlī, pēc tam, kad pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti bija sliktāki nekā iepriekš cerēts. Anonīmi avoti kompānijā medijam Bloomberg norādīja, ka tiks atlaisti gan zemāka līmeņa darbinieki, gan arī izpilddirektori.

Analītiķi norāda, ka visā pasaulē IBM varētu atlaist no sešiem līdz astoņiem tūkstošiem savu darbinieku, kas veidotu aptuveni divus procentus no kopējā kompānijā strādājošo skaita 434,2 tūkstošu cilvēku apmērā.

Arī aizvadītajos gados IBM reorganizēja savu personālu – pērn šim nolūkam kompānija iztērēja 803 miljonus ASV dolāru, bet gadu iepriekš – 440 miljonus dolāru.

Pirmo reizi kopš 1996. gada IBM tirgus vērtība pārsniegusi Microsoft tirgus vērtību, ziņo BBC.

IBM tirgus vērtība 29. septembrī bijusi 214 miljardi ASV dolāru, bet Microsoft - 213,2 miljardi ASV dolāru. Tas ir rezultāts ilgstošam laika posmam, kad IBM akciju cena gājusi uz augšu, bet Microsoft - sarukusi.

Izmaiņas nozīmē, ka IBM tagad ir otra lielākā tehnoloģiju kompānija pēc tirgus vērtības. Apple joprojām ieņem vadošo pozīciju ar vērtību 362 miljardi ASV dolāru.

Kopš 2011. gada sākuma IBM akciju cena stabili kāpusi, un tagad ir par 22% augstāka nekā gada sākumā. Savukārt Microsoft vērtība sarukusi par 8,8%.

Analītiķi IBM iekļūšanu otrajā pozīcijā saista ar 2005. gada lēmumu pārdot datoru biznesu Ķīnas ražotājam Lenovo, lai koncentrētos uz programmatūru un pakalpojumiem.

Lai arī pirms gada skaļi tika pieteikts, ka drīzumā Latvijā tiks parakstīts memorands par IBM izpētes centra izveidi, līdz šim tas tā arī nav noticis.

Tika solīts, ka tuvākajā laikā tiks parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas valdību un IBM, kas paredzēs IBM izpētes centra izveidi Latvijā, kas, pēc premjera Valda Dombrovska tolaik teiktā, darbu varētu uzsākt 2012. gada vidū. Sākotnējās aplēses liecināja, ka pētījumu finansējums varētu sasniegt piecus miljonus eiro gadā, ko līdzvērtīgi finansētu IBM un Latvijas puse. Tomēr līdz šim memorands tā arī nav ticis parakstīts, un šobrīd tiek sniegta diezgan skopa informācija, kas ir bijis par pamatu šādam noilgumam.

«Viss ir procesā,» DB lakoniski uzsvēra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, vēršot uzmanību uz to, ka abu pušu sarunas ir nonākušas līdz konkrētam rezultātam, jo šobrīd turpinās darbs pie saprašanās memoranda satura izstrādes.

Apritējuši 30 gadi kopš ASV kompānija Apple laida klajā galda datoru Macintosh, kurš piedāvāja cilvēkiem iespēju kontrolēt ierīci, izmantojot peli.

Datorpele tika radīta jau sešdesmitajos gados Stenforda pētījumu institūtā, taču līdz ar Macintosh klajā nākšanu pirmo reizi pele kā neatņemama sastāvdaļa tika iekļauta datora komplektā.

Laikā, kad tika prezentēts pirmais Macintosh, labus pārdošanas rezultātus rādīja Apple toreizējais flagmanis Apple II, tāpat vairāki uzņēmumi bija gatavi šķirties no 10 tūkstošiem ASV dolāru, lai iegādātos Apple Lisa, kurš debitēja 1983. gadā. Nopietnas konkurences draudus Apple radīja kompānija IBM, kas gadā pārdeva vairāk nekā vienu miljonu personālo datoru, kas bija aptuveni trīs reizes vairāk nekā Apple. Pirms 30 gadiem Apple izveidotājs Stīvs Džobss (Steve Jobs) pauda, ka «glābs pasauli no IBM». «Šķiet, ka IBM vēlas visu sev. Dīleri, kas sākotnēji gaidīja IBM atplestām rokām, nu baidās, ka IBM grib dominēt un kontrolēt nākotni. Tādēļ viņi atgriežas pir Apple, kas ir vienīgais spēks, kas var nodrošināt viņu brīvību nākotnē. [..] Vai Big Blue [tā nereti dēvēta kompānija IBM - red. ]nākotnē dominēs datoru industrijā un visā informācijas laikmetā? Vai Džordžam Orvelam bija taisnība par 1984. gadu?» savā runā 1983. gada oktobrī, Honolulu prezentējot jauno Macintosh, pauda S. Džobss, raksta CNet.

