Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatorā reģistrēts 100. uzņēmums, kas aktīvi izmanto vai ir izmantojis inkubatora sniegto atbalstu.

VATP Biznesa inkubatora pirmsākumi meklējami 2006. gada vasarā, tomēr kā svarīgākais posms inkubatora attīstībā datējams 2009.gads, kad VATP parakstīja līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par divu miljonu latu liela finansējuma piešķiršanu biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanai Ventspilī un Talsos.

Šobrīd VATP Biznesa inkubatora pakalpojumus saņem 65 uzņēmumi, 35 jau izgājuši inkubācijas procesu un aktīvi darbojas ārpus VATP Biznesa inkubatora. Par apaļā cipara 100 īpašnieku kļuvis Talsu uzņēmums SIA Krāsotava.lv, kas ar inkubatora palīdzību plāno piedāvāt Latvijas tirgum pulverkrāsošanas pakalpojumus.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP) 26.septembrī atklās interaktīvo zinātnes centru. Šobrīd VATP izstrādā sākotnējās ekspozīcijas.

«Visā pasaulē ārkārtīgu popularitāti iekarojuši interaktīvi zinātnes centri, kas to mītnes vietās gan kļūst par TOP tūrisma objektiem, gan kalpo kā aizraujoši izglītības virziena un karjeras izvēles veicināšanas centri,» projekta ideju pamato VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.

Kurzemes Democentra atklāšanā aicināti VATP sadarbības partneri un ekspozīciju izstrādātāji, kuru vidū ir biznesa inkubatora un Ventspils Augstskolas studenti. Tāpat Kurzemes Democentra atklāšanā aicināti arī ministriju, atbildīgo iestāžu un pašvaldības pārstāvji, izglītības iestāžu pārstāvji, Kurzemes reģiona uzņēmēji un mediji.

Nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) informē, ka šā gada jūnijā tiks uzsākta zinātnes un tehnoloģiju muzeja Kurzemes Democentrs zema energopatēriņa ēkas būvniecība, informē VATP pārstāvji.

Būvniecība tiks uzsākta Ventspils Augsto tehnoloģiju parks 1 teritorijā un tā būs kā piebūve jau esošajai VATP ēkai. Jaunā ēka dos iespēju paplašināt muzeja Kurzemes Democentrs darbību un ļaus vienlaicīgi uzņemt lielākas apmeklētāju grupas. Ēkai plānoti 2 stāvi ar kopējo platību 595m2 .

Pati ēka būs kā atsevišķs eksponāts, kas sabiedrībai demonstrēs iespējamos risinājumus ilgtspējīgām ēkām – ar atjaunojamo energoresersu izmantošanu, zema oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem un zemu energopatēriņu. Plānotais ēkas energopatēriņš apkurei ir 12,8kWh/m2 gadā, kas atbilst pasīvās mājas standartam un tas ir aptuveni desmit reižu mazāk nekā šobrīd vidēji ēkām Latvijā. Piebūve būs aprīkota ar saules baterijām un kolektoriem, kā arī gaisa tipa siltumsūkni / kondicionieri. Jaunbūvi plānots nodot ekspluatācijā līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

Kurzemes reģiona uzņēmumi līdz 25.jūlijam var pieteikties finansējumam biznesa uzsākšanai un attīstībai, informē Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) pārstāvji.

Pieejamais maksimālais finansējums ir 60 tūkstoši latu.

Pieteikties finansējuma saņemšanai var gan fiziskas personas ar biznesa ideju, ko plānots realizēt Ventspils vai Talsu novadā, gan juridiskas personas, kurām ir mazā un vidējā komersanta statuss un kuras uz pieteikšanās brīdi nav vecākas par diviem gadiem un nav nodokļu parādu.

Konkursa laikā finansējumu var piesaistīt plašam pakalpojumu klāstam, piemēram, biznesa plāna sagatavošanai, grāmatvedības pakalpojumiem, mārketingam, juridiskajām konsultācijām, mājas lapas izstrādei, apmācībām, produkta prototipa izgatavošanai, kā arī projektu rakstīšanai un vadīšanai ar mērķi piesaistīt ES finansējumu, skaidro centra pārstāvji.

