Sniedzot iespēju Rīgā videi draudzīgā veidā utilizēt nevajadzīgos spoguļus, SIA "Stikla Serviss" un SIA "Zaļā josta" uzsāk nevajadzīgu un bojātu spoguļu utilizācijas akciju.

"Bojāti, sasisti vai vienkārši vairs nevajadzīgi spoguļi ir diezgan neparocīgs atkritumu veids," skaidro "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot ka "Zaļā josta" regulāri saskaras ar iedzīvotāju jautājumiem par pareizu spoguļu utilizāciju.

"Spoguļu stikls nav piemērots pārstrādei un to nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteinerā stiklam. Liela izmēra spoguļi, īpaši ierāmētie spoguļi vai spoguļi uz koka pamatnes, klasificējami kā lielgabarīta atkritumi, kuru utilizācija ir maksas pakalpojums. Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem šādi spoguļi būtu jānogādā Getliņu poligonā," norāda L. Kubliņa.

Kampaņas mērķis ir arī radīt pievienoto vērtību, dodot iespēju nevajadzīgām lietām nonākt atkārtotā apritē.

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopš 2015. gada sākuma tehnisko apskašu laikā veic transportlīdzekļu marķēto spoguļu pārbaudi. Par gadījumiem, kad fiksētas neatbilstības spoguļu marķējumā, tiek informēta Valsts policija (VP).

Kopš pārbaužu veikšanas uzsākšanas neatbilstības spoguļu marķējumos konstatētas 190 auto.

Šis ir labs veiksmīgas sadarbības piemērs starp CSDD, VP un uzņēmumiem, kas veic autodetaļu marķēšanu. Tagad VP ir iespēja ātrāk atklāt noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti transportlīdzekļu detaļu zādzībā un tirdzniecībā. Pēc šādas sadarbības uzsākšanas pozitīvas iezīmes novērojamas arī statistikā – pērn transportlīdzekļu spoguļu zādzību skaits ir samazinājies par 42%, salīdzinot ar 2014. gadu.

CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš: «Spoguļu marķējuma pārbaudes tehniskās apskates laikā ir viens no pasākumiem, kā palīdzēt VP izsekot un atklāt noziedzīgu rīcību. Mūsu uzdevums ir tehniskās apskates laikā pievērst uzmanību spoguļu marķējumam. Ja tiek konstatēta neatbilstība vai redzamas marķējuma dzēšanas pazīmes, par to informēt VP, kas attiecīgi rīkojas.»

Apvienojot Kristīnes Belovas zobu higiēnistes un Jevgenija Roščina ražotāja pieredzi, izstrādāts vienreizlietojams ieliktnis ar spogulīti, ko ielikt siekalu atsūcējā

«Noteikti mutes dobuma rajoni nav labi pārskatāmi, jo gaisma krīt dažādos virzienos un higiēnistam ir grūti visu saskatīt. Produkts kalpo ne vien kā spogulis, bet arī kā gaismas atstarotājs – kad pacients guļ krēslā, viņam virs galvas ir lampa, kas izstaro gaismu un atstarojas spogulī, tādējādi apgaismojot virsmu, ar ko strādāju. Gribu atvieglot dzīvi kolēģiem. Man bija ideja, kura negaidīti realizējās, un arvien vairāk speciālistu atzīst, ka arī viņiem tas šķiet noderīgi. Ir gandarījums, ka tagad vieglāk strādāt ir ne vien man, bet arī citiem,» stāsta Kristīne Belova, SIA Tooth Fairys Tools līdzīpašniece un Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas valdes locekle. Savukārt viņas biznesa partneris Jevgenijs Roščins te saredz 600 milj. eiro vērtu tirgu un viņa plāns ir paņemt 10% no tā. «Uzskatu, ka mums ir visas iespējas panākt savu,» viņš saka. Uzņēmums ir iesniedzis sava produkta – ieliktņa ar spoguli, ko ievietot siekalu atsūcējā – patenta pieteikumu Latvijā. «Vienā pirmdienā nodibinājām uzņēmumu, nākamajā jau iesniedzām patenta pieteikumu. Viss notiek ļoti strauji,» saka Jevgenijs.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

