Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi.
To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Lursoft pētnieki secinājuši, ka, rēķinot uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, lielās pašvaldības apsteiguši Durbes un Raunas novadi. Proti, Durbes novadā patlaban reģistrēti vien 425 aktīvi uzņēmumi, kas to ierindo 73. vietā starp visām Latvijas pašvaldībām, savukārt pēc iedzīvotāju skaita Durbes novads ierindojas 103. pozīcijā blakus Zilupes un Pāvilostas novadiem. Lursoft izpētījis, ka Durbes novadā uz 1000 iedzīvotājiem patlaban reģistrēti 146 uzņēmumi, un, lai gan tas ir vairāk nekā galvaspilsētā vai citās lielajās pašvaldībās, salīdzinot ar 2016. gada rezultātiem, divu gadu laikā rādītājs sarucis par 6,08 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem. Tiesa, neskatoties uz to, Durbes novadam izdevies apsteigt galvaspilsētu, kas 2016. gada pētījuma rezultātos atradās pirmajā vietā ar 158,51 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem.
Otrajā vietā Latvijas aktīvāko novadu topā ierindojas Raunas novads – 144,4 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Pašvaldības vadītāja Evija Zurģe novada panākumus skaidro ar novadnieku sīkstumu. «Raunas novada ļaudis pēc neatkarības atjaunošanas veiksmīgi pārņēma no padomju saimniecībām, kolhoziem un darbnīcām palikušo mantību un izveidoja uzņēmumus. Tie visu šo laiku ir darbojušies un sīksti turējušies pie dzīvības. Nav nekādi lielie Rīgas milži. Prāvākie ir bruģakmens ražotāji un metālapstrādātāji, ap 50 darbinieku. Pārējie ir mazi uzņēmumi – zemnieku saimniecības un ģimenes uzņēmumi. Laika gaitā vecie uzņēmumi nav likvidējušies, bet rodas jauni,» atklāj E. Zurģe.
Lursoft pētījums rāda, ka Durbes un Raunas novadiem seko Rīga ar 140,42 uzņēmumiem uz pašvaldībā reģistrētiem 1000 iedzīvotājiem. Galvaspilsēta atrodas līderos gan pēc pašvaldībā reģistrēto uzņēmumu skaita, gan arī uzņēmumu finanšu rādītājiem. Lursoft dati atklāj, ka Rīgā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 36,12 miljardus eiro, kas veido 64,12% no kopējā apgrozījuma, kuru pagājušajā gadā radījuši Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pierīgas pašvaldības ir patīkamas investoriem, ko apliecina arī to atrašanās sarakstā TOP 5. Mārupes, Garkalnes un citu Rīgai tuvējo pašvaldību fenomens slēpjas galvaspilsētas tuvumā un biroju un noliktavu izbūvei pieejamās teritorijās, kā dēļ daudzi Latvijas lielie uzņēmumi par savu atrašanās vietu izvēlējušies tieši galvaspilsētai tuvējos novadus.
Visu rakstu Mazie pārspēj lielos lasiet piektdienas, 16.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!