Ceturtdien daļēji slēgts viens no pasaulē lielākajiem tirdzniecības centriem Dubai Mall. Slēgšanas iemesls ir akvārija, kurā atrodas tūkstošiem zivju un jūras dzīvnieku, bojājums, atsaucoties uz policijas un aculiecinieku stāstīto, vēsta Reuters.

«Tur bija neliela problēma, vienkārša plaisa, un ūdens noplūda, » stāstījis kāds policists.

Dubaijas investīciju kompānija Dubai World pārstrukturizācijas procesā varētu būt spiesta pārdod tai piederošos aktīvus ārvalstīs, taču pats emirāts, kam pieder ar parādiem noslogotā investīciju kompānija, nekādus aktīvus pārdot negatavojas, vēsta Financial Times.

Pirmdien, kad Dubaijas Finanšu departaments paziņoja, ka nepārdos nevienu no tai piederošajiem aktīviem, lai finansētu emirāta investīciju kompānijas parāda atmaksu, Dubaijas akciju tirgus nokrita par 6%.

Taču tajā pat laikā Finanšu departamenta vadītājs Adulrahamans Alalehs (Abdulrahman Al Saleh) norāda, ka tiek apsvērta iespēja, ka varētu tikt pārdoti kādi tieši Dubai World piederoši aktīvi ārvalstīs.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubai World uzsāka sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju. Daži analītiķi uzskata, ka tas, ka pārstrukturizēt plānots tikai 26 miljardu dolāru lielu parāda daļu, ir labs rādītājs, kas varētu nomierināt tirgu, jo iepriekš tika lēsts, ka pārstrukturizēt būs nepieciešams Dubai World parādu 60 miljardu dolāru apjomā.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) finanšu centrs Abu Dabi nolēmis nākt palīgā finanšu grūtībās nonākušajam emirātam Dubaijai un tā parādu sloga apkrautajai kompānijai Dubai World ar 10 miljardus ASV dolāru lielu finansējumu, ziņo CNN.

Ar šādu paziņojumu Dubaijas Augstākās fiskālās komiteja nākusi klajā tieši laikā, kad emirātam jāizpērk obligācijas 4.1 miljarda dolāru apmērā.

Dubaijas Augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Šeihs Ahmeds bin Saēds Al-Maktoms norāda, ka atlikušie līdzekļi nodrošinās Dubai World apgrozāmo kapitālu līdz nākamā gada 30. aprīlim. Tāpat ar šo naudu tiks finansēti procentu maksājumi.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubai World satrieca daudzus investorus visā pasaulē, kad kompānija šī gada 25. novembrī pieprasīja parāda atmaksas atlikšanu.

Db.lv arī ziņoja, ka Dubai World uzsāka sarunas ar bankām par 26 miljardu ASV dolāru lielas parāda daļas pārstrukturizāciju. Dubaijas valdība, savukārt, iepriekš paziņoja, ka tā nav garantējusi Dubai World aizdevumus. Tādējādi valstij piederošai kompānijai, kas cīnās ar 59 miljardu USD lielām kredītsaistībām, ir jātiek galā pašai.

Dubaija pilnībā paredzēja savas parādu problēmas, savukārt Dubai World lūgums atlikt parāda atmaksu līdz nākamā gada maijam bijis «rūpīgi izplānots».

Tā pēc Dubaijas valdības paziņojuma izraisītā šoka pasaules tirgos norādījis Dubaijas Augstākās finanšu komitejas priekšsēdētājs Šeihs Ahmeds bin Saēds Al-Maktoms, raksta Associated Press.

Viņš norāda, ka emirāta vadība «ilgi un smagi» sprieda par kreditoru interesēm pirms paziņošanas, ka meklēs veidu kā aizkavēt Dubai World parāda atmaksu.

Db.lv jau vēstīja, ka Dubaijas valdība paziņoja, ka lūgs aizkavēt investīciju kompānijas Dubai World un tās nekustamā īpašuma struktūrvienības Nakheel obligāciju izpirkšanu 3.5 miljardu dolāru apjomā, kas bija noteikta šī gada decembrī.

Parakstīts Latvijas dalības "EXPO 2020 Dubai" paviljona īres līgums, kas paredz, ka dalība izstādē Latvijai izmaksās 1,4 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Iepriekš valdība lēma Latvijas dalībai "Expo 2020" no valsts budžeta atvēlēt 4,4 miljonus eiro. Tomēr vēlāk, lemjot lauzt līgumu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par valsts dalības rīkošanu izstādē, tika rasts risinājums, kas paredz, ka Latvija paviljonu īrēs no AAE. Tādējādi Latvijas izmaksas dalībai "Expo 2020" saruka līdz 1,4 miljoniem eiro.

