Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) atklāts interaktīvais zinātnes centrs Kurzemes Democentrs.

VATP Kurzemes Democentrs šobrīd specializējas augsto tehnoloģiju un satelīttehnoloģiju jomā, kā arī apkopojis vienuviet Kurzemē ražojošo uzņēmumu produkciju.

Kurzemes Democentra kosmosa virziena stendu vidū ir vairākas interaktīvas spēles. Stendi Domu spēks kosmosā un Irbene apmeklētājiem ļaus izmēģināt savu domu spēku, palaižot kosmosā raķeti vai nosūtot un saņemto signālu no Latvijas satelīta Venta-1. Izgatavots arī īpašs fotostends, kur Democentra viesi varēs iejusties dažādos tēlos un nofotografēties kopā ar slavenībām. Īpašā vitrīnā apskatāmi arī oriģināla izmēra satelīti – Latvijas satelīts Venta-1 un Igaunijas satelīts EstCube.

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Unikāla pieeja vienkāršām lietām ar izaugsmes iespējām nākotnē - piedāvājot savādāka veida pakalpojuma klāstu, kas saistīts ar kosmosu. Dot cilvēkam mūžīgu brīvības sajūtu, jo cilvēkos vienmēr interesi ir izraisījušas mistiskas, prātam neaptveramas lietas, un kosmoss ir tas, kur cilvēki vēlētos pabūt.

Šī unikālā ideja piedāvā aizgājēju pelnus pēc kremācijas nogādāt kosmosā un izkaisīt tos plašajā visumā.

Šis pakalpojums nav analogs tam, ko varētu redzēt un izjust pašam baudot ar acīm esot kosmosā, bet apziņa tam, ka kaut kas no tevis ir aizsūtīts plašajā visumā.

Šo pakalpojuma veidu šobrīd ir iespējams veikt ar mūsdienīgajām tehnoloģijām kosmosa industrijā, ko piedāvā specializējušās kompānijas, kuras nogādā kravas vismaz 100 km augstumā, kas arī ir uzskatāms par kosmosa sākumu.

Šim pakalpojuma veidam tiks piedāvātas divu veidu cenu un pakalpojuma izvēles iespējas:

1) Nogādāt pelnus 30-40 km augstumā – stratosfērā ar hēliju pildītā specializētā lidojošā objektā.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

SIA Kurzemes democentrs radītās interaktīvās ekspozīcijas var kļūt par apvērsumu Latvijas tūrisma industrijā un zinātnes magnētu.

Pērn dibinātajam uzņēmumam ir trīs darbības virzieni – popularizēt produktus, kurus radījuši Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) un citi viedo tehnoloģiju uzņēmumi, veidot interaktīvās ekspozīcijas atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un organizēt radošās darbnīcas ar izklaidējošu un izglītojošu funkciju, tostarp veicināt bērnu un jauniešu interesi par dabaszinātnēm.

Interaktīvais centrs šovasar pārcēlies uz Ostas promenādi un kļuvis par tūrisma sezonas jaunumu.

Kurzemes democentrs rīko arī radošās darbnīcas, kuras atšķiras no šā jēdziena ierastās izpratnes. Darbnīcās var, piemēram, izmēģināt uzbūvēt vēja ģeneratoru un eksperimentēt ar to. Ķīmijas pamatus apgūst darbnīcā Uztaisi savu Flaberi! Tās pamatā ir aizraujoša Holivudas filma, kurā Robina Viljamsa atveidotais profesors, meklējot mūžīgās enerģijas avotu, laboratorijā uztaisa zaļu gļumekli Flaberi.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Vācijas valdība apsver kosmodroma būvniecību, ņemot vērā rūpnieku mudinājumus veikt lielākas investīcijas kosmosa izpētē, paziņoja ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

«Ceļojumi kosmosā interesē daudzus cilvēkus un rada tūkstošiem darbavietu. Mēs esam satelītu tehnoloģijas līderi. Tāpēc es izvērtēšu Vācijas Rūpniecības federācijas (BDI) ierosinājumu par kosmodromu,» ministrs sacīja laikrakstam «Bild».

Vācijas rūpniecības pārstāvji mudinājuši kosmosa inovāciju budžetu vairāk nekā dubultot no pašreizējiem 285 miljoniem eiro gadā, lai tas līdzinātos vairāk nekā 700 miljonu eiro lielajam Francijas budžetam.

