Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Lai nepieļautu potenciālu kapitāla aizplūdumu un nomierinātu tirgu pēc Dubaijas finanšu problēmu uzliesmojuma, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Centrālā banka solījusi aizdot naudu bankām Dubaijā.

AAE Centrālā banka, cenšoties nomierināt satrauktos investorus, norādījusi, ka garantēs Dubaijas bankām piekļuvi «svaigam» finansējumam, kā arī solījusi, ka atbalstīs gan AAE bankas, gan ārvalstu banku struktūrvienības valstī, raksta Washington Post.

Centrālā banka arī noradījusi, ka AAE banku sistēmā patlaban ir ievērojami labākā situācija nekā pirms gada, kad pasauli pārņēma globālā finanšu krīze.

Investori gan Centrālā bankas centienus uztvēruši dalītām jūtām. Šorīt - pirmajā AAE vērtspapīru tirgu darba dienā pēc Dubaijas finanšu problēmu paziņošanas - Dubaijas Finanšu tirgus indekss samazinājies par vairāk nekā 7%, savukārt AAE finanšu centra Abu Dabi vērtspapīru tirgi krituši par vairāk nekā 8%.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu apvienošanos, kļūstot par vienu licencētu centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Societas Europaea (Nasdaq CSD). informē biržas pārstāvji.

Apvienotais Nasdaq CSD ir pirmais centrālais vērtspapīru depozitārijs Eiropā, kas ir ieguvis licenci atbilstoši Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR). Šī ir pirmā reize, kad Eiropas līmenī ir ieviests tiesiskais regulējums centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas nosaka vienotus principus atļaujas saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai un centrālo vērtspapīru depozitāriju uzraudzībai. Pēc pārrobežu apvienošanās no šodienas Nasdaq CSD pievienojās Eiropas TAREGT2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ir nozīmīgs Eiropas Centrālās bankas finanšu tirgus infrastruktūras projekts. T2S platforma ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem. Nasdaq CSD galvenais birojs atrodas Latvijā ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā.

Aviācijā attīstību nosaka cilvēku skaits reģionā un tā ekonomiskās attīstības parametri, līdz ar to izaugsmes epicentri arvien vairāk pārvietojas Āzijas virzienā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dubaijas vērienīgie plāni kļūt par pasaules aviācijas centru bija dzirdami jau vairākus gadus. Tie aktualizējās brīdī, kad pieņemts lēmums par valsts ekonomikas diversifikāciju, to balstot ne tikai uz naftu, bet arī tirdzniecību, transportu un tūrismu. Pērn Dubaijai izdevies spert vēsturisku soli tuvāk šiem plāniem. Ar 71 miljonu apkalpotajiem starptautiskajiem pasažieriem tai izdevies Londonas Hītrovas lidostai, kas pērn apkalpoja tikai 68,1 milj. starptautisko pasažieru, nocelt pasaules noslogotākās lidostas kroni. «Hītrova zaudēja Dubaijai, jo varam piedāvāt savienojumus, kam Hītrovas lidostai pietrūkst kapacitātes,» Financial Times norādījis Dubaijas Starptautiskās lidostas vadītājs Pols Grifits. Tomēr jāpiebilst, ka kopējā pasažieru skaita ziņā Hītrova joprojām pārspēj Dubaiju, pērn apkalpojot 73,4 miljonus pasažieru. Turklāt gan Hītrovas, gan Getvikas (pērn apkalpoti 38,1 milj.) lidostas Londonā ziņoja par rekordlielu pasažieru skaitu 2014. gadā, jaunu maršrutu atklāšanu uz straujas izaugsmes tirgu Ķīnā un Meksikā. Dubaijas lidostas izaugsmes pamatā ir valstij piederošās aviokompānijas Emirates ekspansija, kas tika dibināta 1985. gadā. Šobrīd Emirates pieder pasaulē lielākā starptautisko pasažieru pārlidojumu lidmašīnu flote, nodrošinot savienojumus starp Rietumiem, Āziju un Dienvidaustrumāziju. Dubaijas amatpersonas cer, ka 2020. gadā lidosta jau apkalpos 98,5 miljonus pasažieru, nodrošinot 22% darbavietas Dubaijas emirātā un trešdaļu no tā IKP. Taču ar to izaugsmes plāni vēl neaprobežojas. Otra Dubaijas lidosta – Al–Maktoum International, kas sāka apkalpot pasažierus 2013. gadā, pēc pilnīgas pabeigšanas 2022. gadā būšot spējīga apkalpot 120 miljonus pasažieru, kas ir par 40 miljoniem vairāk nekā Hītrovas pašreizējais maksimums.

