Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane,12.03.2019

Jaunākais izdevums

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Viņa pastāsta kādu gadījumu, kad uz darbnīcu ieradās mamma ar kolēģi, abas ir pasniedzējas un uzdevušas jautājumu: «Vai tas ir kaut kas seksam?» Teorētiski viss ir seksam, taču lielākās pārmaiņa ir saistītas ar to, ka sieviete var ģērbties un pirkt veļu sev. Tas, par ko visvairāk cīnos ar latvietēm – kur tad es šo vilkšu. Kā kur? Velc sev, pa māju, vienkārši uzmundrini sevi. Tiek lauzts stereotips, ka veļa ir paredzēta vīrietim. Pat ja to neviens neredz, tā ir sievietes labsajūtai. Nav jānēsā spiedīgas lentītes, lai kādam izpatiktu. Ir jādara sev un jāpatīk sev. Ja vīrietim arī patīk, tad labi, ir pārliecināta L. Šteina.

Saģērbj klientes pati

Lai gan sākotnēji zīmola pamatideja bija radīt pāru biksītes, gadu laikā ir mainījusies mērķauditorija. Kā saka L. Šteina, vīrieši šobrīd ir atstāti novārtā, jo tas ir cits tirgus. Stiprais dzimums vairs nav zīmola mērķauditorija, taču, iespējams, nākotnē vīriešiem tiks veidoti atsevišķi produkti vai līnija. Pieprasījums pēc pāru apakšbiksēm bija liels, un ideja bija tik veiksmīga, ka to ātri vien nokopēja. «Tika veikti pāris pirkumi uz Koreju, un pēc dažiem mēnešiem pat fotosesijas bija nokopētas – krāsu gamma, interjera elementi. Pāru biksītes pircēji uztvēra vairāk kā dāvanu – tieši cenas dēļ. Mēs nevarējām piedāvāt tik zemu cenu kā Ķīnas ražotnes. Sākām ražot sieviešu veļu, lai palielinātu ietirgojumu, un sākās īsts bizness. Pirmos melnos apakšveļas komplektus pārdevām vienas nedēļas laikā,» atceras L. Šteina. Sievietēm visbiežāk, ieraugot Flash You and me radīto apakšveļu, reakcija ir pārsteigums, vīriešiem rodas jautājums – kā to var attaisīt. Dizainere pastāsta – var likties, ka apakšveļu ir sarežģīti uzvilkt, taču katru detaļu ir iespējams pieregulēt tā, lai tā atbilstu klientes ķermenim. «Apakšveļa ir radīta tā, lai būtu pēc iespējas vienkāršāk no tā visa tikt ārā un nesapīties,» paskaidro L. Šteina.

Ir grūti definēt, kas ir vidējais Flash You and me klients. Starp zīmola piekritējām ir gan dizaineres, zinātnieces, dakteres, studentes, gan striptīzdejotājas un kailfoto modeles. Tāpat – gan meitas, gan mātes. Vidējais vecums, kad sievietes iegādājas Flash You and me apakšveļu, ir no 30 līdz 40 gadiem. Starp klientēm ir arī uzņēmējas, kuras profesionālajā vidē neatļaujas nēsāt šādu apakšveļu, taču mājās tērpjas šajā zīmolā. Vidēji sievietes vienā pirkuma reizē iztērē aptuveni 100 eiro, un šis skaitlis ar katru reizi pieaug. Savukārt vīrieši savu dāmu apakšveļai ierasti iztērē ap 200 eiro. Stiprā dzimuma klientu kļūst arvien vairāk. «Pamata tirgus nav Latvija, neesam īsti to izpētījuši. Tas mums organiski ir nācis klāt. Ir bijis arī tā, ka aizsūtām pasūtījumu, piemēram, uz Singapūru, un pēkšņi latviski atbild – nezināju, ka jūs esat no Latvijas. Īsti nevaru noraksturot Latvijas klientus, bet tie noteikti ir cilvēki, kuri vēlas pamēģināt kaut ko jaunu,» stāsta L. Šteina. Visvairāk pasūtījumu ir laikā no novembra līdz martam – Ziemassvētki, Jaunais gads, Valentīndiena un Sieviešu diena.