Kaut arī Vācijas tautsaimniecība ir ceturtā lielākā pasaulē, kosmosa jomas investīciju ziņā Vācija ieņem astoto vietu, norāda BDI.

«Vācijas kā augsto tehnoloģiju zemes spēks valsts kosmosa investīcijās neatspoguļojas,» pagājušajā nedēļā kosmosa jautājumiem veltītā kongresā Berlīnē sacīja BDI vadītājs Dīters Kempfs.

Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notikusi plaša demonstrācija par godu satelīta nogādāšanai kosmosā. Tikmēr komunistiskās valsts vadītājs Kims Čenuns licis tuvākajā laikā kosmosā nosūtīt jaunus satelītus.

Ziemeļkorejas oficiālā telekanāla uzņemtajos kadros redzami plaši karavīru un civiliedzīvotāju pūļi, kas pulcējušies galvaspilsētā, lai atzīmētu sekmīgo satelīta nogādāšanu kosmosā. Pūlis aplaudēja armijas ģenerāļu teiktajām runām un slavināja valsts vadītāju K. Čenunu.

Satelīta nogādāšana kosmosā ir liels panākums jaunajam Ziemeļkorejas līderim, kurš pie valsts vadīšanas pienākumiem stājās pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī nomira viņa tēvs Kims Čenirs, norāda CNN. K. Čenuns arī licis kosmosā nosūtīt jaunus satelītus, norādot, ka tas ir nepieciešams, lai attīstītu valsts zinātni, tehnoloģijas un ekonomiku. Tikmēr ASV brīdinājusi Ziemeļkoreju neveikt turpmākus raķešu startus.

Projekts, kura ietvaros bija paredzēts kosmosā sūtīt ziemas miegā gulošu Latvijas susuri, pašlaik uz priekšu nav pavirzījies, Db.lv stāstīja Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis.

Jau rakstīts, ka DU pirms vairākiem mēnešiem apmeklēja Japānas Kosmosa izpētes centra JAXA (Japan Aerospace Exploration Agency) zinātnieks Dr.ph.Tamotsu Nakano, lai runātu par universitātes sadarbību ar japāņiem, tostarp kosmosā plānots nosūtīt mazo susuri. Šādi dzīvnieki esot atrodami arī Japānā, bet tie esot pārāk lieli kapsulai, tādēļ susura meklējumi atveduši līdz Latvijai. Bija paredzētes, ka mazais susuris, dodoties kosmosā, gulēšot ziemas miegā. Tieši tas arī esot projekta mērķis - pētīt, kā tas notiek kosmosa apstākļos. Plānots, ka dzīvnieks pēc tam atgriezīsies uz zemes.

Rīgā, Zunda krastmalā 16, atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aeronautikas māja, kas būs Aeronautikas institūta zinātniski pētnieciskā un mācību ēka, kurā zinātnieki un studenti attīstīs aeronautikas tehnoloģijas.

Aeronautikas mājā atradīsies vairākas laboratorijas un tehnoloģiskais aprīkojums, tai skaitā iekārta, ar kuras palīdzību būs iespējams daļēji imitēt kosmosa vidi un tādā veidā pārbaudīt satelītu un citu kosmosa izstrādājumu darbību izplatījumā.

Tur atradīsies arī laboratorija materiālu un konstrukciju testēšanai ar nesagraujošās kontroles metodēm, Aeronautikas pētījumu un tehnoloģiju centra aprīkojums, piemēram, turboreaktīvā dzinēja izmēģinājuma stends, bezpilota lidaparātu projektēšanas un izgatavošanas laboratorija un virsskaņas aerodinamiskā caurule.

«Eiropā un pasaulē strauji attīstās kosmosa industrija. Arī RTU zinātnieki pēta un attīsta tehnoloģijas kosmosam un ar to saistītām nozarēm, sadarbojas ar vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem un Eiropas Kosmosa aģentūru. RTU ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kurai ir līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab izveidi. Jaunā ēka nodrošinās iespējas īstenot pētījumus, izstrādāt inovācijas un vairot aeronautikas un kosmosa izglītību Latvijā jaunā kvalitātē,» pauž RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Aeronautikas institūta direktors Ilmārs Blumbergs.

