Sarežģīto ekonomisko apstākļu un stingrāku likumdošanas prasību kontekstā pasaules uzņēmumos neparastu kāpumu pieredzējis pieprasījums pēc finanšu direktoriem - teju 80% finanšu direktoru saskata arvien lielāku pieprasījumu pēc viņu kompetences, secināts Ernst&Young veiktajā pētījumā.

Pētījuma pamatā ir 800 finanšu direktoru apsekojums pasaulē, finanšu direktoru karjeras virzības izpēte 347 pasaules lielākos uzņēmumos, kuru gada ienākumi ir lielāki par pieciem miljardiem ASV dolāru, kā arī intervijas ar finanšu direktoriem, vadības speciālistiem un akadēmiķiem.

«Lielo pieprasījumu valdēs pēc finanšu direktoru pieredzes visā pasaulē nosaka stingrākas juridiskā regulējuma prasības. Daudzās valstīs finanšu direktora kompetence finansēs tiek ne tikai augsti vērtēta, bet ir arī obligāta prasība,» skaidro Ernst&Young partnere Diāna Krišjāne. Viņa piebilst, ka, ņemot vērā uzņēmumi cīņu ar ekonomikas nepastāvīgumu un atšķirīgajām izaugsmes tendencēm attīstītajos un ātri augošajos tirgos, kompānijas arvien biežāk vēlas saņemt kompetentu viedokli un atbalstu izmaksu, risku un naudas plūsmas vadības izpratnē.

Šovasar bijusi plaša Liepājas iedzīvotāju atsauksme pašvaldības izsludinātajai akcijai, kuras mērķis ir ierobežot klaiņojošos mājdzīvniekus. Pavisam no 82 adresēm saņemti iesniegumi par daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāju vai kaķu koloniju uzturētāju vēlmi piedalīties kampaņā Noķer – sterilizē – atlaiž. Šie iesniegumi ir reģistrēti Vides daļā, un kopš oktobra rindas kārtībā turpinās darbs ar dzīvniekiem, informē Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

„Pieteikšanās kampaņas rezultāti liecina par to, ka ir uzlabojusies iedzīvotāju izpratne par nepieciešamību kaķu koloniju savā pagalmā vai pagrabā ierobežot,” vērtē D. Liepniece.

Akcijas Noķer – sterilizē – atlaiž mērķis ir popularizēt tādus veterinārus pasākumus, kas ierobežo kaķu vairošanos, taču ļauj saglabāt minču kolonijas pie dzīvojamām mājām, kas ir svarīgi, lai ierobežotu grauzējus un to izplatītās slimības.

SIA Eko Kurzeme dzīvnieku uzturēšanas stacionāra apsaimniekotāji un Liepājas kinoloģiskā biedrība turpina apsekot pieteiktās adreses. Pēc mājas iedzīvotāju rakstiskas piekrišana par bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu, tos noķer un nogādā pie veterinārārsta, kas kaķus sterilizēs, vakcinē pret trakumsērgu un apzīmē (tiek nogriezts kreisās auss galiņš). Pēc dažām diennaktīm bezsaimnieka kaķus nogādā atpakaļ viņu pastāvīgajā mītnes vietā. Gadījumā, ja dzīvnieks ir vecs un slims, viņu iemidzina.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Līdzīgi kā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, arī privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi vasaras periodā izsludina soda naudu dzēšanas akcijas, tomēr to nedara visi un pieeja parādniekiem ir visai atšķirīga, secinājis laikraksts Diena.

Tradicionāli vasaras mēnešos apsaimniekotāji cer iekasēt pietiekami daudz naudas, lai rudenī varētu savlaicīgi uzsākt apkures sezonu, norāda laikraksts.

Kā vēstīts, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks dzēsīs rēķinu soda procentus, ja iedzīvotāji noslēgs līgumu par pamatsummas apmaksas grafiku. Nule par iespēju dzēst soda procentus saviem klientiem paziņojusi arī SIA Modulis 1, kas apsaimnieko mājas Ķengaragā.

Savukārt SIA R.E.D. Namu serviss praktizē 50% līgumsoda atlaidi, ja klients samaksā visu parāda summu uzreiz, bet visu līgumsodu tomēr nedzēš, stāstījis uzņēmuma valdes loceklis Edijs Landmanis. Esot gan izņēmumi, ja kavēti ir tikai 2-3 mēneši, taču tiem, kas nemaksā ilgāku laiku, visu līgumsoda summu tomēr neatlaiž. Ja klients vienojas dzēst parādu ilgākā laikā, viņam sastāda parāda atmaksas grafiku un no tā brīža līgumsodu klāt vairs nerēķina. R.E.D.Namu serviss līdz šim nav tiesājies ar dzīvokļu īpašniekiem, jo domstarpības atrisinātas mierīgā ceļā.

