2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

AS Rīgas siltums dati liecina: Rīgā teju trīskāršojies daudzdzīvokļu namos ierīkoto individuālo siltummezglu (ISM) apzagšanas gadījumu skaits. 2012.gadā tika apzagti 28 siltummezgli, radot zaudējumus vairāk nekā 18 tūkst. eiro apmērā. 2013.gadā apzagti 79 siltummezgli, radot zaudējumus vairāk nekā 49 tūkst. eiro, bet kopš 2014.gada sākuma apzagti jau 9 siltummezgli.

Tādēļ Rīgas siltums aicina daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus pievērst uzmanību siltummezglu, kas parasti atrodas māju pagrabos, drošībai.

Rīgas siltums valdes loceklis Uģis Osis norāda: «Apzogot ēkas siltummezglu, tiek pārtraukta ēkas karstā ūdens apgāde un apkures sistēmas darbība. Apkures sezonā, pie zemām ārgaisa temperatūrām - ziemas aukstākajā laikā, tas ir īpaši aktuāli, jo var radīt ēkas siltumapgādes komunikāciju sasalšanu. Jāatgādina, ka māju siltummezgli un tur atrodošās iekārtas ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, kas nozīmē, ka izlaupot siltummezglu, tiešā veidā vislielākos zaudējumus cieš mājas iedzīvotāji.»

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Avikompānija Wizz Air ieviesusi jaunu kabīnes bagāžas politiku, no šī gada 29. oktobra atceļot samaksu par rokas bagāžu, informē kompānijā.

Kompānijā skaidro, ka pasažieriem būs tiesības ienest kabīnē vienu rokas bagāžu, kas atbilst izmēram 55x40x23cm, bez papildus samaksas.

Aviokompānijas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pašlaik Wizz Air lidmašīnas kabīnē ļauj ņemt līdzi nelielo rokas bagāžu, kuras izmēri nepārsniedz 42x32x25 cm, savukārt lielā rokas bagāža, par atsevišķu samaksu, nedrīkst pārsniegt izmērus 55x45x25 cm.

Aviokompānijas klientiem, kas jau ir iegādājušies biļeti un maksas rokas bagāžu ceļojumam pēc 2017. gada 29. oktobra, izmantojot kādu no Wizz Air platformām, samaksātā summa par bagāžu tiks atgriezta 120% apmērā uz personīgajiem WIZZ kontiem.

No trešdienas avikompānija pasažieriem arī pakalpojumu WIZZ Priority, kas ietver prioritāro iekāpšanu, tāpat pasažieri var ņemt līdzi uz klāja papildus personisko mantu, kuras izmērs nepārsniedz 40x30x18cm un no 29.oktobra tiek garantēta vieta rokas bagāžai lidmašīnas kabīnē (pakalpojums pieejams arī pērkot WIZZ Go, WIZZ Plus un WIZZ Privilege Pass).

Īrijas aviokompānija Ryanair paziņojusi, ka pasažieriem turpmāk neļaus salonā bez maksas ņemt rokas bagāžu, kura sasniegs 10 kilogramus.

Ryanair otro reizi šogad maina bagāžas noteikumus. Gada sākumā aviokompānija paziņoja, ka lidmašīnas salonā varēs ienest tikai vienu somu, kamēr koferi, kuri sasniedz 10 kilogramus, būs jānodod kā reģistrētā bagāža, bez maksas. Bagāžu nodošanai lidsabiedrības darbinieki paņem pie iekāpšanas vārtiem - tā nav jānodod reģistrācijas zonā. Pasažieriem, kuri lidojumu iegādājušies ar Priority Boarding privilēģijām, vēl arvien tiks ļauts bagāžu lidmašīnas kabīnē ienest kā līdz šim - vienu lielo un vienu mazo somu.

