«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

3D displeju ražotājs "Eurolcds" Ventspilī atklās jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu, informē uzņēmuma pārstāvis Nauris Jūrmalis.

SIA "Eurolcds" izgatavo jaunas paaudzes 3D displejus, kuri nodrošina 3D attēla iegūšanu bez palīglīdzekļiem (brillēm vai citām optiskām palīgierīcēm), līdz ar to padarot tā izmantošanu lietotājam iespējamu ilgā laika periodā bez pārtraukumiem. Minētie produkti tiek ražoti pēc SIA "Lightspace Technologies" pasūtījuma, kas šo tehnoloģiju ir patentējusi.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

SIA "EuroLCDs" iedarbinājusi jauno, 1,1 miljonu eiro vērto fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārtu Ventspilī, kas ļaus attīstīt 3D displeja ražošanas iespējas.

SIA "EuroLCDs" ražošanas vadītājs Ainārs Ozols atzina, ka uzstādītā iekārta ir unikāla. Latvijā ir uzņēmums "Groglass", kurš specializējās uz arhitektūras stiklu pārklāšanu un tāpēc arī stikla pārklāšanas iekārta paredzēta citiem izmēriem, bet uz minētās iekārtas nevar izdarīt to, ko uz SIA "EuroLCDs" uzstādītās un otrādi. "Stiklu pārklājam ar attiecīgo pārklājumu, tad iegūto preci nogādājam, tā dēvētajā, sterilajā (tīrajā) telpā un vidū ievietojam šķidro kristālu, tad nogādājam klientam," tehnoloģisko procesu skaidroja A. Ozols. Uzņēmuma produkcijas patērētāji ir gan Eiropā, gan arī Amerikā.

Jaunā fizikālā tvaika kondensācijas metodes pārklājuma ražošanas iekārta volumetrisko trīs dimensiju attēlu displeju un bistabilo displeju ražošanai spēs nodrošināt indija alvas oksīda, silīcija oksīda un niobija oksīda uzklāšanu stiklam un citiem materiāliem izmēros līdz pat 1000x1500x4mm. Tas būtiski paplašinās uzņēmuma iespējas pielāgoties dažāda izmēra materiālu ražošanai nozarēm, kur ir visaugstākās kvalitātes prasības - medicīnā, aviācijā, navigācijā.

Šodien, 17.maijā, Ventspilī atklāta SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca, kas būs lielākā šāda veida ražotne Eiropā, apgalvo projekta virzītāji.

No ārpuses vizuāli pievilcīgā, bet iekšpusē tehnoloģiski ļoti sarežģītā ēka paredzēta, lai ražotu īpašas sarežģītības augsto tehnoloģiju produktus Eiropas un ASV tirgum.

«Šeit ir reālas augstās tehnoloģijas, kas prasa lielu pievienoto intelektuālo vērtību. Lielākā daļa mūsu darbinieku būs tehniķi un inženieri un saņems labu atalgojumu. Tā kā process ir automatizēts, darbinieku skaits nav vajadzīgs liels, toties ļoti augsti kvalificēts, tāpēc prieks par augstskolu interesi. Šis ir kā Silīcija ielejas uzņēmums, kas saistīts ar augstu risku. Bet tikai tad, ja dari kaut ko, ko nedara citi, ir iespējami panākumi,» norāda SIA EuroLCDs valdes loceklis Ilmārs Osmanis.

SIA EuroLCDS ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA) parakstījusi mezanīna aizdevuma līgumu par jaunu ITO stikla lāzera formēšanas un šķidro kristālu precīzas uzklāšanas iekārtu finansēšanu.

Kā informēja LGA pārstāvji, šādas iekārtas nodrošinās jauna tehnoloģiskā procesa izveidi, kas aizstāj klasisko fotolitogrāfiju un ķīmisko kodināšanu. Kopējās projekta izmaksas ir 1,06 miljoni eiro, no kurām 310 tūkstoši eiro ir piešķirti kā mezanīna aizdevums, trešo daļu, kas ir 353,8 tūkstošu eiro apmērā, finansē SIA Nordea Finance Latvia, bet atlikušo summu – pats uzņēmums.