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu – 53% – sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā to apgrozījums turpinās pieaugt, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Visoptimistiskāk noskaņoti Latvijas lielie uzņēmumi – 66% sagaida, ka tuvākā gada laikā to apgrozījums pieaugs, turklāt 11% no tiem prognozē, ka apgrozījuma pieaugums pārsniegs 10% robežu.

Vispiesardzīgāk noskaņoti Igaunijas lielie uzņēmumi – tikai 34% saskata pamatu apgrozījuma kāpumam 10% robežās un 11% gaida straujāku ieņēmumu pieaugumu. Salīdzinājumā ar šī gada martu, kad apgrozījuma kāpumu prognozēja 65% finanšu direktoru, optimisms ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs. To uzņēmēju skaits, kas nobažījušies par apgrozījuma samazināšanos, faktiski ir saglabājies nemainīgs, bet ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas cer apgrozījumu noturēt līdzšinējā apjomā.

Lielākā daļa jeb 77% Baltijas lielāko uzņēmumu sagaida, ka laika posmā līdz 2020. gadam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurētspēja Eiropā turpinās pieaugt, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Visoptimistiskākie ir Lietuvas uzņēmumu pārstāvji – 84% Lietuvas uzņēmumu finanšu direktoru salīdzinājumā ar 73% Latvijā un 69% Igaunijā novērtējuši, ka Baltijas valstu ekonomikas tuvāko gadu laikā kļūs konkurētspējīgākas, salīdzinājumā ar Eiropas valstu ekonomikām.

SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas biznesa vadītājs Baltijā Allans Pariks norāda, ka cīņa par konkurētspēju ir nemitīga, rezultāti ir mainīgi un sasniegumi – grūti noturami, taču Baltijas uzņēmumi ir pārliecināti, ka turpmāko gadu laikā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskajā ziņā kļūs konkurētspējīgākas salīdzinājumā ar Eiropas valstīm. Jārēķinās – lai šīs prognozes īstenotos, būs nepieciešamas milzīgas investīcijas un rūpīgs fokuss uz inovācijām, jo uzlabot konkurētspēju uz zemā atalgojuma, emigrācijas un demogrāfiskās situācijas rēķina nebūs iespējams. Tādēļ, lai sasniegtu šo mērķi, uzņēmējiem jākļūst aktīvākiem investīcijās, inovāciju radīšanā un pielietošanā, norāda eksperts.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

50% uzņēmumi šobrīd sasniedz īstermiņa peļņas rādītājus, samazinot tēriņus mērķiem, kas tiek uzskatīti par ilgtermiņa prioritātēm, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) finanšu direktoru noskaņojuma pētījums EY Global DNA of the CFO.

Pētījums parāda, ka īstermiņa peļņas dēļ visvairāk tiek upurēti ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības programmu ieguldījumi – tā norāda 37% pētījuma dalībnieku, lai arī 43% gadījumu uzņēmumi atzīst ESG investīcijas par prioritārām.

76% finanšu direktoru pasaulē atzīst, ka sarežģīta tirgus situācija un lēnā ekonomikas izaugsme rada spiedienu samazināt izdevumus, meklēt izmaksu efektivitātes risinājumus un sasniegt īstermiņa peļņas mērķus. Gandrīz visi jeb 90% finanšu direktoru norāda, ka uzņēmumi plāno samazināt vai iepauzēt izmaksas uz dažādām uzņēmumu darbības funkcijām no mārketinga līdz cilvēkresursiem.

Tāpat 34% finanšu direktoru atzīst, ka īstermiņa peļņas gūšanas dēļ šobrīd tiek samazinātas izmaksas tehnoloģiju un digitālajām inovācijām, lai arī 43% uzņēmumos šīs tiek uzskatītas par ilgtermiņa prioritātēm. Izmaksas piegādes ķēžu nostiprināšanai, kas 37% gadījumu tiek uzskatītas par ilgtermiņa prioritātēm, tiek samazinātas 24% uzņēmumu.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Šodien Zviedrijas Swedbank direktoru padome Swedbank grupas vadītāja un prezidenta amatā apstiprināja Birgiti Bonesenu, kura līdz šim bija grupas vadītāja pienākumu izpildītāja.

