Austrija nereti tiek uztverta kā «piedeva» Vācijai, un, tā kā ne visiem ir pa spēkam uzreiz ielauzties tās tirgū, Austrija var būt valsts, ar ko sākt eksportu šajā virzienā

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas GatewayBaltic pieredze liecina, ka Austrija nav pārāk populārs galamērķis Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina arī statistikas dati, jo Austrija ir tikai 29. lielākā Latvijas eksporta partnere, raksturo Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Latvijas uzņēmumu vidū Austrija bieži tiek uztverta nevis kā atsevišķa valsts, bet kā «piedeva» vienam no aktuālākajiem eksporta tirgiem – Vācijai. Viņas vadītā uzņēmuma pieredze liecina, ka biznesa kultūras ziņā Austrija tik tiešām daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai, kaut gan pašiem austriešiem noteikti nepatiks, ja viņus pielīdzinās lielajam kaimiņam. Austrieši uzsver savu kultūru, atšķirīgās tradīcijas, valodas dialektu un Austroungārijas vēsturi, taču vienlaicīgi Austrijas ilggadējā ciešā komunikācija ar Vāciju ir radījusi pamatu līdzīgam domāšanas veidam un biznesa darījumu veikšanas paradumiem. «Tur biznesa vide ir ļoti formāla, pat vēl formālāka nekā Vācijā, piemēram, pat ilggadējus sadarbības partnerus pierasts uzrunāt uzvārdā, nevis vārdā, piemēram, par Kalniņa kungu vai kundzi. Ir svarīga punktualitāte, augsta kvalitāte,» teic I. Andersone. Arī SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs norāda, ka biznesa vidē dominē vācu kultūra, kas nozīmē precizitāti, formulētas un skaidras prasības. Novirzes no sākotnējā plāna nav pieļaujamas. «Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un spētu konkurēt Austrijas tirgū, ir jābūt ļoti strukturētiem un mērķtiecīgiem,» viņš saka.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Lielākajā daļā Austrijas no svētdienas atcelti ierobežojumi cilvēkiem, kas vakcinēti pret Covid-19, bet nevakcinētie cilvēki arī turpmāk drīkstēs pamest dzīvesvietas vienīgi konkrētu vajadzību dēļ, tostarp, lai iegādātos pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, apmeklētu ārstu vai lai sportotu.

Gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem stingrie ierobežojumi bija spēkā trīs nedēļās.

Noteikumi atšķiras pa reģioniem, bet no svētdienas lielākoties darbu ļauts atsākt teātriem, muzejiem un citām kultūras un izklaides iestādēm, bet no pirmdienas durvis vērs arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces.

Vairākos reģionos no šodienas atvērti arī restorāni un viesnīcas. Visos gadījumos restorāni drīkstēs strādāt tikai līdz plkst.23 un visur sabiedriskajā transportā, veikalu iekštelpās un citās sabiedriskajās telpās arī turpmāk obligātas būs sejas maskas.

Jaunais Austrijas kanclers Karls Nēhammers pagājušajā nedēļā nodēvēja jaunos noteikumus par "atvēršanos ar drošības jostu", dodot Austrijas reģioniem tiesības atvieglot vai pastiprināt ierobežojumus atkarībā no situācijas.

No trešdienas atkal tiks atļauti sociālie braucieni pāri Vācijas un Austrijas robežai, lai varētu tikties draugi un radinieki, Vācijas dienvidos un Austrijā turpinot mazināties koronavīrusa inficēšanās līmenim.

Bavārijas premjers Markuss Zēders par to pavēstīja pēc tikšanās ar Austrijas kancleru Sebastianu Kurcu.

Atkal tiks atļauta iepirkšanās kaimiņvalstī, sacīja Zēders.

Kurcs pavēstīja, ka Austrija no 19.maija atkal būs atvērta tūristiem, bet Bavārija tiks atvērta tūrismam divas dienas vēlāk.

Inficēšanās līmenis samazinājies gan Bavārijā, gan Austrijā, un Bavārijā tas pēdējās septiņās dienās ir 116 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrijā - zem 100.

Jau noalgoti advokāti Austrijā un Luksemburgā, lai izstrādātu darbības taktiku Latvijas Krājbankas naudas atgūšanai, intervijā žurnālam Kapitāls norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis.

FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu parakstīja bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzina Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

Krājbankai izvietoti līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, no kuriem vislielākais līdzekļu apjoms izvietots Maskavas bankā - 68 miljonu ASV dolāru apmērā (apmēram 34 miljoni latu). Visiem šiem līdzekļiem Krājbanka patlaban netiek klāt, jo šīs bankas norāda, ka minētās summas ir apķīlātas, un vienīgā iespēja tām tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un summu piedziņa.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Kukuļdošanā apsūdzētajam un no amata atstādinātajam Finanšu ministrijas (FM) ierēdnim Vladimiram Vaškevičam Austrijā atņemta pase, lai ierobežotu viņa pārvietošanos.

«Kā jūs zināt, viņš Austrijā tika ievietots citā ārstniecības iestādē, kur viņam tika nodrošināta apsardze. Advokāti pārsūdzēja, un šis lēmums tika atcelts. Viņam ir atņemta pase, lai viņš nevarētu nekur izbraukt, bet pašreiz šis process par iespējamo viņa izdošanu Latvijai vēl arvien ir procesā,» šodien Latvijas Radio stāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Prokuratūras sadarbības partneri Austrijā risina jautājumu par Vaškeviča izdošanu Latvijai, taču prasība par bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka izdošanu noraidīta vēl nav.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Baltijas valstu bankas vispiesardzīgāk raugās uz nekustamā īpašuma tirgus atgūšanos, liecina KPMG veiktais pētījums (Centrālās un Austrumeiropas Nekustamā īpašuma finansēšanas barometrs - CEE Property Lending Barometer 2011).

Centrālās un Austrumeiropas nekustamā īpašuma tirgus finansējumā pēdējo 12 mēnešu laikā ir jaušamas uzlabošanās pazīmes, taču situācija joprojām ir neskaidra. Izņēmums ir Austrijas, Čehijas un Polijas tirgus, kas krīzes rezultātā nepiedzīvoja tik lielu kritumu kā citu valstu tirgi.

Nekustamā īpašuma finansēšanas noskaņojuma indekss (Property Finance Sentiment Index), kas parāda banku attieksmi pret nekustamā īpašuma finansējumu, liecina, ka Baltijas valstu bankas no sestās vietas 2010. gadā šogad ir nokritušas uz desmito vietu. Visoptimistiskāk šogad uz tirgus attīstību raugās bankas Austrijā (1.vieta), Čehijā (2.vieta) un Polijā (3.vieta).

Eiropā simtiem tūristu ar jauno koronavīrusu inficējušies Austrijā Tiroles kalnu slēpošanas kūrortā Išglā, vēsta žurnāls "Der Spiegel" un vairāki citi Vācijas mediji.

Kā norāda žurnāls, daudzi tūristi inficējušies no bārmeņa bārā "Kitzloch", turklāt varasiestādes nav spērušas nekādus soļus.

Desmitiem tūristu no Dānijas, Vācijas un Islandes, kas apmeklējuši Išglu, pēc atgriešanās dzimtenē diagnosticēts koronavīruss, vēsta raidsabiedrība N-tv.

Tiroles varasiestādes nav savlaicīgi informējušas ceļotājus par vīrusa uzliesmojumu.

Visā Vācijā reģistrēti gadījumi, kad inficēšanās tiek saistīta ar Išglas apmeklējumu, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Islandes varasiestādes 29.februārī pirmo reizi konstatējušas ar Išglu saistītās briesmas, atklājot, ka liels inficēšanās gadījumu skaits bijis Išglu apmeklējušo ceļotāju grupā, kas ar lidsabiedrības "Icelandair" reisu atgriezās no Minhenes. Islande 5.martā Išglu pievienoja riska zonas teritorijām, kurā jau atradās Ķīnas Vuhaņa un Irāna," vēsta "Die Welt".

Austrija pirmdien ar čārterreisiem ieveda vairāk nekā 200 mediķus no ārvalstīm, lai novērstu viņu trūkumu laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir noteikti ceļošanas ierobežojumi.

Austrijas veselības aprūpes sistēma ir lielā mērā atkarīga no Austrumeiropas valstu mediķiem, no kuriem daudzi parasti braukā starp savu valsti un Austriju, tur katru reizi uzturoties vairākas nedēļas.

Pirmdien 231 mediķis tika atvests, lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpi Lejasaustrijas federālajā zemē, kura organizēja lidojumus no Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas un Rumānijas pilsētas Timišoaras.

"Es nevaru jums pateikt, vai šī būs vienreizēja akcija vai ne," sabiedriskā radio stacijai "Oe1" paziņoja Lejasaustrijas sociālo lietu ierēdne Kristiāne Tešla-Hofmeistere.