17. maijā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tika atklāta lielākā šķidro kristālu displeju rūpnīca Eiropas Savienībā EuroLCDS, kuras biznesa uzsākšanā jeb tā sauktajā start-up investējis Baltijas valstu vadošais riska kapitāla investors BaltCap, kā arī Zviedrijas Hornell Teknikinvest AB un Latvijas SIA Macro Riga.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujā attīstība rada jaunas iespējas uzņēmējiem realizēt ambiciozas idejas un rast jaunus risinājumus dažādās industrijās. Lai atbalstītu IKT uzņēmumu attīstību Ventspils pašvaldība izveidojusi Ventspils pilsētas pašvaldības Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pilotprojektu programmas konkursu, kas sniedz iespēju uzņēmumiem saņemt papildus finansējumu savas idejas īstenošanai.

IKT pilotprojektu programma tika izveidota 2016. gadā ar mērķi sekmēt jaunu IKT risinājumu – infrastruktūras, aprīkojuma vai programmatūras izstrādi, testēšanu un ieviešanu Ventspilī. Uzņēmējiem tā ir lieliska iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei līdz pat 80% apjomā no kopējām izmaksām, kur minimālais atbalsta apjoms sastāda 2000 EUR, bet maksimālais 15000 EUR.

Lai piedalītos konkursā, iesniegtajiem projektiem ir jāatbilst vismaz vienai no šādām tēmām:

- vieda pārvalde,

- vieda ekonomika,

- vieda mobilitāte,

- vieda vide,

- viedi iedzīvotāji vai

- vieda pilsētvide.

Savukārt komersantiem un personām ir jābūt reģistrētiem VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Pirmdien, 17.martā, parakstīts līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Ventspils brīvostas pārvaldi par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanu divu jaunu ražošanas ēku būvniecības projektu īstenošanai Ventspilī.

Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība sāksies šopavasar un noslēgsies 2015.gada pirmajā pusē. Abas ražošanas ēkas – Elektronikas centrs (4300m2 platībā) un Tehnoloģiju centrs (4200m2 platībā) - tiks būvētas Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā.

Elektronikas centra ēka būs vairāk piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem, savukārt Tehnoloģiju centra ēka mašīnbūves, metālapstrādes, ķīmiskās rūpniecības, kā arī liela gabarīta izstrādājumu ražotājiem.

Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde strādā pie tā, lai informētu un piesaistītu potenciālos nomniekus jaunajām ražošanas ēkām. Interesi par telpu nomu esot izrādījuši jau vairāki uzņēmumi, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Viens no šiem uzņēmumiem ir SIA Hanzas elektronika, kam Ventspilī šobrīd pieder divi uzņēmumi - SIA Ventspils elektronikas fabrika un SIA Eurolcds.

Vairāk nekā 26 miljoni latu jeb 61% no Ventspils brīvostas pārvaldes nākamā gada budžeta izdevumiem plānoti Investīciju programmas īstenošanai.

Ventspils brīvostas valdes sēdē apstiprinātā budžeta izdevumu prioritātes noteiktas atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem – nostiprināt esošās ostas pozīcijas šķidro un beramkravu jomā, piesaistīt jaunus pakalpojumus un attīstīt rūpniecību, kā arī, lai pilnveidotu starptautiskā transporta tīkla TNT prasībām atbilstošu ostas infrastruktūru.

2013.gadā turpināsies Kohēzijas fonda projekta Sauskravu termināļa būvniecība īstenošana. Projekts paredz sauskravu termināļa būvniecību Ventas kreisajā krastā Ventspils brīvostas teritorijā starp Apvedtiltu un Ventas tiltu. Tiks izbūvēta piestātne, kraujlaukumi ar inženiertīkliem, kā arī rekonstruēts esošais un būvēti jauni dzelzceļa sliežu ceļi. Būvdarbi uzsākti 2012.gada jūlijā un tos plānots pabeigt līdz 2013.gada oktobra beigām.