Vairāki Kurzemē izvietoto biznesa inkubatoru uzņēmumi vienā no Vācijas lielākajām tirdzniecības izstādēm INFA 2013 sekmīgi pārdevuši saražoto produkciju un ieguvuši nozīmīgus kontaktus eksporta aktivitātēm.

Uzņēmēji atzīst, ka tāpat gūta pieredze starptautiskajā mārketingā.

Uz Hannoveri Vācijā bija devušies Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumi SIA OT Systems un SIA Ambline, kā arī Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums, koka rotaļlietu ražotājs no Kuldīgas SIA MGS Factory un Liepājas uzņēmums SIA Zibenszeļļi, kas piedāvā drošības risinājumus mājokļiem.

Produkcija un uzņēmumi kopumā izvietoti astoņās lielās zālēs, kuru kopējā platība sasniedz 110 000m2, informē VATP. Trīs no Latvijas uzņēmumiem izvietoti zālē, kas atsevišķi atvēlēta tieši ārzemju ražojumiem un uzņēmumiem. Arī pārējās zāles sadalītas atbilstoši tematikai - bērnu rotaļlietas, ekoprodukcija, Ziemassvētki, elektronika, Vācijas lielākie zīmoli u.c.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

SIA Kurzemes democentrs radītās interaktīvās ekspozīcijas var kļūt par apvērsumu Latvijas tūrisma industrijā un zinātnes magnētu.

Pērn dibinātajam uzņēmumam ir trīs darbības virzieni – popularizēt produktus, kurus radījuši Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) un citi viedo tehnoloģiju uzņēmumi, veidot interaktīvās ekspozīcijas atbilstoši pasūtītāja vēlmēm un organizēt radošās darbnīcas ar izklaidējošu un izglītojošu funkciju, tostarp veicināt bērnu un jauniešu interesi par dabaszinātnēm.

Interaktīvais centrs šovasar pārcēlies uz Ostas promenādi un kļuvis par tūrisma sezonas jaunumu.

Kurzemes democentrs rīko arī radošās darbnīcas, kuras atšķiras no šā jēdziena ierastās izpratnes. Darbnīcās var, piemēram, izmēģināt uzbūvēt vēja ģeneratoru un eksperimentēt ar to. Ķīmijas pamatus apgūst darbnīcā Uztaisi savu Flaberi! Tās pamatā ir aizraujoša Holivudas filma, kurā Robina Viljamsa atveidotais profesors, meklējot mūžīgās enerģijas avotu, laboratorijā uztaisa zaļu gļumekli Flaberi.

Iespēja sešus mēnešus bez maksas izmantot aprīkotu darba vietu biznesa centrā Lielbritānijas vidienē un bezmaksas konsultācija ar mentoru tagad pieejamas arī Latvijas jaunajiem uzņēmējiem.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parks paplašinājis savu sadarbības partneru loku Lielbritānijā, izveidojot sadarbību ar Rotherham Investment & Development Office (RiDO). Pateicoties VATP Biznesa inkubatora iniciatīvai, šobrīd Latvijas uzņēmējiem ir iespēja uzsākt darbību Lielbritānijas tirgū, izmantojot atbalstu, ko sniedz RiDO.

RiDO Biznesa centrs piedāvā plašu pakalpojumu klāstu nelieliem, dinamiskiem uzņēmumiem, kuri vēlas paplašināties starptautiskajā tirgū. Šo atbalstu izmantojuši jau vairāk nekā 90 starptautiski uzņēmumi no dažādām nozarēm - aviācijas, pārtikas ražošanas, veselības aprūpes, automobiļu detaļu ražošanas, IKT un citas augsto tehnoloģiju nozarēm.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatorā (VATP BI) nodibināta SIA Lemewe Collection, kas darbosies divos virzienos - apģērbu un aksesuāru izgatavošanā un biznesa suvenīru ražošanā.