Šā gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, automašīnu detaļu zādzību skaits pieaudzis par 30%, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par KASKO pieteikumiem.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad visbiežāk apzagtas BMW markas automašīnas, bet būtiski pieaug Volvo markas automašīnu detaļu zādzību gadījumu skaits – pērn tas palielinājies vairāk nekā četras reizes. Kopumā pērn par automašīnu un to detaļu zādzībām BTA apdrošināšanas atlīdzībās izmaksājusi 703 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar BTA saņemtajiem KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem par automašīnu detaļu zādzībām, 2015. gadā visbiežāk – 23% no visiem pieteikumiem – bija apzagti BMW markas spēkrati. Otrajā vietā pēc automašīnu detaļu zādzību skaita pērn ierindojās Volvo markas automašīnas – 20% no visiem pieteikumiem, turklāt šīs markas automašīnu detaļu zādzību skaits pērn, salīdzinājumā ar 2014. gadu, palielinājies vairāk nekā četras reizes. Salīdzinoši mazāk pieteikumu pērn saņemts par Mercedes Benz automašīnu detaļu zādzībām – 11% no visiem pieteikumiem, Volkswagen – 10%, Audi – 7%, Toyota – 7%.

Par auto apzagšanas gadījumiem šogad pieteiktas atlīdzības jau vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aktuālie dati. Garnadžu iecienītāko spēkratu zīmoli ir BMW, Volvo un VW, turklāt ievērojami pieaudzis BMW salona detaļu zādzību skait, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

«Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn un šogad būtiski palielinājies BMW automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, savukārt Volvo un VW samazinājies. Pēc jaunākajām tendencēm saistībā ar BMW automobiļiem garnadži arvien vairāk iekāro tieši salona detaļas – zog stūres, paneļus, multimediju iekārtas, vidus konsules un citas. Visvairāk cieš divus līdz septiņus gadus veci 5., X3 un X5 sērijas BMW auto,» komentē Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, norādot, ka šāda veida zādzības pārsvarā notiek Rīgā un tās apkārtnē.

BALTA reģistrēti gadījumi, kad garnadži spēkrata īpašniekam nodarījuši zaudējumus pat 30 tūkstošu eiro apmērā – kāds BMW X6 īpašnieks pēc automašīnas apzagšanas palicis bez ātrumkārbas pārslēdzēja, motora pārsega, stūres, spidometra, navigācijas un šofera puses loga, kā arī ticis pie citiem defektiem. Tāpat arī gadījums, kad vairāk nekā 10 tūkstošu eiro lielus zaudējumus turpat pie mājas atstātam auto guvis kāda cita BMW X6 īpašnieks. Spēkratam no virsbūves izgriezti un nozagti abi lukturi, kā arī sabojāti vadi un signalizācija. Ne mazāku pārsteigumu no rīta piedzīvojis cits auto īpašnieks, konstatējot ne tikai dažādu detaļu zādzība, bet arī ar eļļu salietu salonu.

Te bija kandidāts, te zuda kandidāts – VID ģenerāldirektora meklējumiem velkoties garumā, mazumā raujas iespēja atrast tādu nodokļu administrācijas vadītāju, kurš nebūs tikai spējīgs dokumentu parakstītājs

Kopš 16. jūnija, kad Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, aizritējis gana daudz laika. Amats kļuva vakants pēc tam, kad raganu medības neizturēja un atlūgumu iesniedza Ināra Pētersone. Pāris mēnešu pēc VID pamešanas I. Pētersone DB atzina gan to, ka uzlabojumi nodokļu administrēšanas jomā bez politiskās gribas nav iespējami, gan to, ka VID ir vajadzīgs nedaudz cits strāvojums nekā tas, ko pārstāv pati Pētersone un arī nodokļu administrācijas ikdienas darba turpinātāja un nodrošinātāja, VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Pirmais konkurss izčākstēja, arī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kuru amatam virzīja un par kuru zīmīgi galvoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā dzīve pierādīja, tomēr nevarētu būt paraugs valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas mākā. Ar tādiem biogrāfijas pleķiem pie amata tikt neizdevās. Pa to laiku tika pieregulēts VID ģenerāldirektoram maksājāmās algas apmērs, bet meklējumi tika uzticēti personālatlases kompānijai, kas saņēma kādus simt «nē» un arī savu tiesu jāvārdu. Šajā jezgā kopš Pētersones atlūguma apritējuši gandrīz pieci mēneši.