Sākot no šā gada 1.novembra Ryanair pasažieri lidmašīnas salonā bez maksas drīkstēs ienest nelielu rokassomu vai mugursomu (42cm x 20cm x 30cm), kuru varēs novietot sev zem sēdekļa. Par lielāku bagāžu, kuras sasniedz 10 kilogramus (55cm x 40cm x 20cm) būs jāmaksā 8 līdz 10 eiro. Priority Boarding klientiem gan nekas nebūs mainījies.

SIA VTU Valmiera informē, ka drošības apsvērumu dēļ no 1.jūlija uzņēmuma autobusos vairs netiks pārvadāta bagāža bez pasažiera, informē uzņēmuma pārstāve Zane Bulmeistare.

«Primārais ir pasažieru pārvadāšana un viņu drošība. Savukārt paciņu pārvadāšanai un sūtījumiem iespējams izmantot citu uzņēmumu šim mērķim radītos pakalpojumus, piemēram, Valmieras autoostā ir pieejams Autopasts, kas veic paciņu pārvadāšanu,» skaidro SIA VTU Valmiera Pārvadājumu daļas vadītāja Anda Liepiņa.

Izmaiņas attiecas uz bagāžas pārvadāšanu bez pasažiera. Noteikumi par cita veida bagāžas pārvadājumiem paliek spēkā līdzšinējie, tostarp - pasažieris ir atbildīgs, lai viņa bagāža ir pārvadāšanai un saglabāšanai drošā iepakojumā. Par salonā esošo bagāžu ir atbildīgs pasažieris. Savukārt, tā kā par bagāžas nodalījumā novietoto preci ir atbildīgs pārvadātājs, pasažierim šī bagāža ir jāiesaiņo tā, lai tā nebojātu citas bagāžas nodalījumā esošās vienības, kā arī būtu iesaiņota drošai pārvadāšanai, ņemot vērā, ka iespējama strauja bremzēšana vai pārvietošanās pa slikta seguma ceļiem.

Šodien stājas spēkā jaunie Īrijas aviokompānijas «Ryanair» un Ungārijas aviokompānijas «Wizz Air» bagāžas nosacījumi, kas paredz, ka pasažieriem par brīvu salonā atļauts ņemt tikai vienu mazu rokas bagāžas somu.

«Wizz Air» sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Agnija Jankovska aģentūru LETA informēja, ka aviokompānija atļaus katram pasažierim par brīvu ņemt salonā vienu rokas bagāžas somu, kuras izmērs nepārsniedz 40 x 30 x 20 centimetrus, savukārt pasažieriem, kuri iegādājušies pakalpojumu «Wizz Priority», būs atļauts ņemt līdzi arī ratiņsomu, kuras izmērs nepārsniedz 55 x 40 x 23 centimetrus. «Wizz Air» ir ieviesusi 10 kilogramu reģistrējamo somu, par kuras reģistrēšanu būs jāmaksā septiņi eiro.

Lidsabiedrībā norādīja, ka bagāžas politikas maiņas mērķis ir atvieglot iekāpšanu pasažieriem un samazināt ar bagāžu saistīto kavēšanos visos «Wizz Air» lidojumos. Jaunā bagāžas politika ļaus pasažieriem izvēlēties no vairāk nekā 50 rokas un reģistrējamās bagāžas pārvadāšanas variantiem.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.

Visvairāk naudas Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši ceļotāji no Krievijas, kas Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām, mūsu valstī šā gada pirmajos sešos mēnešos atstājot 30,7 milj. Ls jeb 43,7 milj. EUR, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinoši dāsni bijuši vairākdienu ceļotāji no Norvēģijas, kas Latvijā iztētrējuši 13 milj. Ls (18,5 milj. EUR), Lietuvas – 10,6 milj. Ls (15,1 milj. EUR), kā arī Igaunijas – 8,3 milj. Ls jeb 11,8 milj. EUR.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 185,1 milj. Ls (263,4 milj. EUR), kas ir par 5,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Šogad pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji 2,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja ceļotāji no Lietuvas – 34,9%, Igaunijas – 20% un Krievijas – 9,9%, kam sekoja ceļotāji no Zviedrijas – 4,9%, Vācijas un Polijas – 4% no katras.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts, veicot pārbaudes arī pie iekāpšanas sektora, Db.lv pastāstīja lidsabiedrības korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Biežāku pārbaužu nepieciešamību veicinās airbaltic jaunieviestais papildu pakalpojums – iespēja bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru.