Apģērbu un aksesuāru grupā iecerēts izgatavot adījumus, somu kolekciju, jostas, ādas sandales un rotas. Savukārt biznesa dāvanu un suvenīru grupā tiek solīts ražot aksesuārus no koka un metāla Apple produktiem, biroja prāta spēles, kompāniju prezentāciju priekšmetus un rakstāmpiederumu komplektus. Visi produkti būs roku darbs, un nevienam no tiem nebūs konveijera sērijas identiska atkārtojuma un izpildījuma, vēsta uzņēmums.

Pagaidām kapitālsabiedrība koncentrējusies sadarbībai ar dizaineriem, lai izstrādātu pirmo apģērbu kolekciju, Db.lv informēja VATP BI.

SIA Lemewe Collection reģistrēta 2011. gada sptembra beigās kā viena lata kapitālsabiedrība, un tās valdes loceklis ir Edijs Brauners, kas līdz šim aktīvi darbojies tekstilindustrijā. No šā gada marta uzņēmuma pamatkapitāls palielināts līdz 2000 latiem.

Piesaistot divus miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā SIA DPA sadarbībā ar Latvijas Universitāti veido programmatūras testēšanas laboratoriju Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP).

Testēšanas laboratorija būs moderna, jaudīga IT infrastruktūras testēšanas vide, kurā jomas eksperti nodrošinās testēšanas pakalpojumus atbilstoši industrijas standartiem, kā arī pētīs, izstrādās un ieviesīs jaunas un inovatīvas testēšanas metodes. Projekta ietvaros DPA kopā ar Latvijas Universitāti izveidos konteinera tipa programmatūras risinājumu testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksu un sešas ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu aprīkotas zinātnieku darbavietas.

Testēšana ir ļoti būtisks posms jaunu, inovatīvu IT risinājumu izveidē, bet to ir sarežģīti nodrošināt labā kvalitātē resursietilpības un augsto izmaksu dēļ, turklāt tehnoloģiskais nodrošinājums tiek izmantots vien ļoti īsu brīdi – testēšanas posmā, norāda VATP. Līdz ar to sistēmu pasūtītāji bieži neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to ar neadekvātām izmaksām.

15.jūnijā Rīgā plānota pirmā Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klastera biedru tikšanās, kur klastera vadība iepazīstinās ar iecerēto darbības stratēģiju un taktiku.

Tikšanās paredzēta semināra Vēja enerģija Latvijā un Baltijas valstīs ietvaros.

Savukārt jūlija vidū klastera pārstāvji dosies uz Brēmeni, Vācijā, lai iepazītos ar vietējo organizāciju, kas apvieno «zaļi domājošos» uzņēmumus. Latvijas delegācijas mērķis ir izprast līdzīgu institūciju specifiku, finansēšanas modeli un gūt priekšstatu par Eiropas veiksmes stāstiem alternatīvās enerģijas jomā.

Latvijas klastera pārstāvju brauciens notiks projekta BalticSupply ietvaros, kuru finansē Baltijas jūras reģiona transnacionālā programma. Projekta ietvaros š.g. pavasarī tika atklāts biznesa atbalsta portāls eubizz.net, kura mērķis ir veicināt uzņēmumu darbību Eiropas tirgū, piedāvājot tiem e-apmācības, pieredzes apmaiņas pasākumus, kā arī informāciju par iepirkumiem Baltijas jūras reģionā. Īpaši tiek veicināta jūras, pārtikas un enerģētikas jomā strādājošo uzņēmumu attīstība.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora uzņēmumi gatavojas piedalīties starptautiskā tirdzniecības izstādē Infa 2013. Starp piedāvātajiem produktiem būs arī adījumi.

VATP Biznesa inkubatora uzņēmumu vidū ir arī SIA OT Systems, kas Vācijā piedāvās pašu adītās cepures, cimdus un šalles ar CABI zīmolu.

Izstāde tiek rīkota reizi gadā un to ik gadu apmeklē vidēji 200 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem 84% ierodas ar mērķi iegādāties kādu no izstādes produktiem. Pēc izstādes organizatoru statistikas datiem, katrs patērētājs šajā izstādē iztērē vidēji 287 eiro.

SIA OT Systems CABI cepures piedāvā 25 toņu krāsu gammā, pavisam astoņu veida cepuru modeļus, kā arī cimdus, šalles un tuneļšalles.