"Ja atkal radīsies vajadzība, mēs mēģināsim darīt visu, lai to apmierinātu," viņa sacīja.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Apkopojot ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība Balta (RSA Grupa) ir secinājusi, ka tūristi visbiežāk akūti saslimst Vācijā, bet zagļi tūristus nereti apzog Spānijā. Tikmēr bagāža visbiežāk tiek nozaudēta vai sabojāta ASV lidostās.

Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības Balta dati, TOP trīs valstis, kurās cilvēki visbiežāk ir vērsušies pie ārsta ar akūtām saslimšanām, ir Vācija, Turcija un Ēģipte. Savukārt vidējās izmaksas akūtas saslimšanas gadījumā, ņemot vērā laika periodu no 2011.gada janvāra līdz šī gada maija otrai pusei, ir salīdzinoši ievērojamas - 3520 lati.

«Atlīdzību izmaksas apliecina, ka ceļotāji vēl joprojām nereti dodas uz ārzemēm ar laikus neārstētām saslimšanām, kas var saasināties tieši ceļojuma laikā, kad cilvēks piedzīvo nestandarta apstākļus, bauda neierastu pārtiku un citādi izbauda atpūtu. Īpaši tas attiecināms uz eksotiskām zemēm, piemēram, Ēģipti. Tikmēr vislielākās atlīdzības par šādām veselības problēmām izmaksā tieši ASV ceļotājiem, piemēram, atlīdzība par plaušu karsoņa ārstēšanu trīs dienas stacionārā ASV izmaksā apmēram 20 000 latu, apstiprinot izplatīto uzskatu par augstajām medicīnas izmaksām šajā valstī. Tāpēc pirms ceļojuma arvien ieteicams pārliecināties par vispārējo veselības stāvokli, īpaši dodoties uz tālām zemēm,» Baltas atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Šā gada oktobrī vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstīs bija 9,6%, savukārt eirozonā – 10,1%. Augstākais bezdarba līmenis novērots Spānijā un Latvijā, savukārt zemākais – Nīderlandē un Austrijā, liecina Eurostat provizoriskie dati.

Salīdzinot šā gada oktobri ar 2009. gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājies astoņās ES valstīs un palielinājies deviņpadsmit.

Augstākais bezdarba līmenis šogad oktobrī novērots Spānijā (20,7%), Latvijā (aptuveni 19,4) un Lietuvā (aptuveni 18,4%). Zemākais bezdarba līmenis bijis Nīderlandē (4,4%), Austrijā (4,8%) un Luksemburgā (5,0%).

Igaunijā bezdarba līmenis šogad oktobrī bija 16,4%.

Valsts

2009. gada oktobris (%)

2010. gada oktobris (%)

Beļģija

8.0

8.5

Bulgārija

7.8

9.9

Čehijas Republika

7.3

6.9

Dānija

6.9

:

Vācija

7.5

6.7

Igaunija*

15.7

:

Īrija

13.0

14.1

Grieķija*

10.2

:

Spānija

19.0

20.7

Francija

9.9

9.8

Itālija**

8.2

8.6

Kipra

6.1

7.3

Latvija*

19.9

:

Lietuva*

16.0

:

Luksemburga

4.9

5.0

Ungārija

10.6

10.9

Malta

6.9

6.2

Nīderlande

4.1

4.4

Austrija

4.9

4.8

Polija

8.7

9.7

Portugāle

10.2

11.0

Rumānija*

7.6

:

Slovēnija

6.4

7.6

Slovākija

13.8

14.7

Somija**

8.7

8.0

Zviedrija

8.8

8.1

Lielbritānija

7.8

:

ES 27

9.4

9.6

Eirozona

9.9

10.1

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko trešdien apstiprinājis, ka iecerējis ierasties oficiālā vizītē Austrijā, bet pēc tam - Latvijā.

«Austrija, Latvija un citas valstis pēc visa tā žoga, kas bija ap mums uzcelts, ir logs. Vēl vairāk - viens otrs sankcijas ieviesa. Tāpēc mums nākas ne gluži no jauna, taču jaunā līmenī, jaunā laikā cirst šos logus un būvēt ceļus,» Lukašenko teikto citē baltkrievu aģentūra «Belta».

Viņš piebildis, ka prezidenta uzdevums kopš Krievijas cara Pētera I laikiem ir «cirst logus uz turieni, uz kurieni mēs uzskatām par vajadzīgu».