Trešdien, 17. jūnijā, tiks atklāta jaunā Ventspils Elektronikas centra ēka, kurā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. Elektronikas centra lielākajā daļā darbību izvērsīs HansaMatrix grupas uzņēmums Ventspils elektronikas fabrika, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Ventspils elektronikas centrs papildina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka teritorijā esošo ražošanas un biroju ēku kompleksu. Elektronikas centra ražošanas ēka 4473,1 m2 piemērota elektronikas un elektrotehnikas ražotājiem. No Ventspils brīvostas pārvaldes ēku sākotnēji nomās četri ar elektronikas nozari saistīti uzņēmumi: HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA Eurolcds.

Centra lielāko daļu nomā SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas jau šobrīd strādā esošajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā, bet vēlas savu darbību Ventspilī būtiski paplašināt.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka SIA Kurzemes democentrs apsaimniekotais interaktīvais zinātnes centrs šovasar varētu kļūt par vienu no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Ziemeļkurzemē.

Centru kopš tā atklāšanas 2012.gada rudenī ir apmeklējuši apmēram 2500 apmeklētāju, db.lv informēja SIA Kurzemes democentrs valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs. Galvenās mērķa grupas ir skolēni un studenti, kuri brauc ekskursijās uz Ventspili, taču vasarā tie noteikti būs tūristi un ģimenes, lēš G.Grīnbergs. Tāpēc tūrisma periodā izstāde tiks pārcelta no VATP uz tūristiem daudz pieejamāku vietu pašā Ventas krastā, pilsētas centrā, Ventas promenādē.

Ideja par interaktīva zinātnes centra izveidi Ventspilī radās, apmeklējot citus interaktīvās zinātnes centrus Eiropā, stāsta uzņēmējs. Kurzemes democentrs, salīdzinot pret citiem interaktīvās zinātnes centriem, ir pavisam neliels, taču to plānots paplašināt un izveidot lielāku centru. Promenādē, līdzās pašreizējiem eksponātiem apmeklētāji varēs apskatīt arī interaktīvo izstādi Kas ir mūzika?.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā tiek atvērtas jaunas rūpnīcas; ražošana attīstās arī citviet, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar tranzītkravu apjomu samazinājumu arvien lielāku lomu Ventspils pilsētas un brīvostas darbībā spēlē tur izvietotie ražošanas uzņēmumi. Piemēram, jaunajā 4473,1 m2 lielajā Ventspils Elektronikas centra ēkā sākotnēji strādās četri elektronikas uzņēmumi. No Ventspils brīvostas pārvaldes (VBP) ēku nomās HansaMatrix grupas uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika (EF), SIA Aspired, SIA Oram Mobile un SIA EuroLCDs. DB jau ziņoja, ka centra kopējās būvniecības izmaksas bija teju 3,2 milj. eiro, no kuriem apmēram 40% segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Aizdevumu tā būvniecībai izsniegusi Pohjola Bank plc filiāle Latvijā. Otras ES līdzfinansētās ražošanas ēkas – Tehnoloģiju centra būvniecība – vēl turpinās. To plānots pabeigt līdz šā gada beigām. Tehnoloģiju centram ir jau iegūts viens nomnieks, bet divi citi tiek meklēti, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Valsts atbalsta programmas Kompetences centri ietvaros četru gadu laikā elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē īstenots 41 pētījums, un vairākos projektos iegūtajiem rezultātiem ir potenciāls pāraugt pasaules klases peļņu nesošos produktos, ko izmantos tālu ārpus Latvijas robežām, teikts paziņojumā medijiem.

Otrdien atbalsta programmas pirmās kārtas noslēguma pasākumā interesentiem bija iespēja iepazīties ar četriem projektiem un klātienē aplūkot pētījumu rezultātā tapušos produktus.