Db.lv jau vēstīja, ka šī pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

A.Briede informē, ka atbilstoši biļešu noteikumiem, airBaltic pārstāvji līdzīgi kā līdz šim var pārbaudīt pasažieru rokas bagāžas izmēru un svaru pirms pasažieru iekāpšanas lidmašīnā. Pasažieru rokas bagāžas atbilstība noteikumiem tiek pārbaudīta, ja pasažieris reģistrējas uz reisu vai nodod bagāžu pie airBaltic pārstāvjiem lidostā. Līdz ar vasaras lidojumu saraksta iestāšanos rokas bagāžu pārbaužu skaits pie iekāpšanas lidmašīnā tiks palielināts.

Ryanair dzīšanās pēc lielākiem ienākumiem un peļņas nerimstas, šobrīd aviokompānija apsver iespēju ieviest maksu par pasažieru rokas bagāžu, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta baltic-ireland.ie.

Lidsabiedrības izpilddirektora vietnieks Maikls Kavlejs apgalvojis, ka maksa par bagāžu tiek apsvērta jau ilgi, piebilstot, ka bezmaksas pakalpojumi parasti netiek novērtēti, un 80% pasažieru nodeva bagāžu, kad tas bija bez maksas saņemams pakalpojums.

Šobrīd bagāžu nodod tikai 35% Ryanair pasažieru.

Rokas bagāža ir viens no pēdējiem pakalpojumiem, ko aviokompānijas piedāvā bez maksas.

Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs iepriekš ir nācis klajā ar vairākiem ekstravagantiem papildus peļņas gūšanas priekšlikumiem, tostarp – ieviest maksu par tualešu izmantošanu lidmašīnā. Šis ierosinājums gan pagaidām nav realizēts, atgādina baltic-ireland.ie.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pilnveidojusi uzņēmuma pakalpojumus darbā ar aizkavēto vai bojāto bagāžu, ieviešot tiešsaistes pašapkalpošanās platformu komunikācijai starp pasažieri un lidsabiedrību.

"Neskatoties uz to, ka mēs īpaši rūpīgi attiecamies pret pasažieru bagāžu un vairāk nekā 98% gadījumu tā droši un savlaicīgi sasniedz savu galamērķi, dažreiz bagāža var aizkavēties vai tikt sabojāta. Šādos gadījumos mūsu klientu serviss sniedz profesionālu aprūpi un dara visu nepieciešamo, lai bagāžu atrastu un piegādātu, kā arī atlīdzinātu pasažiera izdevumus," saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pateicoties jaunajam servisam, pasažieri tagad var izveidot vai pārvaldīt pieteikumus un izsekot savu aizkavēto bagāžu pašapkalpošanās mājaslapā.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu papildu pakalpojumu, ļaujot bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru, informē aviosabiedrībā.

Pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka papildu rokas bagāžas svars ir inovatīvs pakalpojums, kuru nepiedāvā daudzas citas lidsabiedrības. «Mēs regulāri sekojam līdzi pasažieru ceļošanas paradumiem, kas skaidri demonstrē, ka šādam pakalpojums ir pieprasījums. Tas paredzēts tiem pasažieriem, kuriem nepieciešami vairāk nekā astoņi kilogrami rokas bagāžai, taču viņi nevēlas iegādāties reģistrētu bagāžu,» teic M.Gauss.