Plānā Ņujorka un Berlīne

Aptuveni 93–95% no SIA Flash apgrozījuma veido eksports. Visvairāk apakšveļa aizceļo uz Ameriku, Franciju, Austrāliju, kas bija pats pirmais uzņēmuma eksporta tirgus, pēc tam seko Vācija, Anglija, kā arī Kanāda. Dizainere novērojusi, ka uz Austrāliju aizceļo viss košais un jaunais, uz Ameriku – vienkāršie, melnie un caurspīdīgie komplekti, bet Francijas klientiem patīk mežģīnes un dārgāki produkti. Skandināvijā patīk viss tas, kas ir necaurspīdīgs, tur vairāk ir attīstīta fitnesa kultūra, tāpēc turp aizceļo komplekti no dabīgajiem materiāliem. «Parīzi jau iekarojām, un uz Franciju katru dienu aizceļo kāds pirkums, tāpēc tur tālākais attīstības posms būtu veikala atvēršana. Šobrīd plānojam apgūt Ņujorku un domājam arī par Berlīni,» atklāj L.Šteina.

Uzņēmums strādā pie tā, lai apakšveļu būtu vieglāk iegādāties arī virtuāli. «Mēģinām darīt tā, lai šie produkti varētu tikt piemēroti vismaz diviem izmēriem. Ne tikai tāpēc, ka interneta veikalā ir grūtāk iepirkties, bet arī tāpēc, ka sievietes ķermenis mainās. Kaut vai mēneša ietvaros krūtis maina savu izmēru. Pārsvarā klientes Latvijā ir jau noskatījušas produktu internetā, atnāk, uzlaiko un nopērk; ir nepieciešams, ka klients var atnākt šim produktam pakaļ, iespējams, tā ir psiholoģiskā pievienotā vērtība. Manuprāt, veikals mūsdienās ir ļoti lielas investīcijas un neprognozējama lieta, tāpēc mums ir ideja par ceļojošiem veikaliem – pop up. Izanalizē konkrēto tirgu, izveido veikalu kā iespēju apskatīt šī tirgus klientiem konkrēto preci klātienē,» skaidro L. Šteina.

Pēc dizaineres domām, Latvijā zīmolam īsta konkurence nepastāv. «Sākumā mūs ļoti salīdzināja ar Amoralle, jo abi ir jauni zīmoli, bet, ja paskatās, īsti nav ar ko salīdzināt. Tie ir kā divi dažādi cilvēki – Amoralle un Flash You and me,» uzskata L. Šteina. Viņa norāda, ka starptautiskā līmenī konkurenti ir visi individuāli radītās apakšveļas zīmoli. Pēc dizaineres novērojumiem, tie bieži vien ir zīmoli, ar kuriem Flash You and me produkti tiek nēsāti kopā.

Ja salīdzina francūzietes ar latvietēm, latviešu meitenei ir vairāk kompleksu, viņa atzīst. «Atnāk uz darbnīcu skaistas sievietes un saka, ka viņām nepieciešams kaut kas vienkāršs un ikdienai. Klientēm ir ļoti grūti ļauties. Francijā meitenes visu vilks un jutīsies pašpārliecinātākas. Latviešu sieviete pat nespēj paskatīties uz savu ķermeni spogulī, tāpēc mums šeit speciāli nav kabīnes. Jebkura sieviete, kura par sevi rūpējas, Latvijā ir skaista. Latviešu sievietēm ir iesēta nemīlestība pret sevi,» uzskata L. Šteina. Viņasprāt, ķermeņa forma ir skaista jebkurā izmērā, un skaistums veidojas no iekšējās pasaules un pārliecības. «Mūsu jaunajā kolekcijā būs apakšveļas modeļi, kas īpaši radīti formīgiem ķermeņiem. Tie būs pieejami lielākos izmēros, tie būs komplekti, kas izcels tieši konkrēto ķermeņa figūru, nebūs pielāgots viens produkts visiem,» saka L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Daugavpilī šuj apģērbus skandināviem

Monta Glumane,14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas šūtas no ekoloģiski inovatīva auduma, kas ir radīts no rožu krūma, informē zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš.

Daļa no pidžamām ir ražotas, izmantojot rožu krūmus, un otra daļa ir no "tencel", kas ir dabiska šķiedra, kuras izejmateriāls ir koksne. Asimilācijas cikls ļauj izmantotajam šķīdinātājam pārstrādāties gandrīz 100%. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nerodas indīgas vielas, kas varētu piesārņot gaisu vai ūdeni, norāda dizainers. Tādā veidā produkcija tiek padarīta ekoloģiski draudzīga.

Pēc T.Ā.Vītoliņa domām, tas būs ļoti piemērots apģērbs tieši šim laikam, kad visi uzturas mājās. Pidžamu audums tiek izstrādāts Portugālē, pie viena no senākajiem Portugāles kreklu audumu ražotājiem. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas ir vēl viens svarīgs faktors sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls,20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā

Armanda Vilciņa,10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru