Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

"Nasdaq" Baltijas biržas ievieš jaunu pakalpojumu - "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstu, teikts biržas paziņojumā.

Jaunais pakalpojums ļauj investoriem tirgot akcijas, kas kotētas citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) regulētos tirgos vai tiek tirgotas daudzpusējās tirdzniecības sistēmās.

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja un "Nasdaq" Baltijas tirgus vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka jaunais pakalpojums ievērojami paplašinās akciju tirdzniecības un investīciju iespējas Baltijas reģionā.

Sākot ar pirmdienu, 6.decembri, divu Polijas tirgū kotēto uzņēmumu - "City Service" un "AB Inter RAO Lietuva" - akciju tirdzniecība tiks sākta "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā.

"First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības saraksts ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma bez regulēta tirgus statusa, kurā birža nodrošina akciju tirdzniecību. Tirdzniecības sākšana "First North" Ārvalstu akciju tirdzniecības sarakstā nav uzskatāma par akciju kotāciju.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu apvienošanos, kļūstot par vienu licencētu centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Societas Europaea (Nasdaq CSD). informē biržas pārstāvji.

Apvienotais Nasdaq CSD ir pirmais centrālais vērtspapīru depozitārijs Eiropā, kas ir ieguvis licenci atbilstoši Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR). Šī ir pirmā reize, kad Eiropas līmenī ir ieviests tiesiskais regulējums centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas nosaka vienotus principus atļaujas saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai un centrālo vērtspapīru depozitāriju uzraudzībai. Pēc pārrobežu apvienošanās no šodienas Nasdaq CSD pievienojās Eiropas TAREGT2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ir nozīmīgs Eiropas Centrālās bankas finanšu tirgus infrastruktūras projekts. T2S platforma ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem. Nasdaq CSD galvenais birojs atrodas Latvijā ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Pērn, sasniedzot 322,2 miljonus eiro, būtiski augusi Latvenergo koncerna peļņa. Uzņēmumā norāda, ka šo ciparu šogad būtiski ietekmējusi jaunā nodokļu reforma. «Peļņa sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro,» informē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Latvenergo koncerna ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav būtiski mainījušies un ir 925,6 miljoni eiro, savukārt EBITDA rādītājs audzis par 38%, sasniedzot 541,7 miljonus eiro. Uzņēmumā atklāj, ka 2017. gadā Latvenergo koncerns ir bijis vērtīgākais enerģētikas uzņēmums Baltijā, aktīvu vērtībai gada nogalē pārsniedzot 4 miljardus eiro.

2017. gadā Latvenergo koncerna ražotnēs saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas daudzumiem – 5734 GWh, kas ir par 22% vairāk nekā 2016. gadā. Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES 2017. gadā pieaudzis par 74 %, sasniedzot 4270 GWh (2016. gadā – 2449 GWh). Elektroenerģijas izstrādes pieaugumu Daugavas HES veicinājusi lielāka ūdens pietece Daugavā, un līdz ar to elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bijusi lielākā kopš 1998. gada, kā arī trešā lielākā novērojumu vēsturē kopš 1966. gada. Ā.Žīgurs gan atklāj, ka lielā ūdens pietece sagādājusi uzņēmumam arī papildu rūpes. «Darbinot HES tik intensīvā režīmā, jānodrošina, lai viss ūdens caur turbīnām tiktu izvadīts lietderīgi, tas arī veiksmīgi izdevās,» pauž Ā.Žīgurs. Ņemot vērā lielo elektroenerģijas izstrādi Daugavas HES, Rīgas TEC elektroenerģijas izstrāde 2017. gadā bija par 36% mazāka nekā pagājušā gadā, un tā ir 1411 GWh.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Investori akcijas mīt kādā tirgū var jebkurā brīdī, protams, ņemot vērā attiecīgās biržas darba laiku. Tiesa gan, lielākā daļa no šīs tirdzniecības parasti tiek veikta vai nu tirdzniecības sesijas sākumā, vai beigās.

Pēdējo gadu laikā, turklāt par arvien lielāku tirdzniecības apjomu, atbildīga ir tieši tirdzniecības sesijas izskaņa. Tas pamatā tiek skaidrots ar indeksu fondu popularitātes vilni. The Wall Street Journal apkopotie dati liecina, ka šā gada marta pirmajā tirdzniecības nedēļā aptuveni 10% no visiem Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā ietverto kompāniju akciju mīšanas apjomiem vērojami pirmajās 30 minūtēs, savukārt pēdējās 30 minūtēs realizēti 27% no visa kopējā darījumu apjoma. Pieejamā informācija arī liecina, ka pagājušajā gadā Ņujorkas biržā sesijas beigu daļa bijusi atbildīga par 26% tirdzniecības aktivitāšu, kas ir gandrīz par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt Credit Suisse apkopotie dati izceļ, ka tirdzniecības sesijas pašas beigas, kad tiek fiksētas sesijas beigu cenas (closing auctions), ir atbildīgas par 8% no kopējās S&P 500 kompāniju akciju tirdzniecības aktivitātes. Tas esot četras reizes vairāk nekā 2004. gadā.