IBM Latvija lielu akcentu ir paredzēts likt uz analītiku

Tā DB pastāstīja IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons, kurš šajā amatā stājās pavasarī, kad kompānijas vadītāja krēslu atstāja ilglaicīgais vadītājs Uģis Eriņš. «Katram cilvēkam ir savi priekšstati par vadību,» sacīja E. Tanons. Viņš pozitīvi vērtē U. Eriņa paveikto. Vadības izmaiņas varētu būt redzamas kompānijas aktivitāšu ziņā, jo katram vadītājam ir savs redzējums. E. Tanons pauda cerības, ka kompānijas pieaugums šogad varētu būt padsmit procentu apmērā, bet dubultots trīs gadu laikā. Arī komunikācijas jomā uz ārpusi IBM turpmāk būs aktīvāks nekā iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekš kompānija vairāk orientējās uz korporatīvo segmentu, taču laiki mainās. Šobrīd cilvēki diezgan daudz informācijas uzzina no sociāliem tīkliem, lasot presi, db.lv, kas vieš izmaiņas arī kompāniju produktu portfeļos un komunikācijas jomā, pamatoja E. Tanons. IBM Latvija turpmāk fokusēsies uz nozares aktualitātēm – mākoņskaitļošanu, biznesa analītiku, sociālo kopdarbību un mobilajiem risinājumiem. «Tieši analītika Latvijas tirgū ir vajadzīga visvairāk,» pārliecību pauda E. Tanons, vēršot uzmanību uz to, ka datus ir nepieciešams analizēt daudzās tautsaimniecības nozarēs. Plānots darbā pieņemt arī jaunus darbiniekus. Jāatgādina, ka pavasarī DB sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkoja konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā», kurā tika secināts, ka pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai.

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Viena no pasaulē lielākajām tehnoloģiju kompānijām IBM ir laidusi klajā inovatīvu sociālās saziņas programmatūras risinājumu, kas paver jaunas iespējas komunikācijā un ļauj ātri globālajā tīmeklī sameklēt vajadzīgos cilvēkus un informāciju, sacīts IBM paziņojumā presei.

IBM Verse, kurā investēti 100 miljoni ASV dolāru, apvieno elektronisko pastu, kalendāru, failu apmaiņu, tūlītēju ziņojumapmaiņu un sociālo saziņu, izmantojot kopēju mākoņdatošanas vidi. Jaunais risinājums balstās uz analīzi, kura gudri un automātiski atrod lietotājiem svarīgākos cilvēkus un darbības, kas ir jāpaveic konkrētā dienā.

«IBM Verse saprot, kurš un kas man ir svarīgs, un palīdz man ātri atrisināt vissvarīgākos jautājumus,» norāda apavu mazumtirgotāja Hamm-RENO Group, GmbH mazumtirdzniecības rīkotājdirektors Jenss Raušens, kura pārstāvētā kompānija testēja jaunā risinājuma bēta versiju.

Tehnoloģiju kompānija IBM pirmo reizi kopš 1996.gada aprīļa tirgus vērtības ziņā apsteigusi seno konkurenti Microsoft, vēsta Reuters.

IBM valdīja datoru industrijā gadu desmitiem līdz tā nolīga mazo, nezināmo Microsoft, lai nodrošinātu operētājsistēmu saviem personālajiem datoriem pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Līdz 1999.gada beigām Microsoft tirgus vērtība bija trīs reizes lielāka nekā IBM.

Microsoft uzplaukuma laikā IBM tika uzskatīta par vecmodīgu, nekustīgu Goliātu, kas nespēj turēt līdzi datorrevolūcijai.

Interneta tehnoloģiju «burbulim» 2000.gadā plīstot, viedokļi ir mainījušies, un jaunāki konkurenti, piemēram, Google un Facebook, nonākuši uzmanības centrā.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Personālie datori iet to pašu ceļu, ko rakstāmmašīnas, vinila plates un elektronu lampas, teicis viens no inženieriem - Marks Dīns (Mark Dean), kurš pielika roku šo datoru radīšanā.

Šāds apgalvojums izteikts blogā, atzīmējot 30 gadus kopš pirmā IBM personālā datora laišanas klajā.

Pēc Marka Dīna vārdiem personālā datora vietu nav ieņēmusi viena atsevišķa ierīce, bet to aizstāj inovācijas, kas no tā attīstījušās.

Lai gan IBM nebija pirmā, kas radīja personālo datoru, pirmā modeļa IBM 5150 laišana klajā 1981.gada 12. augustā ieviesa standartus un dizainu, kam pēcāk tika sekots.

«Kad es palīdzēju radīt personālo datoru, es nedomāju, ka dzīvošu tik ilgi, lai pieredzētu tā norietu,» rakstījis Dīns, IBM inženieris, kurš strādājis pie 5150 attīstības.

Viņš atklājis, ka pats jau ir iegājis nākamajā ērā, jo viņa galvenais dators tagad ir planšetdators.