Lai izvērtētu jauno pakalpojumu, airBaltic datu ievākšanas nolūkos nosvēra vairāk nekā 2 000 pasažieru rokas bagāžu. Atsevišķos maršrutos 15% rokas bagāžu pārsniedza atļauto svaru, skaidri apliecinot, ka daļai pasažieru nepieciešams papildu svars rokas bagāžai.

Pēc tam, kad Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air pavēstījusi, ka iekasēs maksu par rokas bagāžu, airBaltic izplatījusi paziņojumu, ka «airBaltic izvērtēs šo tendenci un analizēs, vai maksa par rokas bagāžu ir nepieciešama».

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no 24. oktobra Wizz Air ieviesīs desmit eiro maksu par rokas bagāžu, kas lielāka par 42 cm x 32 cm x 25 cm. Jaunie noteikumi attieksies uz visiem Wizz Air maršrutiem, izņemot lielāko daļu lidojumu uz un no Ukrainas. Šis Wizz Air solis nav guvis pasažieru atbalstu, 88% respondetu norādot, ka viņi apdomās, vai neizvēlēties lidojumiem citu aviokompāniju, kas šādu maksu neprasa.

Patlaban Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic lidojumos rokas bagāža ir bez maksas. «Ja klients šobrīd ir iegādājies biļeti nākamajam gadam un rokas bagāža šajā biļetē ir iekļauta kā bezmaksas pakalpojums, tad tas arī būs bezmaksas pakalpojums, neatkarīgi no turpmākajiem lēmumiem,» teikts lidsabiedrības paziņojumā.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air saņēmusi klientu kritiku saistībā ar jauno Embraer lidaparātu, ko kompānija nesen sāka izmantot, ziņo bbn.ee.

Saskaņā ar pasažiera, kurš lidojis no Tallinas uz Kijevu, stāstīto aviokompānija svara ierobežojumu dēļ atstājusi viņa bagāžu Tallinā.

«Mēs izkāpām no lidmašīnas Kijevā un sākām gaidīt savu bagāžu. Bija daudzi pasažieri - ne tikai es, kuri atklāja, ka aviokompānija bagāžu atstājusi Tallinā,» stāstījis pasažieris Endels.

Pēc viņa teiktā, aviokompānija pavēstījusi, ka tā nolēmusi atstāt daļu bagāžas Tallinā, jo lidmašīna bijusi pilna un vedusi degvielu arī atpakaļceļam.

Pasažieris teicis, ka šādas aviokompānijas rīcības dēļ viņš lidostā izšķērdējis visu dienu, ziņojot par trūkstošo bagāžu un to gaidot.

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

Gastronomiskie prieki, māksla, arhitektūra, kalnu virsotnes un traukšanās uz veikborda dēļa – atvaļinājums ir īstais brīdis bagātināt sajūtu un zināšanu bagāžu

Pasaulē un Latvijā izteiktāka ir tendence doties tematiskos ceļojumos, kuru laikā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta mākslas baudīšanai, vēstures un arhitektūras iepazīšanai vai vēderpriekiem. «Pieprasītākie ir ceļojumi saistībā ar mākslu – operas izrāžu, mākslas galeriju un muzeju apmeklējumi. Bieži vien cilvēki vēlas doties uz Milānas Teatro alla Scala izrādēm, bet, protams, arī Vīne un Londona ir mākslas baudītāju galamērķi. Iecienīti ir arī Bregenzas un Zalcburgas festivāli, taču tie vairāk domāti īsteniem operu cienītājiem.

Biļetes un ceļojumi uz šiem pasākumiem tiek pasūtītas vismaz pusgadu iepriekš,» stāsta ceļojumu aģentūras Vanilla Travel direktore un valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca. Ceļotāji biežāk dodas atbalstīt arī latviešu māksliniekus ārzemēs, piemēram, dodas uz Alvja Hermaņa izrādēm vai novērtēt operdziedātāju Annas Ņetrebko un Elīnas Garančas dziedājumus. No mākslas pasākumiem ir pieprasīta Venēcijas Biennāle, viņa turpina.

Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.