Globālais tehnoloģiju uzņēmums, kas apkalpo kapitāla tirgus un citas nozares, Nasdaq paziņo par Lienes Dubavas iecelšanu Nasdaq RIGA valdes priekšsēdētājas amatā. Liene Dubava aizstāj Daigu Auziņu-Melalksni, kura turpinās karjeru ārpus Nasdaq kā padomes locekle.

Daiga Auziņa-Melalksne, kura šobrīd ir Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja, paziņoja par savu nodomu atstāt Nasdaq septembra beigās, lai turpinātu padomes locekļa karjeru. Daiga vada Nasdaq Riga kopš 2005. gada un Baltijas biržas kopš 2012. gada. Daiga ir vadījusi Tallinas, Rīgas un Viļņas biržu integrāciju kopējā Nasdaq Baltija tirgū un aktīvi popularizējusi priekšrocības, ko sniedz attīstīts kapitāla tirgus Latvijā un Baltijā. Daiga ir piedalījusies Eiropas Komisijas Augsta līmeņa forumā par kapitāla tirgu savienību, sniedzot ieguldījumu ES Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna izstrādē.

Savu karjeru Nasdaq Riga Liene aizsāka 2003. gadā kā Emitentu attiecību speciāliste. 2006. gadā viņa pārņēma Tirdzniecības vadītājas pienākumus un 2007. gadā pievienojās Nasdaq Riga valdei. Kopš 2012. gada Liene Dubava ir atbildīga par Nasdaq Baltija biržā kotētajiem uzņēmumiem. Liene ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas un Baltijas vērtspapīru tirgus attīstībā, viņa ir bijusi atbildīga par korporatīvās pārvaldības un investoru attiecību uzlabošanu.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Latvijas energokompānija AS Latvenergo šodien iezvanīs tirdzniecības sesijas atklāšanas zvanu Nasdaq biržā Ņujorkā. Vienlaicīgi pirmo reizi veselu stundu Ņujorkas sirdī - Taimskvērā uz Nasdaq ēkas ekrāna, tiks demonstrēts Latviju un Latvenergo reprezentējošs video, informē Latvenergo Preses sekretāre Ivita Bidere.

Latvenergo ir pirmais uzņēmums Baltijā, kas saņēmis Nasdaq biržas Labāko investoru attiecību balvu starp obligāciju emitentiem. Līdz ar balvu šī gada sākumā tika saņemts uzaicinājums koncerna pārstāvjiem 14. augustā svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atklāšanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā Ņujorkas Taimskvērā. Pasākuma tiešraide plkst. 16:15 (pēc Latvijas laika) būs skatāma Facebook Nasdaq un Latvenergo profilos, kā arī Latvenergo mājaslapā.

«Latvenergo izvēlējās izmantot iespēju runāt ne tikai par koncerna vērtībām, bet īpaši izcelt mūsu valsti un tās ar Latvenergo kopējo vērtību - atbildību pret vidi. 30 sekunžu garajā video tiek uzsvērta Latvijas daudzveidība - «zaļi» mēs esam ne tikai dabā un atjaunīgās enerģijas izmantošanā, bet arī citās dzīves jomās,» skaidro kompānija.

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, jo investorus uztrauca ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumi par gaidāmiem raķešu triecieniem Sīrijai tās ķīmisko uzbrukumu dēļ.

«Finanšu tirgos trešdien iezagās nepatika riskēt, jo atvieglojuma sajūtu par ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma samazināšanos aizēnoja augošais ģeopolitiskais risks ap Sīriju,» sacīja FXTM analītiķis Lukmans Otunuga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atzina, ka Trampa izteikumi par Sīriju «iezvana» jaunu «ģeopolitisko baiļu» kārtu.

Tramps trešdien tviterī brīdināja Krieviju gatavoties ASV raķešu triecieniem Sīrijā, rakstot, ka «nāks [raķetes], jaukas, jaunas un gudras!» kā atbilde uz Sīrijas valdības spēku uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem.

Naftas cenas noslēdza tirdzniecības sesiju augstākajā līmenī kopš 2014.gada decembra, ko veicināja Trampa paziņojumi par Sīriju un tas, ka Saūda Arābija pārtvēra ballistiskās raķetes, ko bija raidījuši Jemenas nemiernieki, un notrieca divus dronus.