Jau kopš oktobra sākuma blakus pesimismam akciju tirgū nosēžas pamatīgāka pārliecība, ka visas pasaules ekonomikas kāpiens uz augšu nākotnē būs lēzenāks. Daudz tiek spriests par dažādiem riskiem, kas šo kāpumu augstāk var apgrūtināt vēl vairāk un nozīmēt, piemēram, jau kādu recesiju materializēšanos.

Šāda ekonomikas bremzēšanās nāk visai interesantā laikā – būtībā tad, kad centrālās bankas tikai lēnām sāk ziņot par gatavošanos atkāpties no iepriekšējiem globālās krīzes seku savākšanas pasākumiem. Piemēram, Eiropas Centrālā banka savu drukāšanas programmu plāno noslēgt vien šā gada beigās, un eiro refinansēšanas likme pie nulles varētu mierīgi atrasties vēl līdz nākamā gada rudenim.

Līdz ar to zināmi jautājumi varētu būt saistīti ar to, kas palīdzēs piecelties šoreiz, ja ekonomika tomēr paklups tā sāpīgāk.

Viena atbilde varētu būt, ka ekonomikas stimulēšanu ar kaut kādām programmām un nodokļu atlaidēm pārņem valdība. Uz vajadzību gatavot tēriņu plānus, kurus tās ātri var īstenot gadījumā, ja ekonomikas nosacījumi tomēr sarežģījas spējāk, pagājušonedēļ vērsa uzmanību arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Protams, to vieglāk pateikt, nekā izdarīt.

Teju tieši pirms gada finanšu tirgū bija vērojams pandēmijas dziļākais bezcerības punkts. Gandrīz zibenīgi – no 2020. gada februāra otrās puses virsotnēm ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība līdz tā gada 23. martam bija sarukusi par 35%.

Tas bija viens no straujākajiem akciju sabrukumiem vēsturē. Tiesa gan, nu var secināt, ka tas reizē bija arī viens no īsākajiem šādiem kritumiem. Marta beigu daļā ASV akcijas atsāka augt, un pagaidām tās atpakaļgaitas spogulī īsti kopš tā brīža skatījušās nav. Kopš 2020. gada marta zemākajiem punktiem minētā S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 80%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir 21% apmērā.

Visai ātri akciju tirgus censoņi koncentrējās uz uzvarētājiem no jaunās situācijas, kas bieži bija tehnoloģiju kompānijas. Tāpat omu arvien uzlaboja pasaules ietekmīgāko valdību un centrālo banku mētāšanās ar naudu pa labi un pa kresi – ar regularitāti, atbildot uz pandēmijas krahu, nāca paziņojumi par multitriljonu atbalsta pasākumiem ekonomikām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Nodokļu sistēma Latvijā ik gadu piedzīvo lielākas vai mazākas izmaiņas, un izņēmums nav arī šis gads, kura sākumā grāmatvežiem jāsaprot, kā rīkoties ar politiķu sagādātajām «dāvanām»

To intervijā DB stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, nodokļi ir viena no dzīvībai svarīgākajām sistēmām tautsaimniecības organismā. To nevar skatīt atsevišķi no kopējās ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas Latvijā.

Fragments no intervijas:

Kas ir kritēriji, kuri, brūvējot pārmaiņas nodokļos, obligāti jāņem vērā?

Faktiski tie ir divi – iedzīvotāju, arī nodarbināto, skaits un struktūra, kā arī to prognozējamā dinamika, un Latvijas tautsaimniecības uzbūve ar visām tās īpatnībām. Diemžēl pēdējo 25 gadu laikā Latvijā iedzīvotāju skaits ir sarucis par aptuveni 0,7 miljoniem, un šī tendence turpinās, tomēr es neredzu neko, kas šo procesu varētu apturēt. Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus pie sarūkoša iedzīvotāju skaita, ir nemitīgi jāpieaug nodokļu maksājumiem, bet tas ir panākams ne tikai ar lielākām nodokļu likmēm, bet arī plašāku ar nodokli apliekamo ienākumu bāzi, esošo atvieglojumu atcelšanu vai arī, kā nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, vienkārši «pasakot», ka jāmaksā vairāk, jo pieaugusi kadastrālā īpašuma vērtība, kaut arī tai vairumā gadījumu nav nekāda sakara ar konkrētā cilvēka aktivitātēm. Visus šos risinājumus varam redzēt arī 2017. gada jauninājumu kontekstā nodokļu sistēmā.