Šodien Ventspilī tiek atklāta Kurzemes Democentra pasīvā ēka, kurā atrodas Zinātnes un tehnoloģiju muzejs; pirmā ekspozīcija veltīta klimata problemātikai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zinātnes un tehnoloģiju muzeja ēka atrodas Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP), tā uzbūvēta, ņemot vērā zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības principus. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 906,5 tūkstoši eiro, no kurām Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas Nacionālā klimata politika līdzfinansējums ir 815,8 tūkstoši eiro, bet 90,6 tūkstoši eiro ir pašu līdzfinansējums.

Jaunatvērtās Zinātnes un tehnoloģiju muzeja ēkas kopējā kvadratūra ir 600 kvadrātmetru, tās termiskā čaula ir veidota ar paaugstinātām siltumtehniskajām īpašībām, konstruktīvie mezgli sakārtoti tā, lai izveidotu blīvuma slāni, kā arī lai novērstu nekontrolētu gaisa plūsmu. «Apkure šādā ēkā maksā desmit reižu mazāk nekā citos, īpaši neaprīkotos objektos. Ēkā ir ļoti laba siltumizolācija, kas ir iebūvēta gan grīdā, gan sienās, gan griestos, ir speciāli logi ar trīskāršo stiklojumu,» stāsta VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs. Viņš norāda, ka būtisks ir arī ēkas novietojums. Lielākie logi ir izvietoti ēkas dienvidu pusē, ziemeļos to ir daudz mazāk. Tāpat ēkā ir ierīkotas speciālas žalūzijas, lai vasarā nebūtu lielu izdevumu par dzesēšanas iekārtām. Ēkas ģeometrija līdzinās kubam, kas veido veiksmīgu norobežojošo konstrukciju virsmas attiecību pret tilpumu.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Balsojumā par Kurzemē ražotiem produktiem izstādes Elementi 2013 ietvaros par uzvarētāju kļuvusi SIA ECOtex, kas ražo produktus no ķiršu kauliņiem ar zīmolu Cherry Berry.

Izstādē Elementi balsojumam par pievilcīgāko un populārāko ražojumu tika pieteikti 50 dalībnieki, taču uzvarētājs – Cherry Berry ķiršu kauliņu produkcija (SIA ECOtex), pateicoties saviem ārkārtīgi aktīvajiem faniem, spēja noturēt pārsvaru līdz pašām balsošanas beigām, ar 3848 balsīm iegūstot 1.vietu. DB rakstīja, ka Cherry Berry ir dažādi lietojami lina vai kokvilnas auduma spilventiņi, pildīti ar ķiršu kauliņiem.

Lielu balsotāju atsaucību ieguva arī SIA Singing toys atbalstītāji, kas par Tautas šūpuļdziesmas dziedošo rotaļlietu Miega lācis ieguva 3520 balsis. Ar 2422 balsīm 3.vietu ieguva SIA Kurzemes Democentrs, kas šogad izstādē piedāvāja savu inovatīvo produktu – mobilo fotostendu.

Ventspils Zilā karoga pludmalē uzstādīti jauni trenažieri, kuri izgatavoti Ventspils Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumā ParkIT.

Jaunie trenažieri tika uzstādīti neilgi pirms Ventspils pludmales svinīgās Zilā karoga pacelšanas, informē Ventspils Komunālā pārvalde. Db.lv rakstīja, ka VATP Biznesa inkubatorā SIA ParkIT uzņēma 2011.gadā. Tobrīd uzņēmums ziņoja, ka plāno darboties dažādu izstrādājumu ražošanā no nerūsējošā tērauda. Uzņēmuma dibinātāji Oļegs Ožinskis un Pjotrs Homjaks pirmajā darbības gadā startēja Kurzemes dizaina balvas konkursā Elementi ar pašu radītu stāvvietu aprīkojuma prototipu. Drīz vien SIA ParkIT dibinātāji saprata, ka izdevīgāk par dizaina izstrādājumiem ir ražot iekārtas to izgatavošanai. Pašu spēkiem tika konstruēta metāla cauruļu ražošanas iekārta. Ar biznesa inkubatora atbalstu puiši devās uz Maskavu, uz metālapstrādes nozares izstādi, lai parādītu savu izgudrojumu. Iekārta izpelnījusies interesi, vairāki ražotāji apliecinājuši gatavību sadarboties, tostarp parakstīts nodomu protokols ar federālo kosmosa aģentūru Roskosmos. Saņemti arī pasūtījumi.