Direktoru padomes vadītājs Larss Idemarks paziņojumā medijiem skaidro, ka, izraugoties jauno grupas vadītāju, direktoru padome lielāko nozīmi piešķīra spēcīgai kompetencei un lielai pieredzei finanšu industrijā kombinācijā ar izteiktām līdera īpašībām. Bonesenai šīs īpašības piemīt - viņa bankā ieņēmusi vairākus vadošus amatus, šajā laikā ļoti labi iepazīstot organizāciju. Viņas darbības fokuss vienmēr bijis vērsts uz klientu izzināšanu un darbinieku ieguldījuma augstu novērtēšanu. Idemarks pauž pārliecību, ka Bonesena visveiksmīgāk spēs virzīt banku pretī nākamajam līmenim.

Bonesena atzīst, ka šis ir viens no aizraujošākajiem darbiem, ko viņa var iedomāties. «Esmu tiešām priecīga par augsto novērtējumu un iespēju turpmāk vadīt banku, kurā esmu strādājusi 30 gadu garumā. Mūsu banka ar saviem pakalpojumiem, vērtībām un aktīvo iesaisti sabiedrībai nozīmīgās tēmās rada lielu pievienoto vērtību cilvēkiem Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā,» paziņojumā medijiem raksta jaunā Swedbank grupas vadītāja. Vienlaikus viņa atzīst, ka bankai arvien ir daudz izaicinājumu, tostarp jāturpina attīstīt spēju ieklausīties klientos un izprast viņu vajadzības, lai nodrošinātu vēl labāku servisu.

Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.

2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

Janvārī Liepājā turpina kristies nodarbinātības līmenis, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un uzņēmumu sniegtā informācija.

2009. gada pirmajā mēnesī 12 darbiniekus atbrīvo tekstiluzņēmums Lauma Lingerie. Līdz ar to kopš 2008. gada aprīļa, kad uzņēmums sāka darbinieku skaita optimizāciju, būs kopumā darbu zaudējuši 207 tekstiluzņēmuma darbinieki. Piecus darbiniekus atlaiž SIA Ledus halle Liepājas metalurgs, samazinot administratīvo aparātu. Vēl vesela rinda uzņēmumu pieteikuši darbinieku skaita samazinājumu līdz pieciem cilvēkiem.

NVA dati gan neatspoguļo situāciju pilnībā, jo daudzi darba devēji atlaiž cilvēkus, iepriekš nebrīdinot NVA, Db atzina NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Joprojām par strādājošo atbrīvošanu nav informējis Nelss, kas slēdza veikalu Liepājā jau pērnā gada nogalē. Nekādas darbinieku skaita izmaiņas nav pieteikuši arī Liepājas autotirgotāji, lai gan Baltic Motors jau salonu slēdzis, un neoficiāla informācija liecina, ka tuvākajā laikā varētu tikt slēgti vēl citi autosaloni.

Stabilizāciju nodarbinātības tirgū vēl nevar vērot. Tā LNT raidījumā 900 sekundes atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Baiba Paševica.

Ja novembra beigās bez darba bija reģistrēti 15.1 % jeb 169 tūkstoši iedzīvotāju, tad decembra pirmajā nedēļā darba meklētāju skaits pieaudzis līdz 15.3 % jeb 171 222. Visaugstākais reģistrētais bezdarbs vērojams Rēzeknes rajonā - sasniedzot 30 %, arī Kuldīgā un Dobelē šis rādītājs pārsniedzis 20 %. Nav tāda rajona, kur situācija bezdarba jomā būtu stabilizējusies, taču ne tik straujš pieaugums vērojams Rīgas pilsētā, kur tas ir 12.6 %. Šobrīd nav vērojamu lielu atlaišanas gadījumu, izņemot uzņēmumus Sāgu un Laiko, taču ļoti daudz esot mazo uzņēmumu, kas atlaiž pa 1 – 2 cilvēkiem un vidējo, kas atlaiž līdz 10.

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu likvidēt Vides departamentu, tā funkcijas sadalot starp Pilsētas attīstības departamentu, Komunālo departamentu un Rīgas pilsētas Būvvaldi.