Sarkanā un melnā ir svarīgākās jaunā Škoda Kodiaq RS pamatkrāsas neatkarīgi no tā, kādu virsbūves krāsojumu izvēlēsies tā pircējs

Starp citu, virsbūves krāsojumi ir gana pamanāmi un kārdinoši. Pavisam kopā tie ir astoņi: Race Blue, Moon White, Brilliant Silver, Quarz Grey, Steel Grey, Black Magic, Velvet Red un Crystal Black. Visiespaidīgāk, protams, izskatīsies Race Blue, Velvet Red vai Quarz Grey, taču reālajā dzīvē, visticamāk, pirks kādu no tumšajiem Black virsbūves toņiem. Laiks rādīs. Jebkurā gadījumā, pati Škoda ir pārliecināta, ka Kodiaq RS mērķauditorija ir nobrieduši vīrieši pēc četrdesmit, ar stabiliem ienākumiem un lojālu attieksmi pret čehu zīmolu. Pats galvenais, ka šie pircēji skaidri apzinās RS versijas vērtības pieaugumu salīdzinājumā ar ikdienišķajiem Kodiaq. Tādu ir pietiekami daudz, un daudzus no tiem varēs pamanīt, aplūkojot auto jau miera stāvoklī. Vispirms, atbilstoši RS līnijas standartiem, Kodiaq RS būs speciāla dizaina priekšējais un aizmugurējais bampers. Turklāt šis auto koķetēs ar melnas krāsas elementiem, kas lieliski izskatās un nekļūdīgi ļauj atpazīt RS modeļa rokrakstu. Melnas krāsas atpakaļskata spoguļi, melnas krāsas priekšējā dekoratīvā reste, melnas krāsas moldingi, melnas krāsas sānu logu ietvari, jumta reliņi un arī citi dekoratīvie elementi uz virsbūves ir ogļmelnā krāsā.

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Šodien Garkalnē notikušajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais kravas auto Scania no aizmugures strauji pietuvojies velosipēdistu grupu pavadošajam automobilim Opel Vectra, aiz kura aizvējā braucis arī viens 12 gadus vecs zēns. Sadursmes brīdī zēns iespiests starp abām automašīnām, aģentūrai LETA pastāstīja negadījumā iesaistītā Opel vadītājs.

Kā novēroja LETA, pāris stundas pēc negadījuma notikuma vietā grāvī joprojām atradās vieglā automašīna Opel Vectra, bet pirmajā joslā stāvēja Polijā reģistrēts kravas automobilis Scania ar piekabi, aiz kuras redzamas bremzēšanas pēdas. Vieglajam automobilim bija stipri sadauzīta aizmugurējā daļa, bet kravas automašīnai bija sasists priekšējais vējstikls un plastmasas daļas. Zem kravas auto bija redzams arī sarkans velosipēds un asinis.

Notikuma vietā bija izveidojies dažus simtu metru garš sastrēgums. Avārijas vietā bija redzamas četras Valsts policijas automašīnas, kā arī abi negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi.

Lai gan pirmās fotokabīnes parādījās Amerikā 1925. gadā, arī mūsdienās cilvēki ir gatavi stāvēt rindā, lai iegūtu attēlu ar sevi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Bieži vien pasākumos liekas, ka nekas nav mainījies – rindas ir joprojām,» saka Jānis Nīgals, kurš kopā ar Rolandu Erķi izgatavojis momentfoto aparātu Fobo, ar kuru viesojas dažādos pasākumos. «Bija vēlme uzdāvināt draugam uz kāzām dāvanu – momentfoto iespēju. Likās, ka fotokabīnes uztaisīšana būs ātra, divu nedēļu laikā to izdarīsim, bet tas mums prasīja pusgadu, tāpēc uz kāzām vajadzēja citu dāvanu,» nelēpj Jānis. 2014. gada sākumā fotokabīne bija gatava. No produkta, ko uzdāvināt draugiem, radās pakalpojums, ko viņi tagad piedāvā izklaides tirgū. Vaicāti, kāpēc izlēma turpināt iesākto, puiši teic, ka to mudināja darīt jau līdz tam veiktie ieguldījumi un izaicinājums to paveikt. Jānis ir fotogrāfs un ir bildējis korporatīvajos pasākumos, tāpēc viņam bija kontakti pasākumu aģentūrās, kurām viņš stāstīja par jauno pakalpojumu, izdevās tikt pie klientiem. Gandrīz divu gadu laikā puiši piedalījušies aptuveni 350 pasākumos. Fobo pakalpojumus galvenokārt izvēlas korporatīvajiem pasākumiem un kāzām. Katram no šiem virzieniem ir sava sezonalitāte un tās nepārklājas. «Ir vēl trešais virziens – momentfoto kā daļa no zīmola veidošanas. Labs piemērs ir H&M apģērbu veikali – viņi Positivus festivālā novietoja trīs fotokabīnes un kopumā nobildējās 15 tūkstoši cilvēku. Cilvēks iegūst bildi, ir priecīgs, bet uz fotogrāfijas rakstīts H&M,» saka Jānis. Rolands piebilst, ka tādējādi zīmols tiek saistīts ar pozitīvām sajūtām.

Valsts policijas Rīgas reģiona Zemgales iecirkņa policisti 19.janvāra naktī saņēma izsaukumu uz Ulmaņa gatvi, kur tika sadurts kāds taksists. Kā tika noskaidrots, automašīnas pasažieris taksistam iedūra ar nazi kaklā. Šī brīža informācija liecina, ka vīrietis šādi rīkojies, jo nav varējis samaksāt par braucienu.

Cietušais likumsargiem izstāstīja, ka vedis kādu pasažieri no Vecrīgas līdz Imantai. Sākotnēji pasažieris norādījis tikai virzienu, uz kuru pusi viņš jāved, bet, kad nonākuši Imantā, pasažieris teicis, ka tālāk jābrauc līdz Ulmaņa gatvei, kur arī samaksās par braucienu.

Ierodoties norādītajā adresē, taksists izsita čeku, taču tajā brīdī atpakaļskata spogulī pamanīja, kā pasažieris izvelk no kabatas nazi. Taksometra vadītājs ātri noreaģēja un pielika roku priekšā kaklam, lai aizsargātos no dūriena, bet automašīnas pasažieris tomēr iedūra nazi vadītājam kaklā un aizbēga no notikuma vietas.

Policistiem, veicot operatīvās meklēšanas pasākumus, piektdien, 20.janvārī, izdevās aizturēt 1989.gadā dzimušo vīrieti viņa dzīves vietā Gogoļa ielā. Aizturētais vīrietis jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par laupīšanu, huligāniskām darbībām un zādzību.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Jaunākās paaudzes mazauto Honda Jazz žilbina ar neticami ērtu salonu un, ja topošais saimnieks to vēlēsies, tas ir gatavs stilot ar košiem un pamanāmiem virsbūves krāsu toņiem

Jazz ir vēl viens paraugs, kā Honda no necilajiem ārējiem izmēriem spēj salonā izspiest tik daudz vietas, lai tas varētu kļūt par budžeta klases ģimenes auto. Tiem, kas savas attiecības ir nodibinājuši nesen un kuru ģimenei ir pievienojušās jaunas atvases, Jazz ar garantiju spēs izpildīt visus pienākumus. Honda Jazz, kas savā dzimtenē un citviet pasaulē tiek saukts par Honda Fit, ir viens no populārākajiem Honda modeļiem uz planētas Zeme.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Mazs auto vienmēr ir kompromiss. Arī Jazz šur tur var vēlēties labākus apdares materiālus, priekšējie krēsliņi ir pašauri, saulessargu spogulīšiem nav dāmām tik vajadzīgā apgaismojuma. Sīkas nepilnības atrast var, tomēr Jazz ar pilnu jaudu atspēlēsies ar neticami plašu salonu un savai klasei milzīgu bagāžas nodalījumu, kurā par papildu samaksu var pasūtīt oriģināla izmēra rezerves riteni. Funkcionalitātes paraugstunda ir Honda otrās rindas Honda Magic Seats jeb maģiskie sēdekļi, kas ļauj to apakšējo daļu uzlocīt tā, lai izveidotu plašu telpu nestandarta bagāžas vizināšanai. Daudziem ļoti patiks, ka Jazz joprojām uz Latviju ceļo no Japānas rūpnīcas, kas garantē lielisku kvalitāti. Salīdzinājumā ar priekšgājēju, kas arī bija ērts un saimniecisks produkts, jaunais Jazz ir uzsēdināts uz jaunas un modernas platformas, kas pastiepusi auto vēl par 95 mm garāku, bet riteņu bāze ir palielināta par 30 milimetriem. Ārējo apkārtmēru pārbīdes ir stiprinājušas ne tikai auto vadāmību un stabilitāti uz ceļa, bet arī paplašinājusi salona ietilpību. Priekšējos krēslos turpmāk pat brangas miesasbūves tēvaiņiem nevajadzēs grūstīties ar pleciem, vēl komfortablāki dzīves apstākļi tiks nodrošināti otrās rindas pasažieriem. Tur ir kļuvis vairāk vietas gan kājām, gan plecu rajonā. Visbeidzot, zem Jazz jumta auto aizmugurējā daļā atradīsies 354 litru bagāžas nodalījums, ko, nolokot otrās rindas krēslus, var palielināt līdz 1314 litriem. Kā jau to varēja paredzēt, Honda Jazz joprojām būs viens no dārgākajiem savas klases modeļiem, proti, sākot no 14 390 eiro, taču japāņa mazauto aizstāvības nolūkos jāsaka, ka Jazz jau standartizpildījumā tiks pasniegts ar sulīgu aprīkojumu.