Pasākumā klātesošie varēja savām acīm skatīt SIA EUROLCDS radīto telpiskā attēla displeja prototipu, kuram līdzīgo Eiropā nav. To izmantos medicīnā kā palīgu ārstam problēmas diagnosticēšanā un operācijas veikšanā, kā arī citās uz augstu precizitāti balstītās nozarēs, kur nepieciešama telpisku attēlu vizualizācija reālajā laikā.

Elektromobiļu izgatavotāji SIA eO izpētīja elektromotoru un akumulatoru vadības iekārtu uzlabošanas iespējas un izstrādāja uzlabotus iekārtu prototipus. Uzņēmums plāno nākamo trīs gadu laikā sasniegt līdz pat divu miljonu eiro apgrozījumu un apgādāt ar uzlabotajām detaļām autobūves uzņēmumus Eiropā un Ziemeļamerikā.

Ministru kabinets 5. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno ES fondu programmu kompetenču centru darbības atbalstam. Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir komersantu konkurētspējas paaugstināšana, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā līdz 2021. gadam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola norāda, ka šī ir būtiskākā programma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei astoņās tautsaimniecībai svarīgās nozarēs. Līdz šim, sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniekiem, kompetences centros radīti vairāk kā 180 jauni produkti, sākot no medicīnā un pārtikā izmantojamu aktīvu vielu izpētes, līdz trīsdimensiju ekrāniem, radiācijas monitoriem, elektromotoru kontrolieriem un mašīntulkotājiem.

2007.-2013. gada plānošanas periodā kompetences centru programmā atbalstu saņēma 180 uzņēmumu. Daudzi no tiem jau guvuši starptautisku ievērību. Piemēram, automašīna, kas izmantoja Drive eO elektromotora tehnoloģiju, guvusi uzvaru prestižajās Paikspīkas sacensībās. SIA Baltic Scientific Instruments izstrādāto, savukārt pārnēsājamo analizatoru jau izmanto ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūrā, savukārt SIA EUROLCDS izstrādājis unikālu Volumetriskā 3 dimensiju monitora prototipu, kas neprasa lietotājam lietot speciālās brilles, ne arī citus palīglīdzekļus.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Birža Nasdaq Riga sākusi kotēšanas procedūru augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājas AS HansaMatrix akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Nasdaq Riga valdes lēmums par akciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas, teikts biržas paziņojumā.

HansaMatrix līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir tikai iesniegts pieteikums akciju iekļaušanai biržā, tāpēc patlaban nekādu sīkāku komentāru nebūs. «Vēl jau viss var notikt, pieteikumu var arī noraidīt. Kad akcijas tiks iekļautas biržā, tad arī sniegsim sīkāku komentāru,» sacīja Osmanis.

Kā ziņots, HansaMatrix (iepriekš SIA Hanzas elektronika) pērn par 26% palielinājusi apgrozījumu, liecina Firmas.lv informācija. HansaMatrix apgrozījums pērn sasniedza 13,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2014.gadā sasniegto 10,74 miljonu eiro apgrozījumu.

2014. gada februārī Ventspils brīvostā pārkrauti vairāk nekā trīs miljoni tonnu kravas, kas ir par 22% vairāk nekā pagājušā gada februārī.

Kopā šī gada pirmajos divos mēnešos pārkrauti 5,9 miljoni tonnu kravas, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pirms gada.

Februāra beigās notika svinīga Ventspils brīvostas sauskravu termināļa atklāšana. Tajā kokmateriālu pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumus sācis sniegt SIA Ventplac. 2013. gada maijā tika atklāta SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca, bet aprīlī - SIA Heimdal Skonto Latvija māju moduļu ražotne. 2013. gadā caur Ventspils ostu eksportēti 177 Ventspils ražotnē tapušie māju moduļi. Šogad turpinās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība un drīzumā sāksies ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku būvniecība.