Interneta giganta Google izpilddirektoru Lerija Peidža un Ērika Šmita, kā arī filmu režisora Džeimsa Kamerūna atbalstītā kompānija nodarbosies ar zemu cenu automātisku kosmosa kuģu izveidi, kas pētīs asteroīdus, lai tuvā nākotnē varētu uz tiem sākt derīgo izrakteņu ieguvi.

Par to pavēstījusi kompānija Planetary Resources Inc., ziņo Reuters. Db.lv jau vēstīja, ka amerikāņu miljardieri, inovatori un izbijuši NASA eksperti nodibināja minēto kompāniju, kura gatavojas «veidot jaunu kosmosa uzņēmējdarbību, kas zemes IKP pievienos triljoniem dolāru».

Tuvāko divu gadu laikā kompānija paredzējusi zemeslodes orbītā nogādāt satelītus, kas identificēs asteroīdus, kuros iespējams iegūt derīgos izrakteņus. Planetary Resources Inc. iecerējusi attīstīt tehnoloģijas, kas samazinātu satelītu izmaksas līdz vienai tūkstošajai daļai no pašreizējo misiju cenām. Kompānija plāno arī piedāvāt savus pakalpojumus zinātnieku aģentūrām, NASA un privātiem pētījumu institūtiem.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Jaunas atmiņas mikroshēmas, kas ir caurspīdgas, pietiekoši elastīgas, lai tās varētu salocīt kā papīra lapu, spēj izturēt ļoti augstas temperatūras un darbojas agresīvā vidē, drīzumā varētu tikt izmantotas nākošās paaudzes zibatmiņu, mobilo tālruņu un datoru izgatavošanā, vēsta IT medijs Tom’s Hardware.

Ierīces, kas izmanto šādas mikroshēmas, varētu darboties pat kosmosā, uzskata ASV zinātnieks Džeimss Tours (James Tour), kura vadītā komanda izstrādājusi mikroshēmu prototipus. Izmantojot jaunas tehnoloģijas, mikroshēmās arī iespējams uzglabāt ievērojamu datu daudzumu.

«Jaunajām mikroshēmām ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar pašlaik miljonos zibatmiņu, viedtālruņu, datoru un citos produktos izmantotajām,» runājot 43. Amerikas Ķīmijas biedrības sanāksmē sacīja Dž. Tours.

Tā kā mikroshēmas ir caurspīdīgas, tās varētu iebūvēt, piemēram, stiklā. Tādējādi varētu izstrādāt ar jauno tehnoloģiju apgādātus automašīnu, militāro transportlīdzekļu un kosmosa kuģu logus, kuri kalpotu arī par datu glabātuvēm. Izmantojot šāda veida mikroshēmas daudz plānākus varētu padarīt viedtālruņus un planšetdatorus.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) šā gada 6.maijā izsludinās pirmo Eiropas Sadarbības valsts plāna konkursu, kura ietvaros EKA plāno iegādāties produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus no Latvijas piegādātājiem aptuveni divu miljonu eiro vērtībā.

Konkursā (Plan of European Cooperating state – PECS) varēs piedalīties komersanti, zinātniskās institūcijas, augstskolas un citas juridiskas personas. Piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 1.jūlijam EKA Eiropas Kosmosa izpētes un tehnoloģiju centrā, kas atrodas Nīderlandē.

Lai saņemtu konkursa dokumentāciju, Latvijas organizācijām jāreģistrējas EKA potenciālo piegādātāju sarakstā EMITS sistēmā.

EKA sagaida piedāvājumus šādās jomās: kosmosa aparatūra (viena projekta cena līdz 400 tūkst. eiro); izpētes un attīstības aktivitātes (viena projekta cena līdz 200 tūkst. eiro); kosmosa misiju pakalpojumi un pielietojumi (viena projekta cena līdz 100 tūkst.eiro); sagatavošanās aktivitātes (viena projekta cena līdz 50 tūkst.eiro); izglītības aktivitātes, kas ietver kosmosa aparatūras izgatavošanu (viena projekta cena līdz 150 tūkst.eiro); informējošas un izglītības attīstības aktivitātes (viena projekta cena līdz 50 tūkst.eiro).

Amerikāņu miljardieri, inovatori un izbijuši NASA eksperti nodibinājuši noslēpumainu kompāniju, kura gatavojas «veidot jaunu kosmosa uzņēmējdarbību, kas zemes IKP pievienos triljoniem dolāru». Tikmēr izskanējuši minējumi, ka jaunā kompānija nodarbosies ar derīgo izrakteņu iegūšanu uz asteroīdiem.