«Ja prezidents aizbrauc uz Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem, tagad - uz Austriju, pēc tam - uz Latviju (..), tas nozīmē, ka prezidentam uz turieni jāuzbūvē ceļš,» norādīja Baltkrievijas līderis. «Viņa pēdās jāiet tiem, kam jāpārdod sava produkcija, kam tur jāpērk u.tml. Lūk mans uzdevums.»

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Austrija un Šveice iesaldējušas aktīvus gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un vēl 17 bijušajām amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpšanu un saistību ar korupciju.

Austrija, kura pretojusies Eiropas centieniem palielināt caurskatāmību banku sektorā, Kijevā tikusi uzskatīta par finansiāli drošu patvērumu ar Janukoviču saistītajiem oligarhiem.

Austrijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka aktīvu iesaldēšana ir sākotnējs drošības pasākums, līdz tiks īstenotas sankcijas, ko apņēmusies piemērot Eiropas Savienība (ES).

Austrijā iesaldēti Janukoviča, viņa dēla Oleksandra Janukoviča, bijušā premjerministra Mikolas Azarova, viņa vietnieka Sergeja Arbuzova, kā arī citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

Savukārt Šveicē iesaldēti Janukoviča, viņa dēla, kā arī Arbuzova, Azarova un citu bijušo amatpersonu līdzekļi.

No šī gada 12. līdz 15. septembrim Latvijas zinātnieki un uzņēmēji piedalās tirdzniecības misijā vides, biotehnoloģiju un bioenerģijas jomā Austrijā, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra.

Tirdzniecības misijas ietvaros uz Austriju devās četri Latvijas uzņēmumi- AS Biotehniskais centrs, SIA Bekoteks, SIA Advanced Technologies, IK BaltBelPartner. Misijas dalībnieki pārstāv arī nesen dibināto SIA Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs, kā arī Latvijas Biotehnoloģijas asociāciju un Latvijas Biogāzes asociāciju.

Paralēli vizītēm uzņēmumos notiks individuālas tikšanās ar potenciālajiem biznesa partneriem, kas organizētas sadarbībā ar Latvijas Republikas vēstniecību Austrijā.

Pirmajā vizītes dienā 12. septembrī zinātnieki un uzņēmēji piedalīsies seminārā par Latvijas un Austrijas sadarbības iespējām vides jautājumos. Seminārā tiks apskatīti atjaunojamās enerģijas jautājumi Austrijā un Baltijas valstīs.

Latvijas interaktīvo risinājumu aģentūra Bright, 6. februārī atvērusi filiāli Vīnē, Austrijā.

Uzņēmums, kurš piedāvā virtuālās 360° tūres, izstrādā mājas lapas, interneta reklāmas, SEO un web sistēmas, sāka piedāvāt pakalpojumus ārpus Latvijas pagājušajā gadā. «Ar savu darbu kvalitāti un cenām varam spēcīgi konkurēt ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši 360° panorāmu izstrādē,» stāsta Bright mārketinga direktore Zane Šneidere.

Pašlaik Austrijā ir izveidotas vairākas apjomīgas 360° virtuālās tūres – gan publiskai, gan uzņēmumu privātai lietošanai. Bright Austrijā realizēto projektu sarakstā ir, piemēram, viesnīcas Am Schottenpoint 360 virtuālā tūre un aptiekas Leopolds virtuālā tūre.

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Centienos ierobežot straujo jaunā koronavīrusa izplatīšanos Austrijā privātos pasākumos iekštelpās turpmāk drīkstēs pulcēties ne vairāk kā seši cilvēki, pirmdien paziņojusi valdība.

Jaunais noteikums, kas stāsies spēkā piektdien, attieksies uz dzimšanas dienas ballītēm, kāzām un citiem pasākumiem, kas veicinājuši vīrusa izplatīšanos pēdējās nedēļās.

Privātos pasākumos ārpus telpām drīkstēs pulcēties līdz 12 cilvēkiem.

Valdība arī samazinājusi no 1500 līdz 1000 atļauto cilvēku skaitu kultūras un sporta pasākumos iekštelpās un no 3000 līdz 1500 šādos pasākumos ārpus telpām.

Visos šādos pasākumos cilvēkiem turpmāk būs obligāti jāvalkā maskas.

"Šie būs grūti mēneši, bet jo vairāk mēs saņemsimies, jo vairāk katrs no mums piedalīsies, jo labāk mēs pārdzīvosim šo fāzi," preses konferencē Vīnē sacīja Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs.