Nodokļu sistēma Latvijā ik gadu piedzīvo lielākas vai mazākas izmaiņas, un izņēmums nav arī šis gads, kura sākumā grāmatvežiem jāsaprot, kā rīkoties ar politiķu sagādātajām «dāvanām»
To intervijā DB stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, nodokļi ir viena no dzīvībai svarīgākajām sistēmām tautsaimniecības organismā. To nevar skatīt atsevišķi no kopējās ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas Latvijā.
Fragments no intervijas:
Kas ir kritēriji, kuri, brūvējot pārmaiņas nodokļos, obligāti jāņem vērā?
Faktiski tie ir divi – iedzīvotāju, arī nodarbināto, skaits un struktūra, kā arī to prognozējamā dinamika, un Latvijas tautsaimniecības uzbūve ar visām tās īpatnībām. Diemžēl pēdējo 25 gadu laikā Latvijā iedzīvotāju skaits ir sarucis par aptuveni 0,7 miljoniem, un šī tendence turpinās, tomēr es neredzu neko, kas šo procesu varētu apturēt. Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus pie sarūkoša iedzīvotāju skaita, ir nemitīgi jāpieaug nodokļu maksājumiem, bet tas ir panākams ne tikai ar lielākām nodokļu likmēm, bet arī plašāku ar nodokli apliekamo ienākumu bāzi, esošo atvieglojumu atcelšanu vai arī, kā nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, vienkārši «pasakot», ka jāmaksā vairāk, jo pieaugusi kadastrālā īpašuma vērtība, kaut arī tai vairumā gadījumu nav nekāda sakara ar konkrētā cilvēka aktivitātēm. Visus šos risinājumus varam redzēt arī 2017. gada jauninājumu kontekstā nodokļu sistēmā.
Protams, augot Latvijas tautsaimniecībai, ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus. Reformējot nodokļu sistēmu Latvijā, jāstrāda pie apliekamās bāzes palielināšanas uz jaunu maksātāju piesaistes rēķina, piemēram, veidojot jaunus ārpakalpojumu centrus, pilotu bāzes vietas, kompleksu finanšu pakalpojumu eksportu utt. Faktiski nodokļu bāzes palielināšanu var panākt, vienīgi ražojot eksportspējīgus produktus vai pakalpojumus, jo iekšējais tirgus un patēriņš ir pārāk mazs. Protams, to īsti neļauj īstenot arī demogrāfiskā katastrofa. Valsts kļūst tukša. Mainot nodokļus, tas ir jāņem vērā, jo sociālā katastrofa Latvijā ir nenovēršama, jautājums ir tikai, kad tā kļūs par faktu – pēc pieciem, desmit vai 20 gadiem. Kāpēc? Pensionārus un sevi apgādāt nespējīgu cilvēku skaits būs tik liels, ka nodarbinātie nespēs samaksāt tik daudz nodokļos. Lai arī politiķu vārdos ir daudz ideju par tautsaimniecības transformāciju, tomēr skaudrā realitāte rāda kaut ko citu. Tā vietā, lai sagatavotu atbilstošus speciālistus nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, kuras varētu augt, notiek vārdu kaujas bez reālām kustībām, piemēram, vidusskolas mācību programmā. Nodokļi nedzīvo paši par sevi, tie ir cieši saistīti ar tautsaimniecību, nodarbinātību, labklājību un valsts tēriņiem. Ja cilvēki nevar samaksāt prasītos nodokļus, tad varbūt jāatsakās politiķiem no naudas dalīšanas vilinošās stratēģijas, kuras pamats ir – vairāk naudas budžetā. Atkārtošos – bez pārvaldāmo brīvprātīgas vēlmes maksāt nodokļus valdošie tos iekasēt nevarēs. Jautājums – kurā brīdī tas kļūs visiem acīmredzams?
Visu interviju Demogrāfijas metastāzes nodokļu spogulī lasiet 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.