Potenciāla iespēja aizbēgt no Dubaijas policijas kļūst arvien sarežģītāka, jo tā savam automašīnu parkam pievienojusi arī Ferrari, vēsta metro.co.uk.

Policijas jaunākā sporta automašīna, kas izmaksājusi robežās no 190 tūkstošiem līdz 350 tūkstošiem latu, seko Lamborghini Aventador, kas Dubaijas policistus sāka vizināt šajā mēnesī.

«Dubaija ir unikāla, un visam, kas tajā atrodas, ir jāatspoguļo šo unikalitāti. Šī iemesla dēļ policija savam patruļmašīnu parkam pievienos Ferrari sporta auto,» stāstījis Dubaijas policijas priekšnieks.

«Mēs esam patīkami pārsteigti par cilvēku reakciju uz Lamborghini, tāpēc izlēmām, ka arī Ferrari varētu būt laba izvēle,» viņš turpinājis.

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

Dubaijas lielais parādnieks – Dubai World - uzsācis sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju, ieskaitot struktūrvienību Nakheel World un Limitless World saistības, ziņo Bloomberg.

Tādu Dubai World struktūrvienību kā Infinity World Holding un pelnošo ostas biznesu Ports & Free Zone parādsaistības netiks iekļautas pārrunās ar bankām, jo to finanšu situācija tiek uzskatīta par stabilu.

RBC Capital Markets analītiķis Niks Čeimijs (Nick Chamie) norāda, ka tagad, kad zināms, ka pārstrukturizēt plānots 26 miljardu dolāru lielu parāda daļu, pēdējo dienu laikā radītajai panikai tirgū vajadzētu pierimt, jo iepriekš tika lēts, ka pārstrukturizēt būs nepieciešams Dubai World parāds 60 miljardu dolāru apjomā.

Putam Investment eksperts Maikls Atkins (Michael Atkin) arī norāda, ka 26 miljardu dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizācija parāda, ka problēmas ir nelielas, turklāt tās liecina, ka joprojām vēl neesam izkļuvuši no globālās finanšu krīzes.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Notikumi ar Dubaijas emirātam piederošo investīciju kompāniju Dubai World, kaslūgusi saviem kreditoriem par sešiemmēnešiem pagarināt 3.5 mljrd. USD liela parāda atmaksas termiņu, kārtējo reizi liek aizdomāties par lietu mainīgo un mānīgo dabu.

Kādreiz plaukstošais, nereti par investoru meku dēvētais emirāts un kompānija, kas izaugsmes gados ar plašu vērienu iegādājās aktīvus visā pasaulē,vienas dienas laikā ir kļuvuši par parādos ieslīgušu krīzes upuri, kam jālūdz savi kreditori atlikt parādu atmaksu. Taču, ja paraugās rūpīgāk, nekādas pārvērtības jau nemaz nav notikušas.