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Pasaules lielākajai izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai UNESCO, kuras dalībniece ir arī Latvija, šogad aprit 70 gadu. Laikā, kad Rīgas vēsturiskais centrs un tā buferzona tika iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, būvniecības un nekustamo īpašumu nozarē bija jūtama pretestība, bažas par attīstības iespējām. Pa šiem gadiem šis tas ir mainījies – gan pilsētas vaibstos, gan nozares profesionāļu attieksmē. Daudzas ēkas ir atguvušas spozmi, daļa no tām – ar būvkompānijas RBSSKALS rokām, piemēram, Latvijas Nacionālais teātris, Rīgas Birža, koka ēku renovācijas centrs Koka Rīga un daudzi citi. Saruna, kurā netrūkst garu paužu, ar kompānijas padomes priekšsēdētāju Māri Saukānu izvēršas gan par rekonstrukciju, gan būvniecību kopumā.

Vai, ieejot Biržas namā, ir gandarījuma sajūta par to, ka esat palīdzējuši šādam objektam tapt?

Drīzāk klātbūtnes sajūta. Bet tas attiecas arī uz citiem objektiem – tev ir bijusi iespēja būt daļai no kaut kā lielāka, nekā tu pats. Kad pienāks nākamā restaurācija vai rekonstrukcija, speciālisti ņems ārā būvžurnālus, arhīvus, pētīs, kas to darīja, kāpēc to darīja, kāda bija doma, un ceru, ka spēs novērtēt mūsu darbu un ieguldījumu.

Jums bija tāda pati iespēja, jo Biržas namā arī ilgus gadus nebija veikti kapitāli atjaunošanas darbi.

Un varbūt labi, ka tā. Jāpiemin trīsvienība – kultūrvēsturiskais mantojums, sabiedriskās vajadzības un ekonomiskais izdevīgums. Ne vienmēr starp tām ir balanss. Bieži vien tiek pārspīlēts ekonomiskais izdevīgums, citreiz tiek nobremzētas laikmetīgas vajadzības, taču mēs dzīvojam gadsimtu vai pat vairāk vēlāk, un vajag atrast kompromisu starp to, kā bija, un to, kā ir. Kultūrvēsturiskais mantojums stāv augstāk par visu. Mēs lepojamies ar Rīgu, kāda tā bijusi, – tas ir iemesls, kāpēc tūristi uz šejieni brauc, tas ir mūsu vērtību spogulis. Un šajā spogulī rādām, kā mēs redzam, kā mēs saprotam, kā mēs darām un cienām. Sākotnēji atsevišķās profesionāļu aprindās bija pretestība pret UNESCO prasībām, ka tās ierobežos, ka daudz ko nedrīkstēs. Vecrīga nav liela, salīdzinot ar vairāku citu valstu vecpilsētām, bet buferzona, kas tai apkārt, savukārt ir ļoti liela, un tas zināmā mērā sasien mums rokas. Taču, laikam ejot, pierādās, ka tas attaisnojas.