Piecu gadu laikā no Latvijas uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos ir devušies aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas ievērojami iedragā vietējo ražotāju peļņu un izdzīvošanas spējas. Vienkāršs aprēķins liecina, ka pārtikas ražotājiem Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 104 miljonus eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā jaunākā informācija liecina, ka 2016. gadā cilvēku skaits Latvijā samazinājies par aptuveni 18 tūkstošiem, ieskaitot gan mirušos, gan emigrējušos cilvēkus. Taču pēdējo piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir aizbraucēji. Ko tas nozīmē mazumtirdzniecībai? Pārtikai cilvēki vidēji tērē aptuveni 80 līdz 90 eiro mēnesī (2016. gadā vidēji 87,28 eiro mēnesī) – rezultātā no apgrozījuma pazūd ievērojamas naudas summas.
Samazinoties iedzīvotāju skaitam, palielinās bezdarbs, jo uzņēmējiem zūd motivācija uzturēt veikalus vai ražošanas uzņēmumus, līdz ar to samazinās darba devēju skaits, kas varētu piedāvāt iedzīvotajiem darbavietas. Latvijā lielākie darba devēji ir mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas nodarbina teju 40% strādājošo. Ja ir mazāks iedzīvotāju skaits, tad iekšējā tirdzniecība arī kļūst mazāka, un bezdarbs kļūst vēl lielāks, tāpēc mazkvalificētie darbinieki ir spiesti aizbraukt, jo viņiem aptrūkstas darbavietas.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ jau tagad daudzi tirdzniecības uzņēmumi vērtē, vai tiem Latgalē vispār vajag tirdzniecības pārstāvjus. Piemēram, Rēzeknē ir vislielākais bezdarbs valstī, līdz ar to, šādai tendencei turpinoties, nākotnē situācija var tikai saasināties. Ņemot vērā šo situāciju, valdībai jau laikus vajadzētu sākt domāt par to, kā atbalstīt uzņēmumus, lai tie varētu vairāk investēt Latvijā un padarīt mūsu ekonomiku spēcīgāku.
Kopumā galvenā vajadzība gan ir viena un tā pati gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem – ir nepieciešama stabila, pārdomāta un skaidra nodokļu politika. Taču pašreizējā situācija ir nedroša ārvalstu investoriem, tos ir grūtāk piesaistīt, un, ja valdība turpinās celt nodokļus un slogus un mainīt savu nodokļu politiku katru gadu, arī vietējie uzņēmumi būs spiesti izskatīt, cik ir vērts investēt kādās darbībās vai ražošanā. Tādējādi problēma samilzt un kļūst tikai milzīgāka.