Dubaija būtībā ir tāda kā «krīzes paraugekonomika» — ar lēto naudu būvēts milzis ar nekustamā īpašuma un luksusa tūrisma māla kājām. Tie, kas šā emirāta sakarā runā par «naftas dolāriem», maldās — lielāko daļu tā IKP veido tieši abas iepriekšminētās nozares, melnā zelta nozarei atbildot tikai par aptuveni 5%. Jā, tieši Dubaija ir tā vieta, kur tiek būvēti ekskluzīvi debesskrāpji, kūrorti, mākslīgās salas un pat zemeslodes «makets». Tieši

Dubaijā izmēģina bezpilota taksometru; vācu Volocopter konkurentu netrūkst

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ieies aviācijas vēsturē ar to, ka pie Dubaijas Džumeiras jūras parka nule kā veikts testa lidojums divvietīgam autonomam gaisa taksometram, vēsta ārvalstu mediji. Prieku par testa lidojumu paudis Dubaijas kroņprincis, šeihs Hamdans, pie reizes atgādinot arī par pilsētas panākumiem pirmā reģionā bezvadītāja metro ieviešanā. Bezpilota taksometru pakalpojumu sniegšanu Dubaijas Ceļu un transporta pārvalde (CTP) plāno ieviest piecu gadu laikā, ziņo Dubaijas valdības Mediju centrs. «Nekas tāds iepriekš nav darīts,» GulfNews norādīja Dubaijas Civilās aviācijas pārvaldes Aviācijas noteikumu un drošības nodaļas vadītājs Mihaels Rudolfs. Bezvadītāja taksometra testēšana labi saskan ar šīs AAE pilsētas ambīcijām ieņemt vadošo lomu inovāciju ziņā arābu pasaulē, atzīmē Reuters.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Dubaijas investīciju kompānija Dubai World pārstrukturizācijas procesā varētu būt spiesta pārdod tai piederošos aktīvus ārvalstīs, taču pats emirāts, kam pieder ar parādiem noslogotā investīciju kompānija, nekādus aktīvus pārdot negatavojas, vēsta Financial Times.

Pirmdien, kad Dubaijas Finanšu departaments paziņoja, ka nepārdos nevienu no tai piederošajiem aktīviem, lai finansētu emirāta investīciju kompānijas parāda atmaksu, Dubaijas akciju tirgus nokrita par 6%.

Taču tajā pat laikā Finanšu departamenta vadītājs Adulrahamans Alalehs (Abdulrahman Al Saleh) norāda, ka tiek apsvērta iespēja, ka varētu tikt pārdoti kādi tieši Dubai World piederoši aktīvi ārvalstīs.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubai World uzsāka sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju. Daži analītiķi uzskata, ka tas, ka pārstrukturizēt plānots tikai 26 miljardu dolāru lielu parāda daļu, ir labs rādītājs, kas varētu nomierināt tirgu, jo iepriekš tika lēsts, ka pārstrukturizēt būs nepieciešams Dubai World parādu 60 miljardu dolāru apjomā.

Dubaija pilnībā paredzēja savas parādu problēmas, savukārt Dubai World lūgums atlikt parāda atmaksu līdz nākamā gada maijam bijis «rūpīgi izplānots».

Tā pēc Dubaijas valdības paziņojuma izraisītā šoka pasaules tirgos norādījis Dubaijas Augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Šeihs Ahmeds bin Saēds Al-Maktoms, raksta Associated Press.

Viņš norāda, ka emirāta vadība «ilgi un smagi» sprieda par kreditoru interesēm pirms paziņošanas, ka meklēs veidu kā aizkavēt Dubai World parāda atmaksu.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubaijas valdība paziņoja, ka lūgs aizkavēt investīciju kompānijas Dubai World un tās nekustamā īpašuma struktūrvienības Nakheel obligāciju izpirkšanu 3.5 miljardu dolāru apjomā, kas bija noteikta šī gada decembrī.

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Dubaijā naktī uz piektdienu izcēlās ugunsgrēks vienā no pasaules augstākajām dzīvokļu torņēkām, taču pēc vairākām stundām tas tika nodzēsts, paziņoja Dubaijas oficiālais mediju birojs.

Ugunsgrēkā neviens nav cietis.

Ugunsgrēks izcēlās 79 stāvu debesskrāpja Torch Tower devītajā stāvā, telekanālam Gulf News paziņoja Dubaijas policijas preses sekretāre.