Šā gada vidū Ventspilī atklās divas jaunas ražošanas ēkas, kurās plānots izvietot vismaz sešus rūpniecības uzņēmumus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) teritorijā topošā Tehnoloģiju centra lielākais potenciālais nomnieks ir Vācijas kapitāla SIA Wasserkabel Montage Baltic, savukārt par lielāko daļu telpu nomu blakus esošajā Elektronikas centrā jau noslēgts līgums ar SIA Ventspils elektronikas fabrika (VEF). Katrā no ražošanas ēkām jādarbojas vismaz trim savstarpēji nesaistītiem uzņēmumiem, paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma nosacījumi.

Katra ēka ir vairāk nekā 4000 m2 plaša. Elektronikas centra ražošanas ēka paredzēta elektronikas, elektrotehnikas, IT un citu augsto tehnoloģiju izstrādājumu ražošanai. Gada laikā ražošanas ēka jāiznomā vismaz trim savstarpēji nesaistītiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, radot 20 jaunu darbavietu, nomas telpām jāaizņem 30% ēkas platības, bet triju gadu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā jāiznomā vismaz 80% telpu un jārada vismaz 50 jaunu darbavietu.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Šobrīd vēl norit Elektronikas centra interjera izveides darbi, notiek ēkas inženieraprīkojuma testēšana reālos darbības režīmos, tiek pabeigti apdares darbi un ēka tiek sagatavota nodošanai ekspluatācijā. Vēl nepieciešams ieklāt grīdas segumu, kā arī veikt pēdējos darbus esošās (VATP) un jaunās ēkas savienošanā, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centra ēka top Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā un tā loģiski papildinās jau teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Viens no jaunās ēkas nomniekiem būs SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī paplašināt.

Elektronikas centru būvē SIA Abora sadarbībā ar Ventspils uzņēmumu SIA Pilsbūve pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas ap 3 miljoniem eiro, no kuriem 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu centra būvniecībai sniedz Pohjola Bank plc filiāle Latvijā.

SIA TestDevLab radījis valūtas kalkulatora aplikāciju, bet uzņēmuma speciālisti testē Skype analogu Libon.

Ventspils augsto tehnoloģiju parka (VATP) Biznesa inkubatora uzņēmums SIA TestDevLab laidis klajā mobilo aplikāciju valūtas konvertēšanai EuroCalc, kas nosedz dominējošās mobilo sistēmu platformas. Savukārt uzņēmuma kvalitātes inženieri un kvalitātes vadītāji ir iesaistīti Libon applikācijas testēšanā. Viņu uzdevums ir programmatūras kvalitātes nodrošināšana dažādām platformām (iOS, Android, Flash, komunikāciju protokols), ietverot testu plānu un stratēģijas izstrādi, funkcionālo, drošības, lietojamības testēšanu, kā arī testu automatizāciju.

Latvija informācijas tehnoloģiju nozarē ir konkurētspējīga, turklāt viena no vadošajām Eiropas valstīm šo tehnoloģiju pieejamības ziņā, uzskata SIA TestDevLab pārdošanas vadītāja Elza Ozola. To pierāda arī TestDevLab veiksmes stāsts. Uzņēmumu 2011.gada novembrī dibināja divi Ventspils augstskolas (VeA) un Latvijas Universitātes absolventi, kuri jau bija ieguvuši vērā ņemamu pieredzi citur pasaulē. Viens no viņiem strādā Skype, otrs – Francijas telekomunikāciju uzņēmumā Orange-Vallée. Strādājot starptautiskā vidē, viedo tehnoloģiju speciālisti saprata, kur ir brīvas nišas, pēc kā nākotnē pieaugs pieprasījums, tāpēc nolēma dibināt savu uzņēmumu.