Kompāniju Planetary Resources nodibinājuši inovāciju atbalsta fonda X-Prize dibinātājs Pīters Diamandis (Peter Diamandis) un uzņēmējs – kosmosa tūrisma organizētājs Ēriks Andersons (Eric Anderson), vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Minēto amerikāņu uzņēmuma «investoru un atbalstītāju» grupā atrodami iespaidīgi miljardieru vārdi, tostarp, Google līdzdibinātājs Lerijs Peidžs un interneta giganta izpilddirektors Ēriks Šmits, filmu režisors Džeimss Kamerūns, bijušais Microsoft programmatūras nodaļas vadītājs Čārlzs Simonji (Charles Simonyi), kā arī vairāki citi prominenti biznesmeņi. Jaunajam uzņēmumam savu atbalstu pauduši arī vairāki bijušie NASA eksperti.

Igaunijas inženieri pabeiguši darbu pie Igaunijas pirmā satelīta ESTCube-1, un pirmdienas vakarā tas tiks nosūtīts uz kosmosa centru Franču Gviāna (Franch Guiana), informē ERR News.

Satelīts dosies kosmosā šā gada aprīlī, un galvenais tā uzdevums būs veikt elektriskās saules buras eksperimentu kosmosā. Elektriskā saules bura ir līdz šim netestēts kosmiskā aparāta virzīšanās veids, ko izgudrojis Somijas zinātnieks Peka Janhunens (Pekka Janhunen). Lai to veiktu, satelītam ar nesējraķetes palīdzību būs jānonāk zemajā Zemes orbītā aptuveni 680 kilometru augstumā.

«Lielākais ieguvums no ESTCube-1 projekta Igaunijai ir jaunu inženieru un zinātnieku paaudze, kas varēja gūt praktisku pieredzi tehnoloģijas izstrādāšanā. Tehnoloģija, kas izmantota satelītā, var tikt izmantota ne tikai kosmosa projektos, bet arī elektronikas industrijā kopumā,» stāstīja projekta vadītājs Marts Norma (Mart Noorma).

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli. To apliecina fakts, ka jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

Vēsturiski koks ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

Par to, ka kokam joprojām ir liels neizmantots potenciāls stāsta:

Video saturs:

00.00.00. - 00.00.30. Vai pašlaik ir izsmeltas visas iespējamās koksnes izmantošanas sfēras un iespējas?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra prototipēšanas programma PROTOTECH no 2022. gada sniegusi iespēju attīstīties 30 jaunām biznesa idejām.

Katrs no šiem tehnoloģiski ietilpīgajiem projektiem savas idejas attīstībai saņēma grantu līdz 15 tūkstošiem eiro.

“PROTOTECH programmā pētniecības un attīstības centieni iet kopsolī ar biznesa idejām, radot veiksmīgus uzņēmumus. Lepojamies, ka programmas īstenošanas laikā ir attīstījušies vairāki patiešām daudzsološi tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” stāsta LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Programma PROTOTECH ir veidota sadarbībā ar 3 vadošajām Latvijas universitātēm - Latvijas Universitāti (LU) , Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas izstrādā prototipus, izmantojot tām pieejamos pētniecības un izstrādes resursus.

Grupa uzņēmēju un inženieru ASV nodibinājuši kompāniju, kas nodarbosies ar dabas resursu iegūšanu uz zemeslodei tuvākajiem asteroīdiem un satelītu izgatavošanu kosmosā.

Kalifornijas kompānija, kurai dots nosaukums Deep Space Industries, pavēstījusi, ka jau 2015. gadā sešus mēnešus ilgā ekspedīcijā nosūtīs kosmosa kuģi Firefly, kuram vajadzēs izpētīt patlaban neidentificētus asteroīdus. Paredzēts, ka Firefly svērs tikai 25 kilogramus un būs klēpjdatora izmērā.

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz Deep Space Industries izpilddirektoru Deividu Gampu (David Gump), vēsta, ka relatīvā zemeslodes tuvumā, katru gadu tiek atklāti aptuveni 1000 asteroīdu, kuri, kā tiek uzskatīts, satur gāzes vai metālus. Jaundibinātā kompānija uzsver, ka patlaban ir izstrādātas tehnoloģijas, kuras ļauj sasniegt visu iecerēto.