Liesmas bija pārņēmušas vairāk nekā 40 stāvus vienā ēkas pusē, vēstīja ziņu aģentūras AP žurnālists.

Varas iestādes veiksmīgi evakuējušas cilvēkus no šīs ēkas, tviterī paziņoja Dubaijas mediju birojs.

Pēc vairākām stundām liesmas izdevās nodzēst.

Dubaijas policija norobežoja rajonu ap ēku, lai pasargātu cilvēkus no uguns un krītošām atlūzām.

352 metrus augstajā ēkā liels ugunsgrēks bija izcēlies arī 2015.gada sākumā.

Dubaijas starptautiskā lidosta 2014.gadā kļuva par lielāko lidostu pasaulē pēc starptautiskajos reisos pārvadāto pasažieru skaita, apsteidzot Londonas Hītrovas lidostu, vēstīja laikraksts The Financial Times.

2014.gadā Dubaijas lidosta starptautiskajos reisos apkalpoja 71 miljonu pasažieru, bet Hītrovas lidosta - 68,1 miljonu pasažieru.

Viens no iemesliem tam ir Hītrovas lidostas darbības jaudu pārslodze.

«Hītrova zaudē daudz reisu Dubaijai, jo mēs spējam apkalpot tos maršrutus, kuriem Hītrovai vairs nepietiek ietilpības,» paziņoja Dubaijas lidostas ģenerāldirektors Pols Grifitss.

Dubaijas lidostas kļūšana par lielāko lidostu atspoguļo arī Dubaijā bāzētās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) nacionālās aviokompānijas Emirates Airlines straujo izaugsmi. Lidsabiedrībai šobrīd ir lielākā tālās distances lidmašīnu gaisa flote pasaulē.

Dubaijas Starptautiskā lidosta Hītrovas lidostai atņēmusi pasaulē noslogotākās starptautiskās lidostas titulu, ja ņem vērā pasažieru skaitu gada griezumā, ziņo BBC.

Apvienoto Arābu Emirātu lidosta paziņojusi, ka tā 2014. gadā apkalpojusi nedaudz zem 70,5 miljoniem pasažieru. Hītrovas lidostā pasažieru skaits bijis ap 68,1 miljonu.

Dubaijas lidosta norādījusi, ka tā sasniegusi «vēsturisku pagrieziena punktu».

Hītrovas lidosta jau gadiem cenšas palielināt kapacitāti, un tieši tas tiek minēts kā galvenais iemesls Dubaijas uzvarai. Dubaijas mērķis esot kļūt par aviācijas globālo centru.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) finanšu centrs Abu Dabi nolēmis nākt palīgā finanšu grūtībās nonākušajam emirātam Dubaijai un tā parādu sloga apkrautajai kompānijai Dubai World ar 10 miljardus ASV dolāru lielu finansējumu, ziņo CNN.

Ar šādu paziņojumu Dubaijas Augstākās fiskālās komiteja nākusi klajā tieši laikā, kad emirātam jāizpērk obligācijas 4.1 miljarda dolāru apmērā.

Dubaijas Augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Šeihs Ahmeds bin Saēds Al-Maktoms norāda, ka atlikušie līdzekļi nodrošinās Dubai World apgrozāmo kapitālu līdz nākamā gada 30. aprīlim. Tāpat ar šo naudu tiks finansēti procentu maksājumi.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubai World satrieca daudzus investorus visā pasaulē, kad kompānija šī gada 25. novembrī pieprasīja parāda atmaksas atlikšanu.

Db.lv arī ziņoja, ka Dubai World uzsāka sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju. Dubaijas valdība, savukārt, iepriekš paziņoja, ka tā nav garantējusi Dubai World aizdevumus. Tādējādi valstij piederošai kompānijai, kas cīnās ar 59 miljardu USD lielām kredītsaistībām, ir jātiek galā pašai.