Līgumu no Apvienoto Arābu Emirātu puses parakstīja Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Hanāna Halfāna Ubaidu Alī Almadhanī (Hanan Khalfan Obaid Ali Al Madhani) un no Latvijas puses - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Republikas oficiālais pilnvarotais pārstāvis izstādē "EXPO 2020 Dubai" Raimonds Aleksejenko.

Lai nepieļautu potenciālu kapitāla aizplūdumu un nomierinātu tirgu pēc Dubaijas finanšu problēmu uzliesmojuma, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Centrālā banka solījusi aizdot naudu bankām Dubaijā.

AAE Centrālā banka, cenšoties nomierināt satrauktos investorus, norādījusi, ka garantēs Dubaijas bankām piekļuvi «svaigam» finansējumam, kā arī solījusi, ka atbalstīs gan AAE bankas, gan ārvalstu banku struktūrvienības valstī, raksta Washington Post.

Centrālā banka arī noradījusi, ka AAE banku sistēmā patlaban ir ievērojami labākā situācija nekā pirms gada, kad pasauli pārņēma globālā finanšu krīze.

Investori gan Centrālā bankas centienus uztvēruši dalītām jūtām. Šorīt - pirmajā AAE vērtspapīru tirgu darba dienā pēc Dubaijas finanšu problēmu paziņošanas - Dubaijas Finanšu tirgus indekss samazinājies par vairāk nekā 7%, savukārt AAE finanšu centra Abu Dabi vērtspapīru tirgi krituši par vairāk nekā 8%.

Valsts īpašumā esošais konglomerāts Dubai World saņēmis apstiprinājumu no kreditoriem pārstrukturēt 24,9 miljardu ASV dolāru saistības, ziņo Bloomberg.

Dubai World panākusi vienošanos ar vairāk nekā 99 procentiem kreditoru.

«Šis milzīgais atbalsts nozīmē, ka kompānija ir labi pozicionēta, lai noslēgtu pārstrukturēšanu tuvākajās nedēļās,» teikts Dubai World paziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka Dubaijas vadība joprojām ir atbalstošs akcionārs.

Dubai World galējo pārstrukturēšanas priekšlikumu kreditoriem prezentēja 22. jūlijā.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī Dubaijas nekustamā īpašuma attīstītājs Dubai World satricināja pasaules finanšu tirgus, paziņojot, ka kavēs savu parādu atmaksu.

Notikumi ar Dubaijas emirātam piederošo investīciju kompāniju Dubai World, kaslūgusi saviem kreditoriem par sešiemmēnešiem pagarināt 3.5 mljrd. USD liela parāda atmaksas termiņu, kārtējo reizi liek aizdomāties par lietu mainīgo un mānīgo dabu.

Kādreiz plaukstošais, nereti par investoru meku dēvētais emirāts un kompānija, kas izaugsmes gados ar plašu vērienu iegādājās aktīvus visā pasaulē,vienas dienas laikā ir kļuvuši par parādos ieslīgušu krīzes upuri, kam jālūdz savi kreditori atlikt parādu atmaksu. Taču, ja paraugās rūpīgāk, nekādas pārvērtības jau nemaz nav notikušas.

Dubaija būtībā ir tāda kā «krīzes paraugekonomika» — ar lēto naudu būvēts milzis ar nekustamā īpašuma un luksusa tūrisma māla kājām. Tie, kas šā emirāta sakarā runā par «naftas dolāriem», maldās — lielāko daļu tā IKP veido tieši abas iepriekšminētās nozares, melnā zelta nozarei atbildot tikai par aptuveni 5%. Jā, tieši Dubaija ir tā vieta, kur tiek būvēti ekskluzīvi debesskrāpji, kūrorti, mākslīgās salas un pat zemeslodes «makets». Tieši

Zviedrijas banku akciju cena Stokholmas vērtspapīru tirgū ievērojami samazinājusies pēc tam, kad Dubaija pavēstījusi, ka tā kavēs parāda atmaksu investoriem par ieguldījumiem superprojektā Dubai World, raksta Swedish Wire.

Dubaijas kopējais parāds ir 80 miljardi ASV dolāru, kas ir vairāk nekā emirāta iekšzemes kopprodukts (IKP). Lielāko daļu no parāda veido investīcijas projektā Dubai World. Šogad 14. decembrī projekta attīstītājiem ir jāatmaksā 3.52 miljardu dolāru liela summa obligāciju īpašniekiem. Investori domāja, ka šis maksājums tiks finansēts no 5 mijardu dolāru lielā valdības valdības finansējuma. Taču Finanšu ministrija paziņojusi, ka šī nauda nav domāta projekta attīstītāju parāda dzēšanai, tāpēc lūgusi kreditorus "pagaidīt" līdz 2010. gada 30. maijam. Dubai World projekta investoriem tā bija šokējoša vēsts.