Jau ziņots, ka, likvidējot departamentu, šogad plānots ieekonomēt aptuveni 754. 6 tūkstošus latus, bet 2010.gadā ekonomija būtu 438 tūkstoši latu. Šādu plānu izstrādāja darba grupa Rīgas vicemēra Jāņa Dineviča vadībā. Šogad Rīgas budžetā gan jāparedz apmēram 201 tūkstotis latu kompensācijai par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalstu izmaksai. Reorganizējot Vides departamentu un Komunālo departamentu, nāksies atlaist no darba 113 cilvēkus, taču bez darba paliks 50, jo 63 darbinieki vasarā pāries darbā uz jaundibināto SIA Kapu pārvalde. Pilsētas attīstības departamentam paredzēts pievienot Vides departamenta funkcijas vides aizsardzības jomā atbilstoši Pilsētas attīstības departamenta kompetencei. Citas Vides departamenta funkcijas plānots nodot Komunālajam departamentam un Rīgas pilsētas Būvvaldei.

Jau no pašreiz valdošās krīzes pirmsākumiem, ik pa laikam no ierēdņiem un politiķiem dzirdami izteicieni par to, ka nodarbinātība ir mūsu valsts prioritāte un to nepieciešams veicināt. Taču vēl joprojām neesmu sapratusi, kā to iespējams izdarīt, ja valstī sarūk ekonomiskā aktivitāte, bankrotē uzņēmumi un valsts pārvalde masveidā atlaiž darbiniekus. Konkrētus un pārliecinošus risinājumus nesniedz neviens no valsts pārvaldes pārstāvjiem.

Šobrīd visnotaļ atzīstamu mērķi – nodarbinātības veicināšanu, var izvirzīt tikai tad, ja nodarbinātība netiek uztverta kā ar valsts ekonomisko situāciju saistīta parādība. Domāju, ka valsts pārvaldes cilvēki labi saprot, ka nodarbinātība ir ekonomiskās aktivitātes vai pasivitātes tiešas sekas un šie procesi ir cieši saistīti. Diemžēl šobrīd ekonomiskā situācija, lai veicinātu nodarbinātību, ir nelabvēlīga, piemēram, pēdējās izmaiņas nodokļu politikā, bet valsts vadītāji izliekas to neredzam.

Ja valstī sarūk naudas apjoms, cilvēki nevar atļauties iegādāties preces, ko pārdod un ražo uzņēmumi. Līdz ar to naudas kļūst mazāk arī uzņēmumiem, un tie ir spiesti samazināt savus izdevumus, tajā skaitā arī atlaist darbiniekus. Jo vairāk atlaistu darbinieku, kuri paliek bez finanšu resursiem, jo mazāk viņi var iegādāties uzņēmumu saražotās preces, jo vairāk uzņēmumu ir spiesti samazināt savu darbību vai bankrotē un atkal atlaiž darbiniekus. Tas ir apburtais loks, kur situācija strauji progresē un uzņem apgriezienus.

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Aptuveni 172 miljardi eiro - tik lielu summu kreditori ir piekrituši piedot Grieķijai, proti, šo naudu vairs neprasīt atdot. Protams, tā ir laba ziņa grieķiem, taču būsim reāli - sperot šādu soli, aizdevēji neko daudz nezaudē, jo diez vai, arī neatlaižot parādus, viņiem būtu cerības atgūt savu naudu.

It īpaši jau ņemot vērā gan dažādu ekspertu, gan arī augstu Eiropas amatpersonu prognozes, ka tuvāko gadu laikā Grieķiju nāksies glābt vēl ne reizi vien, pumpējot šajā ekonomiski bezcerīgajā valstī miljardiem eiro un acīmredzot pēc tam apelējot pie aizdevēju sirdsapziņas, lai viņi parādus atlaiž. Redzot šo finanšu ziepju operu, kuras galvenajā lomā ir Grieķija, bet lielākais sponsors - Vācija, ne reizi vien dzirdēta atziņa, ka Latvija esot pārsteigusies, savelkot jostas, kā arī meklējot naudu, ko atmaksāt starptautiskajiem aizdevējiem.

Loģika šeit tiek atrasta primitīvi vienkārša - ja jau parādus noraksta grieķiem, tad norakstītu arī mums. Iespējams, tikai tādā gadījumā mēs pat savā leksikā varētu aizmirst tādus jēdzienus kā «investoru piesaiste», «jaunas darbavietas» un tamlīdzīgi, jo kurš saprātīgs investors gan vēlēsies ielaisties ar valsti, kas nepilda savas saistības. Tomēr zināmi secinājumi eirozonai un galvenokārt tās svarīgākajām vilcējvalstīm tomēr būtu jāizdara. Piemēram, jebkurai ekonomiskai savienībai ar laiku var kļūt pārāk smaga viena dalībvalsts, kura tikai patērē, pat īpaši necenšoties kaut ko mainīt savā uzvedībā.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.