Dubaijas valdība nolēmusi piešķirt tās paspārnē esošajam nekustamā īpašuma attīstītājam Dubai World 9,5 miljardus ASV dolāru, lai kompānija varētu restrukturizēt savu parādu, ziņo BBC.

Db.lv jau ziņoja, ka Dubai World saviem kreditoriem prezentējusi plānu 23,5 miljardu dolāru lielā parāda restrukturizēšanai, kurš paredz arī 8,9 miljardus dolāru lielas parāda daļas pārveidošanu kompānijas kapitālā.

Kreditori vēl lemj par to, vai pieņemt šādu plānu, jo citas alternatīvas Dubai World kreditoriem pagaidām nepiedāvā.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī Dubaijas nekustamā īpašuma attīstītājs Dubai World satricināja pasaules finanšu tirgus, paziņojot, ka kavēs savu parādu atmaksu.

Dubaijas parādu problēmu risināšanas plāns ir nomierinājis šī reģiona vērtspapīru tirgus, kas pēdējo divu dienu laikā pēc Dubaijas finanšu problēmu saasināšanās piedzīvoja smagu kritienu, raksta AFP.

Kuveitas birža, pēc 2.7% kritiena 1. decembrī, trešdienas rītā piedzīvojusi salīdzinoši nelielu kritumu pat par spīti situācijas uzlabojumiem banku sektorā. Bahreinas biržā, kas trešdien atvērusies pirmo reizi pēc sešu dienu ilgajām brīvdienām, vērojams kritums 0.5% apmērā.

Biržas Saūda Arābijā un Omānā joprojām ir brīvdienās, savukārt Dubaijas un Abu Dabi biržas ir slēgtas nacionālo svētku dēļ. Dubaijas un Abu Dabi tirgi pēc ziņām par Dubaijas parāda nedienām piedzīvojušas kritienu attiecīgi 12.5 un 11.5 procentu apmērā.

Pēc tam, kad Dubaija paziņoja, ka plāno pārstrukturizēt daļu valsts uzņēmuma Dubai World parāda starptautiskie tirgi guva pieaugumu, proti, Eiropā vērtspapīru tirgi piedzīvoja pieaugumu vairāk nekā 2% apmērā.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā noslēgušās starptautiskās bārmeņu sacensības World Class Baltic. Sacensību pusfināls un fināls pulcēja 30 labākos bārmeņus no Baltijas valstīm.

Lai kvalificētos World Class pusfinālam, konkursa dalībnieki piedalījās pusgadu ilgās meistarklasēs. Pusfinālā dalībniekiem bija jāveic divi pārbaudījumi. Pirmajā pārbaudījumā bārmeņi pārsteidza ar saviem «Asiņainās Mērijas» kokteiļiem, radot žūrijai mājas ballītes atmosfēru, kā arī pierādīja savu meistarību, žūrijai prezentējot savu signature serve. Rezultātā tika noskaidrots fināla dalībnieku Top3.

Savukārt finālā dalībnieki parādīja savu izpratni par planētas ilgtspējas problēmām un to risināšanu Balt-Eco pārbaudījumā, kā arī Speed Round parbaudījumā sešās minūtēs bija jāpagatavo seši kokteļi un aklajā testā jāatpazīst Diageo Single malt viskiji.

Latvija piedalīsies starptautiskajā izstādē World Expo, kas nākamgad norisināsies Itālijas pilsētā Milānā, bet nebūvēs paviljonu, tā šodien nolēma valdība.

Ekonomikas ministrijai tika uzdots trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus, kā izmantot Latvijai iešķirto zemes platību World Expo teritorijā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja valdību atbalstīt ierosinājumu pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, taču premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka ir jāmeklē veids, kā Latvija ar zemākām izmaksām tomēr varētu piedalīties World Expo.

Premjerministre atbalstīja ekonomikas ministres sagatavoto rīkojuma projektu par to, ka Latvija neturpina dalību World Expo ar līdz šim pieņemto koncepciju - būvēt paviljonu ozola formā. Taču Ministru prezidente ierosināja izvērtēt iespējas izstrādāt jaunu koncepciju, bez dārgas būves, piemēram, apzaļumot Latvijas paviljonam veltīto teritoriju un demonstrēt Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares sasniegumus.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Šveices būvuzņēmums Adunic AG piedāvājis Ekonomikas ministrijai (EM) uzbūvēt Latvijas paviljonu šogad Milānā gaidāmajā starptautiskajā izstādē World Expo 2015 par diviem miljoniem eiro, apstiprināja Adunic pārstāvis Mārtins Jūss.

Iepriekš Adunic piedāvāja Latvijas paviljonu uzbūvēt par 3,1 miljonu eiro.

Jūss stāstīja, ka pēc politiskajām debatēm Latvijā par to - valstij piedalīties vai nepiedalīties World Expo - Adunic tika piedāvāts izstrādāt Latvijas paviljona «vienkāršotāku versiju», kas prasītu mazākas izmaksas.

«Esam izstrādājuši šādu piedāvājumu ar samazinātām izmaksām, joprojām saglabājot arhitektu biroja Made radīto oriģinālo paviljona dizainu. Adunic piedāvā samazināt paviljona apjomu un attiecīgi arī izmaksas. Mūsuprāt, šis piedāvājums apmierinās visu iesaistīto pušu vēlmes,» sacīja Adunic pārstāvis un piebilda, ka būvnieks šādu paviljonu varētu uzbūvēt par diviem miljoniem eiro iepriekš minēto 3,1 miljona eiro vietā.

Dubaijas nekustamā īpašuma projekta Dubai World attīstītāji bankām iesniegs tikai vienu priekšlikumu 26 miljardu ASV dolāru lielā parāda atmaksai. Tas paredz naudas atmaksu septiņu gadu laikā ar procenta likmi, kas piesaistīta LIBOR, vēsta Reuters.

Dubaijas un Abu Dabi amatpersonas sadarbojušās ar restrukturizācijas ekspertiem, lai izstrādātu ilgtspējīgu parāda pārstrukturizācijas plānu, kurš šķistu pieņemams 97 emirāta kontrolētās kompānijas Dubai World kreditoriem.

Db.lv jau ziņoja, ka pērn novembrī šokēja pasaules investorus, lūdzot atlikt kreditoriem paredzētos maksājumus līdz 2010. gada maijam.

Tāpat arī vēstīts, ka pēc tam, kad Dubaija pavēstījusi, ka tā kavēs parāda atmaksu investoriem par ieguldījumiem Dubai World, Zviedrijas banku akciju cena Stokholmas vērtspapīru tirgū ievērojami samazinājusies. Tāpat šī iemesla dēļ ievērojami samazinājusies arī naftas cena.

Ekonomikas ministrija aicina Latvijas inovatīvu projektu īstenotājus pieteikties atbalsta saņemšanai inovāciju un partnerības programmā Expo Live, kuru līdz starptautiskās izstādes Expo 2020 Dubai atklāšanai īstenos izstādes organizatori, informē Ekonomikas ministrija.

Atbalsta programmas mērķis ir sniegt atbalstu sociālās uzņēmējdarbības, jaunuzņēmumu un sabiedrības kopumā veidotu projektu īstenošanai, kuru rezultātā tiks radīti inovatīvi un apkārtējo vidi saudzējoši risinājumi, kas veicinās cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanos visā pasaulē.

Atbalsta programmas kopējais finansējuma apmērs ir 100 milj. ASV dolāru. Viena projekta ietvaros komersanti var saņemt finansiālu atbalstu (grantu) līdz pat 100 000 ASV dolāriem.

Projektu piedāvātajiem risinājumiem jābūt sociāli nozīmīgiem un jāatbilst “Expo 2020 Dubai” apakštēmām – Iespēja, Mobilitāte un Ilgtspēja. Grantu programma orientēta uz tādu projektu finansēšanu, kas atrodas to sākumstadijā un šobrīd ir demonstrācijas vai ieviešanas posmā.

Kamyk nad Vltavou, Čehijā, 16. reizi notika pasaulē populārās spēles «World of Warcraft» pasākums, kurā pulcējās vairāk nekā 150 cilvēku, atdarinot dažādus «World of Warcraft» personāžus.

Šis pasākums norisinājās divas dienas - mežā tika veidotas dažādas izklaides «World of Warcraft» tematikā, nostaigājot ap 70 kilometriem.

«World of Warcraft» (WoW) ir datorspēle, ko izveidojusi kompānija «Blizzard Entertainment». «Blizzard Entertainment» pastāv gandrīz 14 gadus. «World of Warcraft» ir ceturtā spēle «Warcraft» sērijā un viena no daudzspēlētāju tiešsaistes spēlēm pasaulē. Tā ir MMORPG (Massively Multiplayer Online Role-Playing Game) tipa spēle.

«World of Warcraft» darbība notiek Azerotas pasaulē. Tā tika izveidota četrus gadus pēc «Blizzard Entertainment» iepriekšējās spēles «Warcraft III: The Frozen Throne».

Datorspēles abonementa mēneša maksa ir 14,99 ASV dolāri, ar vairāk nekā 12 miljoniem ikmēnēša maksājošajiem spēlētājiem, kas kopumā abonementa ieņēmumos sasniedz aptuveni 180 miljonus ASV dolāru mēnesī. 2016. gadā «World of Warcraft» ir nopelnījusi 9,23 miljardus ASV dolāru.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro uzticēs Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo, šodien preses konferencē paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre informēja, ka decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - RBSSkals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA Baumeister. RBSSkals Būvvadības piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču Paolo Beltrami S.p.A - 6,22 miljoni eiro.

Ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc par aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija (EM) vērsās Konkurences padomē (KP). KP atzina, ka ministrijas iesniegums ir saņemts un tas tiks izskatīts ierastajā kārtībā mēneša laikā.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Radušās šaubas par Dubaijas - viena no septiņiem Apvienoto Arābu emirātiem - finansiālo stāvokli, jo liela, valdības īpašumā esoša investīciju kompānija lūgusi uz sešiem mēnešiem atlikt tās parādu atmaksu, vēsta BBC.

Dubai World, kuras kopējais parādu apjoms sasniedz 59 miljardus ASV dolāru, lūgusi kreditoriem atlikt gaidāmos maksājumus līdz nākamā gada maijam. Lūgums atlikt maksājumus attiecas arī uz nekustamā īpašuma attīstītāju Nakheel, Dubai World meitas uzņēmumu.

Dubai World ir arī nolīgusi grāmatvedības grupu Deloitte, lai tā palīdzētu ar finanšu pārstrukturēšanu.

Kompāniju smagi skārusi globālā kredītu krīze un lejupslīde, bet nākamajā mēnesī tai bija jāatmaksā 3.5 miljardi ASV dolāru.

Lūgums atlikt maksājumus novedis pie tā, ka kredītreitingu aģentūras pazeminājušas vairāku valsts kompāniju reitingus.

«Tas ir šokējoši, jo pēdējo mēnešu jaunumi deva investoriem mierinājumu, ka Dubaija, visticamāk, varēs izpildīt savas parādu saistības,» sacījis analītiķis Shakeel Sarwar no SICO Investīciju Bankas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(266).jpg

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc sēdes norādījis, ka ieguvumi pēc Latvijas dalības izstādē Šanhajā « Tas ir pierādījums un vislielākais pamatojums, ka Latvijai arī turpmāk šajā prestižajā pasaules izstādē ir jāpiedalās ».

Ministru kabineta sēdē otrdien, 5.jūlijā, tika pieņemts lēmums par Latvijas dalību World Expo 2015.gadā, kā arī par to, ka jau jūlijā tiek izveidota darba grupa, kurai līdz 2012.gada 1.martam jāiesniedz valdībā priekšlikumi par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, tam nepieciešamo finansējumu, finansēšanas avotiem un laika grafiku organizatorisko pasākumu veikšanai.

Neskatoties uz tā jau lielajām parādsaistībām, Dubaijai piederošā kompānija Dubai Airports meklē iespējas saņemt apstiprinājumu «vairāku miljardu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) dirhamu*» vērtam lidostas modernizācijas projektam, ziņo Bloomberg.

Dubai Airports izpilddirektors Pauls Grifitss (Paul Griffiths) norāda, ka viņa vadītā kompānija jau tuvākajā laikā prezentēs plānu palielināt lidostas kapacitāti. Sīkāk par projekta izmaksām gan viņš atteicies pagaidām runāt. Zināms vien tas, ka runa ir par vairākiem miljardiem AAE dirhamu.

Dubaija plāno paplašināt jau esošo lidostu un būvēt jaunu pat par spīti tam, ka emirāts bijis spiests lūgt palīdzību no Abu Dabi, lai atmaksātu parādus, kas ņemti nekustamā īpašuma projektu finansēšanai.

P. Grifitss norādījis, ka ienākumi no aviācijas nozare emirātam nodrošina aptuveni 25% no kopējiem ienākumiem.

Db.lv jau vēstīja, ka emirātam piederošā nekustamā īpašuma kompānija Dubai World satrieca daudzus investorus visā pasaulē, kad kompānija šī gada 25. novembrī pieprasīja parāda atmaksas atlikšanu.